Poseidona programma Dānijas provinces skolā

 

Rugkobelas skola (Rugkobbelskolen) Dānijā ir viena no piecām pašvaldības nepilna laika vidusskolām, kura atrodas kādā nelielā provinces pilsētiņā. Skolā ir aptuveni 450 skolēnu (gandrīz vienāda meiteņu un zēnu proporcija), kas mācās divās maiņās - no bērnudārza klases līdz 10. klasei. Skolā bez direktora un mācību pārziņa strādā 37 skolotāji, divi bērnudārza klases skolotāji, divas sekretāres un viens asistents. Skolotāji strādā grupās, kas piesaistītas katrai klasei. Ar ko gan šī skola tik īpaša?

 

Priekšvēsture

Rugkobelas skolas datorizācija sākās 1980. gadu sākumā, bet tolaik datorus izmantoja tikai administrācija un saimniecības pārzinis, un vēl 90. gadu sākumā IKT loma šajā skolā bija samērā pieticīga. Vienīgi daži īpaši ieinteresēti skolotāji sāka izmantot IKT tehnoloģijas mācību procesā, bet tā nebija visas skolas stratēģija. Tomēr vecāko klašu skolēniem tika piedāvāts apgūt elektronisko datu apstrādi kā izvēles priekšmetu.

Pakāpeniski gan skolēnu, gan skolotāju interese par IKT vidū, un 1998. gadā skolā ierīkoja lokālo datortīklu. Ap to pašu laiku skola lūdza Izglītības ministrijas atļauju pieteikties Poseidona projektā, kas tika izstrādāts sadarbībā ar kādu konsultantu firmu, kura atbildēja par projekta stratēģisko pusi. Lai nodrošinātu skolas vadības iesaistīšanos projektā, direktoram noteikti bija jābūt gan iniciatīvas, gan atbalsta grupā.

Poseidona projekts sastāv no trim posmiem:

·       statusa definīcijas posms - pārskats par tehnisko stāvokli skolā un nosacījumiem IKT integrācijai;

·       vīziju posms (Vision Phase) - šajā posmā visa skola, t. sk. skolēni, tiek iesaistīta vīziju definēšanā un IKT ieviešanas mērķu izvirzīšanā;

·       darbības posma (Action Phase) laikā mērķi tiek īstenoti un ieviesti konkrētā darbības plānā.

Tagad skola piedāvā divus projekta kursus gadā, kuros piedalās visa skola, kā arī vairākus nelielus ikdienas projektus un starpdisciplīnu kursus, kurus plāno skolotāju komanda. Rugkobelas skolā ir 65 personālie datori ar interneta pieslēgumu, 26 - bez interneta un 50 datori skolotāju mājās. Administrācijas vajadzībām tiek izmantoti četri galddatori un divi piezīmjdatori, bet pārējie ir izvietoti klasēs. Tas nozīmē, ka uz katriem 5,2 skolēniem ir viens dators bez interneta un 6,8 skolēni lieto datoru ar interneta pieslēgumu.

Šajā skolā ieviests arī kāds jaunums - mediateka (mediateque), kas veido daļu no Pedagoģijas pakalpojumu centra. Mediateka funkcionē gan kā darba bāze ar 10 datoriem, gan kā dažādu elektronisko iekārtu, kuras var arī aizņemties, piegādātāja. Mācību pakalpojumu centrs darbojas kā forums, piedāvājot gan skolēniem, gan skolotājiem tehnisko palīdzību un  iedvesmojošu informāciju mūsdienīgam mācību procesam. Mācību pakalpojumu centrā kopā ar mediateku darbojas arī skolas bibliotēka.

Rugkobelas skola un personāls tika savienots IT Springnet tīklā, un tas nozīmē, ka visam personālam tika garantēta iespēja ierīkot mājās datoru, kurš tiek izmantots mācību mērķiem dažādos kursos, piemēram, gatavojoties t. s. datora vadīšanas tiesību (Computer Driving License) vai pedagoģiskās IKT vadības licences (ICT Driving License) saņemšanai.

 

Projekta uzdevumi

Poseidona projekta uzdevums ir sabalansēt vīzijas ar realitāti, kur ievērojama loma ir IKT. Process, kuru aizsāka Poseidona projekts, deva personālam un skolēniem jaunu pašapziņas impulsu, vēlmi strādāt radoši un apgūt gluži jaunu pieredzi. Direktors saka: - IKT veicina iespēju domāt citādāk, darboties citādāk, mācīt citādāk, tādējādi dodot dažādas IKT iespējas, kuras varam izmantot ne tikai kā dzelžus, bet arī kā veiksmīgas apmācības katalizatoru.

Prasība, ka visiem jāpiedalās Poseidona projektā, piedāvāja kopēju stratēģiju, un, kā stāsta daži skolotāji, tas rosināja arī lielāku atklātību starp skolotājiem. Agrāk viņi mēdza aizvērt klases durvis un uzskatīja mācības par personisku darīšanu, bet šobrīd skolā notiek plaša pieredzes apmaiņa. Skolā valdošais jaunrades gars tiek raksturots kā pāreja no es-kultūras uz mēs-kultūru, kur ikviens uzņemas atbildību par apmācības procesa kvalitāti.

Vai ar IKT palīdzību var efektīvāk paveikt kādas organizācijas vai iestādes darbu? Viedokļi ir visdažādākie. Piemēram, skolas sekretāre uzskata, ka IKT piedāvā plašākas iespējas pieskaņoties apkārtējās pasaules kvalitātes un servisa prasībām. Tomēr viņa atzīst, ka ikdienā reti atliek laiks iepazīties ar kādas jaunas programmatūras iespējām vai citiem IKT jaunumiem. Vairāki skolotāji uzskata, ka pats svarīgākais ir personāla pilnveidošanās, kas notiek vienlaikus ar skolas mācību procesa novatoriskajiem risinājumiem. Piemēram, daži skolotāji nejutās droši par savām IKT zināšanām, bet, izmantojot projekta nodrošinātos mājas datorus, viņi labāk iepazinās ar elektronisko vidi un kļuva pašapzinīgāki.

Lai gan IKT spēj atvieglot dažādus darba procesus, skolotāji neuzskata, ka šīs tehnoloģijas spēj racionalizēt apmācību, - gluži otrādi: lietojot IKT, vajag vairāk laika darba plānošanai un studentu instruēšanai.

 

Komunikācija

IKT kā informācijas un komunikācijas līdzeklis ir kļuvis par centrālo darba organizācijas veidu. Projektā ļoti plaši tiek izmantota un veicināta elektroniskā informācijas apmaiņa un iekšējā komunikācija. Rugkobelas skolā e-pasta un elektronisko dokumentu apmaiņa ieņem nozīmīgu vietu. IKT nodrošina ātru un vienkāršu saziņu starp skolotājiem. Piemēram, skolas intranets tika atvērts tieši skolotāju pieredzes apmaiņai. Tā notiek slēgtā skolotāju web konferencē, kur var apspriest visdažādākos jautājumus. Skolas iekšējā tīklā instalēta īpaša pārlūkprogramma, kura ļauj piekļūt informatīvajiem dokumentiem par dažādiem projektiem.

 

Personāla apmācība

Pirms Poseidona projektā skolas personāls tika apmācīts īpašos sagatavošanas kursos, kurus organizēja IKT konsultants. Visi skolotāji IKT skolā apmeklēja kursu, kurš sastāvēja no 50 stundām, turklāt katrs skolotājs apmeklēja arī individuālās nodarbības un katram no viņiem bija garantētas 10 individuālās mācību stundas kopā ar IKT koordinatoru. Kursa pamats IKT skolā ir komandas apmācība, praktiskā instruktāža, kas kombinēta ar teorētisko un pedagoģisko superstruktūru un zinātnisku mācību organizāciju. Noslēgumā zināšanas visiem ir pietiekamas, lai varētu saņemt datora vadīšanas licenci. Turklāt skolotājiem bija iespēja apmeklēt dažādus iekšējos un ārējos kursus pašiem pēc savas iniciatīvas.

Pedagoģisko pakalpojumu centrs piedāvā daudzveidīgas apmācības iespējas gan grupās, gan individuāli. Piemēram, tur var iemācīties attēlu apstrādi, mājaslapu veidošanu utt. Programmas parasti tiek organizētas pēc pieprasījuma, skolotājs var pasūtīt vajadzīgo mācību tēmu un IKT koordinators to organizē (vai māca pats). Tādējādi skolotāji spēj tikt galā pat ar vissarežģītākajiem tehniskajiem uzdevumiem, ievērojami paaugstināt savu kompetenci.

Rugkobelas skolā iedibināta arī neformāla iekšējās pašmācības forma - skolotāju savstarpējā zināšanu apmaiņa, lai vispirms paši savā vidē pārbaudītu jauniegūtās IKT zināšanas un, kolēģiem piepalīdzot, apgūtu tās praktiski. Iznākums ir lielisks - skolotājiem vairs nav neērtu situāciju zināšanu sacensībā ar kompetento datorlaikmeta paaudzi - pārgudrajiem skolēniem. Skolotāji ir pārliecinoši, zinoši, un iegūst abas puses.

 

IKT izmantošana mācību procesā

Agrāk par izglītības pamatu tika uzskatīta prasme lasīt, rakstīt un rēķināt, bet līdz ar informācijas sabiedrības veidošanos arī IKT kļūst par pamatizglītību. Turklāt par lielāko sodu skolēniem tiek uzskatīta nevis stāvēšana kaktā (kur nu tik arhaiskas metodes!), bet gan bloķēta piekļuve datoram. Pat paši nesekmīgākie skolēni uzskata to par visai efektīvu sankciju.

Rugkobelas skolā skolotājiem jāizstrādā precīzāks stundu plāns, norādot, kādas iemaņas un kādā veidā skolēni var iegūt ar datora palīdzību. 2. klases skolēni apgūst pirmās iemaņas, bet, beidzot 6. klasi, viņiem ne vien labi jāpārzina visi datorzinību pamatrīki, bet arī jāprot apstrādāt attēlus un jāzina maketēšanas pamati. Iespējams pieteikties arī uz individuālās apmācības kursiem ārpus obligātajām mācību stundām. 

Svarīgi, ka skolotājiem jāizmanto IKT vismaz viena priekšmeta apmācībā. Protams, to, cik lielā apjomā un cik sarežģīti vai vienkārši tas notiek, nosaka mācību priekšmeta saturs, bet reizēm ir arī otrādi - jaunās tehniskās iemaņas dod iespēju veidot jaunu saturu. Piemēram, tik tradicionālā un apnicīgā sacerējuma Kā es pavadīju vasaras brīvdienas vietā skolēni veido mājaslapu, ar kuras palīdzību viņi var tieši sazināties ar draugiem vai ģimenes locekļiem. Turklāt IKT integrācija mācību procesā ļauj ne tikai gatavot kādu konkrētu priekšmetu, bet apvienot vairākus, iemācīties atrast internetā vajadzīgo informāciju, kas nebūt vienmēr ir tik viegli. Šādas metodes atraisa skolēnos snaudošo radošo enerģiju, rada lielāku interesi par mācību vielu, jo viņiem ir iespēja jau skolas laikā izjust ko līdzīgu universitātes studentu brīvajam garam un vienlaikus arī atbildību par pašu iegūto zināšanu līmeni. Tā daudziem skolēniem ir ļoti laba motivācija mācīties pēc iespējas labāk un justies atbildīgam par savām sekmēm.

Kāda bērnudārza klases skolotāja stāsta, kā viņa izmanto datora iespējas, mācot bērnus, kuri vēl īsti nav apguvuši rakstītprasmi. Šiem bērniem ir neparastas iztēles un notikumu vizualizācijas spējas, kuras arī skolotāja prasmīgi izmantojusi, ļaujot bērniem domāt bildēs un kopīgi veidojot datorā runājošo grāmatu, kur skaņa, attēls un teksts kopā ar bērnu fantāzijas radītām idejām un tēliem veido efektīvu un neparastu rezultātu. Tagad šī runājošā grāmata ir daļa no skolas mājaslapas.

 

Grūtības? Kā nu bez tām!

Ne visi skolēni uztver šādas apmācību metodes pozitīvi, daudzi nespēj pietiekami ātri apgūt jaunas programmas, kļūst nervozi. Pastāv arī tehniskās problēmas - datortehnika noveco, programmatūru nepieciešams atjaunot u. tml. Tomēr pati sarežģītākā jaunā laikmeta problēma ir tā, ka noveco ne tikai datori, bet arī zināšanas. Turklāt tas notiek ļoti ātri: tu, cilvēks, tikko esi ar grūtībām apguvis ko jaunu, bet izrādās - tā jau ir vakardiena. Un sāc atkal visu no gala! Tā, protams, nav nepārvarama problēma, bet regulāra zināšanu atjaunošana prasa daudz papildu laika. Īpaši svarīgi ir, lai paši skolotāji neatpaliktu no laika un sniegtu skolēniem pašas jaunākās zināšanas, citādi kādu dienu var izrādīties, ka skolēni paklusām (labi vēl, ja tā!) ķiķina par skolotāju, kas aizvakardienas izgudrojumu pasniedz kā nez kādu jaunu brīnumu, turklāt vēl dodot neprecīzu informāciju. Starp citu, šādu brīnumu pilns ir arī pasaules tīmeklis, turklāt informācija bieži vien nav datēta un arī avoti nereti nav īsti uzticami.

Spriežot pēc skolas personāla intervijām, viņu intereses galvenokārt atšķiras jautājumā, vai IKT jākļūst par skolas svarīgāko prioritāti. Vairāki skolotāji uzskatīja, ka IKT plašāka ieviešana mācību un pētniecības procesā ir dabiska mūsdienu izglītības sastāvdaļa, un šādas iespējas skolai jānodrošina (arī datortehnikas un programmatūras modernizācija), jo bez tās nevar iegūt normālu izglītību. Citi turpretī uzskatīja, ka padziļināta datorprogrammu izmantošana visā mācību procesā (ne tikai ar IKT saistītos priekšmetos) daļēji notiek uz citu priekšmetu rēķina, kavējot skolēnu individuālo attīstību, kā arī novēršot uzmanību, piemēram, no praktiskiem un radošiem priekšmetiem (šajā skolā notiek padziļināta mūzikas un teātra mākslas apmācība). Tomēr vairums skolotāju nobalsoja par Poseidona projektu.

 

Perspektīva

Spēcīgā IKT integrēšana Rugkobelas skolas mācību procesā bija gan prestiža, gan arī sarežģīta. Rezultāti ir sasniegti, bet, kad projekts beidzies un skolotājiem darbs tālāk jāturpina pašiem, ir iestājies pagurums. Daudzi skolotāji vēlas nedaudz atpūsties no intensīvās IKT apguves. Tomēr projekta pozitīvais rezultāts, radošais stimuls nav zudis. Sāk rasties arī idejas par brīvāku darba stilu, lai nebūtu tik daudz laika jāpavada pie datora; varētu arī mainīt mācību stundas fizisko vidi - ārpus klases.

Rugkobelas skola jau sākusi aktīvi darboties jaunā virzienā, attīstot plašu starptautisku sadarbību. Tas nozīmē - nodibināt starptautiskus kontaktus ar ENIS vai citu līdzīgu tīklu palīdzību. Direktors ir iecerējis apkopot pieredzi, kas iegūta IKT aktīvas ieviešanas procesā un piedāvāt to citām skolām. Tādējādi Poseidona projekts turpina eksistēt un palīdz arī citiem uzzināt ko vairāk par savām datora atraisītajām spējām, radošo garu un atbildību.

Gunta KĻAVIŅA