Numura saglabāšanas pakalpojums – kā regulēt domstarpības?

 

Pērnā gada nogalē ieviestais numura saglabāšanas pakalpojums Latvijā izraisījis tik daudz nemiera un domstarpību par donortīkla un saņēmējtīkla operatoru savstarpējiem norēķiniem, ka vienīgais glābiņš šobrīd šķiet regulatora izstrādātie Numura saglabāšanas nodrošināšanas noteikumi. 

 

Sarežģījumi?

Noteikumu projekts izstrādāts, vairākkārt labots, notikusi arī  uzklausīšanas sanāksme, kurā aktīvi piedalījušies operatoru pārstāvji, bet līdz maija beigām vēl nebija izdevies apstiprināt dokumenta projektu, kas daudzmaz apmierinātu visas puses. Kāpēc?

SPRK Elektronisko sakaru un pasta departamenta Tarifu nodaļas vadītāja Jana Lūsvere: - Prakse visās Eiropas Savienības valstīs ir tāda, ka par numura saglabāšanas pakalpojumu ir noteikta lielāka vai mazāka maksa.

Runa ir par operatoru savstarpējiem norēķiniem. - Saņēmējtīkla operators maksā donortīkla operatoram, jo, klientam aizejot, operatoram rodas izmaksas, veicot izmaiņas maršrutēšanas, uzskaites un norēķinu sistēmā un datubāzē. Tieši šos izdevumus arī paredzēts kompensēt, - tā nav sāpju nauda par klienta aiziešanu. Kompensējamā summa ir precīzi aprēķināma un tikpat precīzi pārbaudāma, tādēļ nevajadzētu rasties nekādām domstarpībām un šķēršļiem.

Tomēr rodas. Un ne jau tāpēc, ka operatori nespētu saprast lietas būtību, bet gan tāpēc, ka dažs labs principa pēc un senu nesaskaņu dēļ nevēlas kārtot nekādus oficiālus darījumus ar konkrētiem konkurentiem. Laikam jau taisnība būs tiem, kuri apgalvo, ka Latvija tiešām nav tā īstā Eiropa.

 

Par ko iekasējama maksa

Numura saglabāšanas pakalpojuma nodrošināšanas noteikumi sastādīti saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 57. panta otro daļu (skat. regulatora mājaslapā: www.sprk.gov.lv). Šobrīd visstrīdīgākie ir nevis tie punkti, kur ir runa par pakalpojuma nodrošināšanas kārtību, bet gan tie, kur kādam kaut kas jāmaksā vai ar kādu jāvienojas.

Elektronisko sakaru likums neparedz regulatoram tiesības noteikt donortīkla operatora pieprasītās kompensācijas lielumu vai izstrādāt metodiku, kā tā aprēķināma. Tomēr Numura saglabāšanas pakalpojuma nodrošināšanas noteikumi skaidri paredz, par ko nosakāma maksa. Tā ir vienreizēja maksa, ko var iekasēt donoroperators par abonenta numura pārvietošanu, kompensējot: 

• saņēmēja tīkla operatora sniegtās informācijas par abonenta pieteikumu pārbaudes un apstrādes izmaksas;
• izmaksas, kas saistītas ar izmaiņu veikšanu donora tīkla operatora maršrutēšanas, uzskaites un norēķinu sistēmā un datubāzē (skat. noteikumu projektu, punkti 16.1 un 16.2).

Daži operatori, kuru viedokli pārstāv arī Latvijas Telekomunikāciju asociācija, ir noraizējušies, ka donortīkla operatora pieprasītā summa, iespējams, varētu būt nepamatoti liela. Tomēr, kā skaidro Jana Lūsvere, ja šādas bažas rodas, saņēmējtīkla operators var griezties pie regulatora ar lūgumu izvērtēt, vai izmaksas ir adekvātas. Pēc regulatora pieprasījuma attiecīgā donortīkla operators sniedz savu izmaksu pamatojumu. Nav šaubu, ka regulatora eksperti izmaksas novērtēs precīzi un viņu atzinums būs pārliecinošs. Tomēr rodas jautājums, kas notiks, kamēr tiks izvērtētas izmaksas? Šī procedūra varētu ilgt vismaz mēnesi, un operatori raizējas, kas tikmēr notiks ar klientu, vai tas varēs saņemt pakalpojumu.

Daži operatori bažījas arī par to, ka būs jāslēdz īpaši līgumi par norēķiniem vai pakalpojumu sniegšanu, jo arī līgumu neesamība varētu aizkavēt pakalpojumu sniegšanu. Vai šādām bažām ir pamats?

Jana Lūsvere apgalvo, ka nekādi īpaši līgumi starp operatoriem sakarā ar savstarpējiem operatoru norēķiniem nav vajadzīgi, ja tie ir noteikti maksājumi par noteiktiem tarifiem. Pilnīgi pietiek, ja viena puse nosūta rēķinu un otra to apmaksā. Gluži tāpat kā jebkuru grāmatvedības rēķinu. 

Jana Lūsvere: - Šajā gadījumā varētu interpretēt numura saglabāšanas pakalpojumus tieši tāpat kā jebkurus pakalpojumus jebkurā citā nozarē. Tieši tāpat kā veikalā, pērkot preci, par to norēķinās, neslēdzot nekādu līgumu, tāpat ir arī ar operatoru savstarpējiem norēķiniem.

Runājot par rēķina summu, mūsu noteikumu projektā paredzēts tāds punkts, ka maksa ir publiski pieejama un vienlīdzīga visiem, līdz ar to te nevarētu būt nekādu problēmu. Atbilstoši noteikumu projektam donortīkla operators maksu nosaka atbilstoši savām izmaksām. Maksa ir publiskota (internetā vai citur), un tā tiek piemērota vienāda visiem.

Starp citu, izmaksas katram operatoram var būt diezgan atšķirīgas. Piemēram, Lattelecom ir aptuveni 300 centrāles, bet citam operatoram varbūt tikai trīs. Lai nodrošinātu precīzu izsaukumu maršrutēšanu uz pārvietotajiem numuriem, Lattelecom būs jāveic lielāks darbu apjoms, līdz ar to izmaksas noteikti būs lielākas nekā mazajam operatoram.

Radīsies arī citas izmaksas, ik dienu pārmaršrutējot izsaukumus uz pārvietotajiem numuriem. Šīs izmaksas savukārt paredzēts iekļaut starpsavienojuma pakalpojumu tarifos, jo tās ne vienmēr ir tieši saistītas ar saņēmējtīkla operatora darbību - tās var attiekties, piemēram, uz sākotnējā tīkla operatora darbību un arī uz tranzītoperatoriem.

Likumā teikts, ka regulators veicina to, ka maksa par numura saglabāšanas pakalpojumu ir tuvināta izmaksām un noteikta tādā apmērā, lai nekavētu lietotājus izvēlēties šo pakalpojumu.

Jūnijā SPRK padome atkārtoti izskatīs jauno, vēlreiz laboto noteikumu projektu, kurā iespēju robežās būs ņemti vērā svarīgākie operatoru iebildumi. Dokuments tiks publicēts regulatora mājaslapā un būs pieejams visiem interesentiem.   

Daina DAMBERGA