Pagalmā ienāk IP zilonis
Pievienotās Vērtības Komunikācijas
Konverģences vilnis,
kuru kā saullēktu pasaulē sāka prognozēt jau pirms 20
gadiem, beidzot veļas pāri teleoperatoru galvām. Interneta protokola
tehnoloģija pārņem gan fiksēto, gan mobilo teleoperatoru
transporta tīklus, liekot pašam dalījumam fiksētajos
un mobilajos kļūt arvien
nosacītākam.
Roku rokā pret
mājas telefonu
Arvien biežāk
attīstītākajās valstīs ar mobilajiem sakariem
saprot balss sakaru pakalpojumu, bet ar fiksētajiem sakariem platjoslas
IP piekļuves pakalpojumu. Te redzat, ka vecais labais mājas
telefons sāk iegūt tādu kā vinila skaņuplašu
oreolu. Nepiekritīsiet? Domāju, ka septiņu gadu laikā
šo pakalpojumu kā atsevišķi esošu (nevis
komplektā ar platjoslas IP komunikācijām) iznīcinās
paši teleoperatori roku rokā ar lietotājiem. Pakalpojuma
subjektīvi uztvertā vērtība nepārtraukti
samazināsies, samazinoties arī vēlmei maksāt par
šī pakalpojuma saņemšanu, bet teleoperatoru
pieaugošās izmaksas par vecas infrastruktūras
uzturēšanu spiedīs viņus vecās labās balss
telefonijas pakalpojumu izbeigt.
Ja jau tā, tad kam teleoperators
atbrīvos ceļu, ņemot vērā ieņēmumu un
izmaksu attiecību? Lai atbildētu uz šo jautājumu,
vadīšos pēc tehnoloģisko paradigmu jeb modeļu
maiņas. Proti, sakaru industrijas rokās ir nonākusi
tehnoloģija, kas ne tikai nodrošina pašu operatoru - pakalpojumu
sniedzēju unificētu, ārkārtīgi lielas
ietilpības un lētu pamattīklu izveidi, bet arī
nodrošina lietotāju platjoslas pieslēgumu par visnotaļ zemu
cenu.
Vai UMTS paliek
lielceļa putekļos?
Kas notiek tālāk?
Arī piekļuves tīklos konverģence, piekļuves tīklu
konkurējošu tehnoloģiju stumta, uzņem tempu: kamēr
dažādu ligu piemeklētā 3G jeb UMTS telefonija ir
izkārpījusies no zīdaiņa ratiņiem (beidzot pat UMTS
telefonus ražo un tie ir nopērkami!), izrādās, ka
platjoslas fiksēto IP komunikāciju biroja tīklu bezvada
pagarinājums 802.11 jeb Wi-Fi ir ieviesies gan publiskās
vietās, gan mājās un dzīvokļos, bet iekārtu
ražotāji jau šogad sola komerciālus nākamās
tehnoloģijas - Wi-Max jeb 802.16/d apjomus. Wi-Max mobilās
versijas 802.16/e (tās laikam būs jāpagaida līdz 2007.
gadam) specifikācijas, šķiet, iezīmē tādu kā
4G telefoniju, atstājot UMTS lielceļa putekļos.
Tomēr, nē. UMTS
balstītāji, sapratuši, ka operatoru par licencēm izdotajai
naudai nebūtu labi ļaut iztecēt konkurences izlietnē,
sāk ieviest HSDPA jeb High Speed Downlink Packet Access
tehnoloģiju, mēģinot līdzsvarot Wi-Fi un jo
īpaši Wi-Max gaidāmo konkurenci. Kā redzams, piekļuves
tīklos notiek nežēlīga konkurence par iespēju IP
komunikācijām piedāvāt platāku sakaru joslu
lielākā attālumā par komerciāli reālu cenu.
Pagalmā ir
iesoļojis IP televīzijas zilonis
Kamēr notika
tāda kā tradicionālo jeb vēsturisko balss sakaru operatoru grūstīšanās
ap interneta telefoniju un savu attieksmi pret Skype kā uz
patērētāju orientētu spilgtāko jaunās paaudzes
balss-teksta-video, komunikācijas pakalpojumu sniedzēju pagalmā
ir iesoļojis zilonis
Citiem vārdiem, (pamatā tomēr
fiksēto) telekomunikāciju piekļuves platuma attīstība
ir sasniegusi kādu noteiktu kritisku lielumu, pie kura, izrādās,
IP tīklā iespējama televīzijas pakalpojuma
nodrošināšana līdz lietotājam.
Par IP televīziju
neklātos runāt kā par kādu īpašu jaunumu, bet,
šķiet, ka zilonis pagalmā nav tikai IPTV pakalpojuma
prasības pret piekļuves joslu salīdzinājums. Līdz ar
šādu tehnoloģijas attīstību pasaules mediju smagsvari
var sākt aplēst no jauna: kādā biznesā esam?
Viņiem IP komunikācijas visdrīzāk šķiet
kanāls (interaktīvs!) sava satura nogādei līdz
lietotājiem. Valstīs, kurās attīstīta
kabeļtelevīzija, tā šķiet arī kabeļu
televīzijas operatoriem, bet telekomunikāciju operatoriem un interneta
pakalpojumu sniedzējiem šķiet, ka ieiešana televīzijas
satura nogādē ir vienīgais veids, kā nodrošināt
savu eksistenci.
Bezvadu teleoperatoru piebiedrošanās
varētu būt tikai gada jautājums. Industrijas speciālistu
aprindās jau parādījies jauns termins IP everywhere! jeb
IP it visur!, kas tiek lietots, raksturojot sakaru tehnoloģiju
unifikāciju. Līdz ar to visai drīz lielie mediju satura
ražotāji, izplatītāji un telekomunikāciju operatori sadursies
vienā tirgus laukumā.
IP it visur!
Šāda IP
komunikāciju tehnoloģijas brieduma pakāpe un samazinātas regulatoru
barjeras palielinās konkurenci un, šķiet, mainīs
lietotāju uztveri par komunikācijas pakalpojumu saturu un to
vērtību.
Raksta autora šābrīža
minējums par pakalpojumu attīstību ir šāds:
·
balss
sakari ir mobili un transformējas par apvienotajiem teksta-balss-video
sakariem, to attīstība virzās uz balss pakalpojuma
atdalīšanos no komunikāciju tīkla,
patērētājs maksā par piekļuvi, patēriņa
balss sakari kļūst bezmaksas globālā mērogā,
·
biznesa
balss sakari ir maksas, par to nodrošinot garantētu pakalpojuma
kvalitāti, korporatīvās biznesa komunikācijas zaudē
savu peļņu, lielākie uzņēmumi izveido savus IP
komunikāciju tīklus ar izejām uz dažādu teleoperatoru tīkliem
un kopumā sadala teleoperatoru sakaru pakalpojumu komponentos;
·
mazākie
uzņēmumi izvēlas efektīvus pakalpojumu sniedzēju risinājumus,
ietverot IP-PBX kā ārpakalpojumu, bet iespējami sāk
saņemt pakalpojuma veidā arī dažus no tādiem biznesa
procesiem kā grāmatvedības pakalpojumus;
·
televīzija
kļūst par IP televīziju, strauji pieņem ir MPEG4 part10
jeb H.264 standartu nogādei caur jebkuru IP komunikāciju tīklu
jebkurai lietotāja ierīcei, atšķiras funkcijas, interaktīvā
saskarne, iekārtai tiek piemērota izšķirtspēja;
·
mediju
industrija mēģinās arvien aktīvāk pāriet uz elektronisku
satura tirdzniecību, gan aktīvi izmantojot IP komunikāciju
tīklus kā jaunu mārketinga instrumentu, gan reaģējot
uz P2P (peer to peer) failu apmaiņas pakalpojumiem, radot tiem
likumīgu alternatīvu.
Klientu vēlmju vilkmes
efekts varētu būt tradicionālo sakaru vērtības kritums
lietotāja vērtējumā, vietu dodot satura vai specifiskas kvalitātes
un funkciju apmaksai. Industrijas dalībnieku stumjošais efekts
varētu būt IP komunikāciju izmantošana garākas
pakalpojumu ķēdes integrācijai, kas nestu augstāku
pievienoto vērtību gan patēriņa, gan biznesa pakalpojumos.
Pirmajā attēlā
vizualizēta četru industriju pakalpojumu sniegšanas
vērtību ķēžu līdzība, pakalpojumu
piegādes tehnoloģijā.
Masu mārketinga
beigas? Masveida pielāgošanas sākums?
Līdz ar IP
komunikācijas kanālu kļūšanu par resursapgādes
industriju, līdzīgi kā elektroapgāde 20. gs.
sākumā, izzudīs pieslēguma pakalpojuma
atšķirības, bet lietotāja pakalpojumu attīstība
paātrināsies. NGN jeb nākamās paaudzes tīklu (ITU
modelis) pakalpojuma un transporta domēni ir tehnoloģiski
nošķirti. Par resursapgādi kļūst tehnoloģiski
atdalītais transporta domēns, bet pakalpojumi IP komunikāciju
vidē ir viegli maināmi un attīstāmi.
Līdz ar to telekomunikācijās,
izņemot transporta tīkla resursapgādes pakalpojumus, masu
segmentēšana beidzas un sākas mazu segmentu
mērķēšana. Jau šobrīd lielākie telekomunikāciju
operatori pārstrādā savas datu noliktavas (Data Warehause)
daudz detalizētāku lietotāja datu savākšanai un
analīzei, lai operatoru mārketinga daļas varētu
segmentēt daudz precīzākas lietotāju grupas, kurām
attīstīt piemērotus pakalpojumus. Nākamās paaudzes
telekomunikāciju pakalpojumu var radīt ļoti ātri, tam var
atsevišķi izmērīt rentabilitāti. Lietotāja pieredzi
ar operatora pakalpojumiem kopumā uzlabo īsas aiztures lietotāju
vadības sistēmas(Low Latency Provisioning).
2. attēlā
parādīts rich voice pakalpojuma interfeiss smartphone klases
mobilajā telefonā. Šis rich voice pakalpojums ir
radīts IBM laboratorijā Hurslejā (Hursley),
inženieriem tehniski realizējot biznesa konsultantu ideju par
integrētām komunikācijām. Konkrētā pakalpojuma
realizācija izmanto UMTS datu pārraidi IP balss savienojumam,
reālā laika spēlītei starp komunikācijas partneriem
vai īsziņām. Tas ir piemērs ātri izveidojamam
pakalpojumam, kurš mērķēts konkrētam lietotāju
lokam un kura izmaksas un ieņēmumi ir atsevišķi
izmērāmi.
Vai esat gatavi
rītdienai?
Guntars OTTO
Konverģences vilnis, kuru kā saullēktu pasaulē sāka prognozēt jau pirms 20 gadiem, beidzot veļas pāri teleoperatoru galvām. Interneta protokola tehnoloģija pārņem gan fiksēto, gan mobilo teleoperatoru transporta tīklus, liekot pašam dalījumam fiksētajos un mobilajos kļūt arvien nosacītākam.
Roku rokā pret mājas telefonu
Arvien biežāk attīstītākajās valstīs ar mobilajiem sakariem saprot balss sakaru pakalpojumu, bet ar fiksētajiem sakariem platjoslas IP piekļuves pakalpojumu. Te redzat, ka vecais labais mājas telefons sāk iegūt tādu kā vinila skaņuplašu oreolu. Nepiekritīsiet? Domāju, ka septiņu gadu laikā šo pakalpojumu kā atsevišķi esošu (nevis komplektā ar platjoslas IP komunikācijām) iznīcinās paši teleoperatori roku rokā ar lietotājiem. Pakalpojuma subjektīvi uztvertā vērtība nepārtraukti samazināsies, samazinoties arī vēlmei maksāt par šī pakalpojuma saņemšanu, bet teleoperatoru pieaugošās izmaksas par vecas infrastruktūras uzturēšanu spiedīs viņus vecās labās balss telefonijas pakalpojumu izbeigt.
Ja jau tā, tad kam teleoperators atbrīvos ceļu, ņemot vērā ieņēmumu un izmaksu attiecību? Lai atbildētu uz šo jautājumu, vadīšos pēc tehnoloģisko paradigmu jeb modeļu maiņas. Proti, sakaru industrijas rokās ir nonākusi tehnoloģija, kas ne tikai nodrošina pašu operatoru - pakalpojumu sniedzēju unificētu, ārkārtīgi lielas ietilpības un lētu pamattīklu izveidi, bet arī nodrošina lietotāju platjoslas pieslēgumu par visnotaļ zemu cenu.
Vai UMTS paliek lielceļa putekļos?
Kas notiek tālāk? Arī piekļuves tīklos konverģence, piekļuves tīklu konkurējošu tehnoloģiju stumta, uzņem tempu: kamēr dažādu ligu piemeklētā 3G jeb UMTS telefonija ir izkārpījusies no zīdaiņa ratiņiem (beidzot pat UMTS telefonus ražo un tie ir nopērkami!), izrādās, ka platjoslas fiksēto IP komunikāciju biroja tīklu bezvada pagarinājums 802.11 jeb Wi-Fi ir ieviesies gan publiskās vietās, gan mājās un dzīvokļos, bet iekārtu ražotāji jau šogad sola komerciālus nākamās tehnoloģijas - Wi-Max jeb 802.16/d apjomus. Wi-Max mobilās versijas 802.16/e (tās laikam būs jāpagaida līdz 2007. gadam) specifikācijas, šķiet, iezīmē tādu kā 4G telefoniju, atstājot UMTS lielceļa putekļos.
Tomēr, nē. UMTS balstītāji, sapratuši, ka operatoru par licencēm izdotajai naudai nebūtu labi ļaut iztecēt konkurences izlietnē, sāk ieviest HSDPA jeb High Speed Downlink Packet Access tehnoloģiju, mēģinot līdzsvarot Wi-Fi un jo īpaši Wi-Max gaidāmo konkurenci. Kā redzams, piekļuves tīklos notiek nežēlīga konkurence par iespēju IP komunikācijām piedāvāt platāku sakaru joslu lielākā attālumā par komerciāli reālu cenu.
Pagalmā ir iesoļojis IP televīzijas zilonis
Kamēr notika tāda kā tradicionālo jeb vēsturisko balss sakaru operatoru grūstīšanās ap interneta telefoniju un savu attieksmi pret Skype kā uz patērētāju orientētu spilgtāko jaunās paaudzes balss-teksta-video, komunikācijas pakalpojumu sniedzēju pagalmā ir iesoļojis zilonis Citiem vārdiem, (pamatā tomēr fiksēto) telekomunikāciju piekļuves platuma attīstība ir sasniegusi kādu noteiktu kritisku lielumu, pie kura, izrādās, IP tīklā iespējama televīzijas pakalpojuma nodrošināšana līdz lietotājam.
Par IP televīziju neklātos runāt kā par kādu īpašu jaunumu, bet, šķiet, ka zilonis pagalmā nav tikai IPTV pakalpojuma prasības pret piekļuves joslu salīdzinājums. Līdz ar šādu tehnoloģijas attīstību pasaules mediju smagsvari var sākt aplēst no jauna: kādā biznesā esam? Viņiem IP komunikācijas visdrīzāk šķiet kanāls (interaktīvs!) sava satura nogādei līdz lietotājiem. Valstīs, kurās attīstīta kabeļtelevīzija, tā šķiet arī kabeļu televīzijas operatoriem, bet telekomunikāciju operatoriem un interneta pakalpojumu sniedzējiem šķiet, ka ieiešana televīzijas satura nogādē ir vienīgais veids, kā nodrošināt savu eksistenci.
Bezvadu teleoperatoru piebiedrošanās varētu būt tikai gada jautājums. Industrijas speciālistu aprindās jau parādījies jauns termins IP everywhere! jeb IP it visur!, kas tiek lietots, raksturojot sakaru tehnoloģiju unifikāciju. Līdz ar to visai drīz lielie mediju satura ražotāji, izplatītāji un telekomunikāciju operatori sadursies vienā tirgus laukumā.
IP it visur!
Šāda IP komunikāciju tehnoloģijas brieduma pakāpe un samazinātas regulatoru barjeras palielinās konkurenci un, šķiet, mainīs lietotāju uztveri par komunikācijas pakalpojumu saturu un to vērtību.
Raksta autora šābrīža minējums par pakalpojumu attīstību ir šāds:
· balss sakari ir mobili un transformējas par apvienotajiem teksta-balss-video sakariem, to attīstība virzās uz balss pakalpojuma atdalīšanos no komunikāciju tīkla, patērētājs maksā par piekļuvi, patēriņa balss sakari kļūst bezmaksas globālā mērogā,
· biznesa balss sakari ir maksas, par to nodrošinot garantētu pakalpojuma kvalitāti, korporatīvās biznesa komunikācijas zaudē savu peļņu, lielākie uzņēmumi izveido savus IP komunikāciju tīklus ar izejām uz dažādu teleoperatoru tīkliem un kopumā sadala teleoperatoru sakaru pakalpojumu komponentos;
· mazākie uzņēmumi izvēlas efektīvus pakalpojumu sniedzēju risinājumus, ietverot IP-PBX kā ārpakalpojumu, bet iespējami sāk saņemt pakalpojuma veidā arī dažus no tādiem biznesa procesiem kā grāmatvedības pakalpojumus;
· televīzija kļūst par IP televīziju, strauji pieņem ir MPEG4 part10 jeb H.264 standartu nogādei caur jebkuru IP komunikāciju tīklu jebkurai lietotāja ierīcei, atšķiras funkcijas, interaktīvā saskarne, iekārtai tiek piemērota izšķirtspēja;
· mediju industrija mēģinās arvien aktīvāk pāriet uz elektronisku satura tirdzniecību, gan aktīvi izmantojot IP komunikāciju tīklus kā jaunu mārketinga instrumentu, gan reaģējot uz P2P (peer to peer) failu apmaiņas pakalpojumiem, radot tiem likumīgu alternatīvu.
Klientu vēlmju vilkmes efekts varētu būt tradicionālo sakaru vērtības kritums lietotāja vērtējumā, vietu dodot satura vai specifiskas kvalitātes un funkciju apmaksai. Industrijas dalībnieku stumjošais efekts varētu būt IP komunikāciju izmantošana garākas pakalpojumu ķēdes integrācijai, kas nestu augstāku pievienoto vērtību gan patēriņa, gan biznesa pakalpojumos.
Pirmajā attēlā vizualizēta četru industriju pakalpojumu sniegšanas vērtību ķēžu līdzība, pakalpojumu piegādes tehnoloģijā.
Masu mārketinga beigas? Masveida pielāgošanas sākums?
Līdz ar IP komunikācijas kanālu kļūšanu par resursapgādes industriju, līdzīgi kā elektroapgāde 20. gs. sākumā, izzudīs pieslēguma pakalpojuma atšķirības, bet lietotāja pakalpojumu attīstība paātrināsies. NGN jeb nākamās paaudzes tīklu (ITU modelis) pakalpojuma un transporta domēni ir tehnoloģiski nošķirti. Par resursapgādi kļūst tehnoloģiski atdalītais transporta domēns, bet pakalpojumi IP komunikāciju vidē ir viegli maināmi un attīstāmi.
Līdz ar to telekomunikācijās, izņemot transporta tīkla resursapgādes pakalpojumus, masu segmentēšana beidzas un sākas mazu segmentu mērķēšana. Jau šobrīd lielākie telekomunikāciju operatori pārstrādā savas datu noliktavas (Data Warehause) daudz detalizētāku lietotāja datu savākšanai un analīzei, lai operatoru mārketinga daļas varētu segmentēt daudz precīzākas lietotāju grupas, kurām attīstīt piemērotus pakalpojumus. Nākamās paaudzes telekomunikāciju pakalpojumu var radīt ļoti ātri, tam var atsevišķi izmērīt rentabilitāti. Lietotāja pieredzi ar operatora pakalpojumiem kopumā uzlabo īsas aiztures lietotāju vadības sistēmas(Low Latency Provisioning).
2. attēlā parādīts rich voice pakalpojuma interfeiss smartphone klases mobilajā telefonā. Šis rich voice pakalpojums ir radīts IBM laboratorijā Hurslejā (Hursley), inženieriem tehniski realizējot biznesa konsultantu ideju par integrētām komunikācijām. Konkrētā pakalpojuma realizācija izmanto UMTS datu pārraidi IP balss savienojumam, reālā laika spēlītei starp komunikācijas partneriem vai īsziņām. Tas ir piemērs ātri izveidojamam pakalpojumam, kurš mērķēts konkrētam lietotāju lokam un kura izmaksas un ieņēmumi ir atsevišķi izmērāmi.
Vai esat gatavi rītdienai?
Guntars OTTO