Zviedrijas telekomunikāciju un IT tirgus
THE NATIONAL POST AND TELECOM AGENCY
Zviedrijas IT&T nozarē
pēdējos divos gados īpaši paātrinājusies IP
telefonijas tirgus attīstība, būtiski mainījusies arī
fiksētā telefona tīkla izmantošana. To pierāda
Zviedrijas Nacionālās pasta un telekomunikāciju
aģentūras (PTS) veiktā telekomunikāciju tirgus analīze
desmit gadu garumā. Šajā rakstā izmantota statistika un
tirgus pētījumi par 2000.-2003. gadu, kurus apkopojusi PTS
sadarbībā ar Zviedrijas Transporta un komunikāciju analīzes
institūtu (SIKA) un Zviedrijas Statistikas pārvaldi (SCB).
Šī pētījuma dati iegūti no operatoriem,
telefonintervijām, publiskās informācijas, tirgus
pārskatiem un citiem avotiem.
IT&T tirgus
tendences Zviedrijā
2003. gadā visstraujāk - par
12 procentiem - audzis interneta pakalpojumu tirgus. Fiksēto balss
pakalpojumu tirgus samazinājies aptuveni par četriem, bet datu
pārraides pakalpojumu - par pieciem procentiem. Lai gan fiksēto balss
pakalpojumu tirgus daļa samazinās, tas nebūt nenozīmē,
ka samazinās arī paša fiksētā tīkla loma.
Gluži otrādi - tā palielinās, galvenokārt pateicoties
interneta straujajai attīstībai. Zviedrijas lietotāji
visbiežāk lieto ADSL piekļuves tehnoloģiju.
2002. gada nogalē daži
Zviedrijas operatori sāka piedāvāt IP telefonijas
abonēšanas pakalpojumus platjoslas tīklos. PTS
aprēķini liecina, ka 2003. gadā IP telefonijas abonentu skaits
palielinājies gandrīz par 40 000.
Aizvien vairāk klientu vēlas
izmantot operatora iepriekšējās izvēles (pre-selection)
pakalpojumus. Tas pierāda, ka privātie klienti ne tikai apzinās,
ka viņiem ir iespēja izvēlēties vai atteikties no kāda
operatora pakalpojumiem, bet arī aktīvi to izmanto.
Mobilo pakalpojumu apgrozījums
palielinājies par trijiem procentiem. 2003. gadā
parādījās arī pirmie trešās paaudzes mobilo
pakalpojumu klienti. Operators 3 bija pirmais, kas ienāca
Zviedrijas tirgū ar 3G pakalpojumiem un tīklu. Gan 3, gan 3G
pakalpojumu sniedzējs Djuice spēj piedāvāt
zemākas cenas.
Tomēr mobilā tīkla
abonentu ikgadējais pieaugums jau trīs gadus palicis nemainīgs -
aptuveni 10 procentu. Tirgū dominē trīs mobilie operatori,
kuriem ir pašiem savs tīkls - TeliaSonera, Tele2 un
Vodafone. Jaunie mobilo pakalpojumu sniedzēji šobrīd
vēl ir samērā nelieli uzņēmumi, kam ir 3,3 procenti no
kopējā mobilo abonentu skaita. Tā kā tie šajā
tirgū strādā jau kopš 1999. gada, daži simti
tūkstoši klientu nav daudz. Šis faktors kopā ar nelielo
pieauguma tempu skaidri parāda, ka Zviedrijas mobilajā tirgū
pakalpojumu sniedzējiem nav labvēlīgi apstākļi,
turklāt viņiem ir arī visai nelielas manevrēšanas
iespējas. Šo situāciju veido gan viņu trešās
puses līgumi ar mobilā tīkla operatoriem, gan arī šo
operatoru iespēja izvēlēties partnerus, tādējādi
nepieļaujot sadarbību ar tādiem pakalpojumu sniedzējiem,
kuri kādā veidā varētu konkurēt un apdraudēt viņu
pašu biznesu. Vēl vairāk - dibinot paši savus meitas
uzņēmumus mobilo pakalpojumu sniegšanai, operatori vēl
vairāk ierobežo alternatīvo operatoru izaugsmes iespējas.
Rezultāts ir skaidri redzams: mobilo pakalpojumu sniedzēji
gandrīz nav spējīgi ietekmēt neatbilstošo cenu
konkurenci.
Nozīmīgākie
dati
Izmaiņas
2002. g.
2003. g.
%
Fiksētie balss
pakalpojumi
Fiksētā
tīkla tālruņu abonenti (tūkstošos)
5 828
5 723
-2
Privātie
4 450
4 391
-1
Biznesa
1 378
1 333
-3
Iepriekšējās
izvēles pak. klienti (tūkstošos)
1 951
2 230
14
Privātie
1 777
2 047
15
Biznesa
174
184
5
Ieņēmumi
no fiksētajiem balss pakalpojumiem (milj. SEK)
25 516
24 427
-4
Privātie
16 334
15 714
-4
Biznesa
9 182
8 713
-5
Mobilie balss pakalpojumi
Mobilie abonenti
(tūkstošos)
7 949
8 801
11
Privātie
6 543
7 260
11
Biznesa
1 406
1 523
8
Ieņēmumi
par mobilo abonēšanu un īsziņām (milj. SEK)
16 750
17 241
3
Privātie
8 792
9 126
4
Biznesa
7 958
8 115
2
Nosūtīto
īsziņu skaits (tūkstošos)
1 325
1 816
37
Privātie
1 168
1 572
35
Biznesa
157
244
56
Ieņēmumi
no īsziņām (milj. SEK)
1 400
1 849
32
Privātie
1 177
1 595
35
Biznesa
223
254
14
Nosūtītās
multiziņas (MMS0 tūkst.)
6,7
Datu pārraides
pakalpojumi
Ieņēmumi no datu
pārraides pakalpojumiem (milj.SEK)
4 624
4 379
-5
Frame Relay
1 876
1 323
-29
IP-VPN
622
985
58
Nomātās līnijas
1 943
1 853
-5
Optiskās šķiedras un
citu veidu tīkli
183
219
20
Interneta
pakalpojumi
Interneta piekļuves klienti
(tūkstošos)
3 030
3 211
6
Iezvanpieeja
2 306
2 247
-3
Pastāvīgais pieslēgums
724
964
33
Ieņēmumi
no interneta piekļuves (milj. SEK)
5 367
6 037
12
Privātie
3 550
3 912
10
Biznesa
1 818
2 125
17
Avots: National
Post and Telecom Agency 2004. gada 9. jūnijs.
Elektronisko
sakaru tirgus
Mērķi un
perspektīvas
2003. gada 25. jūlijā
pieņemtā Zviedrijas elektronisko sakaru likumdošanas akta Electronic
Communications Act (EkomL) mērķis ir
nodrošināt privātpersonu, juridisko personu un publisko
institūciju piekļuvi drošām un efektīvām
elektroniskajām komunikācijām, iegūstot vislielāko
iespējamo labumu, turklāt par atbilstošu cenu un ar augstu
kvalitāti. To iespējams panākt, stimulējot konkurences
attīstību un šī tirgus sektora starptautisku
harmonizāciju. Ja viss notiks, kā paredzēts, tad
nākotnē ikvienam būs piekļuve efektīviem un
drošiem komunikāciju pakalpojumiem par mērenām cenām.
Reģistrētie
uzņēmumi
2003. gada 31. decembrī PTS bija
reģistrēti 369 uzņēmumi, kuri izpildījuši
saistības saskaņā ar EkomL. 2003. gada laikā
klāt nākuši 48 reģistrētie uzņēmumi.
Reģistrācijas pieteikumu iesniegšanas saistības tagad
saskaņā ar EkomL paplašinātas tā, ka tās var
attiecināt uz vairākiem pakalpojumiem. Jāpiebilst, ka
telekomunikāciju licences tika izsniegtas līdz brīdim, kad
stājās spēkā EkomL likums, pēc tam daļa
licenču tika pārreģistrētas par radiolicencēm, bet
citiem operatoriem turpmāk bija jāiesniedz tikai pieteikumi. Tā
kā ne visi operatori ir pārreģistrējušies, 2003. gada
un iepriekšējo gadu informācijas salīdzinājums
reizēm var būt arī maldinošs.
No visiem reģistrētajiem
potenciālajiem pakalpojumu sniedzējiem 2003. gadā aptuveni 50
operatoru aktīvi sniedz fiksētos balss, to skaitā arī IP
telefonijas, pakalpojumus. No tiem balss pakalpojumus privātajiem
klientiem šobrīd sniedz 33 operatori, bet pieci - tikai biznesa
klientiem.
Tirgus
attīstība
Kopumā 2003. gada apgrozījums
Zviedrijas elektronisko sakaru pakalpojumu tirgū bija 50,4 miljardi kronu,
lai gan tirgus pieaugums bija gluži niecīgs - tikai 0,1 procents.
Tomēr nekādi nevar teikt, ka sākusies stagnācija, jo pat
apgrozījuma pieaugums ne vienmēr nozīmē progresu. Šai
gadījumā svarīgas ir pārmaiņas šī tirgus
segmenta iekšpusē un spēku pārgrupēšanās.
Datu komunikāciju tirgū vērojama spēcīgāka
virzība uz IP-VPN risinājumiem. Īpaši svarīga ir
tendence, kas liecina, ka Frame Relay un nomāto līniju
savienojumu iespējas ir izsmeltas, tie vairs īsti nespēj konkurēt
ar pašām modernākajām tehnoloģijām, un
pakāpeniski to vietā nāk citas - rentablākas un
efektīvākas.
42 procenti mobilo tālruņu
lietotāju (tos lieto vairāk nekā 90 % Zviedrijas
iedzīvotāju) apsver iespēju atteikties no fiksētā
tālruņa līnijas un lietot tikai mobilo. Tomēr vairums
lietotāju apgalvo, ka viņi atteiktos no fiksētā tīkla
pakalpojumiem tikai tad, ja mobilo sarunu tarifi tuvotos fiksētajiem
(pazeminātos). Tā kā šobrīd tā nav, tikai
trīs procenti no šiem 42 procentiem ir
izšķīrušies par labu mobilajiem pakalpojumiem un
pilnīgi atteikušies no fiksētās līnijas. Tomēr
aptauju rezultāti liecina, ka mājsaimniecībās, kur visi
ģimenes locekļi ir vecumā no 16 līdz 25 gadiem, parasti ir
tikai mobilie tālruņi. No tā var secināt, ka
atteikšanās no fiksētajiem balss pakalpojumiem
visbiežāk ir saistāma ne tikai ar cenu, bet arī ar
lietotāju paaudzes īpatnībām.
Operatora vidējie mēneša
ienākumi no katras mājsaimniecības 2003. gadā bija 521
krona, par piecām kronām vairāk nekā 2002. gadā.
2003. gada 31. decembrī
Zviedrijā bija 5 724 000 fiksēto tālruņu līniju
abonentu, no kuriem 5 441 000 bija PSTN tīkla abonenti. Starp citu,
statistika liecina, ka tie gandrīz visi ir TeliaSonera abonenti un
tikai mazāk nekā 0,1 procentu apkalpo citi operatori. Vērojama
ne tikai tradicionālo tālruņa līniju, bet arī zema
pārraides ātruma ISDN abonentu (gan privāto, gan biznesa) skaita
samazināšanās. Iemesls ir strauji augošais
pastāvīgo interneta pieslēgumu skaits, jo tas klientiem nereti
ir izdevīgāks par ISDN pieslēgumu ar nelielu ātrumu. 2003.
gadā ISDN abonentu skaits saruka par 21 000 un gada nogalē bija tikai
244 000.
2002. gada nogalē daži
operatori, to skaitā arī Bredbandsbolaget un Digisip,
sāka piedāvāt IP telefonijas abonēšanas iespējas
platjoslas tīklos. Klientiem parastā tālruņa līnija
bija tikai jāpievieno platjoslas tīklam (piemēram,
lokālajam vai VDSL piekļuves tīklam) ar dekodera
palīdzību. Tādējādi klientam dota iespēja
pārtraukt tradicionālās tālruņa līnijas
abonēšanu uzņēmumā TeliaSonera, lai gan
viņš turpina izmantot TeliaSonera piekļuves tīklu.
Pēc PTS aprēķiniem 2003. gada decembrī Zviedrijā bija
gandrīz 40 000 IP telefonijas abonentu, turklāt gandrīz visi
bija sākuši izmantot šo pakalpojumu gada laikā.
Tiek prognozēts, ka
nākotnē būs iespējams zvanīt, arī izmantojot
kabeļtelevīzijas tīklus. Com hem ir viens no tiem zviedru
operatoriem, kuri jau paziņojuši par gatavību sniegt
šādu pakalpojumu. Pasaulē tas gan nav nekāds
īpašs jaunums. Piemēram, Lielbritānijas operatori to
piedāvā jau vairākus gadus.
2003. gada nogalē Zviedrijā
bija 3 655 000 tiešā savienojuma un 2 230 000 -
iepriekšējās operatora izvēles klienti. Tiešā
savienojuma klientu skaitā ir arī 40 000, kuri izmanto IP
telefoniju.
Iepriekšējās
izvēles klientu skaits aug samērā strauji. 2003. gadā to pieaugums
bija 14 procenti vai gandrīz 280 000. Lielākā daļa jeb 2
046 000 iepriekšējās izvēles klientu bija
privātpersonas.
Iekšzemes balss
pakalpojumi. 2003. gadā iekšzemes balss pakalpojumu tirgus
kopējā vērtība bija 7,1 miljards kronu, no kuras interneta
telefonijai pieder ceturtā daļa. Ieņēmumi no iekšzemes
sarunām ir par 0,6 miljardiem mazāki nekā 2002. gadā.
Iemesli ir ne tikai mobilo sakaru ekspansija, bet arī aizvien
plašāka e-pasta un IP telefonijas izmantošana.
2003. gada laikā
alternatīvajiem operatoriem (bez TeliaSonera) piederēja 43
procenti tirgus ieņēmumu no iekšzemes sarunām. Tas ir
gandrīz par 4 procentiem vairāk nekā 2002. gadā. Tas
izskaidrojams galvenokārt ar operatora iepriekšējās
izvēles reformu, kas tika izstrādāta 1999. gadā un 2002. gadā
sāka darboties arī iekšzemes balss pakalpojumu tirgū. No
2001. līdz 2002. gadam alternatīvo operatoru tirgus daļa
šajā segmentā palielinājās no 30 līdz 40
procentiem.
TeliaSonera
apgrozījums šīs pašas operatora iepriekšējās
izvēles dēļ samazinās, lai gan to daļēji
kompensē pieaugošie ieņēmumi no starpsavienojumiem, kurus
maksā citi operatori. Otrs lielākais Zviedrijas operators
iekšzemes balss pakalpojumu tirgū ir Tele2, kas arī
ir vislielākais ieguvējs pēc operatora
iepriekšējās izvēles reformas ieviešanas. TeliaSonera
ieņēmumi arī iekšzemes sarunām ir stabili
(gandrīz nemainīgi), jo šī pakalpojuma tarifi nav
mainījušies kopš 2000. gada, kad TeliaSonera ieviesa
vienotu tarifu vietējām un iekšzemes sarunām.
Sarunas no
fiksētā tīkla uz mobilo. Šie pakalpojumi
Zviedrijā ieņem samērā lielu tirgus daļu, kuras
kopējais apjoms ir 5,6 miljardi kronu. 2003. gadā šī
daļa bija vairāk nekā 23 procenti no kopējiem fiksēto
pakalpojumu ieņēmumiem.
Galvenais iemesls, kāpēc
pazeminājās lietotāju tarifi no fiksētajiem tīkliem uz
mobilajiem, bija tāds, ka pēc PTS pieprasījuma tika
samazināti TeliaSonera starpsavienojumu tarifi izsaukumiem, kuri
tika pabeigti TeliaSonera mobilajā tīklā. 2003. gadā
un pirms tam alternatīvajiem operatoriem (bez TS) netika pieprasīti
uz izmaksām balstīti starpsavienojumu tarifi, tāpēc
dažādiem operatoriem tie būtiski atšķīrās.
Operatoru vidējie ieņēmumi par noslodzes minūti izsaukumiem
no fiksētā tīkla uz mobilo pēdējos trijos gados nav
īpaši mainījušies un joprojām ir aptuveni 1,70 kronas par
minūti.
Starptautiskās
sarunas. Šie pakalpojumi Zviedrijā ir visilgāk
atvērti konkurencei, un līdz 2000. gadam tarifi pastāvīgi
pazeminājās. Tagad jau vairākus gadus tarifi ir
saglabājušies nemainīgi. Tomēr 2003. gada vasarā
vairāki operatori pazemināja tarifus sarunām ar noteiktām
valstīm.
Vidējie ieņēmumi par
starptautisko sarunu noslodzes minūti palikuši stabili
pēdējos trijos gados, un tie ir 1,20 - 1,25 kronas minūtē.
Privātajiem klientiem gan šis pakalpojums ir nedaudz dārgāks
- 1,40 kronas.
2003. gada pirmajā pusē
starptautisko sarunu pakalpojumu apgrozījums bija 1,4 miljoni kronu vai 6
procenti no kopējās fiksēto balss pakalpojumu tirgus
vērtības. Sarunu noslodzes apjoms kopumā turpināja nedaudz
pieaugt, bet biznesa klienti šo pakalpojumu izmanto vairāk nekā
iepriekš, turpretī privātie - mazāk. Tomēr
lejupslīde ir nedaudz iluzora. Viens no iemesliem, kāpēc
privātpersonas mazāk lieto tradicionālos operatoru pakalpojumus
ir tāds, ka Zviedrijas klienti iecienījuši starptautisko zvanu
kartes. Šī informācija neparādās PTS tirgus
pētījumos. Toties ir pētījumu dati, kas liecina, ka
aptuveni 7 procenti privāto lietotāju, kuriem ir fiksētā
tālruņa līnija, izmanto starptautiskās zvanu kartes.
2003. gadā pēc PTS datiem
starpsavienojumu ieņēmumi fiksētajos tīklos bija 3,8
miljardi kronu. Starpsavienojumu minūšu apjoms 2003. gadā bija
57,9 miljardi, bet vidējā cena par minūti - 5,3 ēras.
Mobilie pakalpojumi
Operatori un
pakalpojumu sniedzēji
2003. gadā nedaudz vairāk
kā 20 operatoru aktīvi piedāvāja mobilos pakalpojumus. No
tiem tikai četriem (Telia, Tele2, Vodafone un 3) ir savi
mobilie tīkli Zviedrijā. Pavisam ir trīs GSM tīkli (TeliaSonera,
Tele2 un Vodafone) un trīs UMTS tīkli (Hi3G, Svenska
UMTS licens un Vodafone). TeliaSonera joprojām
piedāvā pakalpojumus arī analogajā tīklā NMT
450. Pazīstamajam operatoram Orange Zviedrijā nav neviena
UMTS tīkla. Mobilie operatori, kuriem nav sava tīkla, ir aktīvi
mobilo balss pakalpojumu sniedzēji. Tomēr trīs no tiem pieder
mobilajiem operatoriem, kuriem ir tīkls: Tango (Optimal Telecom)
pieder Tele2, Halebop Mobile īpašnieks ir
TeliaSonera, bet Lunar Mobile - Vodafone.
Neatkarīgie pakalpojumu
sniedzēji, kuri noslēguši līgumus ar mobilo tīklu
operatoriem par piekļuvi viņu mobilajiem tīkliem, vispirms
piedāvā abonēšanas līgumus. Priekšapmaksas kartes
parasti piedāvā paši tīkla operatori, un ar tām
nodarbojas viņu pašu pakalpojumu sniedzēji. Tomēr tagad
aktīvāki kļuvuši arī neatkarīgo pakalpojumu
sniedzēji.
2000. gada decembrī PTS
nolēma izsniegt četras jaunas licences UMTS mobilo balss pakalpojumu
sniegšanai. To nosacījumos teikts, ka 2003. gada beigās UMTS
tīkliem jau bija jāpārklāj reģions, kurā šie
pakalpojumi būtu pieejami 8 860 000 potenciālo lietotāju. PTS
2002. gada maijā izsniedza arī ceturto iekšzemes GSM licenci
(GSM 900) operatoram SweFour, kurš apņēmās līdz
2003. gada nogalei izveidot infrastruktūras pārklājumu, kas
aptvertu vismaz 178 000 lietotāju.
Tirgus
attīstība
Mobilo abonentu gada pieaugums ir
stabilizējies, un tas ir aptuveni 10 procentu gadā. 2003. gada
decembrī Zviedrijā bija 8 801 000 mobilo abonentu, no kuriem 132 000
jeb 1,5 procenti joprojām bija NMT 450 abonenti. Protams, šis
daudzums pakāpeniski samazinās, lai gan pēdējos gados tas
notiek samērā lēni.
Kopējais mobilo abonentu skaits ik
gadus pieaug par 11 procentiem, bet noslodzes minūšu apjoms 2003.
gadā - par 7 procentiem. Lielākais mobilo lietotāju skaita
pieaugums ir vecuma grupā no 61 līdz 75 gadiem. Tajā
šobrīd 76 procenti lieto mobilo tālruņu pakalpojumus.
Tomēr citās vecuma grupās nav paredzams būtisks pieaugums.
PTS dati gan liecina, ka aizvien vairāk privātpersonu izmanto
vairākas abonēšanas iespējas. 51 procents no tiem, kuri
lieto mobilo tālruni, izmanto vairāk nekā vienu abonementu, to
skaitā abonēšanu, ko apmaksā paša klienta
mājsaimniecība, un arī tādu, kuru apmaksā citi,
piemēram, darba devējs. Papildabonēšanas iespēju
operatori nereti piedāvā klientiem, lai viņi varētu
izmantot īpašos tirgus piedāvājumus.
Interese aizstāt
abonēšanu ar priekšapmaksas karti turpina pieaugt, un 2003. gada
nogalē gandrīz 58 procenti GSM abonentu izmantoja priekšapmaksas
kartes. Salīdzinājumā ar 2002. gadu karšu proporcija palielinājusies
par 3 procentiem.
TeliaSonera ir
lielākais Zviedrijas mobilais operators, kura tirgus daļa ir
gandrīz 44 procenti abonentu. Tele2 ir otrs lielākais mobilais
operators Zviedrijā, un kopā ar tā meitas uzņēmumu Optimal
Telecom tā tirgus daļa ir 38 procenti abonentu. Vodafone
abonentu tirgus daļa 2003. gada decembrī bija 15 procenti.
2003. gada nogalē bija 7 272 000
privāto abonentu, kas atbilst 83 procentiem visu abonentu. Gandrīz 69
procentiem privāto abonentu ir priekšapmaksas kartes (2002. g. - 66
%). 2003. gada beigās bija 1 523 000 biznesa abonentu. Kopējā
mobilo abonentu proporcija 2003. gadā bija gandrīz 981 uz katriem
1000 iedzīvotājiem. Gadu iepriekš - 889 uz 1000
iedzīvotājiem.
Piezīme. Šeit un
pārskata turpinājumā minēti tikai tie pakalpojumu
sniedzēji, kuri nav mobilo operatoru īpašums. Operatora 3 UMTS
klienti ir iekļauti šajā informācijā. Tā kā
ir ļoti grūti noteikt, vai priekšapmaksas karti nopircis biznesa
vai privātais lietotājs, tās visas šeit uzskaitītas
kā privātiem lietotājiem piederīgas.
Starpsavienojumu
ieņēmumi. 2003. gadā tie bija 5,26 miljardi kronu, kas ir
nedaudz mazāk nekā 2002. gadā (5,36 mljrd.). Šobrīd TeliaSonera
ir vienīgais operators, kuram ir būtiska ietekme tirgū, t.
s. OBIT statuss. TeliaSonera pastāvīgi bijis pakļauts
prasībai, ka tam jāpiedāvā ar izmaksām
līdzsvarotas starpsavienojumu cenas sarunu pabeigšanai mobilajā
tīklā. Citi mobilie operatori netika pakļauti šādai
prasībai ne 2003. gadā, ne pirms tam. Tomēr PTS gatavojas
pieņemt lēmumu, ka visi mobilā tīkla operatoriem
saskaņā ar EkomL ir nozīmīgs spēks tirgū,
lai pabeigtu sarunas mobilajā tīklā un ka TeliaSonera, Tele2
un Vodafone jābūt gataviem piedāvāt uz izmaksām
balstītas starpsavienojumu cenas.
Salīdzinot īsziņu cenas TeliaSonera
piedāvātajās priekšapmaksas kartēs ar citu mobilo
operatoru piedāvātajām cenām Zviedrijā,
Norvēģijā un Dānijā, var secināt, ka
Zviedrijā cenas joprojām ir visaugstākās, lai gan tur bija
vērojama to pazemināšanās no 1,50 līdz 1,25
kronām. Ilgtermiņā relatīvi augsts cenu līmenis var
kavēt šo mobilo pakalpojumu attīstību. 2003. gadā Zviedrijā
tika nosūtītas multiziņas (MMS) tikai par 6,7 miljoniem kronu
jeb vidēji mēnesī katrs klients nosūtīja tikai 18,4
teksta īsziņas. Turpretī katrs GSM klients
Norvēģijā nosūtīja vidēji 66, bet
Dānijā - 72 īsziņas mēnesī, tātad
četrreiz vairāk nekā Zviedrijā.
GPRS. Pirmais
svarīgais solis ceļā uz mobilajiem datu pakalpojumiem ir GPRS
ieviešana. Visi trīs Zviedrijas GSM operatori piedāvā GPRS
jau kopš 2001. gada rudens. Sākumā gan klienti uz to
nepieteicās straumēm vien, bet līdz 2003. gada beigām
aptuveni 516 000 GSM klientu bija vismaz izmēģinājuši GPRS
pakalpojumu, tā kā kopumā šajā gadā klientu
skaits bija pieaudzis par 91 000. Ar GPRS palīdzību
pārraidītais vidējais datu apjoms mēnesī ir 0,16 MB.
Zviedrijā tikai 6 procenti GSM abonentu izmanto GPRS, tomēr interese
manāmi palielinās.
Datu pārraides
pakalpojumi
Operatori
Lielākais datu pakalpojumu
pieaugums publiskajos tīklos sākās 2000. gadā. 2003. gada
beigās 231 uzņēmums bija reģistrējies ar vēlmi
sniegt šādus pakalpojumus. Salīdzinoši daudzi no tiem ir
saistīti ar enerģētikas nozari, turklāt tie nereti ir
pašvaldību uzņēmumi.
Tirgus struktūra
Ja datu pārraides pakalpojumu
tirgu mērītu tāpat kā fiksēto un mobilo pakalpojumu
tirgu, t. i., pēc tirgus vērtības un lietotāju skaita, tad
liela tirgus daļa tur netiktu ņemta vērā. Lai gūtu
pēc iespējas plašāku priekšstatu par to, kas notiek
šajā tirgū, PTS nolēma to sadalīt divos
apakšvirzienos: viens attiecas uz datu pārraides pakalpojumu
vairumtirdzniecību operatoriem, otrs - uz to pārdošanu gala
lietotājiem. Tomēr arī šāds dalījums
neizslēdz, ka daļa apgrozījuma varētu tikt uzskaitīta
divreiz, jo starp abiem apakšvirzieniem ir vēl daži starpposmi.
Datu pārraides
pakalpojumi operatoriem. Saskaņā ar PTS aprēķiniem
datu pārraides pakalpojumu tirgus vairumtirdzniecības
apgrozījums 2003. gadā bija 2,65 miljardi kronu, kas ir mazliet
vairāk nekā 2002. gadā.
Lielākā daļa no
šī tirgus vērtības, t. i., 75 procenti vai 1,98 miljardi
kronu, ir nomāto līniju pārdošana, bet pārējais -
optiskās šķiedras līnijas bez signāla pārraides
pakalpojuma (dark fiber) un citi tīkla elementi. Deviņi
procenti nomāto līniju tirgus apgrozījuma nāk no
analogajām un tikpat - no ciparu nomātajām līnijām,
kuru kapacitāte ir mazāk nekā 2 Mbit/s, un 82 procenti - no
ciparu nomātajām līnijām ar kapacitāti 2Mbit/s un
vairāk.
Datu pārraides
pakalpojumi gala lietotājiem. Nomātās līnijas un
optiskās šķiedras līnijas tiek pārdotas ne tikai
operatoriem, bet arī gala lietotājiem. Bet aizvien
nozīmīgāka tirgus daļa sastāv no
specifiskākiem/rafinētākiem datu pārraides pakalpojumiem.
Svarīgākie no tiem ir Frame Relay un IP-VPN. Pēc
PTS aprēķiniem šī datu pārraides pakalpojumu tirgus
apakšvirziena vērtība ir 4,37 miljardi kronu. Tas
nozīmē, ka tā vērtība gada laikā
samazinājusies par 5 procentiem. Iemesls - tirgū notiek strauja
pāreja no tradicionālajiem datu pārraides pakalpojumiem uz
IP-VPN u. tml., jo ir daudz rentablāki, ietaupa izdevumus, bet līdz
ar to krītas arī tirgus apgrozījuma summa. No lietotāju
viedokļa tā noteikti ir pozitīva tendence.
Tirgus 2003.
gadā. No finanšu apgrozījuma (1,85 miljardi kronu)
viedokļa vissvarīgākais šī tirgus segments ir
nomātās līnijas, bet tas ir aptuveni par 5 procentiem
mazāks nekā 2002. gadā. No kopējā 2003. gada tirgus
apgrozījuma 19 procenti ieņēmumu nāk no analogajām un
47 - no ciparu nomātajām līnijām ar kapacitāti, kas ir
mazāka par 2 Mbit/s, bet 34 procenti - no ciparu līnijām, kuru
kapacitāte ir 2Mbit/s un vairāk. Skaidri saredzama tendence, ka
pieprasījums pēc ciparu nomātajām līnijām ar 2
Mbit/s un lielāku kapacitāti aug straujāk nekā pēc
pārējām.
Interneta pakalpojumi
Kopš stājies spēkā EkomL,
uzņēmumi, kuri sniedz interneta pakalpojumus, ir pakļauti
reģistrācijas saistībai. PTS rīcībā
šobrīd vēl nav pilnīga to uzņēmumu
reģistra, kuri piedāvā interneta pakalpojumus, jo visi operatori
vēl nav pārreģistrējušies saskaņā ar jauno
sistēmu un starp tiem ir arī interneta pakalpojumu sniedzēji
(IPS). Tiesa, šis paziņojums dod informāciju tikai par interneta
piekļuvi, nevis par citiem interneta pakalpojumiem. PTS aprēķinājis,
ka Zviedrijā ir vairāk nekā 120 IPS, kas sniedz interneta
piekļuves pakalpojumus, turklāt liela daļa no tiem -
privātajām mājsaimniecībām. Daudzi IPS ir nelieli
lokālas darbības uzņēmumi.
Zviedrijā tāpat kā citur
ir divi interneta piekļuves veidi - iezvanpieejas un
pastāvīgais. Piekļuvei tiek izmantoti dažādi
tīkli.
·
PSTN un ISDN. Tradicionālais vara kabeļu
piekļuves tīkls, kura datu pārraides kapacitāte ir tikai 56
kbit/s (ar PSTN modemu) vai 128 kbit/s (ar ISDN). Iezvanpieeju no tirgus
pamazām izspiež pastāvīgās piekļuves tīkls.
·
DSL. Galvenokārt ADSL, bet arī VDSL, SDSL un HSDSL ir
papildtehnoloģijas, kas izmanto tradicionālo vara kabeļu
piekļuves tīklu, lai piedāvātu fiksēto interneta
piekļuvi ar augstāku pārraides kapacitāti. Pārraides
ātrums uz lietotāja datoru =downstream parasti ir starp 0,5 un
1 Mbit/s, bet dažos gadījumos pieejams arī zemāks un
lielāks (ar VDSL) ātrums.
· Kabeļtelevīzijas
tīkls. Vairāki Zviedrijas kabeļtelevīzijas operatori piedāvā
interneta piekļuvi pēc kabeļu televīzijas tīkla
aktivizēšanas. Lejuppārraides ātrums parasti ir
starp 0,5 un 1 Mbit/s, bet pieejams arī zemāks un lielāks
ātrums.
· LAN
tīkls. Daži IPS piedāvā interneta piekļuvi ar lielu
pārraides kapacitāti caur nesen ierīkotiem vietējiem
tīkliem LAN daudziemītnieku ēkās, kuras savukārt
savienotas ar publisko optisko tīklu. Šādi privātie
tīkli bieži bāzēti uz Ethernet tehnoloģiju, un
to pārraides ātrums ir 10 Mbit/s uz katru klientu, lai gan
iespējams piedāvāt arī tādus pakalpojumus
privātajām mājsaimniecībām, kur pārraides
ātrums sasniedz 100 Mit/s.
PLC, radio un satelītsakari. Arī
PLC vai sakarus ar elektrības līniju palīdzību, radio
un satelītsakarus ir interneta piekļuves risinājumi, lai gan tie
šobrīd pieejami ļoti mazos apjomos.
Interneta
piekļuves klienti
Interneta piekļuves klientu skaita
pieaugums, šķiet, vairs nav tik straujš. No 2002. gada 31.
decembra līdz 2003. gada 31. decembrim interneta klientu skaits pieauga
par 6 procentiem jeb 181 000 (no 3 030 000 līdz 3 211 000).
Ņemot vērā lielo
uzmanību, kas pievērsta platjoslas datu pakalpojumiem, varētu
domāt, ka lielākajai klientu daļai ir piekļuve
pastāvīgajam interneta pieslēgumam. Tomēr tas nebūt
tā nav. Saskaņā ar PTS datiem 70 procenti interneta
piekļuves klientu 2003. gada 31. decembrī izmantoja iezvanpieeju,
tātad viņiem bija PSTN vai ISDN pieslēgums. Vairums no
viņiem, 67 procenti, joprojām izmanto PSTN tīklu un tikai
nedaudz mazāk kā trīs - ISDN. 2002. gada decembrī
Zviedrijā bija 76 procenti iezvanpieejas klientu. Turklāt ISDN
klientu kļūst aizvien mazāk - no 117 000 2002. gada 31.
decembrī līdz 89 000 2003. gada 31. decembrī. Pārējie
30 procenti interneta piekļuves klientu galvenokārt izmanto kādu
no tradicionālajiem pastāvīgā pieslēguma veidiem -
ADSL, kabeļtelevīziju vai LAN.
Kopējais interneta piekļuves
privāto klientu skaits 2003. gada nogalē bija 2 945 000, bet biznesa
klientu - 266 000. Lai izpētītu, cik pierasts Zviedrijā ir
internets, interesanti būtu uzzināt, kāda ir attiecība
starp interneta piekļuves privāto klientu skaitu un mājsaimniecību
skaitu. 2003. gada 31. decembrī šī proporcija bija 67 procenti.
Te nav ņemta vērā iespēja, ka vienā
mājsaimniecībā var būt vairāki interneta
pieslēgumi, nav atdalīti arī tie pieslēgumi, par kuriem
maksā kāds cits, piemēram, darba devējs.
2003. gada nogalē 868 000
privāto interneta piekļuves klientu izmantoja kādu
fiksētās piekļuves savienojuma veidu. Gadu iepriekš - 659
000.
Visvairāk
pastāvīgās piekļuves klientu izvēlas ADSL - 17
procenti no kopējā privāto interneta piekļuves pakalpojumu
tirgus. No 2002. līdz 2003. gadam šo pieslēgumu skaits pieauga
par 31 procentu. LAN un kabeļtelevīzijas tīkli
ieņēmuši 6 un 7 procentus privāto pieslēgumu tirgus.
2003. gada laikā visi trīs pastāvīgās piekļuves
veidi palielinājās diezgan līdzīgā tempā -
vidēji par 30 procentiem.
Kopumā pieci lielākie
Zviedrijas IPS ieguvuši 82 procentus interneta piekļuves klientu, bet
desmit lielākie - 97 procentus. Pārējiem IPS, kuru ir nedaudz
vairāk par 100, kopējā tirgus daļa ir pat mazāka
nekā 0,2 procenti. Lielākais IPS ir TeliaSonera ar 38
procentiem.
Ericsson - Zviedrijas simbols
Šajā tirgus apskatā bija runa tikai
par operatoriem un pakalpojumu sniedzējiem, bet kas gan būtu
Zviedrijas IT&T nozare bez daudzajiem veiksmīgajiem
ražotājiem. Tā kā vienā apskatā nav iespējams
aplūkot visus, pievērsīsim uzmanību tikai pašam
spilgtākajam, piemēram, - Larsa Magnusa Eriksona (L. M. Ericsson)
lolojumam, kurš savu biznesu sāka 1876. gadā Stokholmā.
Viņa idejas bija ļoti tālu no tādām
sarežģītām mūsdienu koncepcijām. Tomēr
tajā pašā gadā Aleksandra Bella izgudrotais pirmais
telefons ir pamats jaunā mehāniķa Eriksona radītajam
tālruņa aparātam, un telefonija kļūst par viņa
uzņēmuma ilgtermiņa biznesu. Larss Magnuss Eriksons ir
stāvējis pie telefonijas šūpuļa, tāpēc var
droši apgalvot, ka uzņēmuma L.M. Ericsson Telephone Company
vēsture ir arī pasaules telekomunikāciju vēsture.
Mūsdienās uzņēmums, kas ir
pazīstams vienkārši kā Ericsson, ir pasaulē
lielākais mobilo sistēmu ražotājs uzņēmuma
daļa ir 40 procenti no pasaules mobilo sistēmu tirgus. Ericsson ir vienīgais
uzņēmums, kas piedāvā visus 2G un 3G standartus, to
skaitā trīs vadošos nākamās paaudzes mobilos
standartus WCDMA, EDGE un CDMA2000.
Ericsson ir iekarojis arī galveno
vietu platjoslas interneta risinājumu tirgū, piedāvājot
progresīvus Ethernet DSL Access risinājumus daudzpakalpojumu
platjoslas tīklu attīstībai (40 komerclīgumi visā
pasaulē). Piedāvājot lielāko daļu transporta
risinājumu mobilajiem tīkliem un piegādājot 600 mikroviļņu
pārraides iekārtas MINI-LINK, Ericsson ir iekarojis arī
40 procentus no pasaules transporta tīklu tirgus. Ericsson ir viens
no pieciem pasaules nozīmīgākajiem biroja centrāļu
(PBX) piegādātājiem.
Nostiprinot multimediju komunikāciju
risinājumu piegādātāja lomu, 2001. gadā Ericsson
kopā ar Sony nodibināja kopuzņēmumu Sony Ericsson,
kas ir viens no pasaules līderiem mobilo tālruņu un multimediju
ierīču ražošanā.
Ericsson vienmēr ir ieguldījis
milzīgus līdzekļus tehnoloģiju attīstībā un
ir neapstrīdams līderis innovāciju jomā. Ericsson
bija vadošais spēks, pārejot no analogās uz digitālo
telefoniju, bet vairāk nekā 10 pēdējos gadus ir
bijis 3G virzītājs. Uzņēmumam pieder lielākā
daļa UMTS/WCDMA patentu pasaulē -vairāk nekā 12 000.
Gunta KĻAVIŅA
sadarbībā ar Zviedrijas
Eksporta padomi
Liels paldies par atsaucību un sadarbību
Zviedrijas Eksporta padomes Latvijas pārstāvniecības
atašejam Stigam Fribergam (Stig Friberg) un ekspertam Uldim
Saleniekam.
Zviedrijas IT&T nozarē pēdējos divos gados īpaši paātrinājusies IP telefonijas tirgus attīstība, būtiski mainījusies arī fiksētā telefona tīkla izmantošana. To pierāda Zviedrijas Nacionālās pasta un telekomunikāciju aģentūras (PTS) veiktā telekomunikāciju tirgus analīze desmit gadu garumā. Šajā rakstā izmantota statistika un tirgus pētījumi par 2000.-2003. gadu, kurus apkopojusi PTS sadarbībā ar Zviedrijas Transporta un komunikāciju analīzes institūtu (SIKA) un Zviedrijas Statistikas pārvaldi (SCB). Šī pētījuma dati iegūti no operatoriem, telefonintervijām, publiskās informācijas, tirgus pārskatiem un citiem avotiem.
IT&T tirgus tendences Zviedrijā
2003. gadā visstraujāk - par 12 procentiem - audzis interneta pakalpojumu tirgus. Fiksēto balss pakalpojumu tirgus samazinājies aptuveni par četriem, bet datu pārraides pakalpojumu - par pieciem procentiem. Lai gan fiksēto balss pakalpojumu tirgus daļa samazinās, tas nebūt nenozīmē, ka samazinās arī paša fiksētā tīkla loma. Gluži otrādi - tā palielinās, galvenokārt pateicoties interneta straujajai attīstībai. Zviedrijas lietotāji visbiežāk lieto ADSL piekļuves tehnoloģiju.
2002. gada nogalē daži Zviedrijas operatori sāka piedāvāt IP telefonijas abonēšanas pakalpojumus platjoslas tīklos. PTS aprēķini liecina, ka 2003. gadā IP telefonijas abonentu skaits palielinājies gandrīz par 40 000.
Aizvien vairāk klientu vēlas izmantot operatora iepriekšējās izvēles (pre-selection) pakalpojumus. Tas pierāda, ka privātie klienti ne tikai apzinās, ka viņiem ir iespēja izvēlēties vai atteikties no kāda operatora pakalpojumiem, bet arī aktīvi to izmanto.
Mobilo pakalpojumu apgrozījums palielinājies par trijiem procentiem. 2003. gadā parādījās arī pirmie trešās paaudzes mobilo pakalpojumu klienti. Operators 3 bija pirmais, kas ienāca Zviedrijas tirgū ar 3G pakalpojumiem un tīklu. Gan 3, gan 3G pakalpojumu sniedzējs Djuice spēj piedāvāt zemākas cenas.
Tomēr mobilā tīkla abonentu ikgadējais pieaugums jau trīs gadus palicis nemainīgs - aptuveni 10 procentu. Tirgū dominē trīs mobilie operatori, kuriem ir pašiem savs tīkls - TeliaSonera, Tele2 un Vodafone. Jaunie mobilo pakalpojumu sniedzēji šobrīd vēl ir samērā nelieli uzņēmumi, kam ir 3,3 procenti no kopējā mobilo abonentu skaita. Tā kā tie šajā tirgū strādā jau kopš 1999. gada, daži simti tūkstoši klientu nav daudz. Šis faktors kopā ar nelielo pieauguma tempu skaidri parāda, ka Zviedrijas mobilajā tirgū pakalpojumu sniedzējiem nav labvēlīgi apstākļi, turklāt viņiem ir arī visai nelielas manevrēšanas iespējas. Šo situāciju veido gan viņu trešās puses līgumi ar mobilā tīkla operatoriem, gan arī šo operatoru iespēja izvēlēties partnerus, tādējādi nepieļaujot sadarbību ar tādiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri kādā veidā varētu konkurēt un apdraudēt viņu pašu biznesu. Vēl vairāk - dibinot paši savus meitas uzņēmumus mobilo pakalpojumu sniegšanai, operatori vēl vairāk ierobežo alternatīvo operatoru izaugsmes iespējas. Rezultāts ir skaidri redzams: mobilo pakalpojumu sniedzēji gandrīz nav spējīgi ietekmēt neatbilstošo cenu konkurenci.
Nozīmīgākie dati
Izmaiņas |
2002. g. |
2003. g. |
% |
Fiksētie balss pakalpojumi |
|
|
|
Fiksētā tīkla tālruņu abonenti (tūkstošos) |
5 828 |
5 723 |
-2 |
Privātie |
4 450 |
4 391 |
-1 |
Biznesa |
1 378 |
1 333 |
-3 |
Iepriekšējās izvēles pak. klienti (tūkstošos) |
1 951 |
2 230 |
14 |
Privātie |
1 777 |
2 047 |
15 |
Biznesa |
174 |
184 |
5 |
Ieņēmumi no fiksētajiem balss pakalpojumiem (milj. SEK) |
25 516 |
24 427 |
-4 |
Privātie |
16 334 |
15 714 |
-4 |
Biznesa |
9 182 |
8 713 |
-5 |
Mobilie balss pakalpojumi |
|
|
|
Mobilie abonenti (tūkstošos) |
7 949 |
8 801 |
11 |
Privātie |
6 543 |
7 260 |
11 |
Biznesa |
1 406 |
1 523 |
8 |
Ieņēmumi par mobilo abonēšanu un īsziņām (milj. SEK) |
16 750 |
17 241 |
3 |
Privātie |
8 792 |
9 126 |
4 |
Biznesa |
7 958 |
8 115 |
2 |
Nosūtīto īsziņu skaits (tūkstošos) |
1 325 |
1 816 |
37 |
Privātie |
1 168 |
1 572 |
35 |
Biznesa |
157 |
244 |
56 |
Ieņēmumi no īsziņām (milj. SEK) |
1 400 |
1 849 |
32 |
Privātie |
1 177 |
1 595 |
35 |
Biznesa |
223 |
254 |
14 |
Nosūtītās multiziņas (MMS0 tūkst.) |
|
6,7 |
|
Datu pārraides pakalpojumi |
|
|
|
Ieņēmumi no datu pārraides pakalpojumiem (milj.SEK) |
4 624 |
4 379 |
-5 |
Frame Relay |
1 876 |
1 323 |
-29 |
IP-VPN |
622 |
985 |
58 |
Nomātās līnijas |
1 943 |
1 853 |
-5 |
Optiskās šķiedras un citu veidu tīkli |
183 |
219 |
20 |
Interneta pakalpojumi |
|
|
|
Interneta piekļuves klienti (tūkstošos) |
3 030 |
3 211 |
6 |
Iezvanpieeja |
2 306 |
2 247 |
-3 |
Pastāvīgais pieslēgums |
724 |
964 |
33 |
Ieņēmumi no interneta piekļuves (milj. SEK) |
5 367 |
6 037 |
12 |
Privātie |
3 550 |
3 912 |
10 |
Biznesa |
1 818 |
2 125 |
17 |
Avots: National Post and Telecom Agency 2004. gada 9. jūnijs.
Elektronisko sakaru tirgus
Mērķi un perspektīvas
2003. gada 25. jūlijā pieņemtā Zviedrijas elektronisko sakaru likumdošanas akta Electronic Communications Act (EkomL) mērķis ir nodrošināt privātpersonu, juridisko personu un publisko institūciju piekļuvi drošām un efektīvām elektroniskajām komunikācijām, iegūstot vislielāko iespējamo labumu, turklāt par atbilstošu cenu un ar augstu kvalitāti. To iespējams panākt, stimulējot konkurences attīstību un šī tirgus sektora starptautisku harmonizāciju. Ja viss notiks, kā paredzēts, tad nākotnē ikvienam būs piekļuve efektīviem un drošiem komunikāciju pakalpojumiem par mērenām cenām.
Reģistrētie uzņēmumi
2003. gada 31. decembrī PTS bija reģistrēti 369 uzņēmumi, kuri izpildījuši saistības saskaņā ar EkomL. 2003. gada laikā klāt nākuši 48 reģistrētie uzņēmumi. Reģistrācijas pieteikumu iesniegšanas saistības tagad saskaņā ar EkomL paplašinātas tā, ka tās var attiecināt uz vairākiem pakalpojumiem. Jāpiebilst, ka telekomunikāciju licences tika izsniegtas līdz brīdim, kad stājās spēkā EkomL likums, pēc tam daļa licenču tika pārreģistrētas par radiolicencēm, bet citiem operatoriem turpmāk bija jāiesniedz tikai pieteikumi. Tā kā ne visi operatori ir pārreģistrējušies, 2003. gada un iepriekšējo gadu informācijas salīdzinājums reizēm var būt arī maldinošs.
No visiem reģistrētajiem potenciālajiem pakalpojumu sniedzējiem 2003. gadā aptuveni 50 operatoru aktīvi sniedz fiksētos balss, to skaitā arī IP telefonijas, pakalpojumus. No tiem balss pakalpojumus privātajiem klientiem šobrīd sniedz 33 operatori, bet pieci - tikai biznesa klientiem.
Tirgus attīstība
Kopumā 2003. gada apgrozījums Zviedrijas elektronisko sakaru pakalpojumu tirgū bija 50,4 miljardi kronu, lai gan tirgus pieaugums bija gluži niecīgs - tikai 0,1 procents. Tomēr nekādi nevar teikt, ka sākusies stagnācija, jo pat apgrozījuma pieaugums ne vienmēr nozīmē progresu. Šai gadījumā svarīgas ir pārmaiņas šī tirgus segmenta iekšpusē un spēku pārgrupēšanās. Datu komunikāciju tirgū vērojama spēcīgāka virzība uz IP-VPN risinājumiem. Īpaši svarīga ir tendence, kas liecina, ka Frame Relay un nomāto līniju savienojumu iespējas ir izsmeltas, tie vairs īsti nespēj konkurēt ar pašām modernākajām tehnoloģijām, un pakāpeniski to vietā nāk citas - rentablākas un efektīvākas.
42 procenti mobilo tālruņu lietotāju (tos lieto vairāk nekā 90 % Zviedrijas iedzīvotāju) apsver iespēju atteikties no fiksētā tālruņa līnijas un lietot tikai mobilo. Tomēr vairums lietotāju apgalvo, ka viņi atteiktos no fiksētā tīkla pakalpojumiem tikai tad, ja mobilo sarunu tarifi tuvotos fiksētajiem (pazeminātos). Tā kā šobrīd tā nav, tikai trīs procenti no šiem 42 procentiem ir izšķīrušies par labu mobilajiem pakalpojumiem un pilnīgi atteikušies no fiksētās līnijas. Tomēr aptauju rezultāti liecina, ka mājsaimniecībās, kur visi ģimenes locekļi ir vecumā no 16 līdz 25 gadiem, parasti ir tikai mobilie tālruņi. No tā var secināt, ka atteikšanās no fiksētajiem balss pakalpojumiem visbiežāk ir saistāma ne tikai ar cenu, bet arī ar lietotāju paaudzes īpatnībām.
Operatora vidējie mēneša ienākumi no katras mājsaimniecības 2003. gadā bija 521 krona, par piecām kronām vairāk nekā 2002. gadā.
2003. gada 31. decembrī Zviedrijā bija 5 724 000 fiksēto tālruņu līniju abonentu, no kuriem 5 441 000 bija PSTN tīkla abonenti. Starp citu, statistika liecina, ka tie gandrīz visi ir TeliaSonera abonenti un tikai mazāk nekā 0,1 procentu apkalpo citi operatori. Vērojama ne tikai tradicionālo tālruņa līniju, bet arī zema pārraides ātruma ISDN abonentu (gan privāto, gan biznesa) skaita samazināšanās. Iemesls ir strauji augošais pastāvīgo interneta pieslēgumu skaits, jo tas klientiem nereti ir izdevīgāks par ISDN pieslēgumu ar nelielu ātrumu. 2003. gadā ISDN abonentu skaits saruka par 21 000 un gada nogalē bija tikai 244 000.
2002. gada nogalē daži operatori, to skaitā arī Bredbandsbolaget un Digisip, sāka piedāvāt IP telefonijas abonēšanas iespējas platjoslas tīklos. Klientiem parastā tālruņa līnija bija tikai jāpievieno platjoslas tīklam (piemēram, lokālajam vai VDSL piekļuves tīklam) ar dekodera palīdzību. Tādējādi klientam dota iespēja pārtraukt tradicionālās tālruņa līnijas abonēšanu uzņēmumā TeliaSonera, lai gan viņš turpina izmantot TeliaSonera piekļuves tīklu. Pēc PTS aprēķiniem 2003. gada decembrī Zviedrijā bija gandrīz 40 000 IP telefonijas abonentu, turklāt gandrīz visi bija sākuši izmantot šo pakalpojumu gada laikā.
Tiek prognozēts, ka nākotnē būs iespējams zvanīt, arī izmantojot kabeļtelevīzijas tīklus. Com hem ir viens no tiem zviedru operatoriem, kuri jau paziņojuši par gatavību sniegt šādu pakalpojumu. Pasaulē tas gan nav nekāds īpašs jaunums. Piemēram, Lielbritānijas operatori to piedāvā jau vairākus gadus.
2003. gada nogalē Zviedrijā bija 3 655 000 tiešā savienojuma un 2 230 000 - iepriekšējās operatora izvēles klienti. Tiešā savienojuma klientu skaitā ir arī 40 000, kuri izmanto IP telefoniju.
Iepriekšējās izvēles klientu skaits aug samērā strauji. 2003. gadā to pieaugums bija 14 procenti vai gandrīz 280 000. Lielākā daļa jeb 2 046 000 iepriekšējās izvēles klientu bija privātpersonas.
Iekšzemes balss pakalpojumi. 2003. gadā iekšzemes balss pakalpojumu tirgus kopējā vērtība bija 7,1 miljards kronu, no kuras interneta telefonijai pieder ceturtā daļa. Ieņēmumi no iekšzemes sarunām ir par 0,6 miljardiem mazāki nekā 2002. gadā. Iemesli ir ne tikai mobilo sakaru ekspansija, bet arī aizvien plašāka e-pasta un IP telefonijas izmantošana.
2003. gada laikā alternatīvajiem operatoriem (bez TeliaSonera) piederēja 43 procenti tirgus ieņēmumu no iekšzemes sarunām. Tas ir gandrīz par 4 procentiem vairāk nekā 2002. gadā. Tas izskaidrojams galvenokārt ar operatora iepriekšējās izvēles reformu, kas tika izstrādāta 1999. gadā un 2002. gadā sāka darboties arī iekšzemes balss pakalpojumu tirgū. No 2001. līdz 2002. gadam alternatīvo operatoru tirgus daļa šajā segmentā palielinājās no 30 līdz 40 procentiem.
TeliaSonera apgrozījums šīs pašas operatora iepriekšējās izvēles dēļ samazinās, lai gan to daļēji kompensē pieaugošie ieņēmumi no starpsavienojumiem, kurus maksā citi operatori. Otrs lielākais Zviedrijas operators iekšzemes balss pakalpojumu tirgū ir Tele2, kas arī ir vislielākais ieguvējs pēc operatora iepriekšējās izvēles reformas ieviešanas. TeliaSonera ieņēmumi arī iekšzemes sarunām ir stabili (gandrīz nemainīgi), jo šī pakalpojuma tarifi nav mainījušies kopš 2000. gada, kad TeliaSonera ieviesa vienotu tarifu vietējām un iekšzemes sarunām.
Sarunas no fiksētā tīkla uz mobilo. Šie pakalpojumi Zviedrijā ieņem samērā lielu tirgus daļu, kuras kopējais apjoms ir 5,6 miljardi kronu. 2003. gadā šī daļa bija vairāk nekā 23 procenti no kopējiem fiksēto pakalpojumu ieņēmumiem.
Galvenais iemesls, kāpēc pazeminājās lietotāju tarifi no fiksētajiem tīkliem uz mobilajiem, bija tāds, ka pēc PTS pieprasījuma tika samazināti TeliaSonera starpsavienojumu tarifi izsaukumiem, kuri tika pabeigti TeliaSonera mobilajā tīklā. 2003. gadā un pirms tam alternatīvajiem operatoriem (bez TS) netika pieprasīti uz izmaksām balstīti starpsavienojumu tarifi, tāpēc dažādiem operatoriem tie būtiski atšķīrās. Operatoru vidējie ieņēmumi par noslodzes minūti izsaukumiem no fiksētā tīkla uz mobilo pēdējos trijos gados nav īpaši mainījušies un joprojām ir aptuveni 1,70 kronas par minūti.
Starptautiskās sarunas. Šie pakalpojumi Zviedrijā ir visilgāk atvērti konkurencei, un līdz 2000. gadam tarifi pastāvīgi pazeminājās. Tagad jau vairākus gadus tarifi ir saglabājušies nemainīgi. Tomēr 2003. gada vasarā vairāki operatori pazemināja tarifus sarunām ar noteiktām valstīm.
Vidējie ieņēmumi par starptautisko sarunu noslodzes minūti palikuši stabili pēdējos trijos gados, un tie ir 1,20 - 1,25 kronas minūtē. Privātajiem klientiem gan šis pakalpojums ir nedaudz dārgāks - 1,40 kronas.
2003. gada pirmajā pusē starptautisko sarunu pakalpojumu apgrozījums bija 1,4 miljoni kronu vai 6 procenti no kopējās fiksēto balss pakalpojumu tirgus vērtības. Sarunu noslodzes apjoms kopumā turpināja nedaudz pieaugt, bet biznesa klienti šo pakalpojumu izmanto vairāk nekā iepriekš, turpretī privātie - mazāk. Tomēr lejupslīde ir nedaudz iluzora. Viens no iemesliem, kāpēc privātpersonas mazāk lieto tradicionālos operatoru pakalpojumus ir tāds, ka Zviedrijas klienti iecienījuši starptautisko zvanu kartes. Šī informācija neparādās PTS tirgus pētījumos. Toties ir pētījumu dati, kas liecina, ka aptuveni 7 procenti privāto lietotāju, kuriem ir fiksētā tālruņa līnija, izmanto starptautiskās zvanu kartes.
2003. gadā pēc PTS datiem starpsavienojumu ieņēmumi fiksētajos tīklos bija 3,8 miljardi kronu. Starpsavienojumu minūšu apjoms 2003. gadā bija 57,9 miljardi, bet vidējā cena par minūti - 5,3 ēras.
Mobilie pakalpojumi
Operatori un pakalpojumu sniedzēji
2003. gadā nedaudz vairāk kā 20 operatoru aktīvi piedāvāja mobilos pakalpojumus. No tiem tikai četriem (Telia, Tele2, Vodafone un 3) ir savi mobilie tīkli Zviedrijā. Pavisam ir trīs GSM tīkli (TeliaSonera, Tele2 un Vodafone) un trīs UMTS tīkli (Hi3G, Svenska UMTS licens un Vodafone). TeliaSonera joprojām piedāvā pakalpojumus arī analogajā tīklā NMT 450. Pazīstamajam operatoram Orange Zviedrijā nav neviena UMTS tīkla. Mobilie operatori, kuriem nav sava tīkla, ir aktīvi mobilo balss pakalpojumu sniedzēji. Tomēr trīs no tiem pieder mobilajiem operatoriem, kuriem ir tīkls: Tango (Optimal Telecom) pieder Tele2, Halebop Mobile īpašnieks ir TeliaSonera, bet Lunar Mobile - Vodafone.
Neatkarīgie pakalpojumu sniedzēji, kuri noslēguši līgumus ar mobilo tīklu operatoriem par piekļuvi viņu mobilajiem tīkliem, vispirms piedāvā abonēšanas līgumus. Priekšapmaksas kartes parasti piedāvā paši tīkla operatori, un ar tām nodarbojas viņu pašu pakalpojumu sniedzēji. Tomēr tagad aktīvāki kļuvuši arī neatkarīgo pakalpojumu sniedzēji.
2000. gada decembrī PTS nolēma izsniegt četras jaunas licences UMTS mobilo balss pakalpojumu sniegšanai. To nosacījumos teikts, ka 2003. gada beigās UMTS tīkliem jau bija jāpārklāj reģions, kurā šie pakalpojumi būtu pieejami 8 860 000 potenciālo lietotāju. PTS 2002. gada maijā izsniedza arī ceturto iekšzemes GSM licenci (GSM 900) operatoram SweFour, kurš apņēmās līdz 2003. gada nogalei izveidot infrastruktūras pārklājumu, kas aptvertu vismaz 178 000 lietotāju.
Tirgus attīstība
Mobilo abonentu gada pieaugums ir stabilizējies, un tas ir aptuveni 10 procentu gadā. 2003. gada decembrī Zviedrijā bija 8 801 000 mobilo abonentu, no kuriem 132 000 jeb 1,5 procenti joprojām bija NMT 450 abonenti. Protams, šis daudzums pakāpeniski samazinās, lai gan pēdējos gados tas notiek samērā lēni.
Kopējais mobilo abonentu skaits ik gadus pieaug par 11 procentiem, bet noslodzes minūšu apjoms 2003. gadā - par 7 procentiem. Lielākais mobilo lietotāju skaita pieaugums ir vecuma grupā no 61 līdz 75 gadiem. Tajā šobrīd 76 procenti lieto mobilo tālruņu pakalpojumus. Tomēr citās vecuma grupās nav paredzams būtisks pieaugums. PTS dati gan liecina, ka aizvien vairāk privātpersonu izmanto vairākas abonēšanas iespējas. 51 procents no tiem, kuri lieto mobilo tālruni, izmanto vairāk nekā vienu abonementu, to skaitā abonēšanu, ko apmaksā paša klienta mājsaimniecība, un arī tādu, kuru apmaksā citi, piemēram, darba devējs. Papildabonēšanas iespēju operatori nereti piedāvā klientiem, lai viņi varētu izmantot īpašos tirgus piedāvājumus.
Interese aizstāt abonēšanu ar priekšapmaksas karti turpina pieaugt, un 2003. gada nogalē gandrīz 58 procenti GSM abonentu izmantoja priekšapmaksas kartes. Salīdzinājumā ar 2002. gadu karšu proporcija palielinājusies par 3 procentiem.
TeliaSonera ir lielākais Zviedrijas mobilais operators, kura tirgus daļa ir gandrīz 44 procenti abonentu. Tele2 ir otrs lielākais mobilais operators Zviedrijā, un kopā ar tā meitas uzņēmumu Optimal Telecom tā tirgus daļa ir 38 procenti abonentu. Vodafone abonentu tirgus daļa 2003. gada decembrī bija 15 procenti.
2003. gada nogalē bija 7 272 000 privāto abonentu, kas atbilst 83 procentiem visu abonentu. Gandrīz 69 procentiem privāto abonentu ir priekšapmaksas kartes (2002. g. - 66 %). 2003. gada beigās bija 1 523 000 biznesa abonentu. Kopējā mobilo abonentu proporcija 2003. gadā bija gandrīz 981 uz katriem 1000 iedzīvotājiem. Gadu iepriekš - 889 uz 1000 iedzīvotājiem.
Piezīme. Šeit un pārskata turpinājumā minēti tikai tie pakalpojumu sniedzēji, kuri nav mobilo operatoru īpašums. Operatora 3 UMTS klienti ir iekļauti šajā informācijā. Tā kā ir ļoti grūti noteikt, vai priekšapmaksas karti nopircis biznesa vai privātais lietotājs, tās visas šeit uzskaitītas kā privātiem lietotājiem piederīgas.
Starpsavienojumu ieņēmumi. 2003. gadā tie bija 5,26 miljardi kronu, kas ir nedaudz mazāk nekā 2002. gadā (5,36 mljrd.). Šobrīd TeliaSonera ir vienīgais operators, kuram ir būtiska ietekme tirgū, t. s. OBIT statuss. TeliaSonera pastāvīgi bijis pakļauts prasībai, ka tam jāpiedāvā ar izmaksām līdzsvarotas starpsavienojumu cenas sarunu pabeigšanai mobilajā tīklā. Citi mobilie operatori netika pakļauti šādai prasībai ne 2003. gadā, ne pirms tam. Tomēr PTS gatavojas pieņemt lēmumu, ka visi mobilā tīkla operatoriem saskaņā ar EkomL ir nozīmīgs spēks tirgū, lai pabeigtu sarunas mobilajā tīklā un ka TeliaSonera, Tele2 un Vodafone jābūt gataviem piedāvāt uz izmaksām balstītas starpsavienojumu cenas.
Salīdzinot īsziņu cenas TeliaSonera piedāvātajās priekšapmaksas kartēs ar citu mobilo operatoru piedāvātajām cenām Zviedrijā, Norvēģijā un Dānijā, var secināt, ka Zviedrijā cenas joprojām ir visaugstākās, lai gan tur bija vērojama to pazemināšanās no 1,50 līdz 1,25 kronām. Ilgtermiņā relatīvi augsts cenu līmenis var kavēt šo mobilo pakalpojumu attīstību. 2003. gadā Zviedrijā tika nosūtītas multiziņas (MMS) tikai par 6,7 miljoniem kronu jeb vidēji mēnesī katrs klients nosūtīja tikai 18,4 teksta īsziņas. Turpretī katrs GSM klients Norvēģijā nosūtīja vidēji 66, bet Dānijā - 72 īsziņas mēnesī, tātad četrreiz vairāk nekā Zviedrijā.
GPRS. Pirmais svarīgais solis ceļā uz mobilajiem datu pakalpojumiem ir GPRS ieviešana. Visi trīs Zviedrijas GSM operatori piedāvā GPRS jau kopš 2001. gada rudens. Sākumā gan klienti uz to nepieteicās straumēm vien, bet līdz 2003. gada beigām aptuveni 516 000 GSM klientu bija vismaz izmēģinājuši GPRS pakalpojumu, tā kā kopumā šajā gadā klientu skaits bija pieaudzis par 91 000. Ar GPRS palīdzību pārraidītais vidējais datu apjoms mēnesī ir 0,16 MB. Zviedrijā tikai 6 procenti GSM abonentu izmanto GPRS, tomēr interese manāmi palielinās.
Datu pārraides pakalpojumi
Operatori
Lielākais datu pakalpojumu pieaugums publiskajos tīklos sākās 2000. gadā. 2003. gada beigās 231 uzņēmums bija reģistrējies ar vēlmi sniegt šādus pakalpojumus. Salīdzinoši daudzi no tiem ir saistīti ar enerģētikas nozari, turklāt tie nereti ir pašvaldību uzņēmumi.
Tirgus struktūra
Ja datu pārraides pakalpojumu tirgu mērītu tāpat kā fiksēto un mobilo pakalpojumu tirgu, t. i., pēc tirgus vērtības un lietotāju skaita, tad liela tirgus daļa tur netiktu ņemta vērā. Lai gūtu pēc iespējas plašāku priekšstatu par to, kas notiek šajā tirgū, PTS nolēma to sadalīt divos apakšvirzienos: viens attiecas uz datu pārraides pakalpojumu vairumtirdzniecību operatoriem, otrs - uz to pārdošanu gala lietotājiem. Tomēr arī šāds dalījums neizslēdz, ka daļa apgrozījuma varētu tikt uzskaitīta divreiz, jo starp abiem apakšvirzieniem ir vēl daži starpposmi.
Datu pārraides pakalpojumi operatoriem. Saskaņā ar PTS aprēķiniem datu pārraides pakalpojumu tirgus vairumtirdzniecības apgrozījums 2003. gadā bija 2,65 miljardi kronu, kas ir mazliet vairāk nekā 2002. gadā.
Lielākā daļa no šī tirgus vērtības, t. i., 75 procenti vai 1,98 miljardi kronu, ir nomāto līniju pārdošana, bet pārējais - optiskās šķiedras līnijas bez signāla pārraides pakalpojuma (dark fiber) un citi tīkla elementi. Deviņi procenti nomāto līniju tirgus apgrozījuma nāk no analogajām un tikpat - no ciparu nomātajām līnijām, kuru kapacitāte ir mazāk nekā 2 Mbit/s, un 82 procenti - no ciparu nomātajām līnijām ar kapacitāti 2Mbit/s un vairāk.
Datu pārraides pakalpojumi gala lietotājiem. Nomātās līnijas un optiskās šķiedras līnijas tiek pārdotas ne tikai operatoriem, bet arī gala lietotājiem. Bet aizvien nozīmīgāka tirgus daļa sastāv no specifiskākiem/rafinētākiem datu pārraides pakalpojumiem. Svarīgākie no tiem ir Frame Relay un IP-VPN. Pēc PTS aprēķiniem šī datu pārraides pakalpojumu tirgus apakšvirziena vērtība ir 4,37 miljardi kronu. Tas nozīmē, ka tā vērtība gada laikā samazinājusies par 5 procentiem. Iemesls - tirgū notiek strauja pāreja no tradicionālajiem datu pārraides pakalpojumiem uz IP-VPN u. tml., jo ir daudz rentablāki, ietaupa izdevumus, bet līdz ar to krītas arī tirgus apgrozījuma summa. No lietotāju viedokļa tā noteikti ir pozitīva tendence.
Tirgus 2003. gadā. No finanšu apgrozījuma (1,85 miljardi kronu) viedokļa vissvarīgākais šī tirgus segments ir nomātās līnijas, bet tas ir aptuveni par 5 procentiem mazāks nekā 2002. gadā. No kopējā 2003. gada tirgus apgrozījuma 19 procenti ieņēmumu nāk no analogajām un 47 - no ciparu nomātajām līnijām ar kapacitāti, kas ir mazāka par 2 Mbit/s, bet 34 procenti - no ciparu līnijām, kuru kapacitāte ir 2Mbit/s un vairāk. Skaidri saredzama tendence, ka pieprasījums pēc ciparu nomātajām līnijām ar 2 Mbit/s un lielāku kapacitāti aug straujāk nekā pēc pārējām.
Interneta pakalpojumi
Kopš stājies spēkā EkomL, uzņēmumi, kuri sniedz interneta pakalpojumus, ir pakļauti reģistrācijas saistībai. PTS rīcībā šobrīd vēl nav pilnīga to uzņēmumu reģistra, kuri piedāvā interneta pakalpojumus, jo visi operatori vēl nav pārreģistrējušies saskaņā ar jauno sistēmu un starp tiem ir arī interneta pakalpojumu sniedzēji (IPS). Tiesa, šis paziņojums dod informāciju tikai par interneta piekļuvi, nevis par citiem interneta pakalpojumiem. PTS aprēķinājis, ka Zviedrijā ir vairāk nekā 120 IPS, kas sniedz interneta piekļuves pakalpojumus, turklāt liela daļa no tiem - privātajām mājsaimniecībām. Daudzi IPS ir nelieli lokālas darbības uzņēmumi.
Zviedrijā tāpat kā citur ir divi interneta piekļuves veidi - iezvanpieejas un pastāvīgais. Piekļuvei tiek izmantoti dažādi tīkli.
· PSTN un ISDN. Tradicionālais vara kabeļu piekļuves tīkls, kura datu pārraides kapacitāte ir tikai 56 kbit/s (ar PSTN modemu) vai 128 kbit/s (ar ISDN). Iezvanpieeju no tirgus pamazām izspiež pastāvīgās piekļuves tīkls.
· DSL. Galvenokārt ADSL, bet arī VDSL, SDSL un HSDSL ir papildtehnoloģijas, kas izmanto tradicionālo vara kabeļu piekļuves tīklu, lai piedāvātu fiksēto interneta piekļuvi ar augstāku pārraides kapacitāti. Pārraides ātrums uz lietotāja datoru =downstream parasti ir starp 0,5 un 1 Mbit/s, bet dažos gadījumos pieejams arī zemāks un lielāks (ar VDSL) ātrums.
· Kabeļtelevīzijas tīkls. Vairāki Zviedrijas kabeļtelevīzijas operatori piedāvā interneta piekļuvi pēc kabeļu televīzijas tīkla aktivizēšanas. Lejuppārraides ātrums parasti ir starp 0,5 un 1 Mbit/s, bet pieejams arī zemāks un lielāks ātrums.
· LAN tīkls. Daži IPS piedāvā interneta piekļuvi ar lielu pārraides kapacitāti caur nesen ierīkotiem vietējiem tīkliem LAN daudziemītnieku ēkās, kuras savukārt savienotas ar publisko optisko tīklu. Šādi privātie tīkli bieži bāzēti uz Ethernet tehnoloģiju, un to pārraides ātrums ir 10 Mbit/s uz katru klientu, lai gan iespējams piedāvāt arī tādus pakalpojumus privātajām mājsaimniecībām, kur pārraides ātrums sasniedz 100 Mit/s.
PLC, radio un satelītsakari. Arī PLC vai sakarus ar elektrības līniju palīdzību, radio un satelītsakarus ir interneta piekļuves risinājumi, lai gan tie šobrīd pieejami ļoti mazos apjomos.
Interneta piekļuves klienti
Interneta piekļuves klientu skaita pieaugums, šķiet, vairs nav tik straujš. No 2002. gada 31. decembra līdz 2003. gada 31. decembrim interneta klientu skaits pieauga par 6 procentiem jeb 181 000 (no 3 030 000 līdz 3 211 000).
Ņemot vērā lielo uzmanību, kas pievērsta platjoslas datu pakalpojumiem, varētu domāt, ka lielākajai klientu daļai ir piekļuve pastāvīgajam interneta pieslēgumam. Tomēr tas nebūt tā nav. Saskaņā ar PTS datiem 70 procenti interneta piekļuves klientu 2003. gada 31. decembrī izmantoja iezvanpieeju, tātad viņiem bija PSTN vai ISDN pieslēgums. Vairums no viņiem, 67 procenti, joprojām izmanto PSTN tīklu un tikai nedaudz mazāk kā trīs - ISDN. 2002. gada decembrī Zviedrijā bija 76 procenti iezvanpieejas klientu. Turklāt ISDN klientu kļūst aizvien mazāk - no 117 000 2002. gada 31. decembrī līdz 89 000 2003. gada 31. decembrī. Pārējie 30 procenti interneta piekļuves klientu galvenokārt izmanto kādu no tradicionālajiem pastāvīgā pieslēguma veidiem - ADSL, kabeļtelevīziju vai LAN.
Kopējais interneta piekļuves privāto klientu skaits 2003. gada nogalē bija 2 945 000, bet biznesa klientu - 266 000. Lai izpētītu, cik pierasts Zviedrijā ir internets, interesanti būtu uzzināt, kāda ir attiecība starp interneta piekļuves privāto klientu skaitu un mājsaimniecību skaitu. 2003. gada 31. decembrī šī proporcija bija 67 procenti. Te nav ņemta vērā iespēja, ka vienā mājsaimniecībā var būt vairāki interneta pieslēgumi, nav atdalīti arī tie pieslēgumi, par kuriem maksā kāds cits, piemēram, darba devējs.
2003. gada nogalē 868 000 privāto interneta piekļuves klientu izmantoja kādu fiksētās piekļuves savienojuma veidu. Gadu iepriekš - 659 000.
Visvairāk pastāvīgās piekļuves klientu izvēlas ADSL - 17 procenti no kopējā privāto interneta piekļuves pakalpojumu tirgus. No 2002. līdz 2003. gadam šo pieslēgumu skaits pieauga par 31 procentu. LAN un kabeļtelevīzijas tīkli ieņēmuši 6 un 7 procentus privāto pieslēgumu tirgus. 2003. gada laikā visi trīs pastāvīgās piekļuves veidi palielinājās diezgan līdzīgā tempā - vidēji par 30 procentiem.
Kopumā pieci lielākie Zviedrijas IPS ieguvuši 82 procentus interneta piekļuves klientu, bet desmit lielākie - 97 procentus. Pārējiem IPS, kuru ir nedaudz vairāk par 100, kopējā tirgus daļa ir pat mazāka nekā 0,2 procenti. Lielākais IPS ir TeliaSonera ar 38 procentiem.
Ericsson - Zviedrijas simbols
Šajā tirgus apskatā bija runa tikai par operatoriem un pakalpojumu sniedzējiem, bet kas gan būtu Zviedrijas IT&T nozare bez daudzajiem veiksmīgajiem ražotājiem. Tā kā vienā apskatā nav iespējams aplūkot visus, pievērsīsim uzmanību tikai pašam spilgtākajam, piemēram, - Larsa Magnusa Eriksona (L. M. Ericsson) lolojumam, kurš savu biznesu sāka 1876. gadā Stokholmā. Viņa idejas bija ļoti tālu no tādām sarežģītām mūsdienu koncepcijām. Tomēr tajā pašā gadā Aleksandra Bella izgudrotais pirmais telefons ir pamats jaunā mehāniķa Eriksona radītajam tālruņa aparātam, un telefonija kļūst par viņa uzņēmuma ilgtermiņa biznesu. Larss Magnuss Eriksons ir stāvējis pie telefonijas šūpuļa, tāpēc var droši apgalvot, ka uzņēmuma L.M. Ericsson Telephone Company vēsture ir arī pasaules telekomunikāciju vēsture.
Mūsdienās uzņēmums, kas ir pazīstams vienkārši kā Ericsson, ir pasaulē lielākais mobilo sistēmu ražotājs uzņēmuma daļa ir 40 procenti no pasaules mobilo sistēmu tirgus. Ericsson ir vienīgais uzņēmums, kas piedāvā visus 2G un 3G standartus, to skaitā trīs vadošos nākamās paaudzes mobilos standartus WCDMA, EDGE un CDMA2000.
Ericsson ir iekarojis arī galveno vietu platjoslas interneta risinājumu tirgū, piedāvājot progresīvus Ethernet DSL Access risinājumus daudzpakalpojumu platjoslas tīklu attīstībai (40 komerclīgumi visā pasaulē). Piedāvājot lielāko daļu transporta risinājumu mobilajiem tīkliem un piegādājot 600 mikroviļņu pārraides iekārtas MINI-LINK, Ericsson ir iekarojis arī 40 procentus no pasaules transporta tīklu tirgus. Ericsson ir viens no pieciem pasaules nozīmīgākajiem biroja centrāļu (PBX) piegādātājiem.
Nostiprinot multimediju komunikāciju risinājumu piegādātāja lomu, 2001. gadā Ericsson kopā ar Sony nodibināja kopuzņēmumu Sony Ericsson, kas ir viens no pasaules līderiem mobilo tālruņu un multimediju ierīču ražošanā.
Ericsson vienmēr ir ieguldījis milzīgus līdzekļus tehnoloģiju attīstībā un ir neapstrīdams līderis innovāciju jomā. Ericsson bija vadošais spēks, pārejot no analogās uz digitālo telefoniju, bet vairāk nekā 10 pēdējos gadus ir bijis 3G virzītājs. Uzņēmumam pieder lielākā daļa UMTS/WCDMA patentu pasaulē -vairāk nekā 12 000.
Gunta KĻAVIŅA
sadarbībā ar Zviedrijas Eksporta padomi
Liels paldies par atsaucību un sadarbību Zviedrijas Eksporta padomes Latvijas pārstāvniecības atašejam Stigam Fribergam (Stig Friberg) un ekspertam Uldim Saleniekam.