Vācija - IKT nozares melnais zirdziņš?

Domājot par IKT nozari Vācijas kontekstā, vispirms nāk prātā ikgadējā jaunumu parāde Hannoverē CeBIT, pazīstamais vācu izcelsmes uzņēmējs Verners fon Sīmenss un viņa joprojām veiksmīgais uzņēmums Siemens, kā arī milzis, ar kura zābaku izmēru un masu noteikti jārēķinās visiem, kas gadās tā tuvumā, - Deutsche Telekom.

Salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm Vācijas informācijas un komunikāciju (IKT) tirgus ir ne vien apjoma ziņā vislielākais, bet arī viens no visstraujāk augošajiem. Nu, jā, valsts jau arī nav nekāda mazā, un attiecīgi arī tieksme pēc varenības un dominējošās lomas gan politikā, gan ekonomikā ir tieši tāda, kāda raksturīga daudzām lielvalstīm. Tomēr tieši pēdējā laikā aizvien skaļākas kļūst to IKT nozares ekspertu balsis, kuri uzskata, ka Vācijas jeb, precīzāk, valsts lielākā uzņēmuma Deutsche Telekom dominējošā loma elektroniskajos sakaros varētu izpausties vēlmē apēst (nopirkt) vairākus veiksmīgus, bet salīdzinoši nelielus citu valstu operatorus, tādējādi kopā ar pāris varenajiem kontrolējot situāciju un nosakot toni visā Eiropas IKT tirgū. Lai šādu iespējamo nākotnes scenāriju būtu vieglāk izvērtēt, piedāvājam ieskatu Vācijas IKT tirgus šābrīža tendencēs.

 

Tirgus situācija un tendences

Vācijas IKT tirgus atveseļošanās, kas sākās 2003. gadā, pērn palielinājās par 3,4 % (par vairāk nekā 4 miljardiem) - līdz 611 miljardiem eiro, un vēl straujāk tas notika šogad. Eiropas Informācijas tehnoloģiju observatorijas (EITO) analītiķi prognozē, ka Vācijas IKT nozarē arī nākamajos divos gados valdīs visnotaļ auglīgs un saulains klimats. To var īpaši labi novērtēt, ja salīdzina ar ASV, kur 2003. gadā progresa nebija nemaz, Japanā rādītāji bija ar mīnusa zīmi, turpretī Eiropā nozares tirgus pieaugums tomēr bija, lai gan neliels. Pēdējos divos gados Vācijā strauji audzis pieprasījums pēc datoriem, programmatūras un IT pakalpojumiem. Arī elektroniskās aparatūras tirgus palielinās, bet, tā kā šīs produkcijas cenas nemitīgi pazeminās, ieņēmumu pieaugums nav īpaši liels.

Līdz ar UMTS komercdarbības sākumu acīmredzot aizvien vairāk augs pieprasījums pēc mobilajiem platjoslas un satura pakalpojumiem. Tomēr kopumā Eiropas informācijas tehnoloģiju tirgus neattīstās tik strauji kā elektronisko sakaru nozare un, kā vērtē Vācijas Informāciju tehnoloģijas, telekomunikāciju un jauno mediju asociācija, Vācijai vēl ir pietiekami lielas izaugsmes iespējas, jo IKT tirgus nav sasniedzis pilnu potenciālu.

Salīdzinājumā ar ASV, lielāko tehnoloģiju tirgu pasaulē, Vācija šobrīd atpaliek no tā individuālo PC īpašnieku (Vācijā - 36 %; ASV – 86 %), interneta lietotāju (51 un 61 %), mājsaimniecību platjoslas pieslēgumu (12 un 26 %) un kabeļu modema savienojumu (0,2/100 un 15/100 mājsaimniecību) ziņā. Tomēr tas nozīmē arī to, ka šajos virzienos Vācijai ir daudz lielāks tirgus potenciāls un izaugsmes iespējas nekā ASV.

Turklāt ir arī tādi virzieni, kur Vācija jau pērn pārspēja ASV. Piemēram, Vācijā ir krietni vairāk mobilo telefonu lietotāju (78 %) nekā ASV (54 %); vairāk mājsaimniecību ar DSL (11 un 9 %) un ISDN pieslēgumu (31 un 5 %). Prognozes liecina, ka platjoslas pieslēgumu skaits, kas 2004. gadā bija 4,6 miljoni, dažu gadu laikā varētu vismaz trīskāršoties. Paredzams, ka 2006. gadā aptuveni 38 miljoniem Vācijas mājsaimniecību būs DSL vai kabeļu modema pieslēgumi.

Vācijā jau pērn sākās digitālā revolūcija, kuras rezultātā tīklu, tehnoloģiju un pakalpojumu konverģences teorija beidzot kļūst par realitāti. Vācijas IKT nozares vidējie ieņēmumi gadā ir vairāk nekā 130 miljardi eiro un tajā strādā aptuveni 750 000 darbinieku. Šī nozare ir viens no svarīgākajiem un lielākajiem Vācijas ekonomikas balstiem. Vācijas IKT sektora tirgus daļa ir 21,2 %, un šī nozare Vācijā ir lielāka nekā citās Eiropas valstīs. Globālajā IKT tirgū Vācijas daļa ir 6 %, un ar to nevar nerēķināties.

 

Deutsche Telekom – joprojām monopolists?

Lai gan ir daži laika posmi un biznesa virzieni, kur vērojama diezgan nopietna konkurence, kopumā Deutsche Telekom joprojām kontrolē Vācijas tirgu, bet tā konkurentu mērķis ir samazināt lielo plaisu starp veco un jauno uzņēmumu tirgus daļām. Tomēr Deutsche Telekom ir nedomā mazināt ciešo tvērienu, ar kādu tas valda tirgū. Konkurentiem pieder tikai 4,4 % no kopējā apjoma – 53,72 miljoniem fiksēto līniju -, turklāt 90 % šo kanālu darbojas uz DT pēdējās jūdzes piekļuves tīkla bāzes. Tiesa, dažos reģionos veiksmīgi darbojas vietējie uzņēmumi. Piemēram, Hamburgā konkurentu rīcībā ir 12 % tiešo savienojumu, bet Koloņā - pat 21 %, un tas noticis, pateicoties spēcīgiem šo pilsētu operatoriem. Tomēr Vācijas Telekomunikāciju un pievienotās vērtības pakalpojumu sniedzēju asociācija VATM (Verband der Anbieter von Telekommunikations und Mehrwert diensten), kuras biedri ir alternatīvie operatori, nav gluži tik optimistiska, kad runa ir par telekomunikāciju biznesa vidi. Deutsche Telekom ietekme uz sava lielākā daļu turētāja, federālās valdības, kā arī uz regulatora lēmumu pieņemšanu joprojām ir pārāk liela. Tieši tādēļ Vācijai joprojām trūkst droša pamata, uz kura varētu plānot nozares biznesa stratēģisko attīstību.

Prezentējot 2004. gada pārskatu, Vācijas Elektronisko sakaru un pasta regulatora (RegTP) prezidents Matiass Kurcs apsveica nozares uzņēmumus ar konkurences atdzimšanu platjoslas piekļuves tirgū. 2003. gads Vācijā tiešām iezīmējās ar ko līdzīgu lielo monopolu atdzimšanai, un nozares krīzes seku rezultātā konkurence kļuva krietni vājāka, lai gan formāli turpinājās.

ASV pēdējos gados jau manāmi atspirgusi, un tur sāk veidoties jauni megauzņēmumi, bet arī Vācijā augšupeja ir visai dinamiska, paplašinās pakalpojumu spektrs un operatori iegulda ievērojamas summas tīklu un pakalpojumu attīstībā. Nozares attīstībai tas, protams, ir pozitīvi, bet vai tas nenozīmē arī to, ka, izveidojoties jauniem megauzņēmumiem, piemēram, Vācijā, Lielbritānijā vai Francijā, šo monstru monopolstāvoklis saglabāsies tik ilgi, kamēr vien cilvēcei būs vajadzīgi sakaru pakalpojumi?! Lai arī kas būtu rakstīts likumos, konkurences atdzimšana reāli vairs nebūs iespējama. Bet, kamēr šādas skeptiķu prognozes vēl nav piepildījušās, Vācijā DT konkurenti rosās visai sparīgi un, šķiet, arī sekmīgi. 2004. gada nogalē, piemēram, platjoslas pakalpojumu tirgū no visiem septiņiem miljoniem platjoslas savienojumu 20 % nodrošināja DT konkurenti, un viņu kopējā tirgus daļa šai virzienā palielinājusies gandrīz divkārt (2003. gadā – 11 %). Turklāt konkurentiem uzticējās trešā daļa jauno platjoslas biznesa klientu, dažos Vācijas reģionos viņiem izdevās iegūt pat pusi no DSL piekļuves tirgus.

 

Pirmais pēdējās jūdzes piekļuvē

1999. Vācijā bez Deutsche Telekom bija vēl aptuveni 40 uzņēmumu, kuri piedāvāja klientiem pēdējās jūdzes jeb fiksētās piekļuves pakalpojumus. Tas nozīmēja, ka aptuveni pusē no 84 lielākajām Vācijas pilsētām klienti varēja izvēlēties starp Deutsche Telekom vai tā konkurentiem. Kopš 2003. gada jūlija Vācijā pieejams operatora iepriekšējās izvēles (pre-selection) pakalpojums, kas negatīvi ietekmēja arī DT peļņu. Tomēr regulatora akceptētais līniju nomas mēneša maksas palielinājums par 1,94 eiro, šķiet, nedaudz mazina šos DT zaudējumus. DT ir aprēķinājis, ka operatora iepriekšējas izvēles iespēja vietējā tīklā atņem tam aptuveni 200 miljonus eiro neiegūto ieņēmumu.

VATM uzskata, ka Deutsche Telekom kontrolētais DSL tirgus ir konkurences katastrofa. Viena no regulēšanas problēmām Vācijā ir tāda, ka Deutsche Telekom var apstrīdēt regulatora lēmumus tiesā un uzvarēt, kā tas, piemēram, bija ar prasību sniegt konkurentiem piekļuves tīkla atsaistīšanas (flat-rate access to its last mile) pakalpojumus. Tādējādi konkurenti ir spiesti izcirst ceļu savam biznesam caur garajām tiesas procesu procedūrām, kas pat ar pozitīvu lēmumu ietekmētu biznesu negatīvi, jo tādējādi ievērojami tiek aizkavēta jaunu pakalpojumu ieviešana, kas gan attiecas uz abām tiesvedībā iesaistītajām pusēm.

Līdzīga situācija ir arī daudzu citu valstu regulatoriem, tāpēc VATM uzskata, ka būtu vajadzīga likumdošana, kas noteiktu, ka regulatora lēmumi stājas spēkā nekavējoties un nav pārsūdzami tiesā. Citādi, ja gandrīz vai katrs lēmums jāpieņem ar tiesas palīdzību, regulatora institūcija zaudē autoritāti, un tas ir gluži kā tiesnesis spēles laukumā, kuram atņemta gan zaļā, gan sarkanā karte, gan svilpe.

 

Konkurence atdzimst

2005. gadā Vācijas elektronisko sakaru tirgus progress galvenokārt notiek, pateicoties platjoslas pakalpojumiem. Saskaņā ar jaunāko IKT tirgus informāciju, kuru piedāvā alternatīvo operatoru asociācija VATM un vadības konsultāciju uzņēmums Dialog Consult, DSL pieslēgumu skaits līdz 2005. gada beigām pieaugs līdz 10,2 miljoniem jeb par 50 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Līdz gada beigām IKT tirgus apjoms būs palielinājies aptuveni par 4 % (līdz 67 miljardiem eiro).

Aptuveni trešo daļu no kopējā apjoma ģenerēs Deutsche Telekom (DT) fiksētā tīkla pakalpojumi, bet 12,1 miljardu eiro (18,1 %) šī uzņēmuma konkurentu fiksētā tīkla pakalpojumi. Kopējie tirgus rādītāji ietver arī mobilos operatorus, un lielākais no tiem, protams, ir Deutsche Telekom meitas uzņēmums T-Mobile Deutschland (9,3 miljardi eiro jeb 13,9 %), bet pārējo mobilo tīklu operatoru ieņēmumi ir 20,5 miljardi eiro jeb 30,6 % no kopējā telekomunikāciju tirgus. Šajā summā ietilpst ieņēmumi no datu pārraides pakalpojumiem, nomātajām līnijām un galiekārtām, bet neietilpst ieņēmumi no kabeļu televīzijas pakalpojumiem.

Ātrgaitas interneta pakalpojumumus jau sniedz 35 % konkurējošo operatoru, bet pārējie ir DT AG Group rokās. Aizvien lielāka nozīme ir spējai radīt klientiem pievilcīgus piedāvājumus, apvienojot platjoslas internetu ar citiem mūsdienīgiem datu pārraides pakalpojumiem. Piemēram, lielu klientu interesi izraisīja DT konkurentu kompleksais piedāvājums – ISDN līnija ar DSL piekļuvi un pastāvīgais interneta pieslēgums par mazāk nekā 40 eiro mēnesī.

Konkurence veicina nozares attīstību un rada labvēlīgu investīciju klimatu. Tomēr vienlaikus asā pakalpojuma cenu konkurence DSL biznesā ir ļāvusi Deutsche Telekom konkurentiem palielināt savas daļas šajā tirgū, turklāt T-Online (vai šis arī ir DT meitas uzņēmums???) klientu un arī peļņas rādītāji drīzāk krītas nekā palielinās. (VARBŪT ŠO ŅEMT ĀRĀ???)

Šogad Deutsche Telekom konkurenti īpaši sekmīgi darbojušies fiksētā tīkla balss pakalpojumu biznesā, kopā ģenerējot 442 miljonus sarunu minūšu dienā un gandrīz panākot tirgus līderi. Fiksēto tīklu operatori (bez DT) līdz 2005. gada nogalei plāno investēt aptuveni miljardu eiro, bet Deutsche Telekom investīcijas ir 2,8 miljardi eiro. Tā nu pēc diviem lieso investīciju gadiem telekomunikāciju bizness atkal sasparojas. Par ko tas liecina laikā, kad daudzi nozares eksperti uzskata, ka fiksētajā tīklā nav vērts investēt lielus līdzekļus?  Turklāt, kā liecina VATM dati, šogad pirmo reizi kopš 2001. gada nedaudz palielinājies arī darbinieku skaits Deutsche Telekom konkurentu (fiksēto un mobilo pakalpojumu sniedzēju) uzņēmumos – līdz 50 500.

Būtisks vairumtirdzniecības produkts ir vietējā tīkla (local loop) noma. DT konkurenti ir iznomājuši klientiem vairāk nekā divus miljonus vietējo tīklu, un tikai 2004. gadā vien parakstīti 610 000 jaunu nomas līgumu. Vēl stabilāka un spēcīgāka konkurence sāksies, kad citi operatori būs mazāk atkarīgi no DT infrastruktūras.

 

Mobilais tirgus

1999. gadā Vācijā bija četri mobilā tīkla operatori - DeTeMobileNet GmbH (Deutsche Telekom meitas uzņēmums, tagad pārdēvēts par T-Mobile), kuram tolaik piederēja 38,3 % tirgus; Mannesmann Mobilfunk GmbH (to vēlāk nopirka Vodafone) ar 40,9 %, E-Plus Mobilfunk GmbH (to vēlāk pievienoja KPN) un Viag Interkom, kuru nopirka British Telecom (BT) un kuram 1999. gadā piederēja 3,9 % Vācijas tirgus. Tolaik kopējais mobilo tālruņu blīvums/pārklājums (penetration) bija 28 %.

2002. gadā joprojām bija četri mobilo tīklu operatori, 59 miljoni abonentu un mobilo tālruņu blīvums – 71,7 %. Vācijas mobilā tirgus līderis ir T-Mobile, bet tam cieši uz papēžiem min Vodafone. Abu vadošo mobilo operatoru stratēģija būtiski ietekmē valsts mobilo tirgu, jo, kā liecina regulatora apkopotie dati, 2003. gada nogalē T-Mobile bija aptuveni 41,3 % pēcapmaksas klientu (25,3 milj.), bet Vodafone – 38 % (23,26 milj.). Pārējie mobilā tirgus dalībnieki ir E-Plus (īpašnieks KPN), kas aizņem 12,5 % tirgus, un O2 (BT meitas uzņēmums) ar 8,2 %.

Vācijas mobilajiem operatoriem, kuri ieguvuši 3G licences, pēc nosacījumiem jau 2003. gada nogalē bija jāuzbūvē 25 % UMTS tīkla. Jāteic gan, ka T-Mobile nācās krietni pasvīst, lai laikus palaistu UMTS tīklu komercrežīmā, tomēr operators nebūt nesteidzas ar īpašu 3G pakalpojumu piedāvājumu, kamēr nav pietiekami liela UMTS tālruņu izvēle, kas rosinātu ražotāju konkurenci un rezultā pazeminātos to cenas. Arī Vodafone taktika ir līdzīga. Vācijas mobilajā tirgū vēl ir pietiekami daudz vietas attīstībai. Sekmīgi izveidoti UMTS tīkli ar 70 % pārklājumu, sācies 3G pakalpojumu komerciālais piedāvājums. Arī ieguldīto un plānoto investīciju apjomi skaidri parāda, ka šajā biznesa lauciņā ir vērts ieguldīt līdzekļus.

Dažādie atlaižu piedāvājumi mobilo operatoru klientiem un nemitīgais sarunu minūšu tarifu pazeminājums ir ievērojami palielinājis mobilo sarunu minūšu apjomu. Tas nozīmē, ka lietotāji, maksājot par sarunas minūti mazāk, var atļauties runāt vairāk, un kopumā operatoru ieņēmumi zemo tarifu dēļ nevis samazinās, bet palielinās. Kā liecina VATM asociācijas dati, Vācijā šogad ik dienas tiek norunāts aptuveni 118 miljoni minūšu, t. i., par aptuveni 16 % vairāk nekā 2004. gadā. Ņemot vērā, ka Vācijā ir 82,6 miljoni iedzīvotāju, katrs no viņiem (to skaitā zīdaiņi) runā pa mobilo tālruni 1,43 minūtes dienā. Turklāt samērā liela daļa sarunu jāieskaita arī uz Vāciju atbraukušo darījuma ļaužu un tūristu kontā. Tā kā nav jau nemaz daudz.

2002. gada novembrī Vācijā tika ieviests numura saglabāšanas pakalpojums, kuru jau pirmajā mēnesī izmantoja 14 928 mobilo klientu. Tas gan uz vairāku desmitu miljonu mobilo abonentu fona ir visai maz un nemaina Vācijas operatoru spēku samēru. Tomēr statistika liecina, ka no visām valstīm, kuras ieviesušas numura saglabāšanas pakalpojumu, līdz šim tas būtiski ietekmējis tikai Honkongas tirgu.

 

VoIP

VoIP Vācijā kļūst aizvien populārāks, tā dažādie lietojumi paplašina elektronisko sakaru tirgu. Acīmredzot VoIP ir milzīgs novatorisma potenciāls, kas varētu piedāvāt klientiem ne tikai cenu samazinājumu, bet arī jaunus pakalpojumus un dažādu lietojumu apvienojumu. Kā ziņo Federālās tīklu aģentūras prezidents Matiass Kurcs (Matthias Kurth), aģentūra vēlas stimulēt šo pakalpojumu attīstību, palīdzot operatoriem vieglāk orientēties neskaidrajos jautājumos.

2004. gada vidū tikai daži VoIP pakalpojumu sniedzēji aktīvi darbojās plaša patēriņa tirgū, bet šogad to jau ir gandrīz 40. Federālā tīklu aģentūra straujo VoIP pakalpojumu attīstību vērtē ļoti pozitīvi, īpaši akcentējot to lomu konkurences veicināšanā. Tomēr šo pakalpojumu tirgus ir tikai attīstības sākuma stadijā, tāpēc šobrīd vēl nebūtu mērķtiecīgi pieņemt lēmumu par tā regulēšanas mehānismu. Aģentūra pašlaik apkopo konkrētus ar VoIP saistītus praktiskus jautājumus un cenšas rast pēc iespējas precīzākas atbildes. Piemēram, pēc numerācijas diapazona (0)32 atbrīvošanas ir noskaidrots, ka vietējos numurus var lietot VoIP pakalpojumiem uz tehnoloģiski neitrālas bāzes. Nākotnē VoIP pakalpojumu sniedzēji varēs pieprasīt paši savus numurus.

Regulators izskata arī iespēju zvanīt uz neatliekamās palīdzības numuriem, izmantojot VoIP tehnoloģiju. Šobrīd vēl nav definēta likumdošanas bāze, tomēr Federālā tīkla aģentūra uzskata, ka VoIP pakalpojumu piegādātāju interesēs ir nodrošināt šādu iespēju pēc iespējas drīzāk.

 

Regulators pūlas iegrožot telefonspamerus

Rūpējoties par daudzajiem elektronisko sakaru lietotājiem, Vācijas regulators RegTP jau kopš 2003. gada aktīvi cīnās gan pret mēstuļu (e-pastā) un maldinošu īsziņu sūtītājiem, gan arī pret surogātzvaniem jeb telefonspamu. Gluži tāpat kā nesankcionētas e-pasta vēstules arī pa telefonu, faksu un īsziņu veidā pienāk reklāmas zvani un sūtījumi. Pie šīs kategorijas pieskaitāmi uzņēmumi vai to pilnvarotas personas, kas reklāmas nolūkos un lielos apjomos uzmācīgi zvana fiziskām vai juridiskām personām, ar kurām iepriekš nav bijuši nekādi darījumi, vai pa faksu appludina upurus ar dažādiem reklāmas tekstiem. Juristi šādu rīcību dēvē par negodīgas konkurences aktu (Unfair Competition Act - UWG). Šādos gadījumos regulatoram ir tiesības iejaukties un rīkoties, ja vien viņam tiek darīta zināma vajadzīgā informācija. Piemēram, regulators kādam uzņēmumam, kurš vairākus mēnešus pēc kārtas sūtījis reklāmas faksus uz visām Vācijas malām, aizliedza nodarboties ar iesākto biznesu. Protams, vaininieku atrast nebija grūti, jo visas koordinātes bija norādītas viņu reklāmā.

Visizplatītākie ir divi telefonspama veidi. Pirmais ir tā sauktie ping zvani, kuri ģenerē zvanus uz tālruņa centrālēm, bet savienojums pēc pirmā izsaukuma signāla tiek atslēgts. Zvana saņēmēja tālruņa displejs uzrāda, ka saimnieka prombūtnes laikā saņemts zvans, un tiek uzrādīts dārgs pievienotās vērtības pakalpojuma numurs vai (0)137 numurs.

Otrajā gadījumā telefonspams tiek saņemts īsziņas formā, kur tiek solīta balva. Ja upuris nav sapratis, ka tā ir tikai kaitnieciska spēle, viņš piezvana uz norādīto numuru, kur automātiskais atbildētājs viņam pastāsta, ka laimēta ievērojama naudas summa. Bet tikmēr zvanītāja naudiņa par sarunu birst kāda nelegālā operatora  maciņā, un mērķis ir sasniegts.

Vācijas regulators, saņemot klientu sūdzības, jau atklājis un slēdzis dažu surogātsarunu organizatoru uzņēmumus un atvienojis 247 telefona numurus. Regulatora mājaslapā (www.regtp.de) publicēts pasākumu saraksts tālruņa numuru ļaunprātīgas izmantošanas gadījumā. Regulators atvēris arī īpašu e-pasta adresi Rufnummernspam@regtp.de, kur pretenziju gadījumā var ziņot par telefonspamiem. Tiesa, RegTP iejaucas tikai tad, ja klientam ir drošas ziņas par nelikumīgu tālruņa numuru izmantošanu.

 

Izpēte un attīstība

Viens no pazīstamākajiem Vācijas nākotnes tehnoloģiju izpētes centriem ir Fraunhofer Geselshaft institūts, kura tehnoloģiskās innovācijas ir lielisks ieguldījums dažādu tautsaimniecības nozaru attīstībai. Institūta reģionālie centri atrodas piecās Vācijas pilsētās.

Lūk, tikai daži piemēri no jaunajiem pētījumiem, kuri top dažādās Fraunhofer radošajās laboratorijās. Ļoti aktuāla joprojām ir elektronisko komponentu miniaturizācija un bezvadu komunikāciju attīstība, kas kopā veido intelektuālo vidi. Gudrās iekārtas pārveido automobiļus, ledusskapjus un pat kafijas automātus par aktīviem komunikācijas objektiem. Kāds cits pētījums, kuru zinātnieki nodēvējuši par intuitīvo cilvēkmašīnu (Intuitive Human Machine), padara dzīvi vieglāku. Piemēram, videoatskaņotājs atsaucas uz mutiskām saimnieka komandām un PC reaģē uz roku vai acu kustībām.

Fotonika (photonics) ir jauna, tikko parādījusies nozare, kas paredzēta gaismas ģenerēšanas un pārraides tehnisko ierīču kontrolei. Nākotnē paredzams, ka gaisma kļūs par universālu darbaspēku, kas gan transportēs datus, gan apstrādās materiālus. Ekstrēmā ultravioletā (extreme ultraviolet - EUV) ir īpašs gaismas veids, kuru paredzēts izmantot pusvadītāju mikroshēmu tehnoloģijā un augstas izšķirtspējas mikroskopos. Fraunhofer institūta zinātnieki izstrādā EUV gaismas avotus un citus lietojumus. Šis strauji augošais tirgus paredzēts energopiegādei, kuru iespējams izmantot visdažādākajām vajadzībām un apjomiem. Tie var būt ne tikai enerģijas avoti mobilajiem tālruņiem un piezīmjdatoriem, bet arī siltuma enerģijas avoti māju un lielu rūpnīcu apsildīšanas sistēmām. Tas noteikti būs labs ieguldījums enerģētikas resursu ekonomijā.

Jauna, perspektīva loģistikas koncepcija Tower 24 ir izstrādāta, lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc elastīgām preču izplatīšanas un piegādes sistēmām. Izmantojot šīs sistēmas, vairs nebūs jāstaigā pa lielveikaliem iepērkoties, bet jāpaņem tālrunis un jāpasūta preces pa telefonu. Tower 24 ir perfekts loģistikas risinājums e-komercijai un ļauj vieglāk nogādāt preces līdz pircējam.

Adaptīvās struktūras – materiāli, kas ļauj komponentiem pielāgoties apkārtējai videi. Tos var lietot visdažādākajos veidos, to skaitā trokšņa un vibrāciju likvidēšanai. Vairākas Fraunhofer zinātnieku komandas eksperimentēja ar simulācijas palīdzību, kas ļauj aiztaupīt ilgos un dārgos eksperimentus.

Vēl viens institūta pētījumu virziens ir digitālā medicīna, kur modernas digitālās attēlu veidošanas sistēmas ļauj ārstiem ātri noteikt diagnozi un ārstēt pacientu un plānot ķirurģisko iejaukšanos. Otrs virziens saistīts ar medikamentiem. Molekulārā bioloģija ļauj zinātniekiem pārbaudīt jauno farmaceitisko līdzekļu iespējamo toksiskumu un piemērotību katram pacientam. Galu galā nonāksim līdz ārstēšanai, kad zāles tiks izstrādātas katra pacienta ģenētiskajam profilam individuāli.

Politronika (polytronics) paver ceļu lētai elektronisko komponentu ražošanai lielos daudzumos. Tā vietā, lai izmantotu sarežģītu kodēšanas tehnoloģiju, mikroshēmas var vienkārši uzdrukāt uz plānas plastikāta plēves – līdzīgi kā avīzi (tieši no ruļļa). Tikai šajā gadījumā iespiedkrāsas ekvivalents būs elektrību vadošs polimērs, kuru ievadīs drukāšanas ierīcē šķidrā veidā. Šiem izstrādājumiem būs daudz lietotāju - visi, kuriem vajadzēs nelielu izmēru, plānu un lētu elektroniku.

Fraunhofer inovatīvie risinājumi nav gatavs patents visu tautsaimniecības problēmu risinājumam, bet tie parāda, kurās nozarēs panākams liels progress ar tehnoloģisko jauninājumu palīdzību.

Gunta KĻAVIŅA