Labs piemçrs ir lipîgs jeb vai iespçjams izveidot i-sabiedrîbu tikai Ogres rajonâ

Ogres rajons gar Daugavu un Ogres upi izstiepies pagarš, un, ja neskaita pašu Ogres pilsētu, lielākoties tā reljefs ir plakans kā dēlis. Tomēr interneta radiopārklājuma tīkls tūlīt būs pieejams 95 procentos rajona teritorijas. Vienotā datu pārraides tīklā ieslēgtas ne tikai pilsētas, bet arī attālākās vietas rajona nomalēs – Krape, Birzgale, Kaibala, Lēdmane, Laubere, Ķeipene, un šobrīd jau tiek plānots paplašināt interneta pieslēguma tīklu un līdz gada beigām pievienot arī pašu galējo punktu rajona kartē – Mazozolu pagastu.

Šobrīd tiek veidoti priekšdarbi e-pārvaldības pamatu ieviešanai rajona pašvaldībās, kā arī e-dokumentu aprites jeb sēžu vadības sistēmas ieviešana Ogres rajona padomes darbā. Tomēr Ogres rajonā datu pārvades tīkla izveide nav pašmērķis, bet gan viens no priekšnosacījumiem biznesa attīstībai labvēlīgas vides izveidei. Perspektīvā tiek plānots 2006. gadā sākt darbu rajona pašvaldībās vairāk nekā 20 jaunu publisko interneta piekļuves punktu izveidei, lai radītu iedzīvotājiem iespēju gan izglītoties neklātienē, gan nodrošinātu iespēju tuvināt modernās tehnoloģijas ikdienā. 2001. gadā tika atklāts tolaik pirmais pašvaldību vienotās informācijas sistēmas (PVIS) centrs Latvijā.

 

Pieslēgums – lai veidotu vienotu sistēmu

1997. gadā Ogres ģimnāzijas informācijas tehnoloģijas speciālistus Sorosa fonds Latvija palūdza izveidot projektu, lai, balstoties uz bezvadu radiopieslēgumu tehnoloģijām, internets būtu pieejams visām skolām gar Daugavu Ogres, Aizkraukles un Jēkabpils rajonā. Projektu Sorosa fonda virsvadībā realizēja, un gandrīz 200 000 dolāru finansēja t. s. Atvērtās sabiedrības institūts (Open Society Institute) Ņujorkā. Pēc gada Ogres pilsēta (tagad jau novads) nolēma izveidot bezpeļņas organizāciju Ogres Interneta centrs ģimnāzijas datorzinību pasniedzēja Tāļa Bērča vadībā. Centra uzdevums bija ne vien uzturēt jaunizveidoto interneta saimniecību un izveidot pilsētas pašvaldības struktūrām ātrgaitas interneta pieslēgumus, bet arī tālāk attīstīt un pilnveidot radīto sistēmu, piedāvājot to realizēt visa Ogres rajona teritorijā.

T. Bērcis: – Mums ir paveicies ar to, ka Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs ir cilvēks ar loģisku domāšanu, kurš nebaidās realizēt jaunas idejas un viens no pirmajiem sāka atbalstīt novitātes, kas mainīja priekšstatu par Ogri kā Rīgas guļamrajonu, izceļot tās intelektuālo pienesumu Latvijai un vairojot virsvērtību. Priekšsēdētājs zina, ka jāizveido tāda sistēma, kura dod iespēju profesionāliem cilvēkiem strādāt tepat Ogrē, nevis doties peļņā uz Rīgu. Viņš saprot, ka sabiedrības attīstība arvien vairāk kļūst atkarīga no informācijas pieejamības. 2001. gadā izveidojām rajona PVIS centru, katru gadu no Ogres rajona padomes un novada domes tiek rakstīti daudzi investīcijas piesaistoši projekti, kas ļāva pakāpeniski izveidot pieslēgumu visām nomaļām rajona vietām. Toreiz nebija arī alternatīvas. Vienīgā alternatīva rajonā joprojām ir Lattelekom, bet tas pagaidām distancējas no mazapdzīvotām vietām, kas nesola peļņu. Mēs un Ogres rajona padome uzskatām, ka pieslēgums pašvaldībām vajadzīgs tāpēc, lai vienotā datu tīklā būtu arī tās pašvaldības, kuru līnijas ir ļoti neizdevīgi uzturēt. Jo ir skaidrs, ka interneta pieslēguma pašizmaksa Ogrē ir desmitreiz mazāka nekā tajā pagastā, uz kuru ātrā palīdzība no Ogres brauc pusotru stundu.

Novadam un rajonam izdevās strādāt ļoti saskaņoti. Koordinējām visas investīcijas, kas nāca trijos lielajos virzienos: LIIS, PVIS un Valsts bibliotēku informācijas sistēma, un, veidojot vienotu datu pārvaldes sistēmu, nedublējāmies kā citviet. Organizējām vienu lielu pieslēgumu un nodrošinājām pieeju internetam visos paredzētajos punktos: skolās, kultūras namos, bibliotēkās, pašvaldībās.

Kā Pierīgas rajonam mums ir ļoti svarīgi izveidot tik kvalitatīvu vidi, lai cilvēks varētu iekļauties darba tirgū, fiziski nepārceļoties uz Rīgu. Dzīvojot, piemēram, Menģelē, programmētājam ir jārada iespējas pārdot savu intelektu visur, kur to pērk, – ne vien Rīgā, bet visā Eiropā. Ja pašvaldība izveido vidi ar normālu datu apmaiņu, tā daudzkārt veicina biznesa aktivitātes, to skaitā attīsta lauku tūrismu. Viesnīcas komplekss Rēzijas, piemēram, atrodoties otrpus Daugavai, pretī Ķegumam, ar radiopieslēgumu iziet uz mūsu apraides punktiem, nodrošinot mūsdienīgu sakaru servisu dažādu ārzemju semināru dalībniekiem.

 

Kas var būt labāks par optiku!

Piecu gadu laikā Ogres Interneta centra pieslēgumu jauda palielināta desmit reižu, bet pēdējā gadā tā vēl divkāršota, sasniedzot 100 MB.

T. Bērcis: – Izveidotā sistēma ir dzīva un to vajag nemitīgi paplašināt. Nevar taču pašūt uzvalku vai svārkus visam cilvēka mūžam. Mēs pašujam tik lielu, cik vajag – ar nelielu rezervīti.

Radiopieslēgumam ir tāds labums, ka nekas netiek izmests. Ja pieslēguma kapacitāte kļūst par mazu, iekārtas demontējam un pārceļam uz tālāku rajona punktu, vietā liekot jaudīgākas maģistrāles. Pašvaldības par saviem līdzekļiem iegādājas radioantenu komplektus un pieslēdzas pie jau gatavas sistēmas – līdzīgi kā ikviens nopērk televizoru, lai pieslēgtos pie TV programmām. Arī iedzīvotāji var iegādāties savu komplektu ar radiokarti un pieslēgties sistēmai.

Ogres rajons ir pārāk līdzens, un tas var dažreiz radīt radioredzamības traucējumus. Ir vai nu jāuzceļ kas augstāks par vidējo koka garumu – 25 m vai par derīgu objektu izmantošanu jāmaksā to īpašniekiem, piemēram, dzelzceļam par Ķeguma radioreleja torni, LMT torņiem, Lattelekoma torņiem Ogrē un Mazozolos. Mēs izmantojam visas paaugstinātas vietas, lai pārklātu pēc iespējas plašāku teritoriju, – ūdenstorņus un pat skursteņus. Pagaidām nevaram apgūt ap pieciem procentiem no rajona teritorijas – ļoti skaistās vietās mežos pie ezeriem nav iespējams strādāt pret fizikas likumiem (skat. http://www.ogre.lv/images/maps/parklajuma_karte.jpg).

Un tomēr šobrīd ir skaidrs - nekas nav labāks par optisko pieslēgumu, un šogad jau mēģināsim daļēji pāriet uz optikas kabeļpieslēgumu ne tikai Ogres pilsētā, bet arī rajonā. Ogres rajona padomes projekts 2005. gadā ir ieguvis ES ERAF atbalstu un finansējumu, lai palielinātu maģistrālo pieslēgumu līniju kapacitāti un līdz ar to nomainītu gaisvadu līnijas gar Daugavu no Ogres līdz Jumpravai. Konkursā izvēlēsimies piemērotāko piedāvājumu, jo šādu risinājumu var piedāvāt Latvenergo, Lattelekom, arī Latvijas Dzelzceļš.

Ieviešot e-pārvaldes pamatus, saskaramies ar vienu no Ogres rajona lielākajām nelaimēm – nomaļu slikto elektroapgādi. Kolhozu laikos ir nepareizi veikta zemēšana, nullēšana un ilgu laiku tam nav pievērsta uzmanība. Šobrīd ik pēc lielāka viesuļa daudzos pagastos pazūd elektrība, bet internets bez tās nevar pastāvēt. Tāpēc katrā pašvaldībā būs apakšserveris (subserver), uz kura glabāsies visi lietvedības dati. No lietvedības datoriem pašvaldība var pieslēgties visiem valsts nozīmes datu reģistriem – gan zemesgrāmatai, gan personas datu un dzimtsarakstu reģistram. Ja uz brīdi pārtrūks interneta sakari, iedzīvotāji varēs saņemt pakalpojumus tikai ar nelielu nokavēšanos, bet parasti internetu atjaunojam dažu stundu laikā pat pēc vētrām, ja ir nopietni postījumi.

 

Pagastvecis ar piezīmjdatoru

Pašvaldībai caur šo apakšserveri būs iespējas strādāt arī ar iekšējo elektronisko dokumentu aprites programmu. Atbilstoši projekta iecerei katra pašvaldība saņems darba staciju un skeneri.

T. Bērcis: – Veidojot e-pārvaldes pamatelementus, ir jāizglīto cilvēki darbam ar mazajām tehnoloģijām. E-pārvaldes dokumentu ieviešanai vajag gan prasmi sagatavot un apstrādāt elektroniskos dokumentus pašvaldībās, gan lietot sēžu vadības moduli. Līdz šim tāda sēžu vadība Latvijā tiek ieviesta tikai lielās pilsētās – Liepājā, Ventspilī, Valmierā. Mēs to veidojam daudz sarežģītākā ģeogrāfiskā vidē – rajonā. Pilsētā tikai savelk kabeļus, bet mums rajona robežās ir optika, kabelis, gaisvads, iekšējais tīkls, tad atkal kabelis...

Ogres rajona padomē visi pagastu priekšnieki ir saņēmuši portatīvos datorus, tiek organizētas konsultācijas to lietošanā, jo pamatos visi ir apmācīti ar tiem rīkoties. Rajona padomē esam izveidojuši bezvadu interneta pieslēgumu, un tas nozīmē, katrs pagastvecis sēdes laikā var darboties gan ar apskatāmajiem dokumentiem, gan sērfot internetā. PVIS centrā ir sēžu vadības serveris, uz kura trīs dienas pirms sēdes nosūta dokumentus. Atnākot uz sēdi, nākotnē neviens vairs nesaņems 150 lapu kaudzi, kura jāšķirsta un jālasa, ar vienu ausi klausoties runātājā.

Esam izstrādājuši rajona pašvaldību portālu www.ogre.lv, kur iedzīvotāji var lasīt par jebkuru ar pašvaldībām saistītu jautājumu. Katrai pašvaldībai ir tiesības attālināti mainīt un aktualizēt savu sadaļu, un mēs labprāt apmācām pagastu pārstāvjus, kā tas darāms. Diemžēl pagaidām tikai Ogres novada domē ir štata cilvēks, kurš nodarbojas ar šo diezgan ķēpīgo darbu. Līdzko pagastos tas jādara sekretārei papildus, viss notiek pārāk lēni, jo jāveido taču īsta avīze, tikai elektroniskā formā. Tomēr to darīt ir ļoti lietderīgi, jo iedzīvotāji saņem informāciju daudz operatīvāk, turklāt raksta ievietotājs var saņemt atsauksmes – iedzīvotāju komentārus, analīzi, kritiku.

Lai ikviens varētu brīvi piekļūt internetam, šobrīd izstrādājam otru lielu projektu, kura izveidi finansē PHARE. Rīgas reģionālās plānošanas apgabala ietvaros tiek veidots publisko interneta piekļuves punktu tīkls. Tas ietver Tukuma, Limbažu, Ogres un Rīgas rajonu, Jūrmalu un pašu Rīgu. Ogres rajonā būs apmēram 20 šādu plašai publikai pieejamu punktu. Datori tiks izvietoti tur, kur iespējams nodrošināt to drošību un piekļuves darba laiku arī pēc pulksten 18.

Multimediju formā šajos punktos būs pieejamas lietotāju apmācības programmas, kas tapušas sadarbībā ar RTU Tālmācības centru un Dr. phys. Ati Kapenieku. Iedzīvotāji varēs reģistrēties internetā un piekļūt, piemēram, pie RTU web servera tālmācības sistēmai.

 

LatSTE pāraug reģiona robežas

Lai iepazīstinātu sabiedrību ar mūsdienu tehnoloģiju iespējām un iedrošinātu tās izmantot savā labā, Ogres ģimnāzija kopā ar OIC, kā arī Smiltenes ģimnāzijas un Auces vidusskolas datorcentri jau astoto gadu rīko LatSTE, kura no skolu tehnoloģiju konferences septiņu gadu laikā pakāpeniski paplašinājusies un pārveidojusies. Tagad tā pulcē ne tikai izglītības sistēmā strādājošos IT speciālistus, bet arī pašvaldībās, bibliotēkās un kultūras iestādēs nodarbinātos – tā ir kļuvusi par Latvijas i-sabiedrības tehnoloģiju ekspozīciju ar konferenci. Šoruden pasākuma saimnieki būs smiltenieši, bet pagājušajā gadā to trešo reizi rīkoja Ogre. Pirmoreiz līdzās latviešu valodai par darba valodu kļuvusi arī angļu valoda, piedaloties vieslektoriem no Zviedrijas, Slovēnijas, Igaunijas, Lietuvas, Bulgārijas. Konferences darbā iesaistījās Ventspils, Valmieras un Liepājas augstskola, RTU un LU. Trijās dienās dažādus pasākumus apmeklēja ap 3000 interesentu (skat. adresi http://www.latste.lv).

T. Bērcis: – Piedalījās ne tikai Ogres rajona iedzīvotāji – ar autobusiem klausītāji ieradās no Liepājas, Ventspils, Valmieras, Rīgas rajona, Saldus u. c. Tas pierāda, ka negatavojam vienu gaišu Ogres rajona plankumu Latvijas kartē, mēs rosinām tā strādāt arī citur.

Un labs piemērs ir lipīgs! Cilvēki tic reālām, taustāmām lietām, ko var iepazīt ne tikai, apmeklējot referātus vai ap 30 moderno tehnoloģiju firmu ekspozīciju, kuri atsaucās un kuplināja LatSTE’2004, bet arī piedaloties t. s. IKT stafetē pa Ogri. Izveidojām izglītojošos jeb IT stafetes punktus mūzikas un mākslas skolā, ģimnāzijā, M. Skujiņa fotosalonā, rajona centrālajā bibliotēkā. Daudzus interesēja, kā ar digitālo kameru iegūt labus fotouzņēmumus, kā datoru izmantot dažādos noformēšanas darbos, kā ātri iegūt informāciju internetā. Hansabankas un Unibankas stendos varēja iemācīties lietot internetu komunālajiem maksājumiem. Visi e-Ogres dienu dalībnieki, kuri krāja šajās vietās iegūtos zīmodziņus, izlozē LatSTE noslēguma dienā saņēma arī balvas – no peļu paliktņa un T krekliem līdz printerim.

Par moderno tehnoloģiju apgūšanas nepieciešamību ar regulārām publikācijām cenšamies veidot informatīvo fonu, nevis rīkojam kampaņas. Pilinām pa pilienam – parasti mēnesī ir divas trīs publikācijas par dažādiem moderno tehnoloģiju praktiskās lietošanas piemēriem Ogres rajona avīzēs un informatīvie sižeti Ogres TV, par mums raksta arī centrālā prese. Centrā izglītojam ne tikai pašvaldību darbiniekus, bet arī visus rajona iedzīvotājus.

 

I-EARN un eTwinning

Skolas bija pirmās, kas sāka plaši ieviest modernās tehnoloģijas, un sākotnēji LatSTE nozīmēja: Latvijas skolu tehnoloģiju ekspozīcija. Ogres ģimnāzijā IT ir kļuvis populārs un atzīts instruments, kas palīdz mācību procesam kļūt atraktīvākam, dinamiskākam un informatīvi bagātākam. Četrās skolas datorklasēs notiek gan datorapmācība, gan mācību priekšmetu integrētās stundas.

T. Bērcis: – Tik daudz skolotāju grib veidot šādas stundas, ka trijām datorklasēm pievienojām ceturto, kas paredzēta tikai mācību priekšmetu integrācijai. Tajā atrodas dators, datu projektors ar interneta pieslēgumu, ekrāns. Ir taču starpība, vai kultūras vēstures skolotājs klases priekšā rāda vienu gleznu reprodukciju albumu vai mākslas darbus tieši no muzeju krātuvēm caur internetu projicē uz ekrāna. Ar zūmu var pievilkt gleznu tuvplānā, izjust tās telpiskumu. Bērniem, kuri šādā veidā apguvuši priekšmetu, centralizētajā eksāmenā šogad bija ļoti labas sekmes.

1995. gadā sākām ar iezvanpieeju, un 1996. gadā jau izmantojām 28,8 Kbit/s modemu. Izveidojām 2 Mbitps Frame Relay līniju un tad pārgājām uz gaisvadiem. Sapratu, ka galvenais ir izglītoties pašam. Ilgu laiku – no 1996.  līdz 2001. gadam –vadīju starptautisku projektu I-EARN (International Education and Resource Network), kurā uz Ogres ģimnāzijas bāzes pulcinājām 25 dažādas Latvijas izglītības iestādes. Ar Sorosa fonda atbalstu tajā tika iesaistītas skolas, kas tagad dara godu Latvijai, efektīvi izmantojot jaunās tehnoloģijas: Smiltenes, Aizkraukles, Valmieras, Krāslavas, Madonas, Daugavpils ģimnāzija, Auces, Grobiņas u.c. vidusskola. Pasaulē I-EARN projekts (skat. http://www.iearn.org) principā veica tās pašas funkcijas, kuras tagad 25 Eiropas valstīm paredz jaunais eTwinning projekts. Eiropas ilgtermiņa projekts (skat. http://www.etwinning.lv) Latvijā startēja pāris mēnešus pirms skolu vasaras brīvlaika, un šobrīd vēl grūti pateikt, kā tas attīstīsies mūsu valsts tehniski nevienādi nodrošinātajās skolās. Projektā, kurā vismaz divām skolām no dažādām valstīm paredzēts kopā un citai no citas mācīties, Latvijā jau pieteikušies vairāki desmiti skolu. No piecām pavasarī nodibinātajām partnerattiecībām divas izveidojuši Ogres ģimnāzijas skolēni. Bioloģijas skolotāja Elvīra Kadakovska, piemēram, nespēj vairs iedomāties stundas bez tām daudzajām iespējām, ko sniedz modernās tehnoloģijas. Viņas audzēkņi kopā ar ungāru skolēniem mēģinās izpētīt pat upju piesārņojuma ietekmi uz apkārtējo vidi gan Ungārijā, gan Latvijā.

Ogres ģimnāzija ir piedalījusies vai piedalās vēl citos starptautiskos projektos, piemēram, ir bijusi vadošā skola Ziemeļvalstu projekta School Instrument in the Innovation Age koordinācijā. Izglītojot audzēkņus, cenšamies viņus iedrošināt nākotnē realizēt savas ieceres Ogres rajonā vai iesaistīt tajā infrastruktūrā, ko veidojam, – vai tas būtu plaukstošais uzņēmums Hansaelektronika, biznesa parks SIVA. Ogres rajona PVIS centrā un OIC sistēmā jau strādā bijušie audzēkņi, augsta līmeņa speciālisti, datorzinību maģistri – sistēmas administrators Uldis Jansons un Ogres portāla izstrādātājs Jānis Itkačs. Tur, kur nav zinošu cilvēku, atliek visu pirkt, un tad interneta pakalpojumu firmas diktē cenu.

Ogres ģimnāzijā bija lozungs: datoru katram apmācītam skolotājam! Katrā skolas laboratorijā, kurā skolotājs ir apguvis datorprasmes, ir, varbūt ne augstākā labuma, bet dators un interneta pieslēgums. Šobrīd Ogres ģimnāzijai ir 2 Mbit/s plats interneta pieslēguma kanāls un šie skolotāji var brīvi piedalīties starptautiskos projektos, katram skolēnam un skolotājam ir izveidota e-pasta adrese un sava vieta www lapai. Esam izveidojuši vienotu skolas tīklu intranetu, pie kura skolēni var pieslēgties arī no mājām, to lieto skolas administrācija un skolas bibliotēkas datoru tīkls.

 

Datoru asorti

Eiropas inovatīvo skolotāju forumā (Microsoft European Forum for Innovative Teachers 2004) Londonā no 36 valstu dalībniekiem Tālis Bērcis ieguva pirmo vietu par moderno tehnoloģiju izmantošanu iedzīvotāju izglītošanā (skat. http://www.latste.lv/images/magazines/wbt_article.jpg). Pārējie simt skolotāji diez vai var iedomāties, cik daudz entuziasma, izdomas un pašaizliedzīga darba šāds sasniegums prasījis no Tāļa Bērča un viņa domubiedriem.

T. Bērcis: – Trīs gadus pēc kārtas Latvijā skolu datoru parka atjaunošanai nav centralizēti piešķirti valsts līdzekļi. Izglītības un zinātnes ministrijas IT komisijā šobrīd spriež par to, kā izlietot nieka pusotru miljonu latu divos gados. Piedevām tā ir Eiropas projekta ERAF nauda, un ministrija piedalās tikai ar 25 procentiem līdzfinansējuma. Puse summas aizies interneta pieslēgumu ierīkošanai, tātad reāli skolas no šiem datoriem lielu labumu nejutīs.

Datora amortizācija gadā ir 33 procenti, un pēc trim gadiem tā grāmatvedības vērtība kļūst par nulli. Ogres ģimnāzijā veco datorparku uzturam labā līmenī. Piecu, sešu un pat vairāk gadu vecus datorus esam saķīlējuši, un tie strādā – pie labas un rūpīgas apčubināšanas. Antīkas mantas uzturēšana ir ekskluzīva lieta, kas šajā gadījumā notiek uz cilvēka resursu un viņam nesamaksātās papildu algas rēķina.

Diez vai ministrijā apzinās, ka šobrīd vienā un tai pašā datorzinību kabinetā ir datoru asorti: dažāda vecuma programmatūra no Windows’95 līdz XP, vienā - latviskotais interfeiss, citā ne. Pamēģiniet strādāt ar tiem vienlaikus! Ja kāds skolēns iepriekšējā stundā sācis darbu pie datora, kas aprīkots ar XP programmatūru, un nākamajā reizē netiek pie tā, viņš nevar bez problēmām turpināt darbu pie kāda vecīša. Iesāktais teksts vispirms no augstākās versijas jau laikus jāpārkonvertē, lai turpinātu darboties pie datora ar Windows 95.

Prasot skolās integrētu apmācību, jāņem vērā, ka tā ir virsbūve virs pamatapmācības. Tādās stundās faktiski integrējas trīs lietas: mācību priekšmets, modernās tehnoloģijas un svešvaloda, jo interneta resursi pamatā ir pieejami angļu valodā. Lai sagatavotu vienu integrētās apmācības stundu, skolotājs tērē 5–7 stundas brīvā laika, saņemot tikpat, cik skolotājs par novadītu stundu akadēmiskā stilā.

Arī no 2005. gada budžeta grozījumos izglītībai papildus paredzētajiem miljoniem nekas nav paredzēts modernajām tehnoloģijām, jo visticamāk naudu izlietos saimniecisko problēmu risināšanai – cauriem jumtiem un skolu siltināšanai.

Lai vairāk piesaistītu Eiropas fondu naudas izglītībai, vajadzētu aktīvāk iesaistītos tajos Eiropas izglītības projektos, kuros šobrīd aktīvi darbojas gan Lietuvā, gan Igaunijā caur saviem Lietuvas Moderno tehnoloģiju centru un Igaunijas Tīģera lēciena fondu (Tiger Leep Foundation), kuros darbinieku skaits vismaz piecas reizes pārsniedz tos, kuri strādā pie mums. Savus vadītājus pie mums gaida kaut vai tādi Eiropas atbalstīti projekti kā SchoolNet un e-Learning. Šobrīd ap desmit starptautiskos Eiropas Savienības izglītības projektos Latvijas skolas varētu kaut ko iegūt vai nu tehnoloģiju vai metodikas ziņā, bet oficiālā Latvijas pārstāvja tajos joprojām nav.

Dina JEFIMENKO