Poseidona programma Dānijas provinces skolā
OECD/CERI ICT AND THE QUALITY OF LEARNING
Rugkobelas skola (Rugkobbelskolen)
Dānijā ir viena no piecām pašvaldības nepilna laika
vidusskolām, kura atrodas kādā nelielā provinces
pilsētiņā. Skolā ir aptuveni 450 skolēnu (gandrīz
vienāda meiteņu un zēnu proporcija), kas mācās
divās maiņās - no bērnudārza klases līdz 10.
klasei. Skolā bez direktora un mācību pārziņa
strādā 37 skolotāji, divi bērnudārza klases skolotāji,
divas sekretāres un viens asistents. Skolotāji strādā
grupās, kas piesaistītas katrai klasei. Ar ko gan šī skola
tik īpaša?
Priekšvēsture
Rugkobelas skolas datorizācija sākās
1980. gadu sākumā, bet tolaik datorus izmantoja tikai
administrācija un saimniecības pārzinis, un vēl 90. gadu
sākumā IKT loma šajā skolā bija samērā
pieticīga. Vienīgi daži īpaši ieinteresēti
skolotāji sāka izmantot IKT tehnoloģijas mācību
procesā, bet tā nebija visas skolas stratēģija. Tomēr
vecāko klašu skolēniem tika piedāvāts apgūt
elektronisko datu apstrādi kā izvēles priekšmetu.
Pakāpeniski gan skolēnu, gan skolotāju
interese par IKT vidū, un 1998. gadā skolā ierīkoja
lokālo datortīklu. Ap to pašu laiku skola lūdza
Izglītības ministrijas atļauju pieteikties Poseidona
projektā, kas tika izstrādāts sadarbībā ar kādu
konsultantu firmu, kura atbildēja par projekta stratēģisko pusi.
Lai nodrošinātu skolas vadības iesaistīšanos
projektā, direktoram noteikti bija jābūt gan iniciatīvas,
gan atbalsta grupā.
Poseidona projekts sastāv no trim posmiem:
· statusa definīcijas posms
- pārskats par tehnisko stāvokli skolā un nosacījumiem IKT
integrācijai;
· vīziju posms (Vision
Phase) - šajā posmā visa skola, t. sk. skolēni, tiek
iesaistīta vīziju definēšanā un IKT ieviešanas
mērķu izvirzīšanā;
· darbības posma (Action
Phase) laikā mērķi tiek īstenoti un ieviesti
konkrētā darbības plānā.
Tagad skola piedāvā divus projekta kursus
gadā, kuros piedalās visa skola, kā arī vairākus
nelielus ikdienas projektus un starpdisciplīnu kursus, kurus
plāno skolotāju komanda. Rugkobelas skolā ir 65 personālie
datori ar interneta pieslēgumu, 26 - bez interneta un 50 datori
skolotāju mājās. Administrācijas vajadzībām tiek
izmantoti četri galddatori un divi piezīmjdatori, bet
pārējie ir izvietoti klasēs. Tas nozīmē, ka uz katriem
5,2 skolēniem ir viens dators bez interneta un 6,8 skolēni lieto
datoru ar interneta pieslēgumu.
Šajā skolā ieviests arī
kāds jaunums - mediateka (mediateque), kas veido daļu no
Pedagoģijas pakalpojumu centra. Mediateka funkcionē gan kā darba
bāze ar 10 datoriem, gan kā dažādu elektronisko
iekārtu, kuras var arī aizņemties, piegādātāja.
Mācību pakalpojumu centrs darbojas kā forums,
piedāvājot gan skolēniem, gan skolotājiem tehnisko
palīdzību un iedvesmojošu informāciju
mūsdienīgam mācību procesam. Mācību pakalpojumu
centrā kopā ar mediateku darbojas arī skolas bibliotēka.
Rugkobelas skola un personāls tika savienots
IT Springnet tīklā, un tas nozīmē, ka visam
personālam tika garantēta iespēja ierīkot mājās
datoru, kurš tiek izmantots mācību mērķiem
dažādos kursos, piemēram, gatavojoties t. s. datora
vadīšanas tiesību (Computer Driving License) vai pedagoģiskās
IKT vadības licences (ICT Driving License) saņemšanai.
Projekta uzdevumi
Poseidona projekta uzdevums ir sabalansēt
vīzijas ar realitāti, kur ievērojama loma ir IKT. Process, kuru
aizsāka Poseidona projekts, deva personālam un skolēniem jaunu
pašapziņas impulsu, vēlmi strādāt radoši un
apgūt gluži jaunu pieredzi. Direktors saka: - IKT veicina
iespēju domāt citādāk, darboties citādāk,
mācīt citādāk, tādējādi dodot
dažādas IKT iespējas, kuras varam izmantot ne tikai kā dzelžus,
bet arī kā veiksmīgas apmācības katalizatoru.
Prasība, ka visiem jāpiedalās
Poseidona projektā, piedāvāja kopēju stratēģiju,
un, kā stāsta daži skolotāji, tas rosināja arī
lielāku atklātību starp skolotājiem. Agrāk viņi
mēdza aizvērt klases durvis un uzskatīja mācības par
personisku darīšanu, bet šobrīd skolā notiek
plaša pieredzes apmaiņa. Skolā valdošais jaunrades gars
tiek raksturots kā pāreja no es-kultūras uz mēs-kultūru,
kur ikviens uzņemas atbildību par apmācības procesa
kvalitāti.
Vai ar IKT palīdzību var
efektīvāk paveikt kādas organizācijas vai iestādes
darbu? Viedokļi ir visdažādākie. Piemēram, skolas
sekretāre uzskata, ka IKT piedāvā plašākas
iespējas pieskaņoties apkārtējās pasaules
kvalitātes un servisa prasībām. Tomēr viņa
atzīst, ka ikdienā reti atliek laiks iepazīties ar
kādas jaunas programmatūras iespējām vai citiem IKT
jaunumiem. Vairāki skolotāji uzskata, ka pats svarīgākais
ir personāla pilnveidošanās, kas notiek vienlaikus ar skolas
mācību procesa novatoriskajiem risinājumiem. Piemēram,
daži skolotāji nejutās droši par savām IKT
zināšanām, bet, izmantojot projekta nodrošinātos
mājas datorus, viņi labāk iepazinās ar elektronisko vidi un
kļuva pašapzinīgāki.
Lai gan IKT spēj atvieglot dažādus
darba procesus, skolotāji neuzskata, ka šīs tehnoloģijas
spēj racionalizēt apmācību, - gluži otrādi:
lietojot IKT, vajag vairāk laika darba plānošanai un studentu
instruēšanai.
Komunikācija
IKT kā informācijas un komunikācijas
līdzeklis ir kļuvis par centrālo darba organizācijas veidu.
Projektā ļoti plaši tiek izmantota un veicināta
elektroniskā informācijas apmaiņa un iekšējā
komunikācija. Rugkobelas skolā e-pasta un elektronisko dokumentu
apmaiņa ieņem nozīmīgu vietu. IKT nodrošina ātru
un vienkāršu saziņu starp skolotājiem. Piemēram,
skolas intranets tika atvērts tieši skolotāju pieredzes
apmaiņai. Tā notiek slēgtā skolotāju web konferencē,
kur var apspriest visdažādākos jautājumus. Skolas
iekšējā tīklā instalēta īpaša
pārlūkprogramma, kura ļauj piekļūt
informatīvajiem dokumentiem par dažādiem projektiem.
Personāla apmācība
Pirms Poseidona projektā skolas personāls
tika apmācīts īpašos sagatavošanas kursos, kurus
organizēja IKT konsultants. Visi skolotāji IKT skolā apmeklēja
kursu, kurš sastāvēja no 50 stundām, turklāt katrs
skolotājs apmeklēja arī individuālās nodarbības
un katram no viņiem bija garantētas 10 individuālās
mācību stundas kopā ar IKT koordinatoru. Kursa pamats IKT
skolā ir komandas apmācība, praktiskā
instruktāža, kas kombinēta ar teorētisko un
pedagoģisko superstruktūru un zinātnisku mācību
organizāciju. Noslēgumā zināšanas visiem ir
pietiekamas, lai varētu saņemt datora vadīšanas licenci.
Turklāt skolotājiem bija iespēja apmeklēt dažādus
iekšējos un ārējos kursus pašiem pēc savas
iniciatīvas.
Pedagoģisko pakalpojumu centrs
piedāvā daudzveidīgas apmācības iespējas gan
grupās, gan individuāli. Piemēram, tur var iemācīties
attēlu apstrādi, mājaslapu veidošanu utt. Programmas
parasti tiek organizētas pēc pieprasījuma, skolotājs var
pasūtīt vajadzīgo mācību tēmu un IKT koordinators
to organizē (vai māca pats). Tādējādi skolotāji
spēj tikt galā pat ar vissarežģītākajiem
tehniskajiem uzdevumiem, ievērojami paaugstināt savu kompetenci.
Rugkobelas skolā iedibināta arī
neformāla iekšējās pašmācības forma -
skolotāju savstarpējā zināšanu apmaiņa, lai
vispirms paši savā vidē pārbaudītu
jauniegūtās IKT zināšanas un, kolēģiem
piepalīdzot, apgūtu tās praktiski. Iznākums ir lielisks -
skolotājiem vairs nav neērtu situāciju zināšanu
sacensībā ar kompetento datorlaikmeta paaudzi - pārgudrajiem skolēniem.
Skolotāji ir pārliecinoši, zinoši, un iegūst abas
puses.
IKT izmantošana
mācību procesā
Agrāk par izglītības pamatu tika
uzskatīta prasme lasīt, rakstīt un rēķināt, bet
līdz ar informācijas sabiedrības veidošanos arī IKT
kļūst par pamatizglītību. Turklāt par lielāko
sodu skolēniem tiek uzskatīta nevis stāvēšana
kaktā (kur nu tik arhaiskas metodes!), bet gan bloķēta
piekļuve datoram. Pat paši nesekmīgākie skolēni
uzskata to par visai efektīvu sankciju.
Rugkobelas skolā skolotājiem
jāizstrādā precīzāks stundu plāns, norādot,
kādas iemaņas un kādā veidā skolēni var
iegūt ar datora palīdzību. 2. klases skolēni apgūst
pirmās iemaņas, bet, beidzot 6. klasi, viņiem ne vien labi
jāpārzina visi datorzinību pamatrīki, bet arī
jāprot apstrādāt attēlus un jāzina
maketēšanas pamati. Iespējams pieteikties arī uz
individuālās apmācības kursiem ārpus
obligātajām mācību stundām.
Svarīgi, ka skolotājiem jāizmanto
IKT vismaz viena priekšmeta apmācībā. Protams, to, cik
lielā apjomā un cik sarežģīti vai vienkārši
tas notiek, nosaka mācību priekšmeta saturs, bet reizēm ir
arī otrādi - jaunās tehniskās iemaņas dod iespēju
veidot jaunu saturu. Piemēram, tik tradicionālā un
apnicīgā sacerējuma Kā es pavadīju vasaras
brīvdienas vietā skolēni veido mājaslapu, ar kuras
palīdzību viņi var tieši sazināties ar draugiem vai
ģimenes locekļiem. Turklāt IKT integrācija mācību
procesā ļauj ne tikai gatavot kādu konkrētu
priekšmetu, bet apvienot vairākus, iemācīties atrast
internetā vajadzīgo informāciju, kas nebūt vienmēr ir
tik viegli. Šādas metodes atraisa skolēnos snaudošo
radošo enerģiju, rada lielāku interesi par mācību
vielu, jo viņiem ir iespēja jau skolas laikā izjust ko līdzīgu
universitātes studentu brīvajam garam un vienlaikus arī
atbildību par pašu iegūto zināšanu līmeni.
Tā daudziem skolēniem ir ļoti laba motivācija
mācīties pēc iespējas labāk un justies atbildīgam
par savām sekmēm.
Kāda bērnudārza klases
skolotāja stāsta, kā viņa izmanto datora iespējas,
mācot bērnus, kuri vēl īsti nav apguvuši
rakstītprasmi. Šiem bērniem ir neparastas iztēles un
notikumu vizualizācijas spējas, kuras arī skolotāja
prasmīgi izmantojusi, ļaujot bērniem domāt bildēs
un kopīgi veidojot datorā runājošo grāmatu, kur
skaņa, attēls un teksts kopā ar bērnu fantāzijas
radītām idejām un tēliem veido efektīvu un neparastu
rezultātu. Tagad šī runājošā grāmata ir
daļa no skolas mājaslapas.
Grūtības? Kā nu bez
tām!
Ne visi skolēni uztver šādas
apmācību metodes pozitīvi, daudzi nespēj pietiekami
ātri apgūt jaunas programmas, kļūst nervozi. Pastāv
arī tehniskās problēmas - datortehnika noveco,
programmatūru nepieciešams atjaunot u. tml. Tomēr pati
sarežģītākā jaunā laikmeta problēma ir
tā, ka noveco ne tikai datori, bet arī zināšanas.
Turklāt tas notiek ļoti ātri: tu, cilvēks, tikko esi ar
grūtībām apguvis ko jaunu, bet izrādās - tā jau
ir vakardiena. Un sāc atkal visu no gala! Tā, protams, nav
nepārvarama problēma, bet regulāra zināšanu
atjaunošana prasa daudz papildu laika. Īpaši svarīgi ir,
lai paši skolotāji neatpaliktu no laika un sniegtu skolēniem
pašas jaunākās zināšanas, citādi kādu dienu
var izrādīties, ka skolēni paklusām (labi vēl, ja
tā!) ķiķina par skolotāju, kas aizvakardienas izgudrojumu
pasniedz kā nez kādu jaunu brīnumu, turklāt vēl dodot
neprecīzu informāciju. Starp citu, šādu brīnumu
pilns ir arī pasaules tīmeklis, turklāt informācija
bieži vien nav datēta un arī avoti nereti nav īsti
uzticami.
Spriežot pēc skolas personāla
intervijām, viņu intereses galvenokārt atšķiras
jautājumā, vai IKT jākļūst par skolas
svarīgāko prioritāti. Vairāki skolotāji
uzskatīja, ka IKT plašāka ieviešana mācību un
pētniecības procesā ir dabiska mūsdienu
izglītības sastāvdaļa, un šādas iespējas
skolai jānodrošina (arī datortehnikas un programmatūras
modernizācija), jo bez tās nevar iegūt normālu
izglītību. Citi turpretī uzskatīja, ka
padziļināta datorprogrammu izmantošana visā
mācību procesā (ne tikai ar IKT saistītos priekšmetos)
daļēji notiek uz citu priekšmetu rēķina, kavējot
skolēnu individuālo attīstību, kā arī
novēršot uzmanību, piemēram, no praktiskiem un
radošiem priekšmetiem (šajā skolā notiek
padziļināta mūzikas un teātra mākslas
apmācība). Tomēr vairums skolotāju nobalsoja par Poseidona
projektu.
Perspektīva
Spēcīgā IKT integrēšana
Rugkobelas skolas mācību procesā bija gan prestiža, gan
arī sarežģīta. Rezultāti ir sasniegti, bet, kad
projekts beidzies un skolotājiem darbs tālāk jāturpina
pašiem, ir iestājies pagurums. Daudzi skolotāji vēlas
nedaudz atpūsties no intensīvās IKT apguves. Tomēr projekta
pozitīvais rezultāts, radošais stimuls nav zudis. Sāk
rasties arī idejas par brīvāku darba stilu, lai nebūtu tik
daudz laika jāpavada pie datora; varētu arī mainīt
mācību stundas fizisko vidi - ārpus klases.
Rugkobelas skola jau sākusi aktīvi
darboties jaunā virzienā, attīstot plašu starptautisku
sadarbību. Tas nozīmē - nodibināt starptautiskus kontaktus
ar ENIS vai citu līdzīgu tīklu palīdzību. Direktors ir
iecerējis apkopot pieredzi, kas iegūta IKT aktīvas
ieviešanas procesā un piedāvāt to citām skolām.
Tādējādi Poseidona projekts turpina eksistēt un palīdz
arī citiem uzzināt ko vairāk par savām datora
atraisītajām spējām, radošo garu un atbildību.
Gunta KĻAVIŅA
Rugkobelas skola (Rugkobbelskolen) Dānijā ir viena no piecām pašvaldības nepilna laika vidusskolām, kura atrodas kādā nelielā provinces pilsētiņā. Skolā ir aptuveni 450 skolēnu (gandrīz vienāda meiteņu un zēnu proporcija), kas mācās divās maiņās - no bērnudārza klases līdz 10. klasei. Skolā bez direktora un mācību pārziņa strādā 37 skolotāji, divi bērnudārza klases skolotāji, divas sekretāres un viens asistents. Skolotāji strādā grupās, kas piesaistītas katrai klasei. Ar ko gan šī skola tik īpaša?
Priekšvēsture
Rugkobelas skolas datorizācija sākās 1980. gadu sākumā, bet tolaik datorus izmantoja tikai administrācija un saimniecības pārzinis, un vēl 90. gadu sākumā IKT loma šajā skolā bija samērā pieticīga. Vienīgi daži īpaši ieinteresēti skolotāji sāka izmantot IKT tehnoloģijas mācību procesā, bet tā nebija visas skolas stratēģija. Tomēr vecāko klašu skolēniem tika piedāvāts apgūt elektronisko datu apstrādi kā izvēles priekšmetu.
Pakāpeniski gan skolēnu, gan skolotāju interese par IKT vidū, un 1998. gadā skolā ierīkoja lokālo datortīklu. Ap to pašu laiku skola lūdza Izglītības ministrijas atļauju pieteikties Poseidona projektā, kas tika izstrādāts sadarbībā ar kādu konsultantu firmu, kura atbildēja par projekta stratēģisko pusi. Lai nodrošinātu skolas vadības iesaistīšanos projektā, direktoram noteikti bija jābūt gan iniciatīvas, gan atbalsta grupā.
Poseidona projekts sastāv no trim posmiem:
· statusa definīcijas posms - pārskats par tehnisko stāvokli skolā un nosacījumiem IKT integrācijai;
· vīziju posms (Vision Phase) - šajā posmā visa skola, t. sk. skolēni, tiek iesaistīta vīziju definēšanā un IKT ieviešanas mērķu izvirzīšanā;
· darbības posma (Action Phase) laikā mērķi tiek īstenoti un ieviesti konkrētā darbības plānā.
Tagad skola piedāvā divus projekta kursus gadā, kuros piedalās visa skola, kā arī vairākus nelielus ikdienas projektus un starpdisciplīnu kursus, kurus plāno skolotāju komanda. Rugkobelas skolā ir 65 personālie datori ar interneta pieslēgumu, 26 - bez interneta un 50 datori skolotāju mājās. Administrācijas vajadzībām tiek izmantoti četri galddatori un divi piezīmjdatori, bet pārējie ir izvietoti klasēs. Tas nozīmē, ka uz katriem 5,2 skolēniem ir viens dators bez interneta un 6,8 skolēni lieto datoru ar interneta pieslēgumu.
Šajā skolā ieviests arī kāds jaunums - mediateka (mediateque), kas veido daļu no Pedagoģijas pakalpojumu centra. Mediateka funkcionē gan kā darba bāze ar 10 datoriem, gan kā dažādu elektronisko iekārtu, kuras var arī aizņemties, piegādātāja. Mācību pakalpojumu centrs darbojas kā forums, piedāvājot gan skolēniem, gan skolotājiem tehnisko palīdzību un iedvesmojošu informāciju mūsdienīgam mācību procesam. Mācību pakalpojumu centrā kopā ar mediateku darbojas arī skolas bibliotēka.
Rugkobelas skola un personāls tika savienots IT Springnet tīklā, un tas nozīmē, ka visam personālam tika garantēta iespēja ierīkot mājās datoru, kurš tiek izmantots mācību mērķiem dažādos kursos, piemēram, gatavojoties t. s. datora vadīšanas tiesību (Computer Driving License) vai pedagoģiskās IKT vadības licences (ICT Driving License) saņemšanai.
Projekta uzdevumi
Poseidona projekta uzdevums ir sabalansēt vīzijas ar realitāti, kur ievērojama loma ir IKT. Process, kuru aizsāka Poseidona projekts, deva personālam un skolēniem jaunu pašapziņas impulsu, vēlmi strādāt radoši un apgūt gluži jaunu pieredzi. Direktors saka: - IKT veicina iespēju domāt citādāk, darboties citādāk, mācīt citādāk, tādējādi dodot dažādas IKT iespējas, kuras varam izmantot ne tikai kā dzelžus, bet arī kā veiksmīgas apmācības katalizatoru.
Prasība, ka visiem jāpiedalās Poseidona projektā, piedāvāja kopēju stratēģiju, un, kā stāsta daži skolotāji, tas rosināja arī lielāku atklātību starp skolotājiem. Agrāk viņi mēdza aizvērt klases durvis un uzskatīja mācības par personisku darīšanu, bet šobrīd skolā notiek plaša pieredzes apmaiņa. Skolā valdošais jaunrades gars tiek raksturots kā pāreja no es-kultūras uz mēs-kultūru, kur ikviens uzņemas atbildību par apmācības procesa kvalitāti.
Vai ar IKT palīdzību var efektīvāk paveikt kādas organizācijas vai iestādes darbu? Viedokļi ir visdažādākie. Piemēram, skolas sekretāre uzskata, ka IKT piedāvā plašākas iespējas pieskaņoties apkārtējās pasaules kvalitātes un servisa prasībām. Tomēr viņa atzīst, ka ikdienā reti atliek laiks iepazīties ar kādas jaunas programmatūras iespējām vai citiem IKT jaunumiem. Vairāki skolotāji uzskata, ka pats svarīgākais ir personāla pilnveidošanās, kas notiek vienlaikus ar skolas mācību procesa novatoriskajiem risinājumiem. Piemēram, daži skolotāji nejutās droši par savām IKT zināšanām, bet, izmantojot projekta nodrošinātos mājas datorus, viņi labāk iepazinās ar elektronisko vidi un kļuva pašapzinīgāki.
Lai gan IKT spēj atvieglot dažādus darba procesus, skolotāji neuzskata, ka šīs tehnoloģijas spēj racionalizēt apmācību, - gluži otrādi: lietojot IKT, vajag vairāk laika darba plānošanai un studentu instruēšanai.
Komunikācija
IKT kā informācijas un komunikācijas līdzeklis ir kļuvis par centrālo darba organizācijas veidu. Projektā ļoti plaši tiek izmantota un veicināta elektroniskā informācijas apmaiņa un iekšējā komunikācija. Rugkobelas skolā e-pasta un elektronisko dokumentu apmaiņa ieņem nozīmīgu vietu. IKT nodrošina ātru un vienkāršu saziņu starp skolotājiem. Piemēram, skolas intranets tika atvērts tieši skolotāju pieredzes apmaiņai. Tā notiek slēgtā skolotāju web konferencē, kur var apspriest visdažādākos jautājumus. Skolas iekšējā tīklā instalēta īpaša pārlūkprogramma, kura ļauj piekļūt informatīvajiem dokumentiem par dažādiem projektiem.
Personāla apmācība
Pirms Poseidona projektā skolas personāls tika apmācīts īpašos sagatavošanas kursos, kurus organizēja IKT konsultants. Visi skolotāji IKT skolā apmeklēja kursu, kurš sastāvēja no 50 stundām, turklāt katrs skolotājs apmeklēja arī individuālās nodarbības un katram no viņiem bija garantētas 10 individuālās mācību stundas kopā ar IKT koordinatoru. Kursa pamats IKT skolā ir komandas apmācība, praktiskā instruktāža, kas kombinēta ar teorētisko un pedagoģisko superstruktūru un zinātnisku mācību organizāciju. Noslēgumā zināšanas visiem ir pietiekamas, lai varētu saņemt datora vadīšanas licenci. Turklāt skolotājiem bija iespēja apmeklēt dažādus iekšējos un ārējos kursus pašiem pēc savas iniciatīvas.
Pedagoģisko pakalpojumu centrs piedāvā daudzveidīgas apmācības iespējas gan grupās, gan individuāli. Piemēram, tur var iemācīties attēlu apstrādi, mājaslapu veidošanu utt. Programmas parasti tiek organizētas pēc pieprasījuma, skolotājs var pasūtīt vajadzīgo mācību tēmu un IKT koordinators to organizē (vai māca pats). Tādējādi skolotāji spēj tikt galā pat ar vissarežģītākajiem tehniskajiem uzdevumiem, ievērojami paaugstināt savu kompetenci.
Rugkobelas skolā iedibināta arī neformāla iekšējās pašmācības forma - skolotāju savstarpējā zināšanu apmaiņa, lai vispirms paši savā vidē pārbaudītu jauniegūtās IKT zināšanas un, kolēģiem piepalīdzot, apgūtu tās praktiski. Iznākums ir lielisks - skolotājiem vairs nav neērtu situāciju zināšanu sacensībā ar kompetento datorlaikmeta paaudzi - pārgudrajiem skolēniem. Skolotāji ir pārliecinoši, zinoši, un iegūst abas puses.
IKT izmantošana mācību procesā
Agrāk par izglītības pamatu tika uzskatīta prasme lasīt, rakstīt un rēķināt, bet līdz ar informācijas sabiedrības veidošanos arī IKT kļūst par pamatizglītību. Turklāt par lielāko sodu skolēniem tiek uzskatīta nevis stāvēšana kaktā (kur nu tik arhaiskas metodes!), bet gan bloķēta piekļuve datoram. Pat paši nesekmīgākie skolēni uzskata to par visai efektīvu sankciju.
Rugkobelas skolā skolotājiem jāizstrādā precīzāks stundu plāns, norādot, kādas iemaņas un kādā veidā skolēni var iegūt ar datora palīdzību. 2. klases skolēni apgūst pirmās iemaņas, bet, beidzot 6. klasi, viņiem ne vien labi jāpārzina visi datorzinību pamatrīki, bet arī jāprot apstrādāt attēlus un jāzina maketēšanas pamati. Iespējams pieteikties arī uz individuālās apmācības kursiem ārpus obligātajām mācību stundām.
Svarīgi, ka skolotājiem jāizmanto IKT vismaz viena priekšmeta apmācībā. Protams, to, cik lielā apjomā un cik sarežģīti vai vienkārši tas notiek, nosaka mācību priekšmeta saturs, bet reizēm ir arī otrādi - jaunās tehniskās iemaņas dod iespēju veidot jaunu saturu. Piemēram, tik tradicionālā un apnicīgā sacerējuma Kā es pavadīju vasaras brīvdienas vietā skolēni veido mājaslapu, ar kuras palīdzību viņi var tieši sazināties ar draugiem vai ģimenes locekļiem. Turklāt IKT integrācija mācību procesā ļauj ne tikai gatavot kādu konkrētu priekšmetu, bet apvienot vairākus, iemācīties atrast internetā vajadzīgo informāciju, kas nebūt vienmēr ir tik viegli. Šādas metodes atraisa skolēnos snaudošo radošo enerģiju, rada lielāku interesi par mācību vielu, jo viņiem ir iespēja jau skolas laikā izjust ko līdzīgu universitātes studentu brīvajam garam un vienlaikus arī atbildību par pašu iegūto zināšanu līmeni. Tā daudziem skolēniem ir ļoti laba motivācija mācīties pēc iespējas labāk un justies atbildīgam par savām sekmēm.
Kāda bērnudārza klases skolotāja stāsta, kā viņa izmanto datora iespējas, mācot bērnus, kuri vēl īsti nav apguvuši rakstītprasmi. Šiem bērniem ir neparastas iztēles un notikumu vizualizācijas spējas, kuras arī skolotāja prasmīgi izmantojusi, ļaujot bērniem domāt bildēs un kopīgi veidojot datorā runājošo grāmatu, kur skaņa, attēls un teksts kopā ar bērnu fantāzijas radītām idejām un tēliem veido efektīvu un neparastu rezultātu. Tagad šī runājošā grāmata ir daļa no skolas mājaslapas.
Grūtības? Kā nu bez tām!
Ne visi skolēni uztver šādas apmācību metodes pozitīvi, daudzi nespēj pietiekami ātri apgūt jaunas programmas, kļūst nervozi. Pastāv arī tehniskās problēmas - datortehnika noveco, programmatūru nepieciešams atjaunot u. tml. Tomēr pati sarežģītākā jaunā laikmeta problēma ir tā, ka noveco ne tikai datori, bet arī zināšanas. Turklāt tas notiek ļoti ātri: tu, cilvēks, tikko esi ar grūtībām apguvis ko jaunu, bet izrādās - tā jau ir vakardiena. Un sāc atkal visu no gala! Tā, protams, nav nepārvarama problēma, bet regulāra zināšanu atjaunošana prasa daudz papildu laika. Īpaši svarīgi ir, lai paši skolotāji neatpaliktu no laika un sniegtu skolēniem pašas jaunākās zināšanas, citādi kādu dienu var izrādīties, ka skolēni paklusām (labi vēl, ja tā!) ķiķina par skolotāju, kas aizvakardienas izgudrojumu pasniedz kā nez kādu jaunu brīnumu, turklāt vēl dodot neprecīzu informāciju. Starp citu, šādu brīnumu pilns ir arī pasaules tīmeklis, turklāt informācija bieži vien nav datēta un arī avoti nereti nav īsti uzticami.
Spriežot pēc skolas personāla intervijām, viņu intereses galvenokārt atšķiras jautājumā, vai IKT jākļūst par skolas svarīgāko prioritāti. Vairāki skolotāji uzskatīja, ka IKT plašāka ieviešana mācību un pētniecības procesā ir dabiska mūsdienu izglītības sastāvdaļa, un šādas iespējas skolai jānodrošina (arī datortehnikas un programmatūras modernizācija), jo bez tās nevar iegūt normālu izglītību. Citi turpretī uzskatīja, ka padziļināta datorprogrammu izmantošana visā mācību procesā (ne tikai ar IKT saistītos priekšmetos) daļēji notiek uz citu priekšmetu rēķina, kavējot skolēnu individuālo attīstību, kā arī novēršot uzmanību, piemēram, no praktiskiem un radošiem priekšmetiem (šajā skolā notiek padziļināta mūzikas un teātra mākslas apmācība). Tomēr vairums skolotāju nobalsoja par Poseidona projektu.
Perspektīva
Spēcīgā IKT integrēšana Rugkobelas skolas mācību procesā bija gan prestiža, gan arī sarežģīta. Rezultāti ir sasniegti, bet, kad projekts beidzies un skolotājiem darbs tālāk jāturpina pašiem, ir iestājies pagurums. Daudzi skolotāji vēlas nedaudz atpūsties no intensīvās IKT apguves. Tomēr projekta pozitīvais rezultāts, radošais stimuls nav zudis. Sāk rasties arī idejas par brīvāku darba stilu, lai nebūtu tik daudz laika jāpavada pie datora; varētu arī mainīt mācību stundas fizisko vidi - ārpus klases.
Rugkobelas skola jau sākusi aktīvi darboties jaunā virzienā, attīstot plašu starptautisku sadarbību. Tas nozīmē - nodibināt starptautiskus kontaktus ar ENIS vai citu līdzīgu tīklu palīdzību. Direktors ir iecerējis apkopot pieredzi, kas iegūta IKT aktīvas ieviešanas procesā un piedāvāt to citām skolām. Tādējādi Poseidona projekts turpina eksistēt un palīdz arī citiem uzzināt ko vairāk par savām datora atraisītajām spējām, radošo garu un atbildību.
Gunta KĻAVIŅA