Pērkot radioiekārtu, ievāciet informāciju

 

Radiosakaru līdzekļu tirgus Latvijā nepārtraukti attīstās. Plašu lietojumu gūst dažādi radiosakaru veidi. Vienlaikus tirgū ienāk jaunas tehnoloģijas un radioiekārtas, tostarp arī tādas, kuras nav paredzētas izmantošanai Latvijā vai kuru atbilstība būtiskajām prasībām nav novērtēta. Patērētājs, kuru rosina šķietami pievilcīgā cena un funkcionalitāte, iegādājoties un pēc tam lietojot šādas iekārtas, bieži vien neapzināti pārkāpj noteikto kārtību. Tā rodas radioiekārtu lietošanas ikdienas problemātika.

 

Radiofrekvenču spektra, līdzīgi kā citu dabas resursu, izmantošana ir uzskatāma par būtisku sabiedrības attīstības rādītāju. To raksturo, piemēram, mobilo sakaru lietotāju skaita un interneta popularitātes pieaugums, kā arī tirgus pieprasījums pēc arvien lielākiem datu pārraides ātrumiem, kas pēdējos gados ļoti strauji veicinājis dažādu radiosakaru sistēmu attīstību. Katrs jauns izgudrojums radiosakaru nozarē paver lietotājiem jaunas iespējas, taču radiofrekvenču resurss saskaņā ar fundamentāliem dabas likumiem paliek nemainīgs un tā izmantošanas īpatnības ir jāņem vērā.

Nacionālais radiofrekvenču plāns

2005. gada 19. aprīlī Latvijas valdība pieņēma Ministru kabineta noteikumus nr. 276 Noteikumi par radiofrekvenču spektra joslu sadalījumu radiosakaru veidiem un iedalījumu radiosakaru sistēmām, kā arī par radiofrekvenču spektra joslu izmantošanas vispārīgajiem nosacījumiem, kas nosaka radiofrekvenču spektra joslu sadalījumu radiosakaru veidiem (radiosakaru dienestiem) un iedalījumu radiosakaru sistēmām, kā arī radiofrekvenču joslu izmantošanas vispārīgos nosacījumus (to skaitā radio saskarnes un to parametrus un radiofrekvenču diapazonus, kas paredzēti komercdarbībai) un kārtību, kādā izmanto koplietojamo radiofrekvenču piešķīruma lietošanas atļauju.

Ar vārdu atļauja šeit jāsaprot MK 276. noteikumu 3. pielikums Koplietojama radiofrekvenču piešķīruma lietošanas atļauja, kas dod tiesības uzstādīt un lietot radioiekārtas, kuras ir piederīgas atļaujā norādītajām radioiekārtu grupām un darbojas noteiktajās koplietošanas radiofrekvenču joslās vai kanālos, ievērojot tehniskās prasības, kā arī radiofrekvenču spektra izmantošanas nosacījumus un ierobežojumus.

 

Koplietošanas frekvenču joslas. Priekšrocības un trūkumi

Radiosakaru organizēšana koplietošanas joslās ir vienkāršojusies, jo ir vienkāršojušās vairākas procedūras – komersantiem ir atļauts nodarboties ar komercdarbību, nesaņemot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības un Elektronisko sakaru direkcijā (ESD) - radiofrekvenču piešķīruma lietošanas atļauju. Šo iemeslu dēļ tā saucamās koplietošanas frekvenču joslas guvušas lielu popularitāti, tomēr lietotāji nav pasargāti no radioiekārtu savstarpējiem traucējumiem.

Ministru kabineta noteikumi nr. 276 noteic, ka atbilstoši atļaujas nosacījumiem uzstādītu un lietotu radioiekārtu savstarpējos radiotraucējumus uzskata par atļautiem vai pieļaujamiem traucējumiem, un iesniegumi par to novēršanu netiek izskatīti. Iespējamo traucējumu ietekmes samazināšanai radioiekārtas īpašniekam vai elektronisko sakaru komersantam piedāvā izvēlēties piemērotu profesionālu tehnisko risinājumu. Jāatzīmē, ka radioiekārtām ir nepieciešama atbilstības novērtēšana saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

Liberāli noteikumi radioiekārtu atbilstības novērtēšanā

Sakarā ar izmaiņām normatīvajos aktos: MK 2000. gada noteikumos nr. 283 Telekomunikāciju gala iekārtu atbilstības novērtēšanas noteikumi un MK 2002. gada noteikumos nr. 171 Radioiekārtu atbilstības novērtēšanas noteikumi, kas stājās spēkā 2004. gada 1. maijā, Latvijā tiek atzīta atbilstības novērtēšana, kas ir veikta arī citās valstīs saskaņā ar atbilstības novērtēšanas kārtību, ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 1999/5/EK Par radioiekārtām un telekomunikāciju gala iekārtām un to atbilstības savstarpējo atzīšanu.

Balstoties uz šo direktīvu, Eiropas Savienības valstis ir pieņēmušas nacionālos normatīvos aktus, kuri ievieš uz iekārtām attiecināmās prasības, atbilstības novērtēšanas kārtību, izplatīšanas un lietošanas noteikumus. Direktīva paredz atbilstības novērtēšanas savstarpējo atzīšanu un nepieļauj dalībvalstīm ieviest citādākus ierobežojumus iekārtu izplatīšanai un pārvietošanai ES. Tādējādi ES tiek nodrošināta brīva preču aprite.

Arī Latvijā, lai izplatītu iekārtas, ir pietiekami, ja tās ir attiecīgi marķētas (tai skaitā ar CE zīmi) un tām ir atbilstības deklarācija un lietotājam nepieciešamā informācija. Protams, visām elektronisko sakaru gala iekārtām un radioiekārtām ir jāatbilst normatīvajos aktos noteiktajām būtiskajām prasībām par veselības un drošības aizsardzību un prasībām, kas attiecas uz elektromagnētisko saderību un efektīvu radiofrekvenču spektra izmantošanu. Atbilstība Latvijā noteiktajām būtiskajām prasībām nav atsevišķi jāvērtē, ja iekārta atbilst Eiropas direktīvām 1999/5/EK, 73/23/EEK un 89/336/EEK.

ESD Telekomunikāciju kvalitātes kontroles centrs darbojas kā Eiropas Savienībā paziņota institūcija un piedāvā telekomunikāciju gala iekārtu un radioiekārtu atbilstības novērtēšanas pakalpojumus Latvijā. Veicot šo darbu, ESD uztur datubāzes par atbilstošajām iekārtām un saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 46. panta 3. daļu (direktīvas 1999/5/EK 6.4. punkts) izskata sniegtos paziņojumus par radioiekārtu laišanu apgrozībā Latvijas tirgū. ESD plāno jau 2006. gada martā pieminētās datubāzes datus publiskot jaunajā mājaslapā.

Uz papīra – tā, bet kā realitātē?

Izstrādājot direktīvu, tās galvenais mērķis bija ne vien nodrošināt atbilstošu (pat ne kvalitatīvu) preču nonākšanu tirgū, bet arī radīt vienotu sistēmu, kas pēc iespējas mazāk kavētu iekārtu nonākšanu tirgū. Sistēmas pamatideja definēta t. s. Jaunās pieejas principos, saskaņā ar kuriem jau bija izstrādātas prasības elektroiekārtu un elektronisko iekārtu elektrodrošībai (direktīva 73/23/EEK) un elektromagnētiskai saderībai (89/336/EEK). Šobrīd ir ļoti daudz jomu, kur jau ir direktīvas, kas ievieš šos principus, piemēram, mašīnu, būvmateriālu, medicīnas iekārtu, rotaļlietu drošums un nekaitīgums, mēriekārtu drošums un atbilstība u. c.

Lai gan Jaunās pieejas principiem ir vairākas priekšrocības, piemēram:

-          standartu plaša izmantošana, ko izgatavotājs izvēlas brīvprātīgi,

-          izgatavotājs izvēlas atbilstības novērtēšanas veidu un pilnībā atbild par iekārtas atbilstību,

-          samērā vienkārša preču nonākšana tirgū, kas ir būtisks faktors ne tikai preces cenas samazinājumam, bet arī piedāvājuma paplašināšanai un jaunu tehnoloģiju nonākšanai pie patērētāja,

tai ir arī trūkumi. Tā neizslēdz iespēju nonākt tirgū iekārtām, kas nav atbilstoši novērtētas, neatbilst prasībām un, kuras lietojot, var tikt radīti draudi veselībai un drošībai.

Jaunā pieeja paredz lielu lomu tirgus uzraudzībai. Tieši no uzraudzības apjoma un kvalitātes ir atkarīgs, vai tirgū piedāvātās iekārtas tiešām nodrošina atbilstību visām prasībām. Šādos apstākļos patērētājs nevar paļauties uz to, ka visas piedāvātās radioiekārtas drīkst lietot Latvijā. Situāciju saasina arī tas, ka izplatītāji un patērētāji bieži vien nav informēti par iekārtu lietošanas prasībām. Lielā sabiedrības daļā valda pat šāds priekšstats - ja ir CE zīme, tad viss ir kārtībā. Bet īstenībā zīme norāda uz to, ka šis produkts ir ražots saskaņā ar direktīvām un atbilst būtiskajām prasībām, kas jānodrošina, lai iekārtu varētu izplatīt tirgū.

Elektronisko sakaru tīklu galiekārtām un radioiekārtām būtiski ir tas, kādiem mērķiem, kur un kā tās paredzēts lietot. Te jāuzsver, ka CE un direktīvas ietver būtiskās prasības, bet neietver pārējās - iekārtu lietošanas prasības. Tās tiek noteiktas katrā ES dalībvalstī atsevišķi. Elektronisko sakaru galiekārtu pieslēguma punktus nosaka tīklu operatori, radioiekārtām radiofrekvenču spektra izmantošanas nosacījumi noteikti Nacionālajā radiofrekvenču plānā

Daudzos gadījumos patērētāju, kurš iegādājas radioiekārtu, ražotāji vai izplatītāji neinformē par iekārtas atbilstību būtiskajām prasībām, jo nav dokumentācijas par atbilstības novērtējumu (normatīvie akti noteic, ka katrai iekārtai ir jāpievieno atbilstības deklarācija). Gadās, ka tirgotājs iekārtas atbilstības deklarāciju gan sniedz, bet tā attiecas pavisam uz citu iekārtas modeli vai komplektu. Tā kā radiofrekvenču spektra izmantošana visā ES (par citām valstīm un kontinentiem nerunājot) nav vienāda, var izrādīties, ka radioiekārtas, kas marķētas ar CE zīmi, tiek liktas vienotajā ES tirgū (t. sk. arī Latvijā), tomēr nav izmatojamas Latvijā.

Novēroti gadījumi, kad lietotas radioiekārtas, kuru darbība radījusi kaitīgus traucējumus citiem radiofrekvenču spektra lietotājiem. Galvenās problēmas konstatētas 2,4 GHz un 5 GHz frekvenču joslā, kurā notiek bezvadu interneta izplatīšana, pārkāpjot koplietojama frekvenču piešķīruma lietošanas atļaujas prasības. ESD speciālisti atklājuši bezvadu telefona aparātus, kas, darbojoties 900 MHz frekvenču diapazonā, radīja kaitīgus radiotraucējumus publisko mobilo telekomunikāciju tīklu GSM bāzes staciju uztverošajās frekvencēs. Šajos gadījumos lietoti tādi aparāti, kuri neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām būtiskajām prasībām un nav izmantojami ne Latvijā, ne Eiropā. Vēl gadījums: sakarā ar to, ka radioiekārtas izplatītājs nebija ņēmis vērā Nacionālo radiofrekvenču plānā paredzēto frekvenču sadalījumu, kā arī bija sniedzis nepatiesu informāciju par pārdotās iekārtas parametriem, sabiedriskā vietā uzstādītā bezvadu videonovērošanas kameras radiosignāla bezvadu pārraide izraisīja kaitīgus traucējumus radionavigācijas frekvencē, tādējādi nopietni traucējot navigācijas sistēmu normālu darbību.

ESD konstatētajos gadījumos radioiekārtu lietotāji – elektronisko sakaru komersanti – parasti nav bijuši informēti par iekārtu tehniskajiem parametriem un to atbilstību koplietojama radiofrekvenču piešķīruma lietošanas atļaujā norādītajiem. Paradoksāli, bet liela nozīme bija patērētāja uzticībai vienotajam ES tirgum, izplatītājam un tā piedāvātajām sakaru iekārtām. Diemžēl direktīvā 1999/5/EK paustos principus diskreditē arī atsevišķu radioiekārtu izplatītāju maldinoša informācija.

Kādēļ neviens neriskē pirkt, piemēram, nepazīstamus, nezināmas vai apšaubāmas izcelsmes pārtikas produktus vai citus šaubīga lietojuma rīkus, vismaz iepriekš par tiem rūpīgi neievācot informāciju? Vai tiešām tik būtiski svarīgās lietās kā, piemēram, informācijas pārraide, privātās drošības sistēmas u. c., izmantojot bezvadu sakarus, varam atļauties izvēlēties šaubīgas, nekvalitatīvas un izvēlētā mērķa sasniegšanai neparedzētas iekārtas, graujot radioiekārtu elektromagnētiskā saderību un vienlaikus pakļaujot riskam arī sevi un savu īpašumu?

Inese STUČKA,

ESD sakaru analītiķe