Platjoslas tirgus tendences Latvijā

 

Interneta piekļuves tirgus Latvijā ir īpašs un visai atšķirīgs no citām ES valstīm. Te ir daudz nelielu komersantu, kuru tirgus daļas ir ļoti līdzīgas, tā kā par vietu zem saules nākas krietni vien pacīkstēties. Kā tas izskatās, raugoties no pašmāju virtuves lodziņa, un kā – no Eiropas Savienības augstā skatu torņa? Par to SP stāsta Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas Elektronisko sakaru un pasta departamenta Tirgus analīzes nodaļas vadītājs Andrejs DOMBROVSKIS. 

 

Kas ir platjosla?

Vēl samērā nesen uz šo jautājumu nebija skaidras atbildes, bet ir izstrādāta harmonizēta pieeja visā Eiropas Savienībā, ka ar platjoslu saprot datu pārraides ātrumu, sākot no 144 kbit/s un augstāk. Sākušās arī diskusijas par to, ka šī ātruma latiņa būtu pamazām vai varbūt tieši pretēji – strauji, jāceļ uz augšu.

 

Interneta piekļuves tirgus Latvijā

Valstīs, kurās ir labi attīstīta fiksētā tīkla infrastruktūra (PSTN tīkls), uz šīs platformas pakalpojumus sniedz ne tikai vēsturiskais operators, šī tīkla īpašnieks, bet arī citi, kuriem tas sniedz tīkla infrastruktūras, to skaitā arī piekļuves tīkla atsaistīšanas, pakalpojumus. Pārsvarā tādā gadījumā notiek piekļuve datu plūsmai - bitstream access.

- Latvijā attīstījusies spēcīga infrastruktūras konkurence, un tas no regulatora viedokļa ir ļoti pozitīvs un īpaši atzīmējams apstāklis, - stāsta Andrejs Dombrovskis. - Liela daļa uzņēmumu sniedz pakalpojumus, izmantojot tieši savu infrastruktūru. Ar to mēs atšķiramies no ļoti daudzām citām ES valstīm. Arī pakalpojumu konkurences (piekļuves tīkla atsaistīšanas) mērķis ir iedibināt infrastruktūras konkurenci, kas ilgtermiņā nesīs krietni raženākus augļus (labāki pakalpojumi, izdevīgāki tarifi u. tml.).

Pēc informācijas, kas iegūta, aptaujājot visus nozares komersantus, 2005. pirmajā pusgadā interneta piekļuves pakalpojumus reāli sniedza 189 komersanti. Tas ir ļoti daudz, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu. Viens no galvenajiem aktivitātes iemesliem ir ļoti zemās barjeras ienākšanai šajā tirgū. Arī izmaksas komercdarbības uzsākšanai un aparatūras nodrošināšanai iegādei ir salīdzinoši nelielas.

Lielākā daļa interneta pakalpojumu sniedzēju ir mazi un ļoti mazi, iespējams, daudzi no tiem darbojas viena kvartāla vai pat vienas mājas robežās. Piemēram, mazākā uzņēmuma pusgada ieņēmumi ir tikai 90 latu. Tomēr, raugoties no regulatora viedokļa, – jo vairāk tirgus dalībnieku, jo labāk (kā angļi saka: the more, the merrier). Turklāt interneta pakalpojumu (arī platjoslas) sniedzēju skaits Latvijā nemitīgi aug, līdz ar to šajā tirgus segmentā ir skaidri izteikta mijiedarbība starp šī rādītāja palielināšanos un atsevišķu komersantu tirgus daļu samazināšanos.

2005. gada I ceturksnī Latvijā bija 77 uzņēmumi, kas sniedza platjoslas interneta pakalpojumus, II ceturksnī – jau 93, III – 112, bet IV – 130 uzņēmumi. Tātad gada laikā to skaits ir gandrīz dubultojies. Protams, tirgus nevar augt bezgalīgi, bet regulators negribētu noteikt šīs robežas – lai tās nosaka pats tirgus. Pateicoties šādai konkurencei, tirgus ir sadalīts daudzmaz vienmērīgi un arī lielo spēlētāju tirgus daļas ir salīdzinoši nelielas.

Pēc regulatora rīcībā esošās informācijas, Lattelecom platjoslas tirgus daļas šajā pašā laika posmā ir mainījušās šādi: 2004. gada III ceturksnī - 69 %, 2005. gada II ceturksnī - 55 %, 2005. gada III ceturksnī - 47 % un 2006. gada I ceturksnī - 45 %. Rēķinot pēc ieņēmumiem, Lattelecom interneta piekļuves tirgus daļa ir mazāka par 20 % no kopējā apjoma.

Kādi ir šīs tendences iemesli? Vai interneta pakalpojumu sniedzēji strauji pazemina cenas vai arī viņiem ir ļoti pievilcīgi piedāvājumi? - Iespējas ir dažādas, - skaidro Andrejs Dombrovskis. - Nedomāju, ka Lattelecom ir augstas cenas, bet bieži vien par to pašu cenu kāds cits piedāvā izdevīgāku produktu. Piemēram, tiek dubultots ātrums, tiek piedāvāts kāds blakus produkts u. tml. Tomēr, manuprāt, Lattelecom grupa ļoti veiksmīgi virzās uz jaunu pakalpojumu apgūšanu šajos sarežģītajos apstākļos, kad notiek aizvien lielāka lietotāju migrācija no fiksētajiem uz bezvadu sakariem (balss pakalpojumi). Lattelecom grupa aizvien vairāk ienāk jaunos tirgos, tādējādi mēģinot nostiprināt pozīcijas fiksēto pakalpojumu tirgū, un tas ir tikai apsveicami. Fiksētais operators aizvien vairāk kļūst par interneta pakalpojumu sniedzēju, un balss pakalpojumi nākotnē var arī nebūt tik nozīmīga šī biznesa sastāvdaļa.

 

Populārākās piekļuves tehnoloģijas

Latvijai ir dažas īpatnības arī fiksētā tīkla datu pārraides tehnoloģijās, jo mums populārākas ir tādas, kuras nav tik raksturīgas citām ES valstīm. Īpaši tas attiecas uz Ethernet protokolu, kas ir otrs populārākais aiz ADSL. Fiksētās piekļuves līniju sadalījums Latvijā ir šāds: DSL – 46 %, Ethernet – 24 %, kabeļu modemi - 15 % u. c.

Pavisam neitrāli raugoties uz platjoslas tehnoloģijām, Latvijā, kur ir salīdzinoši zems fiksētā tīkla blīvums (zem 30 %), ir aktuāla platjoslas piekļuve caur mobilajiem tīkliem. Ir iespējama situācija, kad fiksētajā tīklā tehnoloģiski pat nav iegūstams ātrums, kas būtu ekvivalents platjoslas piekļuvei (īpaši ārpus apdzīvotajām vietām). Tāpēc daudzi lietotāji nosveras par labu platjoslas piekļuvei caur mobilo tīklu, kuru piedāvā, piemēram, Triatel, LMT, Tele2. Latvijā ir aptuveni 150 000 mobilo platjoslas interneta lietotāju, kas ir divreiz vairāk nekā fiksētā tīkla DSL līniju.

Tātad reāli vairs nav būtiski regulēšanā atdalīt fiksētā tīkla interneta piekļuves tehnoloģijas (ADSL, Ethernet, kabeļu internets) no bezvadu (EDGE, UMTS un CDMA), jo svarīgi ir vien tas, ka Latvijas iedzīvotājiem ir nodrošināta pilnvērtīga piekļuve platjoslas internetam.

 

Latvijas platjoslas piekļuve ES kontekstā

Vērtējot Latviju kopā ar citām ES valstīm, vecajās dalībvalstīs ir salīdzinoši augsts fiksēto līniju blīvums, un tādā gadījumā alternatīvajiem operatoriem, vismaz līdz mirklim, kamēr tie ir pietiekami attīstījušies, ir izdevīgāk izmantot vēsturiskā operatora infrastruktūru, to nomājot. Vidējais fiksētās platjoslas piekļuves līniju blīvums visās ES dalībvalstīs ir 11,45 %, bet, rēķinot tikai vecās (15) ES dalībvalstis, šis vidējais rādītājs ir 13 %.

Latvijā 2005. gada 1. oktobrī platjoslas līniju blīvums bija 4,46 % (tā ieņēma ceturto pozīciju no beigām; aiz Latvijas – Slovākija, Polija, Grieķija). Tomēr jāņem vērā, ka te ir runa tikai par fiksētajām tehnoloģijām, bet nav minētas bezvadu. Jā, Latvijā fiksētais blīvums ir salīdzinoši mazs. Bet, ja šim rādītājam pievienotu bezvadu piekļuves tehnoloģijas, tad tas varētu būt trīskārt lielāks (EDGE tehnoloģiju vien izmanto 132 000 lietotāju, bet DSL – tikai 70 000).

Andrejs Dombrovskis akcentē, ka ES statistikā nav uzrādītas vairākas rādītāju grupas, kas ir ļoti svarīgas Latvijai, bet nav atspoguļotas vienīgi tādēļ, lai statistika būtu salīdzināma par visām ES valstīm. Latvijas regulatora pārstāvji to norādījuši arī Eiropas Komisijas atbildīgajām personām un, iespējams, nākotnē tas varētu iespaidot Latvijas platjoslas statistiku.

 

Top platjoslas tirgus analīze

Kā jau ierasts, visu ES valstu regulatori gatavo tirgus analīzi, lai izpētītu, kā mainās situācija. Andreja Dombrovska komanda plāno pabeigt platjoslas tirgus analīzi jūnijā. Tad arī varēs spriest ne tikai par šī tirgus tendencēm (šeit minētās jau tagad ir skaidri izteiktas), bet arī par to, vai Latvijas platjoslas interneta tirgū varētu būt (tagad vai nākamajos gados) arī kāds komersants ar būtisku ietekmi.

- Ja kāda komersanta tirgus daļa būtu 25 %, tad varētu domāt, ka tirgū ir kāds ar būtisku ietekmi; ja šī daļa būtu 40 %, tad būtu vēl lielāks pamats tā domāt; ja tirgus daļa būtu vairāk nekā 50 %, tad jau vairs faktiski nebūtu jāšaubās par būtisku ietekmi, - skaidro A. Dombrovskis. - Tomēr šobrīd, kamēr tirgus analīze nav pabeigta, vēl pāragri spriest par to, vai Latvijas platjoslas interneta tirgū varētu iezīmēties kāda uzņēmuma būtiskas ietekmes pazīmes. Turklāt ne jau tikai tirgus daļas vien to nosaka, - jāņem vērā arī citas pazīmes. Ja šāds uzņēmums ar būtisku ietekmi platjoslas piekļuves tirgū netiks noteikts, tas nozīmēs, ka šis tirgus segments netiks regulēts vēl kādu laiku – līdz nākamajai platjoslas tirgus analīzei.

Tirgus analīzes rezultāti tiks izmantoti iespējamā platjoslas tirgus regulēšanā. Pirms tā tiek vai netiek ieviesta, regulatoram ir jākonsultējas ar Eiropas Komisiju par iespējamiem veicamajiem pasākumiem. Piemēram, elektronisko sakaru komersantam, kuram ir būtiska ietekme tirgū, var tikt piemērota tarifu regulēšana, infrastruktūras iznomāšana citiem komersantiem utt. Tātad šiem analīzes rezultātiem būs gluži praktiska nozīme interneta platjoslas piekļuves tirgus turpmākajā attīstībā.

Gunta KĻAVIŅA

www.sprk.gov.lv