Dānijas karalienes tronī - informācijas tehnoloģijas

 

Pasaulē pazīstamākā dāņa Hansa Kristiana Andersena pasakas parasti sākas ar vārdiem reiz bija, bet mūsdienu Dānija pati rada pasakai līdzīgo augsto tehnoloģiju rītdienu, vēstot to, kas reiz būs.

Dānija ir spēcīgi orientēta uz informācijas un komunikācijas tehnoloģijām (IKT), kuras tur pēdējā laikā ir krietni sazēlušas un vērsušās plašumā, aptverot aizvien vairāk tautsaimniecības nozaru. IKT sektors Dānijā kļuvis apjomīgāks un spēcīgāks nekā citi augsto tehnoloģiju virzieni. Lai gan daudzās citās valstīs vērojama IKT rādītāju lejupslīde, Dānijā tie joprojām virzās augšup. Dānijā ir pasaulē augstākais IT izmantošanas apjoms uz katru iedzīvotāju, kā arī vislielākais interneta piekļuves un mobilais pārklājums Eiropā. Dānija ir pasaules IT valstu pirmajā desmitniekā, un tās mērķis ir nākotnē kļūt par augsto tehnoloģiju vadošo lielvalsti.

 

Dānijas ekonomiskais raksturojums

Dānijā ir 5 414 000 iedzīvotāju, inflācijas koeficients pēdējā gada laikā - 1,5; vidējais patērētāju lojalitātes indekss - 5,6. Dānijas iekšzemes kopprodukts uz katru iedzīvotāju ir par 15 % augstāks nekā OECD organizācijas (Organisation for Economic Cooperation and Development) vidējais rādītājs. No 1993. līdz 2003. gadam Dānijas vidējais nacionālā kopprodukta pieaugums gadā bija augstāks par eirozonas vidējo (1,8 %). 2004. un 2005. gadā Dānijas GDP gada pieaugums palielinājies attiecīgi par 1,9 un 2,6 % virs eirozonas valstu vidējā līmeņa, un šo pozitīvo tendenci spēcīgi ietekmējusi valsts IKT nozares attīstība. 

Dānijas privātajā sektorā strādā aptuveni divas trešdaļas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju (1,4 miljoni), bet pārējie - valsts un pašvaldību struktūrās (0,8 miljoni). Trīs no katriem četriem darba ņēmējiem jeb 33 % strādā apkalpošanas sfērā, nedaudz mazāk kā 25 % - ražošanas uzņēmumos un celtniecībā, mazāk par 5 % - lauksaimniecībā un zivsaimniecībā.

2002. gadā Dānijā bija aptuveni 280 000 aktīvu uzņēmumu, pārsvarā mazie un vidējie. Turklāt 55 % uzņēmumu nav neviena darbinieka (tikai īpašnieks), 36 % - 1-9 darbinieki, gandrīz 8 % - 1- 99 darbinieki un tikai 2 200 (0,8 %) - 100 un vairāk darbinieku. Tomēr tieši šī procentuāli vismazākā uzņēmumu kategorija nodrošina darbu 62 % Dānijas strādājošo.

Lai vēl vairāk stimulētu valsts ekonomisko augšupeju, Dānijas valdība ir pazeminājusi darbinieku ieņēmumu nodokli, atvieglojusi administratīvo nastu, kā arī visiem spēkiem veicina zinātnes pētījumus un IKT nozares attīstību.

 

Valsts IKT stratēģija un programmas

Dānijas valdība izstrādājusi īpašu IKT stratēģiju, kurā lielākā uzmanība pievērsta trijiem virzieniem: biznesa sektoram, publiskajam sektoram un iedzīvotājiem. Tā ietver arī konkurences veicināšanu IKT nozarē, lai nodrošinātu mūsdienīgu augstas kvalitātes infrastruktūru un pakalpojumus par pieejamām cenām. Valsts rūpējas par labu izglītības bāzi topošajiem IKT speciālistiem un zinātniekiem, plaši izmantojot arī dažādas e-apmācības programmas. Izglītības ministrija atbild ne tikai par IKT lietošanu un apmācību skolās, bet arī par to, lai jau pamatskolas skolēni un arī skolotāji iegūtu t. s. datora vadīšanas licenci.

Lai koordinētu IKT publiskajā sektorā, vairākas ministrijas 2002. gadā sāka īstenot kopēju stratēģiju un darbības plānu IT visiem (IT for All). Tā mērķis ir nodrošināt interneta piekļuvi visai sabiedrībai un likvidēt šķēršļus, kas traucē jaunu digitālā satura pakalpojumu plašāku ieviešanu, lai publiskās interneta mājaslapas būtu pieejamas visiem.

Dānijas Komercijas un uzņēmējdarbības aģentūra, kas pakļauta Ekonomikas un biznesa ministrijai, atbild par e-pārvaldes attīstību valstī. Nodokļu ministrija (www.erhverv.toldskat.dk) ir sākusi IT sistēmu ekstensīvu modernizāciju. Jauna IT arhitektūra ļauj privātpersonām un uzņēmējiem sniegt digitālus pakalpojumus dažādos tautsaimniecības virzienos, to skaitā elektroniskus paziņojumus par nodokļiem, nodevām, muitas nodokļiem un gada atskaitēm.

Dānijas Zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju ministrija veido fondu iniciatīvām, kas veicina un atbalsta dažādus jauninājumus. Fonda 2005. gada budžets piešķir 616 miljonus Dānijas kronu dažādiem novatorisku projektu grantiem, divi no tiem paredzēti tieši IKT nozares modernizācijai (to apjoms - 2,5 un 35,3 miljoni DKK. Vairāki projekti ir netieši saistīti ar IKT nozari, piemēram, SMS modernizācijas risinājums vai četru IKT pētniecības centru atvēršana reģionālajās universitātēs. Nevar neminēt arī tādu valdības iniciatīvu kā Progresīvas tehnoloģiskās sabiedrības jauna starpreģionālā attīstības posma programmu, kuru sāka īstenot 2004. gada septembrī un kuras mērķis ir integrēt tajā visu Dānijas sabiedrību, nodrošinot tiešu piekļuvi jaunākajai un labākajai informācijas komunikācijas tehnoloģijai. Daļa no šīs programmas ir t. s. IT Koridors Jitlandes-Funenas reģionā. No 2002. līdz 2005. gadam dažādiem IT Koridora projektiem jau piešķirti 82,5 miljoni DKK, un šādu projektu skaits strauji pieaudzis (www.videnflytterud.dk).

Dānijas Zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju ministrija saziņas uzlabošanai ir izvēlējusies vienotu komunikācijas standartu - progresīvo XML interneta tehnoloģiju. Iecerēts, ka XML iniciatīva ļaus veidot atklātas, labi pārskatāmas biznesa attiecības ar uzņēmējiem.

 

IKT pētījumi un novitātes atbalsojas Eiropā

Dānijai ir spēcīga pozīcija starptautisko bezvadu pakalpojumu sektorā un augstas klases telekomunikāciju un datu infrastruktūrā. Saskaņā ar pazīstamās Dānijas konsultantu firmas PLS Ramboll Management datiem Dānijā ir visplašākais interneta piekļuves un mobilais pārklājums, kā arī visaktīvākais e-bizness Eiropā un pasaulē augstākais IT izmantošanas apjoms uz katru iedzīvotāju.

Kopējie izdevumi par IKT ierīcēm un pakalpojumiem uz katru Dānijas iedzīvotāju 2003. gadā bija krietni vien virs ES vidējiem rādītājiem, ierindojot Dāniju pirmajā piecniekā patēriņa ziņā. Statistikas dati par vienpadsmit visaugstāk attīstītākajām ES valstīm liecina, ka Dānijā IKT sektorā jaunu uzņēmumu ir krietni vairāk nekā citos biznesa virzienos. Dānija ieņem otro vietu (aiz Norvēģijas) jaunu IKT uzņēmumu dzimšanā.

2004.-2005. gada analīze rāda, ka ASV, kas iepriekš IKT nozarē ieņēma pirmo vietu pasaulē, tagad ir no tās izstumta. Absolūtā līdere tagad ir Singapūra, kurai cieši uz papēžiem min trīs Eiropas valstis - Islande, Somija un Dānija. Ņemot vērā šābrīža tendences, šādi rezultāti nebūt nav pārsteidzoši. Singapūra jau iepriekš bija NRI desmit labāko valstu topā. Arī Ziemeļvalstis vienmēr bijušas šajā pirmajā desmitniekā. Dānijā, Lielbritānijā un Singapūrā ir arī visveiksmīgākā nozares regulējošā vide.

Dānija ir lielisks jauno IKT produktu un tehnoloģiju testēšanas poligons. Raksturīgi, ka testēšanas procesā labprāt iesaistās ne vien eksperti, bet arī daudzi potenciālie lietotāji, kas liecina par informācijas sabiedrības briedumu, par gatavību pieņemt un izmantot šos tehnoloģiju sasniegumus.

Spēcīgā pozīcija programmatūras izstrādē acīmredzot saistāma ar ilggadējo izpētes un attīstības laboratoriju un uzņēmumu darbību. Dānijā izstrādātas, piemēram, tādas populāras programmēšanas valodas kā C++, TurboPascal, Perl un Visual Prolog. Dāņu zinātnieki devuši lielu ieguldījumu arī jaunās funkcionālās programmēšanas valodas ML izstrādē. Pietiek vien minēt pazīstamākos Dānijas programmatūras izstrādes uzņēmumus Navision, Simcorp, Maconomy, Digiquants un Danware, lai viss kļūtu skaidrs. Dānijā veiksmīgi darbojas arī lielo pasaules programmatūras ražotāju Microsoft, Oracle un IBM meitas uzņēmumi, kuros strādā dāņu speciālisti.

Dānija ir viens no starptautiski aktīvākajiem un progresīvākajiem elektronisko sakaru centriem ar augstu attīstītu datu infrastruktūru. Lielākie mobilā tīkla operatori Dānijā ir TDC, Sonofon, Tele2, Orange, Telia, Debitel un Telmore.

 

IKT tirgus - stabils un noregulēts

Dānijā ir pilnīgi noregulēts elektronisko sakaru tirgus, tāpēc arī sakaru pakalpojumu cenas te ir vienas no zemākajām pasaulē. Turklāt operatori konkurē ne tikai ar cenu, bet arī ar pakalpojumu daudzveidību un lietderību. Dānijā ir izdevies veiksmīgi noregulēt starpsavienojumu tarifu noteikšanas metodiku, balstot to uz detalizētu telekomunikāciju vairumtirdzniecības konkurences apstākļu analīzi. Tādējādi bija iespējams būtiski pazemināt starptautisko starpsavienojumu tarifus un vienkāršot metodiku.

Nacionālā IT un telekomunikāciju aģentūra (National IT and Telecom Agency), kurai izdevies tik veiksmīgi noregulēt Dānijas IKT tirgu, turpina pildīt pienākumus jaunā kvalitātē, cieši sadarbojoties ar valdību un likumdevējiem. Šī aģentūra ir Zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju ministrijas sastāvdaļa, un tajā strādā ap 250 darbinieku. Tās galvenais uzdevums ir izstrādāt un ieviest iniciatīvas valdības IT stratēģijā. Saskaņā ar valsts stratēģiju gan sabiedriskajā un biznesa sektorā, gan arī visiem iedzīvotājiem jānodrošina efektīva, pietiekami lēta un droša digitālā infrastruktūra.

Nacionālā IKT aģentūra nodrošina, lai valsts portāls danmark.dk gādātu par efektīvu interaktīvu komunikāciju ar iedzīvotājiem un publiskiem digitālajiem risinājumiem, kas paredzēti dažādu ikdienas darījumu un formalitāšu vienkāršošanai un sabiedrības informēšanai. Saņemot sabiedrības atsauksmes un kritiku, tiek veidota karte, kas atspoguļo digitālo pakalpojumu priekšrocības un trūkumus, platjoslas pakalpojumu tarifu metodikas neatbilstību, kāda konkrēta IKT nozares uzņēmuma nekorektu rīcību vai fiksē nepareizus rēķinus.

 

IKT nozares tendences un statistika

Mobilā tīkla pakalpojumi un datu pārraide

Mobilos sakarus 2003. gadā lietoja 88 %, bet 2004. gada pirmajā pusē – 90,1 % iedzīvotāju. Šie rādītāji jau krietni pārsnieguši fiksēto tālruņu līniju skaitu, kuras izmanto tikai 65,6 %. Sīvās konkurences rezultātā telekomunikāciju tirgū ir pazeminājušies pakalpojumu tarifi: mobilās sarunas pēdējo sešu gadu laikā kļuvušas uz pusi lētākas, bet fiksētā tīkla pakalpojumu cenas samazinājušās par vairāk nekā 20 %.

No 2003. gada vidus līdz 2004. gada vidum mobilās datu pārraides (ar GPRS tehnoloģiju) apjoms Dānijā palielinājies astoņkārt. 3G tehnoloģijas vēl nav tik plaši ieviesušās kā GPRS, un tikai viens no četriem mobilajiem operatoriem, kam ir 3G licence, sniedz šādus pakalpojumus. Tas ir uzņēmums 3, kura 3G klientu skaits 2004. gada vidū sasniedza 50 000.

 

Platjoslas pakalpojumi, piekļuve internetam

Dators mājās ir 84 % iedzīvotāju, bet 70 % no tiem ir arī interneta piekļuve (58 % izmanto telefona modemu, 27 % - ADSL, 13 % - kabeļa modemu un 2% - citu piekļuves veidu). Pēc Eiropas Komisijas datiem, kuri publicēti 2003. gada nogalē, Dānijā bija vairāk platjoslas interneta pieslēgumu nekā jebkurai citai ES valstij, un 10,4 % iedzīvotāju izmantoja platjoslas pieslēgumu mājas internetam. Platjoslas tīklu pārklājums valstī ir 95 %.

No 2001. gada vidus līdz 2004. gada oktobrim ADSL pieejamība palielinājās no 69 līdz 96 % mājsaimniecību un uzņēmumu, bet 60 % mājsaimniecību 2004. gada vidū bija pieejams kabeļa modems. Turklāt vēsturiskais telekomunikāciju operators TDC ir apņēmies šogad palielināt ADSL piekļuves iespējas līdz 98 %.

Gandrīz visā valsts teritorijā pieejamas vairākas alternatīvās interneta piekļuves platformas, no kurām visizplatītākās ir ADSL, kabeļa modems, FWA (fixed-wireless access) un Wi-Fi. 54 % Dānijas teritorijas paralēli pieejamas veselas trīs alternatīvas, lai klienti varētu izvēlēties piemērotāko. Lielākajā daļā teritorijas darbojas četri ADSL piegādātāji, un gada laikā šīs platjoslas interneta platformas lietotāju skaits palielinājies par 44 %. Šobrīd apkopotie dati par 2004. gadu liecina, ka uz katriem 100 iedzīvotājiem ir 17 ADSL klienti. Platjoslas pakalpojumu lietotāju ziņā Dānija ieņem līderpozīcijas visā Eiropas Savienībā. Tiesa gan, Dānija ir arī viena no platjoslas pakalpojumu augsto cenu līderēm. Piemēram, 2003. gadā tikai četrās pasaules valstīs (Turcijā, Luksemburgā, Grieķijā un Meksikā) tās bija augstākas nekā Dānijas uzņēmumā TDC.

No 1992. līdz 2003. gadam Dānijas telekomunikāciju nozarē ieguldīti 69 miljardi DKK, palielinājies tīklu operatoru skaits un nozares apgrozījums dubultojies. Tas notika, īstenojot labāko un lētāko pakalpojumu principu. Tomēr vairākiem Dānijas operatoriem nācies saskarties ar smagu konkurences cīņu nevienlīdzīgā konkurencē ar Dānijas dominējošo mobilo operatoru TDC. Ja situācija nemainīsies, iespējams, ka daži lielie operatori pamet Dānijas tirgu, kas nozīmētu gan mazāk tehnoloģisko novitāšu, gan vājāku konkurenci.

Informācijas tehnoloģijas ļoti plaši izmanto biznesā. 95 % uzņēmumu, kuros strādā vismaz pieci darbinieki, izmanto IKT ar datoru starpniecību, 91 % ir interneta piekļuve, 50 % - platjoslas piekļuve, 67 % ir pašiem savas mājaslapas, 46 % sūta un 26 % saņem pasūtījumus ar interneta starpniecību.

 

IKT - biznesa progresam

Dānijā ir ļoti attīstīta telekomunikāciju infrastruktūra, un IKT ir plaši izplatīts gan biznesa, gan privāto klientu vidū. Valdība vēlas stiprināt valsts zināšanu sabiedrību un IKT lomu tajā. Valdības prioritātes ir IKT izglītība un zinātniskie pētījumi šajā nozarē, īpaši novatoriski ir risinājumi e-pārvaldes un droša elektroniskā paraksta pakalpojumos. Investīcijas IKT nozarē ir spēcīgs dzinējspēks darba ražīguma palielināšanai uzņēmumos. Labvēlīga regulējošā vide, iespēja izmantot augsti profesionālus speciālistus un novatoriskas IKT lietojumprogrammas spēcīgi ietekmē vēlmi investēt šajā nozarē.

Pēc pērn apkopotajiem Dānijas oficiālās statistikas datiem 2002. gadā IKT sektora vērtība palielinājās par 10,3 % (no kopējās biznesa vērtības). IKT konsultāciju pakalpojumu ieņēmumi palielinājās par vairāk nekā 8,3 miljardiem USD (51 miljards DKK), dodot aptuveni 12 % no valsts kopējās eksporta vērtības.

Dānijas Komercijas un uzņēmējdarbības aģentūra rūpējas arī par publiski pieejamo privāto portālu Virk.dk, kas paredzēts uzņēmējiem piekļūšanai sabiedriskajiem un privātajiem pakalpojumiem. Virk.dk (www.virk.dk) ir privāts biznesa portāls, kas piedāvā biznesa un uzņēmējiem paredzēto publisko un pašvaldību institūciju saturu, pakalpojumus un ziņas apvienotā portālā. Tas darbojas kopš 2003. gada maija, un par tā attīstību atbild Dānijas Komercijas un uzņēmējdarbības aģentūra. Šobrīd portāls ietver vairāk nekā 50 valsts institūciju saturu, un tālākais mērķis ir iekļaut tur informāciju no visām publiskajām institūcijām - gan centralizētajām, gan reģionālajām, gan lokālajām. Portāls ir orientēts uz klientiem, un tajā pieejamas veidlapas, informācija un rīki, kas attiecas uz biznesu.

 

Pakalpojumu uzticamība un drošība

Sertificētu digitālā paraksta pakalpojumu Dānijā sāka ieviest jau 2003. gada sākumā, tiklīdz bija nodrošināta infrastruktūra. Sertifikāti pieejami gan personas privātajām vajadzībām, gan darba ņēmējiem, gan biznesa struktūrām. Elektroniskos parakstus izmanto gan e-pastu šifrēšanai un web dokumentu sūtīšanai, gan paroles vietā - reģistrācijai īpašas piekļuves interneta mājaslapās. Ap 2003. gada vidu strauji palielinājās digitālā paraksta lietotāju un līdz ar to arī izsniegto sertifikātu daudzums. 2004. gada janvārī to bija aptuveni 65 000, bet tā paša gada nogalē - jau 290 000, to skaitā 88 % privāto un 12 % jeb 35 000 darba ņēmēju digitālo parakstu. Darba ņēmēju parakstu sertifikātus lieto, ja darbinieks pārstāv firmu, elektroniski sūtot svarīgus dokumentus. 2005. gada sākumā jau aptuveni 13 000 uzņēmumu un iestāžu bija pašiem savas vietējās reģistrācijas institūcijas LRA (Local Registration Authorities), kuras izsniedz darbiniekiem digitālā paraksta sertifikātus. Šis skaitlis ir labākais pierādījums droša digitālā paraksta nepieciešamībai un sabiedrības izpratnei.

Bez minētajiem sertifikātiem izsniegti arī 1500 biznesa digitālie paraksti. Šovasar kopējais sertifikātu daudzums varētu būt palielinājies aptuveni līdz 700 000 lietotāju. Nākamgad droša digitālā paraksta lietošana būs ne vien vēlama, bet pilnīgi obligāta visās valsts un pašvaldību institūcijās, lai 2006. gada nogalē Dānijā ieviestu kopēju IKT drošības standartu DS 484. Pilnībā ievērojot šī standarta nosacījumus un izmantojot kopēju publisko atslēgu infrastruktūru, visā valstī varēs droši apmainīties ar elektroniskajiem dokumentiem. Trešā puse, kas atbild par drošu un uzticamu elektronisko parakstu nodrošinājumu, ir telekomunikāciju operators TDC. Lai informētu sabiedrību tieši par šo pakalpojumu, operators izveidojis īpašu mājaslapu (www.digitalsignatur.dk).

2004. gada decembrī elektroniskās reģistrācijas pakalpojumu (ar digitālo parakstu) pieņemšanu spēja nodrošināt 300 publiskās institūcijas un 12 privātie uzņēmumi; darbinieku digitālos parakstus izmantoja 10 publiskās iestādes, bet uzņēmumu digitālos parakstus - gandrīz 400 iestādes un viens privātais uzņēmums.

 

IKT izglītība

Orezunda reģions (Kopenhāgena un Zviedrijas dienvidi) ir viens no Eiropas zinātnes un apmācības centriem. Tur ir lielākā IT speciālistu koncentrācija Ziemeļeiropā. Pirms trim gadiem tur bija 104 800 pilnas slodzes IKT nozares speciālistu, to skaitā 25 % strādāja vairumtirdzniecībā, 36 % - konsultāciju firmās, 19 % - IT ražošanas uzņēmumos un 20 % - elektronisko sakaru uzņēmumos. Pēdējos gados to skaits īpaši strauji pieaudzis IT konsultāciju biznesa uzplaukuma dēļ.

15 reģiona universitātēs un tehniskajās koledžās dota iespēja mācīties vairāk nekā 135 000 studentu, no kuriem 10 000 specializējas tieši IKT nozarē. No 1994. līdz 2002. gadam IKT speciālistu kvalifikāciju iegūst par 63 % vairāk universitāšu absolventu nekā agrāk, un tas liecina, ka nozares prestižs ir pietiekami augsts. Saskaņā ar valdības izstrādāto plānu visiem Dānijas skolēniem, studentiem un pasniedzējiem jāiegūst datorizglītības sertifikāts jeb t.s. datora vadītāja licence. Šo kārtību sāka ieviest jau 1997. gadā, un 2004. gadā šādas licences bija saņēmušas jau 230 000 personas (5 % valsts iedzīvotāju).

 

Aktīvākie IKT klāsteri - Orezunda reģionā

Četri attīstītākie Dānijas IT reģioni aptver Kopenhāgenu un tās piepilsētas, Ārhusu (Aarhus), Ālborgu (Aalborg), Odensi (Odense). Šo IT reģionu jeb klāsteru attīstību ietekmē t. s. zinātnes parku klātbūtne, kas piedāvā īpašus pakalpojumus jaunajiem uzņēmumiem, palīdzot stimulēt to izaugsmi. Turklāt gan publiskās, gan privātās R&D programmas atzīst, ka Dānija ir līdere arī tādu jaunu tehnoloģiju izstrādē un ieviešanā kā bioinformātika un nanotehnoloģijas. IT funkciju ārpakalpojumi un programmatūras izstrāde gan valsts, gan privātajā sektorā ir virzieni, kuros Dānijā vēl ir lielas tirgus izaugsmes iespējas. IT ārpakalpojumu tirgus apjoms 2003. gadā tur bija 6,7 miljardi, bet 2004. - 7,6 miljardi DKK.

 

Kopenhāgena

Lielākā daļa Dānijas IT darbaspēka ir koncentrēta Kopenhāgenas metropolē un Zviedrijas dienviddaļā, kur pavisam strādā ap 90 000 IT speciālistu. Kopenhāgenas klāsterī ietilpst lielie starptautiskie IKT nozares uzņēmumi (Nokia, Ericsson, IBM, Microsoft, Oracle, Intel, Motorola, Tellabs, Vitesse Semiconductors), kuri ļoti aktīvi nodarbojas ar jaunu produktu izpēti un izstrādi, lai iegūtu spēcīgas pozīcijas jaunajā Orezunda reģionā. Piemēram, arī Nokia izvietojusi savu lielāko R&D centru ārpus Somijas - Kopenhāgenā.

Kopenhāgenas reģions specializējies galvenokārt IKT virzienā - programmatūras izstrādē, elektroniskajos sakaros, optiskajās komunikācijās un pusvadītājos. Orezundā notiek aizvien plašāka IT integrācija ar plaukstošo veselības aprūpi un sociālo sfēru, tāpēc šis reģions iedēvēts par Medicīnas ieleju (Medicon Valley).

 

Ārhusa

Ārhusas reģions ir otrais lielākais teritorijas ziņā un visstraujāk augošais IT reģions Dānijā. Šādu tempu nodrošina lielā IT uzņēmumu koncentrācija un vairāki pētniecības institūti. Reģions ir slavens ar augstas kvalitātes programmatūras izstrādi, to skaitā dažādas lietojumprogrammas, lietotāja saskarnes, IT Security risinājumi, Klīniskās informācijas sistēmas, 3D Visualisation & Interaction u. c. Ārhusā darbojas gan lielu starptautisku uzņēmumu (IBM, Cisco Systems, Oracle, Hewlett Packard, CCI Europe), gan pazīstamu vietējo uzņēmumu (Męrsk Data, TDC Internet, WM Data Danmark u.c.) biroji.

Katrīnbjerga (Katrinebjerg) ir jauns, strauji augošs Austrumu Jitlandes IT centrs Ārhusā. Katrinebjerg.net ir starptautiskais IT zinātnisko pētījumu tīkls. Katrīnbjergas zinātnieku mērķis ir nojaukt robežas starp privātiem un publiskiem pētījumiem un pētniecisko izglītību. Šeit pirmo reizi vēsturē izglītības institūcijas ir apvienojušās ar privātiem uzņēmumiem, lai radītu SIA, kuras mērķis ir stiprināt un attīstīt IT zinātniskos pētījumus, daloties pieredzē ar jaunajiem kolēģiem. 

Ārhusas Zinātnes parks ir zinību centrs, kurā apvienojas biznesa sektora aktivitātes un universitātes. Tā ir vieta, kur dzimst jaunas idejas un projekti, uz kuru bāzes veidojas komerciāli veiksmīgi uzņēmumi. Ārhusas Zinātnes parks un tā partneri specializējas palīdzības sniegšanā jaunizveidotiem uzņēmumiem, nodrošinot tos ar intensīvu zināšanu bāzi, progresīviem IKT augsto tehnoloģiju produktiem, biotehnoloģijas un medicīnas tehnoloģijas iekārtām.

 

Odense – Funena

Atlikušie 35 % IT speciālistu strādā dažādās Dānijas vietās, kuras mēdz dēvēt par vibrējošiem industriālajiem klāsteriem, kur atrodas arī Odense. Pēdējos gados šajā pilsētā ir atvērti vairāki jauni IT uzņēmumi, kuri specializējas robotu tehnikā, bioinformātikā un mākslīgā intelekta risinājumos. Dienviddānijas universitāte ir plaši pazīstama tieši robottehnikas dēļ.

 

Alborga - Ziemeļjitlande

Viena no lielākajām ievērojamu mobilo iekārtu ražotāju koncentrācijām Dānijas ziemeļos ir Ziemeļjitlandē - Alborgas apkārtnē. Tas ir dinamisks mobilo saziņas līdzekļu reģions, bet te ražo arī dažādas citas vadu un bezvadu iekārtas. Ziemeļjitlandē darbojas 35 nozares uzņēmumi (to skaitā arī Siemens un Texas Instruments) ar vairāk nekā 4 000 darbinieku.

 

Augstās tehnoloģijas - Dānijas nākotnei

Zinātnes un tehnoloģiju ministrija paziņojusi, ka Dānijas mērķis ir turpmākajos 10-20 gados kļūt par pasaules vadošo augsto tehnoloģiju lielvalsti. Lai to īstenotu, jau šogad tiek dibināts Augsto tehnoloģiju fonds, kura uzdevums ir nodrošināt stratēģiskās investīcijas augsto tehnoloģiju pētījumiem trijos nozīmīgākajos virzienos: biotehnoloģijā, nanotehnoloģijā un informācijas un komunikāciju tehnoloģijā (IKT). Turklāt fonds pievērsīs pastiprinātu uzmanību arī lieliem projektiem, kas saistīti ar mazo un vidējo uzņēmumu attīstību. Pētījumiem paredzētais investīciju kapitāls ik gadus papildināsies arī ar uzkrājuma procentiem. Plānots, ka no 2005. līdz 2012. gadam fondam tiks pievienoti vismaz divi miljardi Dānijas kronu gadā.

Nanozinātne

Dānija bija viena no pirmajām valstīm Eiropā, kura sāka nopietni investēt nanozinātnē un tās tehnoloģiskajos risinājumos. Izveidoti vairāki pētnieciskie centri, kuri paredzēti tieši (un tikai) nanotehnoloģiju pētījumiem, kuros piedalās ķīmiķi, biologi un fiziķi. Dānijas universitātēs iespējams iegūt pat zinātnisko grādu nanozinātnē. Pēc šādiem zinātniekiem rodas aizvien lielāks pieprasījums, un, lai par tādu kļūtu, nepieciešams daudzpusīgs talants gan dažādās dabaszinātnēs, gan augstajās tehnoloģijās.

Dānijas zinātniekiem izdevies atveidot garneles čaulas molekulāro struktūru. Šī pētījuma mērķis ir konstruēt intelektuālās nanopaketes, kuras spēj transportēt zāles cilvēka ķermenī un ievadīt tās tieši tajās slimajās šūnās, kuras ar šīm zālēm jāārstē.

Ar nanotehnoloģiju palīdzību būs iespējams radīt miniatūras mikroshēmas, kuras būs tūkstošiem reižu mazākas par pašreizējām. Mērķis ir panākt, lai datorā nanokomponenti spētu darboties kopā ar citiem elektroniskajiem komponentiem, kas varētu līdzināties ziloņa un skudras sadarbībai.

Dāņu pētnieki ir izmantojuši progresīvo nanotehnoloģiju, lai liktu gaismas staram ātri mainīt virzienu, sasniedzot stūri. Viņi radījuši kristālu, kas spēj virzīt un vajadzības gadījumā izlocīt gaismas staru, nezaudējot tā intensitāti. Paredzams, ka pētījuma rezultāts varētu būt superātri optiskie datorčipi.

Ārkārtīgi mazs Z, kuru uzrakstījis gaismas stars, ir ievērojams nanotehnoloģijas sasniegums. Dāņu zinātnieku komanda ir paveikusi ko tādu, ko neviens cits pasaulē nav spējis: viņi ir lauzuši daudzkrāsu gaismas staru ar minimālu intensitātes zudumu. Šis atklājums dos iespēju izstrādāt superātras darbības optisko čipu.

Zorro zīmes (Z) matemātiskais modelis ir līdzīgs tam, kādu izmanto tiltu būvniecībā. Tiesa, burta Z vietā varētu būt arī jebkurš cits, jo dāņu zinātnieki izstrādājuši tehnoloģiju, kas dod iespēju lauzt gaismas staru jebkurā virzienā un leņķī.

 

Optisko šķiedru nomainīs optiskie čipi

Spēja vadīt gaismas staru noteiktā virzienā un mainīt (izliekt) to ļoti mazās virsmās, turklāt gandrīz nezaudējot intensitāti, ir svarīgs nosacījums optisko čipu tehnoloģijas izstrādei, kura nākotnē varētu aizvietot tradicionālos elektriskos komponentus. Gluži tāpat kā ātrai signāla pārraidei vara kabeļus nomainījusi optiskā šķiedra.

Lai optisko čipu tehnoloģija varētu darboties, jāsadala optiskais signāls un tas jāvirza dažādos virzienos, turklāt nezaudējot intensitāti. Tieši dāņu speciālistiem izdevies atrast veiksmīgu risinājumu šai problēmai, drosmīgi laužot domāšanas stereotipus.

Noslēpuma atslēga ir sīciņš kristāliņš, kura virsma ir sacaurumota līdzīgi sietam. Tieši ar šī kristāla palīdzību dāņu zinātniekiem izdevies saliekt gaismas staru. Kristāla caurumiņu izmērs optimizēts precīzi diviem nanometriem, lai gaismas stars kristāla struktūras iekšpusē varētu brīvi pārvietoties, mainot virzienu un gandrīz nezaudējot intensitāti.

Šis kristāls, kuru zinātnieki jokojot dēvē arī par nanotehnoloģiju šveices sieru (protams, nanodaļiņu mērogā), nākotnē kļūs par optisko čipu komponentu. Zinātnieki iecerējuši savienot vairākus kristālus tā, lai ar gaismas staru būtu iespējamas aizvien daudzveidīgākas un sarežģītākas manipulācijas. Šī izgudrojuma galamērķis ir izstrādāt īpaši ātrdarbīgus optiskos čipus, kurus varētu izmantot gan tālruņos, gan datoros.

Progress turpinās

Dānijā ir ļoti laba elektronisko sakaru infrastruktūra un informācijas komunikācijas tehnoloģijas (IKT) ir plaši izplatītas gan juridisko, gan fizisko personu vidē. Valdības mērķis ir vēl vairāk nostiprināt zināšanu sabiedrības un IKT lomu valstī. Prioritātes statuss ir piešķirts IKT izglītībai un pētnieciskajam darbam. E-pārvaldei un elektroniskā paraksta pakalpojumam tiek izmantotas pašas novatoriskie risinājumi. Tomēr biznesa vide, kurā dominē mazie un vidējie uzņēmumi, joprojām ir liels izaicinājums arī Dānijas IKT nozares pētniekiem un valsts stratēģijai.

Digital North Denmark (www.detdigitalenordjylland.dk) ir četru gadu reģionālais IKT pilotprojekts ar 89 apakšprojektiem visdažādākajās nozarēs, to skaitā arī digitālajā administrēšanā, IT izglītībā, IT biznesā, tīkla infrastruktūrā utt. Iniciatīvas galvenais mērķis bija izpētīt tīkla sabiedrības (network society) izveides iespējas Dānijas ziemeļos, izmantojot pašreizējās informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un veidojot kopējus tīklus. Dānijas Zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju ministrija piešķīra šim projektam 170 miljonus kronu, bet divas trešdaļas līdzfinansējuma sedza vietējās reģionu pašvaldības. 60 apakšprojektos ar finansējumu piedalījās gan pašvaldības, gan uzņēmumi.

Viens no Digital North Denmark apakšprojektiem, kas turpinājās visu 2003. gadu, bija īpaši paredzēts tīklu izveidei mazajos un vidējos uzņēmumos (MVU), lai stiprinātu to pozīcijas IKT lietotāju vidū. Šajā projektā, kura nosaukums ir VUR-IKON (www.vur-ikon.dk) piedalījās 40 MVU no Dānijas ziemeļiem. Viņi saņēma visplašākās IKT konsultācijas VUR-IKON centrā, to skaitā par uzņēmumam optimālāko IKT stratēģiju, darbinieku izglītošanu specifiskos IKT jautājumos, tīkla izveidi.

Dānijā netrūkst nedz progresīvu projektu, nedz to īstenotāju. Acīmredzot arī mērķis nākotnē kļūt par pasaules augsto tehnoloģiju lielvalsti nav nekāda pasaka.

Gunta KĻAVIŅA