Latviešu ornamenti – enerģētiskas heksagonālas sistēmas?

 

Latviskus ornamentus jeb rakstus atpazīstam Lielvārdes jostās, celainēs -austajās joslās, ar kurām apdarināja villaiņu, svārku malas, senos keramikas traukos, rotaslietās. Vai šī apģērbu un priekšmetu izrakstīšana bija tikai skaistumam? Gribētos jau, lai rakstiem būtu vēl kāda īpaša nozīme, kaut arī grūti to definēt. Tā kā mana profesija bija saistīta ar programmēšanu, tad 1980. gados, kad strādāju Zinātņu Akadēmijas Elektronikas un skaitļošanas tehnikas institūtā, radās doma: ja varētu radīt datorprogrammu, kas veido jostām līdzīgus rakstus, tad varbūt arī atklātos šo rakstu nozīme.

 

Ornamenti datoros

Protams, mēģinot veidot ornamentu ģenerēšanas programmas dažādās programmēšanas valodās, interesējos, vai vēl kāds nemēģina veidot ko līdzīgu, vai man nav domubiedru.

Pirmie latviešu autora ornamenti, kas tika veidoti ar datora grafisko redaktoru, bija Jāņa Mazulāna ar skaitļotāju ATARI 1986. gadā veidotie datorgrafikas zīmējumi. Raksti tika zīmēti ar grafisko paketi NEO CHROME V0.5 (līdzīga tagad pazīstamajai programmai Paint). Tā kā ATARI ir viens no personālo datoru vectētiņiem, tad izveidotos rakstus varēja saglabāt vienīgi speciālās disketēs vai pārfotografējot no datora displeja. Savukārt pirmā datorprogramma latvisku etnogrāfisku rakstu ievadīšanai, saglabāšanai un atveidošanai uz personālā datora IBM XT krāsu displeja bija Aivara Niedrīša 1989. gadā veidotā programma Raksti. Programma tika izveidota LVU Fizikas un matemātikas fakultātē, diskrētās matemātikas un programmēšanas katedrā, izmantojot programmēšanas valodu Assembler. Etnogrāfiskos rakstus programmā ievadīja universitātes skolotāju datorkursu dalībnieki, izmantojot skolotājas Ramānes daudzu gadu laikā rūpīgi vāktos rakstu paraugus, pārzīmētus no lietišķās mākslas izstāžu darbiem. Programma uz ekrāna citu pēc cita zīmēja 176 cimdu un 34 jostu krāsainus rakstus. Ekrāna augšmalā bija lasāmas ziņas par raksta iegūšanas vietu, laiku un autoru. Interesanti, ka vienus un tos pašus rakstus varēja aplūkot dažādos krāsu salikumos. 1994. gadā toreizējais Rīgas 1. ģimnāzijas skolēns Ojārs Krūmiņš izstrādāja datorprogrammu Auduma raksta atrisināšana trinītī, izmantojot programmēšanas valodu C, kas zīmēja dreļļu rakstus. Darbs bija iecerēts kā palīgs profesionāliem audējiem, kā arī kā līdzeklis dreļļu rakstu kataloga izveidošanai.

1999., 2000. gadā tautas daiļamata meistars, audējas Harija Lācis ar programmu Paint, izmantojot latviešu etnogrāfiskos rakstus, izveidoja interesantas datorgrafikas. Harijs Lācis dzīvo Valmieras rajona Brenguļu pagasta Skujiņās, nodarbojas ar aušanu un rakstu veidošanu daiļamata meistariem. Autoram ir plaša materiālu kolekcija par latviešu ornamentiku un tās vēsturi, mājās ir pastāvīga ornamentikas darbu izstāde, kas pieejama arī tūristiem un interesentiem. Pirms vairākiem gadiem ļoti populāra bija 2000. gadā veidotā Modra Tenisona un Māra Strazda JavaScript programma Zīme, kas latvisku zīmju veidošanai izmantoja personas datus. Programmu darbībā var aplūkot interneta adresē http://www.strazds.com.

 

Ceļš uz tīkla rakstiem

Kādreiz biju pārliecināta, ka, lai izveidotu jostu rakstiem līdzīgus ornamentus, pietiek programmēt ornamentu elementu simetriju un atkārtošanu. Taču tādā veidā iegūtie ornamenti nebija līdzīgi arheoloģiskajos izrakumos iegūto atradumu rakstiem. Kā programmēt jostu rakstiem līdzīgus, sapratu, tikai iepazīstoties ar cilvēkiem, kas mēģinājuši rekonstruēt seno baltu tekstiliju darināšanas metodes, kā arī pētot Ernesta Brastiņa, Voldemāra Dancīša, Valda Klētnieka grāmatas, gan skatoties senu jostu paraugus.

1983. gadā veidoju programmas valodā PL/1, kuras darbojās uz skaitļotājiem EC-1020. Toreiz LU vēl nebija pieejami ne krāsu monitori, ne krāsu izdrukas, tādēļ katra krāsa tika izdrukāta ar noteiktu ciparu un, lai gūtu priekšstatu par datora izveidoto ornamentu, izdrukas listingus izkrāsoju ar flomāsteriem. 1991. gadā izveidoju vairākas programmas rakstu ģenerēšanai toreiz populārajā programmēšanas valodā C. Programmas ģenerēja rakstus, izmantojot lietotāja ievadītus datus – ornamenta izmērus un krāsu skaitu. 1997. gadā ornamentu programmēšanā iesaistījās arī dēls Toms Miks, izveidojot programmu Ornoskops programmēšanas valodā Pascal. 1998. gadā Toms izveidoja programmu divu un trīs rūtiņu rakstu zīmēšanai Mans projekts programmēšanas valodā VisualBasic.

1998. gadā, izmantojot programmēšanas valodu Qbasic, izveidoju programmu Pārslas. Tā veido rakstus līdzīgi kā jostu rakstus, taču izmanto trīs simetrijas asis (jostu rakstos ir divas simetrijas asis).

Sākoties interneta ērai Latvijā, sapratu, ka vajag izveidot tādu rakstu ģenerēšanas programmu, kas varētu parādīt rezultātus mājas lapā. Tādēļ 2000. gadā izveidoju rakstu programmu valodā JavaScript un, kad beidzu studijas LU datorzinātņu maģistrantūrā, savāktos un izveidotos materiālus apkopoju maģistra darbā. Tieši maģistra darba izstrādes laikā radās apjausma, ka rakstu izkārtojums jostās ir heksagonāls un tieši tas ir iemesls jostu īpatnumam, taču tolaik vēl neatradu nekādus rakstiskus avotus par to, kādā veidā heksagonālas sistēmas varētu ietekmēt cilvēkus.

 

Maskētie heksagonālie raksti

Ar ko tad latviskie - Lielvārdes jostu, celaiņu – raksti ir tik īpaši? Izrādās, ar to, ka, lai gan parasti rakstu paraugus zīmē uz rūtiņu papīra, tomēr gan zīmes veidols, gan izkārtojums plaknē vairāk atbilst heksagonāliem rakstiem. Vienkāršāk sakot, rakstiem, kurus var izveidot, piemēram, ar apaļām stikla zīlēm, kārtojot tās plaknē tādā veidā, kā bites veido medus šūnas. Ja tādi zīļu raksti jāauž, tad katru zīli aizvieto ar divām raksta rūtiņām celaiņu rakstos vai arī ar piecu rūtiņu krustiņiem un četru rūtiņu kvadrātiņiem Lielvārdes jostas rakstos.

Tīrā veidā šos rakstus var redzēt senajās villainēs, kurās tika ieausti bronzas riņķīši (arheoloģijā pazīstamā Stāmerienes villaine).Varētu teikt, ka latviešu raksti ir maskēti heksagonāli raksti. Kā uzzīmēt, pārzīmēt dzelzs laikmeta jostu, celaiņu rakstus uz rūtiņu papīra? Šo uzdevumu atrisinot, būtu iespējams izveidot datorprogrammu, kas ar līdzīgu paņēmienu ģenerētu jostu rakstus. Var rīkoties šādi: zīmes centrā liek tumšu zīli, 2. kārtā apkārt centrālajai zīlei liek sešas gaišas zīles, 3. kārtā liek pamīšus 12 gaišas un tumšas zīles tā, lai sešstūra virsotnēs būtu tumšās zīles, 4. kārtā liek 18 gaišas zīles utt. Tādējādi tiek izveidots zīmes tīkls. Tumšās zīles savieno ar līnijām tā, lai izveidotos kāda zīme. Gaišās zīles, kuras šķērso raksta līnijas, nomaina ar tumšām.

Lai izveidotu jostas rakstus, iegūtos zīmju sešstūrus izvieto kā bišu šūnas un no iegūtā klājuma izgriež joslu. Ja raksts jāpārzīmē pa rūtiņām, piemēram, lai to varētu izaust, tad vai nu katru zīli aizstāj ar divu rūtiņu ķieģelīti vai arī  ar piecu rūtiņu krustiem un četru rūtiņu kvadrātiem kā Lielvārdes jostā. Ar datorprogrammu iespējams izveidot visus rakstus ar noteiktu kārtu skaitu, kā arī veidot zīmju joslas. Vienu datorprogrammas darbības variantu var aplūkot adresē: http://www.ndg.lv/ornamenti.

 

Citas heksagonālās sistēmas

Vairākus gadus uzmanīgi sekoju rakstiem presē un internetā, vai neparādīsies kādas atziņas, mērījumu rezultāti vai kas cits, kas varētu apstiprināt heksagonālu sistēmu ietekmi uz cilvēka organismu. Tikai 2005. gada vasaras loka Saules jostas izdevumā pirmoreiz lasīju par daļēji zinātniskiem eksperimentiem ar Lielvārdes jostu, izmantojot aurogrāfu (aura video station). Ierīce uz datora ekrāna attēlo krāsainu cilvēka auras attēlu. Eksperimentu ierosinātāja Sarmīte Krišmane raksta, kā Lielvārdes jostas apsiešana izmaina cilvēka auras izskatu aurogrāfā jeb ...visas latviskās zīmes aktivizē to, kas ir mūsos pašos.

Ikdienā sadzīvē kaut ko sešstūrainu lietojam reti, parasti visi plāni, priekšmetu kontūras, rotājumi iekļaujas taisnstūra rūtiņu tīklā. Vai tiešām dzīvē iznāk saskarties arī ar citām heksagonālajām sistēmām bez latviešu ornamentiem? Ar vienu noteikti - tas ir medus sešstūrainajās bišu šūnās, izcili dziedniecisks dabas produkts. Ir dzirdēts arī par dzīvo un mirušo ūdeni, bet angliski dzīvajam ūdenim ir arī zinātnisks nosaukums - heksagonālais ūdens (hexagonal water). Tas ir ūdens, kura molekulas ir sešstūra formā (sīkāk var lasīt: http://www.natureswater.com/en_functionwater.htm). Starp citu, arī tik pievelkošajās stratēģiskajās datorspēlēs figūru pārvietošanas programmēšanā izmanto heksagonālās koordinātas. Tie, protams, ir tikai daži visvieglāk uztveramie heksagonālo sistēmu piemēri, ar kuriem mums varētu būt saskare ikdienā. Vai varētu apgalvot, ka heksogonālās sitēmas kaut kādā veidā tomēr ietekmē cilvēkus?

Novosibirskas Zinātņu akadēmijas pētnieks Viktors Grebeņņikovs 1980. gadu sākumā veica eksperimentus, lai noskaidrotu, kā heksagonālās sistēmas ietekmē cilvēkus . Pēc tam, kad viņš dabā bija izjutis zemes bišu pazemes stropu ietekmi uz sevi, viņš mēģināja noskaidrot arī dažādu līdzīgu telpisku objektu ietekmi uz cilvēku, kurus apraksta grāmatā Mana pasaule, kas publicēta interneta adresē http://bronzovka.narod.ru/index.html (grāmata internetā publicēta gan krievu, gan angļu valodā). Savu atklāto dabas fenomenu viņš nosauca par telpisko struktūru efektu. Tolaik Grebeņņikova eksperimenti bija dziļā pretrunā ar padomju iekārtas dogmām un jaunu skatu uz viņa atklājumiem radīja vairāku starptautiski atzītu krievu zinātnieku atklājumi fizikas nozarēs, kas pēta torsionu laukus. Pētījumos pieminēts, ka Grebeņņikovs eksperimentāli pierādījis torsonu lauku eksistenci. Patlaban fizikas nozarēm, kas saistītas ar torsionu lauku izzināšanu, ir ne mazāk svarīga nozīme, kā savulaik Einšteina relativitātes teorijas izveidei.

Tātad, iespējams, ka latvju rakstiem ir kāda saistība ar torsionu laukiem, un varbūt, ka to kādreiz būs vienkāršāk noskaidrot. Bet patlaban - kā rakstīja Grebeņņikovs savā grāmatā Mana dzīve - varat veikt eksperimentus un par rezultātiem uzrakstiet man. Nopietni - man var rakstīt uz e-pasta adresi: velta.mika@gmail.com. Bet ņemsim vērā arī to, ko rakstījis latviešu tautas kultūras bagātību pētnieks Ernests Brastiņš: - Latviešu ornamentālās formas, kaut gan viegli uzminamas, tomēr ir mīkla, kas prasa zināmu nopietnību, lai tām tuvotos.

Velta MIKA