Latviešu ornamenti enerģētiskas heksagonālas sistēmas?
Latviešu ornamenti- heksagonālas sistēmas
Latviskus ornamentus jeb rakstus
atpazīstam Lielvārdes jostās, celainēs -austajās
joslās, ar kurām apdarināja villaiņu, svārku malas,
senos keramikas traukos, rotaslietās. Vai šī apģērbu
un priekšmetu izrakstīšana bija tikai skaistumam? Gribētos
jau, lai rakstiem būtu vēl kāda īpaša nozīme,
kaut arī grūti to definēt. Tā kā mana profesija bija
saistīta ar programmēšanu, tad 1980. gados, kad
strādāju Zinātņu Akadēmijas Elektronikas un
skaitļošanas tehnikas institūtā, radās doma: ja
varētu radīt datorprogrammu, kas veido jostām līdzīgus
rakstus, tad varbūt arī atklātos šo rakstu nozīme.
Ornamenti
datoros
Protams, mēģinot veidot
ornamentu ģenerēšanas programmas dažādās
programmēšanas valodās, interesējos, vai vēl kāds
nemēģina veidot ko līdzīgu, vai man nav domubiedru.
Pirmie latviešu autora ornamenti,
kas tika veidoti ar datora grafisko redaktoru, bija Jāņa
Mazulāna ar skaitļotāju ATARI 1986. gadā veidotie
datorgrafikas zīmējumi. Raksti tika zīmēti ar grafisko
paketi NEO CHROME V0.5 (līdzīga tagad pazīstamajai programmai Paint).
Tā kā ATARI ir viens no personālo datoru vectētiņiem,
tad izveidotos rakstus varēja saglabāt vienīgi
speciālās disketēs vai pārfotografējot no datora
displeja. Savukārt pirmā datorprogramma latvisku etnogrāfisku
rakstu ievadīšanai, saglabāšanai un atveidošanai uz
personālā datora IBM XT krāsu displeja bija Aivara
Niedrīša 1989. gadā veidotā programma Raksti.
Programma tika izveidota LVU Fizikas un matemātikas fakultātē,
diskrētās matemātikas un programmēšanas katedrā,
izmantojot programmēšanas valodu Assembler. Etnogrāfiskos
rakstus programmā ievadīja universitātes skolotāju
datorkursu dalībnieki, izmantojot skolotājas Ramānes daudzu gadu
laikā rūpīgi vāktos rakstu paraugus, pārzīmētus
no lietišķās mākslas izstāžu darbiem. Programma
uz ekrāna citu pēc cita zīmēja 176 cimdu un 34 jostu
krāsainus rakstus. Ekrāna augšmalā bija lasāmas
ziņas par raksta iegūšanas vietu, laiku un autoru. Interesanti,
ka vienus un tos pašus rakstus varēja aplūkot dažādos
krāsu salikumos. 1994. gadā toreizējais Rīgas 1.
ģimnāzijas skolēns Ojārs Krūmiņš
izstrādāja datorprogrammu Auduma raksta atrisināšana
trinītī, izmantojot programmēšanas valodu C, kas
zīmēja dreļļu rakstus. Darbs bija iecerēts kā
palīgs profesionāliem audējiem, kā arī kā
līdzeklis dreļļu rakstu kataloga izveidošanai.
1999., 2000. gadā tautas
daiļamata meistars, audējas Harija Lācis ar programmu Paint, izmantojot
latviešu etnogrāfiskos rakstus, izveidoja interesantas datorgrafikas.
Harijs Lācis dzīvo Valmieras rajona Brenguļu pagasta Skujiņās,
nodarbojas ar aušanu un rakstu veidošanu daiļamata meistariem.
Autoram ir plaša materiālu kolekcija par latviešu ornamentiku un
tās vēsturi, mājās ir pastāvīga ornamentikas
darbu izstāde, kas pieejama arī tūristiem un interesentiem.
Pirms vairākiem gadiem ļoti populāra bija 2000. gadā
veidotā Modra Tenisona un Māra Strazda JavaScript programma Zīme,
kas latvisku zīmju veidošanai izmantoja personas datus. Programmu
darbībā var aplūkot interneta adresē http://www.strazds.com.
Ceļš
uz tīkla rakstiem
Kādreiz biju
pārliecināta, ka, lai izveidotu jostu rakstiem līdzīgus
ornamentus, pietiek programmēt ornamentu elementu simetriju un
atkārtošanu. Taču tādā veidā iegūtie
ornamenti nebija līdzīgi arheoloģiskajos izrakumos iegūto
atradumu rakstiem. Kā programmēt jostu rakstiem līdzīgus,
sapratu, tikai iepazīstoties ar cilvēkiem, kas
mēģinājuši rekonstruēt seno baltu tekstiliju
darināšanas metodes, kā arī pētot Ernesta
Brastiņa, Voldemāra Dancīša, Valda Klētnieka grāmatas,
gan skatoties senu jostu paraugus.
1983. gadā veidoju programmas
valodā PL/1, kuras darbojās uz skaitļotājiem EC-1020.
Toreiz LU vēl nebija pieejami ne krāsu monitori, ne krāsu
izdrukas, tādēļ katra krāsa tika izdrukāta ar noteiktu
ciparu un, lai gūtu priekšstatu par datora izveidoto ornamentu,
izdrukas listingus izkrāsoju ar flomāsteriem. 1991. gadā
izveidoju vairākas programmas rakstu ģenerēšanai toreiz
populārajā programmēšanas valodā C. Programmas
ģenerēja rakstus, izmantojot lietotāja ievadītus datus
ornamenta izmērus un krāsu skaitu. 1997. gadā ornamentu
programmēšanā iesaistījās arī dēls Toms
Miks, izveidojot programmu Ornoskops programmēšanas
valodā Pascal. 1998. gadā Toms izveidoja programmu divu un
trīs rūtiņu rakstu zīmēšanai Mans projekts
programmēšanas valodā VisualBasic.
1998. gadā, izmantojot
programmēšanas valodu Qbasic, izveidoju programmu Pārslas.
Tā veido rakstus līdzīgi kā jostu rakstus, taču
izmanto trīs simetrijas asis (jostu rakstos ir divas simetrijas asis).
Sākoties interneta ērai
Latvijā, sapratu, ka vajag izveidot tādu rakstu
ģenerēšanas programmu, kas varētu parādīt rezultātus
mājas lapā. Tādēļ 2000. gadā izveidoju rakstu
programmu valodā JavaScript un, kad beidzu studijas LU
datorzinātņu maģistrantūrā, savāktos un izveidotos
materiālus apkopoju maģistra darbā. Tieši maģistra
darba izstrādes laikā radās apjausma, ka rakstu izkārtojums
jostās ir heksagonāls un tieši tas ir iemesls jostu īpatnumam,
taču tolaik vēl neatradu nekādus rakstiskus avotus par to,
kādā veidā heksagonālas sistēmas varētu
ietekmēt cilvēkus.
Maskētie
heksagonālie raksti
Ar ko tad latviskie - Lielvārdes
jostu, celaiņu raksti ir tik īpaši? Izrādās, ar to,
ka, lai gan parasti rakstu paraugus zīmē uz rūtiņu
papīra, tomēr gan zīmes veidols, gan izkārtojums
plaknē vairāk atbilst heksagonāliem rakstiem.
Vienkāršāk sakot, rakstiem, kurus var izveidot, piemēram,
ar apaļām stikla zīlēm, kārtojot tās plaknē
tādā veidā, kā bites veido medus šūnas. Ja
tādi zīļu raksti jāauž, tad katru zīli aizvieto
ar divām raksta rūtiņām celaiņu rakstos vai arī ar
piecu rūtiņu krustiņiem un četru rūtiņu
kvadrātiņiem Lielvārdes jostas rakstos.
Tīrā
veidā šos rakstus var redzēt senajās villainēs,
kurās tika ieausti bronzas riņķīši
(arheoloģijā pazīstamā Stāmerienes
villaine).Varētu teikt, ka latviešu raksti ir maskēti heksagonāli
raksti. Kā uzzīmēt, pārzīmēt dzelzs laikmeta
jostu, celaiņu rakstus uz rūtiņu papīra? Šo uzdevumu
atrisinot, būtu iespējams izveidot datorprogrammu, kas ar
līdzīgu paņēmienu ģenerētu jostu rakstus. Var
rīkoties šādi: zīmes centrā liek tumšu zīli,
2. kārtā apkārt centrālajai zīlei liek sešas
gaišas zīles, 3. kārtā liek pamīšus 12
gaišas un tumšas zīles tā, lai sešstūra
virsotnēs būtu tumšās zīles, 4. kārtā liek
18 gaišas zīles utt. Tādējādi tiek izveidots
zīmes tīkls. Tumšās zīles savieno ar līnijām
tā, lai izveidotos kāda zīme. Gaišās zīles, kuras
šķērso raksta līnijas, nomaina ar tumšām.
Lai izveidotu jostas rakstus,
iegūtos zīmju sešstūrus izvieto kā bišu
šūnas un no iegūtā klājuma izgriež joslu. Ja
raksts jāpārzīmē pa rūtiņām, piemēram, lai
to varētu izaust, tad vai nu katru zīli aizstāj ar divu
rūtiņu ķieģelīti vai arī ar piecu
rūtiņu krustiem un četru rūtiņu kvadrātiem
kā Lielvārdes jostā. Ar datorprogrammu iespējams izveidot
visus rakstus ar noteiktu kārtu skaitu, kā arī veidot zīmju
joslas. Vienu datorprogrammas darbības variantu var aplūkot
adresē: http://www.ndg.lv/ornamenti.
Citas
heksagonālās sistēmas
Vairākus gadus uzmanīgi
sekoju rakstiem presē un internetā, vai neparādīsies
kādas atziņas, mērījumu rezultāti vai kas cits, kas
varētu apstiprināt heksagonālu sistēmu ietekmi uz
cilvēka organismu. Tikai 2005. gada vasaras loka Saules jostas
izdevumā pirmoreiz lasīju par daļēji zinātniskiem
eksperimentiem ar Lielvārdes jostu, izmantojot aurogrāfu (aura
video station). Ierīce uz datora ekrāna attēlo krāsainu
cilvēka auras attēlu. Eksperimentu ierosinātāja
Sarmīte Krišmane raksta, kā Lielvārdes jostas
apsiešana izmaina cilvēka auras izskatu aurogrāfā jeb ...visas
latviskās zīmes aktivizē to, kas ir mūsos pašos.
Ikdienā sadzīvē kaut ko
sešstūrainu lietojam reti, parasti visi plāni, priekšmetu
kontūras, rotājumi iekļaujas taisnstūra rūtiņu
tīklā. Vai tiešām dzīvē iznāk saskarties
arī ar citām heksagonālajām sistēmām bez
latviešu ornamentiem? Ar vienu noteikti - tas ir medus sešstūrainajās
bišu šūnās, izcili dziedniecisks dabas produkts. Ir
dzirdēts arī par dzīvo un mirušo ūdeni, bet angliski
dzīvajam ūdenim ir arī zinātnisks nosaukums -
heksagonālais ūdens (hexagonal water). Tas ir ūdens, kura
molekulas ir sešstūra formā (sīkāk var lasīt: http://www.natureswater.com/en_functionwater.htm).
Starp citu, arī tik pievelkošajās stratēģiskajās
datorspēlēs figūru pārvietošanas
programmēšanā izmanto heksagonālās koordinātas.
Tie, protams, ir tikai daži visvieglāk uztveramie heksagonālo
sistēmu piemēri, ar kuriem mums varētu būt saskare
ikdienā. Vai varētu apgalvot, ka heksogonālās sitēmas
kaut kādā veidā tomēr ietekmē cilvēkus?
Novosibirskas Zinātņu
akadēmijas pētnieks Viktors Grebeņņikovs 1980. gadu
sākumā veica eksperimentus, lai noskaidrotu, kā
heksagonālās sistēmas ietekmē cilvēkus . Pēc tam,
kad viņš dabā bija izjutis zemes bišu pazemes stropu
ietekmi uz sevi, viņš mēģināja noskaidrot arī
dažādu līdzīgu telpisku objektu ietekmi uz cilvēku,
kurus apraksta grāmatā Mana pasaule, kas publicēta
interneta adresē http://bronzovka.narod.ru/index.html
(grāmata internetā publicēta gan krievu, gan angļu
valodā). Savu atklāto dabas fenomenu viņš nosauca par telpisko
struktūru efektu. Tolaik Grebeņņikova eksperimenti bija
dziļā pretrunā ar padomju iekārtas dogmām un jaunu
skatu uz viņa atklājumiem radīja vairāku starptautiski
atzītu krievu zinātnieku atklājumi fizikas nozarēs, kas
pēta torsionu laukus. Pētījumos pieminēts, ka
Grebeņņikovs eksperimentāli pierādījis torsonu lauku
eksistenci. Patlaban fizikas nozarēm, kas saistītas ar torsionu lauku
izzināšanu, ir ne mazāk svarīga nozīme, kā
savulaik Einšteina relativitātes teorijas izveidei.
Tātad, iespējams, ka latvju
rakstiem ir kāda saistība ar torsionu laukiem, un varbūt, ka to
kādreiz būs vienkāršāk noskaidrot. Bet patlaban -
kā rakstīja Grebeņņikovs savā grāmatā Mana
dzīve - varat veikt eksperimentus un par rezultātiem uzrakstiet
man. Nopietni - man var rakstīt uz e-pasta adresi: velta.mika@gmail.com.
Bet ņemsim vērā arī to, ko rakstījis latviešu
tautas kultūras bagātību pētnieks Ernests
Brastiņš: - Latviešu ornamentālās formas, kaut gan
viegli uzminamas, tomēr ir mīkla, kas prasa zināmu
nopietnību, lai tām tuvotos.
Velta MIKA
Latviskus ornamentus jeb rakstus atpazīstam Lielvārdes jostās, celainēs -austajās joslās, ar kurām apdarināja villaiņu, svārku malas, senos keramikas traukos, rotaslietās. Vai šī apģērbu un priekšmetu izrakstīšana bija tikai skaistumam? Gribētos jau, lai rakstiem būtu vēl kāda īpaša nozīme, kaut arī grūti to definēt. Tā kā mana profesija bija saistīta ar programmēšanu, tad 1980. gados, kad strādāju Zinātņu Akadēmijas Elektronikas un skaitļošanas tehnikas institūtā, radās doma: ja varētu radīt datorprogrammu, kas veido jostām līdzīgus rakstus, tad varbūt arī atklātos šo rakstu nozīme.
Ornamenti datoros
Protams, mēģinot veidot ornamentu ģenerēšanas programmas dažādās programmēšanas valodās, interesējos, vai vēl kāds nemēģina veidot ko līdzīgu, vai man nav domubiedru.
Pirmie latviešu autora ornamenti, kas tika veidoti ar datora grafisko redaktoru, bija Jāņa Mazulāna ar skaitļotāju ATARI 1986. gadā veidotie datorgrafikas zīmējumi. Raksti tika zīmēti ar grafisko paketi NEO CHROME V0.5 (līdzīga tagad pazīstamajai programmai Paint). Tā kā ATARI ir viens no personālo datoru vectētiņiem, tad izveidotos rakstus varēja saglabāt vienīgi speciālās disketēs vai pārfotografējot no datora displeja. Savukārt pirmā datorprogramma latvisku etnogrāfisku rakstu ievadīšanai, saglabāšanai un atveidošanai uz personālā datora IBM XT krāsu displeja bija Aivara Niedrīša 1989. gadā veidotā programma Raksti. Programma tika izveidota LVU Fizikas un matemātikas fakultātē, diskrētās matemātikas un programmēšanas katedrā, izmantojot programmēšanas valodu Assembler. Etnogrāfiskos rakstus programmā ievadīja universitātes skolotāju datorkursu dalībnieki, izmantojot skolotājas Ramānes daudzu gadu laikā rūpīgi vāktos rakstu paraugus, pārzīmētus no lietišķās mākslas izstāžu darbiem. Programma uz ekrāna citu pēc cita zīmēja 176 cimdu un 34 jostu krāsainus rakstus. Ekrāna augšmalā bija lasāmas ziņas par raksta iegūšanas vietu, laiku un autoru. Interesanti, ka vienus un tos pašus rakstus varēja aplūkot dažādos krāsu salikumos. 1994. gadā toreizējais Rīgas 1. ģimnāzijas skolēns Ojārs Krūmiņš izstrādāja datorprogrammu Auduma raksta atrisināšana trinītī, izmantojot programmēšanas valodu C, kas zīmēja dreļļu rakstus. Darbs bija iecerēts kā palīgs profesionāliem audējiem, kā arī kā līdzeklis dreļļu rakstu kataloga izveidošanai.
1999., 2000. gadā tautas daiļamata meistars, audējas Harija Lācis ar programmu Paint, izmantojot latviešu etnogrāfiskos rakstus, izveidoja interesantas datorgrafikas. Harijs Lācis dzīvo Valmieras rajona Brenguļu pagasta Skujiņās, nodarbojas ar aušanu un rakstu veidošanu daiļamata meistariem. Autoram ir plaša materiālu kolekcija par latviešu ornamentiku un tās vēsturi, mājās ir pastāvīga ornamentikas darbu izstāde, kas pieejama arī tūristiem un interesentiem. Pirms vairākiem gadiem ļoti populāra bija 2000. gadā veidotā Modra Tenisona un Māra Strazda JavaScript programma Zīme, kas latvisku zīmju veidošanai izmantoja personas datus. Programmu darbībā var aplūkot interneta adresē http://www.strazds.com.
Ceļš uz tīkla rakstiem
Kādreiz biju pārliecināta, ka, lai izveidotu jostu rakstiem līdzīgus ornamentus, pietiek programmēt ornamentu elementu simetriju un atkārtošanu. Taču tādā veidā iegūtie ornamenti nebija līdzīgi arheoloģiskajos izrakumos iegūto atradumu rakstiem. Kā programmēt jostu rakstiem līdzīgus, sapratu, tikai iepazīstoties ar cilvēkiem, kas mēģinājuši rekonstruēt seno baltu tekstiliju darināšanas metodes, kā arī pētot Ernesta Brastiņa, Voldemāra Dancīša, Valda Klētnieka grāmatas, gan skatoties senu jostu paraugus.
1983. gadā veidoju programmas valodā PL/1, kuras darbojās uz skaitļotājiem EC-1020. Toreiz LU vēl nebija pieejami ne krāsu monitori, ne krāsu izdrukas, tādēļ katra krāsa tika izdrukāta ar noteiktu ciparu un, lai gūtu priekšstatu par datora izveidoto ornamentu, izdrukas listingus izkrāsoju ar flomāsteriem. 1991. gadā izveidoju vairākas programmas rakstu ģenerēšanai toreiz populārajā programmēšanas valodā C. Programmas ģenerēja rakstus, izmantojot lietotāja ievadītus datus ornamenta izmērus un krāsu skaitu. 1997. gadā ornamentu programmēšanā iesaistījās arī dēls Toms Miks, izveidojot programmu Ornoskops programmēšanas valodā Pascal. 1998. gadā Toms izveidoja programmu divu un trīs rūtiņu rakstu zīmēšanai Mans projekts programmēšanas valodā VisualBasic.
1998. gadā, izmantojot programmēšanas valodu Qbasic, izveidoju programmu Pārslas. Tā veido rakstus līdzīgi kā jostu rakstus, taču izmanto trīs simetrijas asis (jostu rakstos ir divas simetrijas asis).
Sākoties interneta ērai Latvijā, sapratu, ka vajag izveidot tādu rakstu ģenerēšanas programmu, kas varētu parādīt rezultātus mājas lapā. Tādēļ 2000. gadā izveidoju rakstu programmu valodā JavaScript un, kad beidzu studijas LU datorzinātņu maģistrantūrā, savāktos un izveidotos materiālus apkopoju maģistra darbā. Tieši maģistra darba izstrādes laikā radās apjausma, ka rakstu izkārtojums jostās ir heksagonāls un tieši tas ir iemesls jostu īpatnumam, taču tolaik vēl neatradu nekādus rakstiskus avotus par to, kādā veidā heksagonālas sistēmas varētu ietekmēt cilvēkus.
Maskētie heksagonālie raksti
Ar ko tad latviskie - Lielvārdes jostu, celaiņu raksti ir tik īpaši? Izrādās, ar to, ka, lai gan parasti rakstu paraugus zīmē uz rūtiņu papīra, tomēr gan zīmes veidols, gan izkārtojums plaknē vairāk atbilst heksagonāliem rakstiem. Vienkāršāk sakot, rakstiem, kurus var izveidot, piemēram, ar apaļām stikla zīlēm, kārtojot tās plaknē tādā veidā, kā bites veido medus šūnas. Ja tādi zīļu raksti jāauž, tad katru zīli aizvieto ar divām raksta rūtiņām celaiņu rakstos vai arī ar piecu rūtiņu krustiņiem un četru rūtiņu kvadrātiņiem Lielvārdes jostas rakstos.
Tīrā veidā šos rakstus var redzēt senajās villainēs, kurās tika ieausti bronzas riņķīši (arheoloģijā pazīstamā Stāmerienes villaine).Varētu teikt, ka latviešu raksti ir maskēti heksagonāli raksti. Kā uzzīmēt, pārzīmēt dzelzs laikmeta jostu, celaiņu rakstus uz rūtiņu papīra? Šo uzdevumu atrisinot, būtu iespējams izveidot datorprogrammu, kas ar līdzīgu paņēmienu ģenerētu jostu rakstus. Var rīkoties šādi: zīmes centrā liek tumšu zīli, 2. kārtā apkārt centrālajai zīlei liek sešas gaišas zīles, 3. kārtā liek pamīšus 12 gaišas un tumšas zīles tā, lai sešstūra virsotnēs būtu tumšās zīles, 4. kārtā liek 18 gaišas zīles utt. Tādējādi tiek izveidots zīmes tīkls. Tumšās zīles savieno ar līnijām tā, lai izveidotos kāda zīme. Gaišās zīles, kuras šķērso raksta līnijas, nomaina ar tumšām.
Lai izveidotu jostas rakstus, iegūtos zīmju sešstūrus izvieto kā bišu šūnas un no iegūtā klājuma izgriež joslu. Ja raksts jāpārzīmē pa rūtiņām, piemēram, lai to varētu izaust, tad vai nu katru zīli aizstāj ar divu rūtiņu ķieģelīti vai arī ar piecu rūtiņu krustiem un četru rūtiņu kvadrātiem kā Lielvārdes jostā. Ar datorprogrammu iespējams izveidot visus rakstus ar noteiktu kārtu skaitu, kā arī veidot zīmju joslas. Vienu datorprogrammas darbības variantu var aplūkot adresē: http://www.ndg.lv/ornamenti.
Citas heksagonālās sistēmas
Vairākus gadus uzmanīgi sekoju rakstiem presē un internetā, vai neparādīsies kādas atziņas, mērījumu rezultāti vai kas cits, kas varētu apstiprināt heksagonālu sistēmu ietekmi uz cilvēka organismu. Tikai 2005. gada vasaras loka Saules jostas izdevumā pirmoreiz lasīju par daļēji zinātniskiem eksperimentiem ar Lielvārdes jostu, izmantojot aurogrāfu (aura video station). Ierīce uz datora ekrāna attēlo krāsainu cilvēka auras attēlu. Eksperimentu ierosinātāja Sarmīte Krišmane raksta, kā Lielvārdes jostas apsiešana izmaina cilvēka auras izskatu aurogrāfā jeb ...visas latviskās zīmes aktivizē to, kas ir mūsos pašos.
Ikdienā sadzīvē kaut ko sešstūrainu lietojam reti, parasti visi plāni, priekšmetu kontūras, rotājumi iekļaujas taisnstūra rūtiņu tīklā. Vai tiešām dzīvē iznāk saskarties arī ar citām heksagonālajām sistēmām bez latviešu ornamentiem? Ar vienu noteikti - tas ir medus sešstūrainajās bišu šūnās, izcili dziedniecisks dabas produkts. Ir dzirdēts arī par dzīvo un mirušo ūdeni, bet angliski dzīvajam ūdenim ir arī zinātnisks nosaukums - heksagonālais ūdens (hexagonal water). Tas ir ūdens, kura molekulas ir sešstūra formā (sīkāk var lasīt: http://www.natureswater.com/en_functionwater.htm). Starp citu, arī tik pievelkošajās stratēģiskajās datorspēlēs figūru pārvietošanas programmēšanā izmanto heksagonālās koordinātas. Tie, protams, ir tikai daži visvieglāk uztveramie heksagonālo sistēmu piemēri, ar kuriem mums varētu būt saskare ikdienā. Vai varētu apgalvot, ka heksogonālās sitēmas kaut kādā veidā tomēr ietekmē cilvēkus?
Novosibirskas Zinātņu akadēmijas pētnieks Viktors Grebeņņikovs 1980. gadu sākumā veica eksperimentus, lai noskaidrotu, kā heksagonālās sistēmas ietekmē cilvēkus . Pēc tam, kad viņš dabā bija izjutis zemes bišu pazemes stropu ietekmi uz sevi, viņš mēģināja noskaidrot arī dažādu līdzīgu telpisku objektu ietekmi uz cilvēku, kurus apraksta grāmatā Mana pasaule, kas publicēta interneta adresē http://bronzovka.narod.ru/index.html (grāmata internetā publicēta gan krievu, gan angļu valodā). Savu atklāto dabas fenomenu viņš nosauca par telpisko struktūru efektu. Tolaik Grebeņņikova eksperimenti bija dziļā pretrunā ar padomju iekārtas dogmām un jaunu skatu uz viņa atklājumiem radīja vairāku starptautiski atzītu krievu zinātnieku atklājumi fizikas nozarēs, kas pēta torsionu laukus. Pētījumos pieminēts, ka Grebeņņikovs eksperimentāli pierādījis torsonu lauku eksistenci. Patlaban fizikas nozarēm, kas saistītas ar torsionu lauku izzināšanu, ir ne mazāk svarīga nozīme, kā savulaik Einšteina relativitātes teorijas izveidei.
Tātad, iespējams, ka latvju rakstiem ir kāda saistība ar torsionu laukiem, un varbūt, ka to kādreiz būs vienkāršāk noskaidrot. Bet patlaban - kā rakstīja Grebeņņikovs savā grāmatā Mana dzīve - varat veikt eksperimentus un par rezultātiem uzrakstiet man. Nopietni - man var rakstīt uz e-pasta adresi: velta.mika@gmail.com. Bet ņemsim vērā arī to, ko rakstījis latviešu tautas kultūras bagātību pētnieks Ernests Brastiņš: - Latviešu ornamentālās formas, kaut gan viegli uzminamas, tomēr ir mīkla, kas prasa zināmu nopietnību, lai tām tuvotos.
Velta MIKA