Numura saglabāšana – rituāls, kad svešais kļūst par savējo un savējais – par svešo

 

Kopš 1. decembra Latvijā pieejams numura saglabāšanas pakalpojums, un abonenti var brīvi izvēlēties, vai viņi vēlas mainīt operatoru vai drošāk šķiet pieturēties pie pārbaudītām vērtībām pašreizējā operatora veidolā. Lielākais vilinājums klientiem – iespēja saglabāt to pašu numuru un, kas zina, iegūt lētākus tarifus, laipnāku apkalpošanu vai jaunus pakalpojumus. Lielākie sarežģījumi operatoriem – jāiemācās ātri izvērtēt, kuros gadījumos jaunais klients saņemams ar atplestām rokām un kuros – atraidāms tehnisku problēmu dēļ, kuru risināšana varētu iecirst pārāk dziļu robu operatora maciņā. Šķiet, abām pusēm varētu noderēt nozares ekspertu viedokļi. Šoreiz tie ir Lattelekom Regulēšanas lietu direktors Aivars KREILIS un Datorikas institūta Divi numuru datu bāzes projekta vadītājs Jānis BIČEVSKIS.

 

Numura saglabāšanas pakalpojums dod iespēju abonentam (tikai operatora pastāvīgajam klientam ar abonēšanas līgumu) neatkarīgi no elektronisko sakaru komersanta saglabāt tā lietošanā nodoto pieslēguma punkta numuru ģeogrāfiskās numerācijas noteiktajā lietošanas teritorijā vai jebkurā citā vietā, ja pieslēguma punkta numurs nav saistīts ar ģeogrāfisko numerāciju.

 

- Klienti droši vien gribētu saņemt numura saglabāšanas pakalpojumu, lai varētu izvēlēties kāda cita operatora labākus tarifus, augstāku kvalitāti vai plašāku piedāvājumu. Bet, ja labi padomā, visi šie iemesli ir relatīvi un mainīgi.

A. Kreilis: - Jā, tie var mainīties gan operatoram O1, no kura klients aiziet, gan operatoram O2, par kura abonentu viņš vēlas kļūt. Svarīgi, ka līdz šim nebija pieejami citu operatoru piedāvājumi ar to pašu numuru, bet tagad tāda izvēles iespēja ir dota. Nevienam vairs nebūs žēli jānoskatās, ka blakus veikalā kāda prece ir par latu lētāka. Lai gan reiz kāds gudrais ir teicis, ka cilvēces lielākās mokas rada izvēles iespēja.

J. Bičevskis: - Lietotājam šāds izvēles pakalpojums ir ļoti svarīgs un pareizs, turpretī operatoram - tehniski ļoti sarežģīts. Pirms gadiem 20 ar analogajām sistēmām nekas tāds vispār nebija iespējams, bet tagad, ar ciparu centrālēm, var ērti mainīt izsaukuma maršrutizāciju un citus parametrus.

A. Kreilis: - Pakalpojums dod būtiskas priekšrocības korporatīvajiem klientiem. Ir pietiekami daudz uzņēmumu, to skaitā arī valsts institūcijas, kuru pienākums ir izvēlēties labāko piedāvājumu. Izmantojot numura saglabāšanas pakalpojuma iespējas un izsludinot atklātu konkursu par mobilā vai fiksētā tīkla pakalpojumu piegādi, klients arī var saņemt labāko piedāvājumu, turklāt saglabājot numurus. Rīgā ir pietiekami daudz vietu, kur pieslēgumi ir iespējami no vairāku operatoru tīkliem.

J. Bičevskis: - Ļoti daudziem uzņēmumiem ir biroja telefona centrāles, un tas operators, kurš uzvar konkursā par lētākiem pakalpojumiem un izdevīgākiem nosacījumiem varēs nodrošināt arī numuru saglabāšanu un klienta centrāles pieslēgumu publiskajam tīklam.

- Kā saprotu, operators, kura pakalpojumus klients turpmāk vēlas saņemt,  informē viņa iepriekšējo saimnieku, ka saņemts šāds pieteikums. Vai tā ir brīvprātīga konkurentu sadarbība vai tas jādara saskaņā ar kādu likumdošanas aktu?

A. Kreilis: - Šis pakalpojums pieejams tikai abonentiem. Neviens abonents nevar noslēgt jaunu līgumu ar to pašu cita operatora piešķirto telefona numuru, kamēr pastāv vecās saistības. Tāpēc operatoriem jāsadarbojas. To paredz arī SPRK noteikumi par  Numuru saglabāšanas pakalpojuma ieviešanu.

- Tomēr numura saglabāšanas procedūra nebūt nav tik vienkārša, kā izklausās. Nepietiek tikai ar to, ka viens operators piekrīt atlaist abonentu un otrs ir gatavs viņu ņemt pretī. Noraidīšana īstenībā iespējama no abām pusēm: O1 neļauj iet prom kādu nenokārtotu saistību dēļ, bet O2 var neņemt pretī tehnisku problēmu dēļ.

A. Kreilis: - Fiksētā tīkla operators O2 var nespēt apmierināt abonenta pieprasījumu, jo ne katrā vietā ir tīkls. Piemēram, ja kāds Latvijas Dzelzceļa abonents vēlas pārnākt pie Lattelekom, tad mēs viņu, iespējams,  nevaram pieņemt, jo šajā vietā mums nav tīkla, bet tīkla izbūve speciāli vienam klientam ir nesamērīgi dārga un ekonomiski neizdevīga.

No donoroperatora puses šādi klienta brīvlaišanas ierobežojumi noteikti ir mazāki. Mobilajā tīklā tie saistīti galvenokārt ar līguma nosacījumiem (saņemot subsidēto telefonu, līgums tiek noslēgts uz noteiktu termiņu), bet fiksētajā tīklā atteikuma iemesls varētu būt abonenta vēlme, pārceļoties, piemēram, no Talsiem uz Jēkabpili, saglabāt numuru citā numerācijas rajonā. Atteikums var būt arī tad, ja līgumsaistību pārtraukšanu pieteikusi nepilnvarota persona vai pieteikumā uzrādīti neprecīzi abonenta dati.

- Piemēram, ja kāds abonents gribētu pāriet no Lattelekom pie cita operatora, kuram nav tik plaša tīkla, viņam, pieņemot klientu, visticamāk būtu jānomā līnija no tā paša Lattelekom, kas šādā situācijā būtu diezgan neloģiski, vai arī jāatsaka pakalpojums, jo tas būtu ekonomiski neizdevīgs.

A. Kreilis: - Tā kā maksa par līniju ir dārgāka nekā regulētā abonēšanas maksa mūsu klientiem, tad, protams, arī citiem operatoriem tas nav izdevīgi. To daļēji pierāda arī pasaules prakse, jo šī pakalpojuma lielākais efekts meklējams nevis fiksētajos, bet mobilajos tīklos. Šobrīd nav iespējams pārvietot fiksētā tīkla numuru no Pārdaugavas uz Olaini vai no Pārdaugavas uz Siguldu, bet šo numuru var saglabāt vienā numerācijas rajonā.

- Pakalpojuma mērķis ir nodrošināt un veicināt konkurenci elektronisko sakaru nozarē, bet operatoru ieguldītās investīcijas pakalpojuma ieviešanā, iespējams, pat nevarēs atpelnīt. Piemēram, Lattelekom izmaksas par numura saglabāšanas pakalpojuma tehnisko sagatavošanu, izmaiņām tīklā, uzskaites un vadības sistēmās ir ap miljonu latu.

A. Kreilis: - Jo vairāk komutācijas iekārtu, jo vairāk sistēmu, jo pakalpojums ir dārgāks. Pakalpojuma būtība varbūt daudziem šķiet banāla un vienkārša, bet reāli tas nozīmē, ka tagad svešais kļūst par savējo. Lai to nodrošinātu, jāmaina abonentu un starpoperatoru norēķinu sistēmas, jāizveido elastīga izsaukumu maršrutēšanas izmaiņu sistēma, kas nodrošina iespēju integrēt tīklā svešu telekomunikāciju tīklu numurus, kā arī spēju pazaudēt savējos, turpmāk tos meklējot citur. Parādās svešais, kas vairs netiek sūtīts prom, bet paliek šajā tīklā un kļūst par ģimenes locekli. Turklāt jānodrošina, lai komutācijas un izsaukumu maršrutēšanas procesā tiktu pareizi atrasts šis svešais numurs, kurš tagad  faktiski ir savējais.

J. Bičevskis: - Operatoram jāspēj elastīgi pārkomutēt sistēmu tā, lai izsaukums tiktu maršrutēts pilnīgi citā virzienā nekā iepriekš.

- Vai ir pieņemtas kādas normas, cik dienās operatoriem jāvienojas un jāpārslēdz abonents no tīkla 1 uz tīklu 2?

A. Kreilis: - Noteikumi paredz, ka pakalpojums jānodrošina 10 darba dienās, to skaitā informācijas apmaiņa un vienošanās starp operatoriem, dokumentu nokārtošana un līnijas pārkomutēšana. Ja ar dokumentiem vien nepietiek un vajag izbūvēt līniju, tad tas vispirms ir abonenta līnijas ierīkošanas pakalpojums, nevis numura saglabāšana un attiecīgi arī citi termiņi. Numura saglabāšana var attiekties arī uz abonentu, kas jau iepriekš atteicies no kāda cita operatora pakalpojumiem, bet viņam vēl ir tiesības šo numuru paturēt uz noteiktu laiku (6 mēneši), kad pēc noteikumiem to nevar dabūt neviens cits.

- Komersantu reģistrā, kas atrodams interneta vietnē www.numuri.lv, ierakstīti 59 operatori, kas saņēmuši numerācijas resursus.

A. Kreilis: – Diemžēl numurus reāli izmanto krietni mazāk operatoru: aptuveni septiņi – deviņi fiksētā un pieci mobilā tīkla operatori.

- Adrese www.numuri.lv ir arī numuru saglabāšanas datu bāzes atslēga. Tās iniciatori ir trīs vadošie operatori – Lattelekom, LMT un Tele2. Tomēr tas nenozīmē, ka datu bāze noteikti jāizmanto.

A. Kreilis: - Ja pakalpojums ir populārs, tad valstī mēdz izveidot vienotu datu bāzi, kurā tiek fiksēti visi numuru saglabāšanas gadījumi. Datu bāze norāda, kura operatora tīklā atrodams konkrētais telefona numurs, tās izmantošana operatoriem samazina izmaksas, jo dod iespēju tieši maršrutēt izsaukumus uz to tīklu, kur atrodas abonents, nevis uz to operatora tīklu, kuram regulators numuru lietošanas tiesības piešķīris.

- Kā var iztikt bez datu bāzes?

A. Kreilis: – Kas līdzīgs notiek jau labu laiku, piemēram, pāradresācijas pakalpojumā. Varam pāradresēt jebkuru telefona numuru, lai visi saņemtie izsaukumi nonāktu uz mobilo telefonu (kamēr esmu atvaļinājumā) vai Amerikā (kamēr esmu tur ciemos), kas pēc būtības ir daļa no numura saglabāšanas pakalpojuma. Tas nozīmē, ka nav vajadzīga datu bāze, bet pāradresāciju var veikt centrālē,  ja ir saprātīgs pāradresēto izsaukumu apjoms. Ja tas kļūst pārāk liels, tad centrālēm ir ļoti grūti apstrādāt datus, tās tiek papildus noslogotas ar nevajadzīgiem savienojumiem un nepieciešamas palīgs.

- Tomēr kur ir tā robeža, kad būtu vajadzīga datu bāze. Vai tā būtu tīkla pārslodze?

J. Bičevskis: - Ja izmantojam parasto pāradresāciju no viena tīkla uz citu, tad par katru sarunu ir papildus jāmaksā, bet, ja izmantojam numura saglabāšanas pakalpojumu un pārejam uz otru tīklu ilgstoši, mums par katru sarunu vairs nav jāmaksā. Tā ir būtiska starpība.

A. Kreilis: - Kritērijs var būt tīkla noslodze vai starpsavienojumu maksa, kas var kļūt neizdevīga, ja, piemēram, sūtām izsaukumus abonentiem uz tīklu X, kuriem vajadzētu tur atrasties, bet kas īstenībā ir tīklā Y, tādējādi nepamatoti palielinot  starpsavienojumu kapacitāti uz tīklu X un izdevumus par tranzītu. Kad tranzīta maksas apjoms kļūst salīdzināms ar ieguldījumiem, var pārbaudīt, kā izdevīgāk maršrutēt izsaukumus (taisni vai apkārt). 

- Bet tikmēr datu bāze jau ir izveidota, negaidot ne popularitāti, ne nepamatotu tranzītu.

A. Kreilis: - Par to, kādi mēdz būt numura saglabāšanas pakalpojuma ieviešanas rezultāti, liecina citu Eiropas valstu pieredze, un skaidrs, ka datu bāze visvairāk būs vajadzīga mobilajiem operatoriem, jo tur šo pakalpojumu izmanto aptuveni 15 procenti abonentu.

- Šķiet interesanti, ka datu bāzei www.numuri.lv var piekļūt jebkurš interneta lietotājs, turklāt bez autorizācijas un bez maksas. Kā īsti cerat atpelnīt ieguldītās investīcijas?

J. Bičevskis: - Šī publiskā pieeja uzskatāma par e-pakalpojumu, kā piedeva mūsu projektam. Visi operatori, kas izmanto šo datu bāzi, maksā noteiktu pieslēgšanās maksu mēnesī (Ls 50).

A. Kreilis: - Tajā brīdī, kad klients būs nokārtojis visu pārejas procedūru, arī datu bāzē parādīsies izmaiņas, ka viņu apkalpo nevis O1, bet O2. Izmaiņas būs redzamas arī www.numuri.lv.

- Publiskās datu bāzes sadaļas ir daudz plašākas nekā tikai pakalpojuma sniedzēji. Tur ir arī komersantu saraksts, kuriem piešķirti numerācijas resursi, numura pielietojums, ierosinājumi.

A. Kreilis: - Publiskā pieeja ir tikai datu bāzes viena daļa. Vēl tai ir modulis, kas nodrošina operatoriem Numuru saglabāšanas pakalpojuma sniegšanas uzsākšanas procesu, lai ar šī moduļa starpniecību operatori savstarpēji apmainītos ar informāciju par saņemtajiem pieteikumiem no klienta par vēlmi mainīt operatoru. Ja viss kārtībā, datu bāzē tiek veiktas izmaiņas, ka šis numurs tagad ir nevis O1, bet O2 apsaimniekotajā teritorijā. Darbojas arī uzņēmuma pieslēgums. Šis arī ir maksas pakalpojums par pieslēgumu, kur jebkurš no uzņēmējiem var dabūt datu bāzi pilnā apjomā.

- Jūsu datu bāze paredzēta arī numura saglabāšanas pakalpojuma procesa uzturēšanai.

- Paši operatori veido datu bāzes arī citur Eiropā. Kāpēc tā?

A. Kreilis: - Ja ceļam sev māju, tad zinām, ko ceļam, bet, ja mūs kāds aizsūta uz dzīvokli, ko kāds uzcēlis kādam, tad tur pietrūkst mūsu ideju, mūsu vēlmju un vajadzību. Tad jāpārlīmē tapetes, jānojauc kāda siena, kamēr izveidojam ko tādu, kas apmēram der.

J. Bičevskis: - Mūsu datu bāze ir ļoti racionāla un konstruktīva. Operatori prasa to, ko tiešām vajag. Tā ir droša un ērta lietošanā, nav pārblīvēta ar papildfunkcijām, tāpēc arī izmaksas ir daudz zemākas.

- Datu bāze tapa ļoti ātri  – pāris mēnešos.

J. Bičevskis: - Mums ir ļoti profesionāla un gudra komanda: talantīgi puiši, datorzinātņu maģistri. Arī operatori strādā profesionāli. Projektā ir ļoti augsti drošības risinājumu kritēriji.  

A. Kreilis: - Šis bija labākais risinājums no septiņiem, kas piedalījās konkursā, gan tehniskā izpildījuma, gan finansiālo nosacījumu ziņā. Mums ir pilnīga pārliecība, ka šī ir pareiza izvēle, - profesionāļi, ar kuriem prieks sadarboties.

Gunta KĻAVIŅA