Ak, šie rēķini!

 

Pēc telefona rēķiniem neviens neilgojas, tomēr tie tāpat kā jebkurš grāmatvedības dokuments ievieš noteiktu kārtību ģimenes vai uzņēmuma budžetā. Šķiet, ka ar tiem viss skaidrāks par skaidru. Izrādās, - nē! Daļu klientu tomēr neapmierina bez maksas pieejamais rēķinu detalizācijas līmenis. Un atkal ir iemesls karstām diskusijām, sanāksmēm, regulējošu dokumentu projektiem, bet kompromisa variantu, kas būtu pieņemams visām pusēm, nebūt nav tik vienkārši atrast.     

 

Problēmas sakne

Kāpēc rēķinu garums un detalizācija pēkšņi kļuvusi par problēmu? Tikpat labi varētu jautāt – kāpēc rēķinu summa (gan detalizēta, gan koncentrēta) daļai sabiedrības allaž nav bijusi un droši vien arī nebūs pieņemama, jo tā vienmēr šķiet pārāk liela.

Tomēr šoreiz ir runa par rēķina saturu un detalizācijas līmeni, ko klients var saņemt no operatora bez maksas, jo, lai apstiprinātu vai apstrīdētu rēķinā redzamo summu, vajadzētu redzēt, kā tā radusies. Ar to vien daudziem šķiet par maz, ka vienā rindiņā kopā sasummētas vietējās, otrā – iekšzemes, trešajā – starptautiskās sarunas un ceturtajā – sarunas uz mobilo vai kāda cita fiksētā operatora tīklu. Bet ko īsti vajadzētu mainīt? Kā rast kompromisu starp operatoru un klientu vēlmēm, ja pat katras puses individuālo pārstāvju viedokļi ir krietni atšķirīgi! Kā šai situācijā rīkoties regulatoram, kā atrast zelta vidusceļu?

 

Ko iesaka likumdošana?

Tādos gadījumos, protams, vispirms jāizpēta, kas teikts gan Eiropas Komisijas normatīvajos aktos, gan Latvijas likumdošanā. EK universālā pakalpojuma direktīvā Nr. 2002/22/EK teikts, ka klientiem ir jābūt iespējai kontrolēt savu pakalpojumu izlietojumu un izmaksas.

– LR Elektronisko sakaru likumā (75. panta 2. daļa) regulatoram ir dotas tiesības noteikt rēķina detalizācijas pamatlīmeni, kurš komersantiem jānodrošina bez maksas, - skaidro SPRK Elektronisko sakaru un pasta departamenta Universālā pakalpojuma nodaļas vadītāja Vineta Poriņa. – Latvijas likumdošanā nav teikts, ka bezmaksas rēķins jānodrošina tikai universālā pakalpojuma sniedzējiem (kā EK direktīvā), bet gan visiem komersantiem, jo tas ir sabiedrības interesēs, turklāt nacionālajā likumdošanā tiek pieļauta EK direktīvu nosacījumu paplašināšana. Un to minimumu, kas ir jānodrošina bez maksas, nosaka regulators.

SPRK noteikumi par elektronisko sakaru komersanta rēķina detalizācijas pamatlīmeni vēl nav pieņemti, jo nav panākts visām pusēm pieņemamākais variants. Noteikumu pirmā versija tika apspriesta uzklausīšanas sanāksmē, kādas regulators pastāvīgi organizē, apspriežot topošo dokumentu ar tā nosacījumu potenciālajiem izpildītājiem - komersantiem. Uzklausīšanas sanāksmes pirmajā sēdē piedalījās četri operatori, bet Tele2 bija atsūtījis sava viedokļa izklāstu rakstiski. Bija ieradies arī viens klientu pārstāvis.

Izrādās, ka operatoru viedokļi šajā jautājumā ir visai atšķirīgi. Ir iebildes gan pret to, ka regulators nosaka rēķinu detalizācijas līmeni visiem komersantiem (nevis tikai UP sniedzējiem), gan arī pret formulējumu, ka elektronisko sakaru pakalpojumu rēķini klientiem jāpiesūta reizi mēnesī (ieteikums ir aizstāt vārdu ikmēneša ar periodisks). Turklāt arī lietotāju viedokļi ir atšķirīgi, un ir vairāki objektīvi iemesli, kas varētu ietekmēt regulatora lēmumu.

 

Objektīvie faktori

21. gadsimtā mainījušies gan saziņas līdzekļi, gan norēķinu sistēmas, un daudz kas vairs nenotiek tik arhaiski kā pirms gadiem divdesmit. Kāpēc gan vajadzētu atgriezties pie vecā parauga rēķiniem, ja informāciju par sarunām iespējams aplūkot gan operatora mājaslapā, gan mobilajā tālrunī. Pat ņemot vērā faktu, ka internets nav pieejams visiem balss pakalpojumu lietotājiem, vismaz daļa to izmanto kā norēķinu informācijas avotu. Acīmredzot daļai to klientu, kas iegūst informāciju elektroniski, vispār nav vajadzīgs rēķins papīra formātā, citus apmierina pašreizējais detalizācijas līmenis, bet vēl citi vēlētos, lai būtu atšifrētas tikai garās vietējās sarunas, tālsarunas un starptautiskās sarunas. Lai gan nedz redakcijas, nedz regulatora rīcībā nav konkrētu datu par to, ko katrs klients vēlas, skaidrs ir viens: arī klientiem nav vienota viedokļa par rēķina detalizācijas līmeni. Un kāpēc gan visiem būtu jāsūta, piemēram, garš rēķins ar pilnu vietējo sarunu atšifrējumu, ja to vēlas, iespējams, tikai trešā vai piektā daļa klientu.

No otras puses, ir arī daļa patērētāju, kam nav pieejams internets un tādi, kas ar to neprot rīkoties (galvenokārt vecāka gada gājuma cilvēki), kuru attieksme pret visu jauno ir konservatīvāka. Iespējams, ka nereti šī neizpratne pārtop pretenzijās. Droši vien tieši šī klientu grupa visvairāk vēlas pilnās rēķina izdrukas, lai kontrolētu pakalpojuma izmaksas.

 

 

 

Risinājums?

Viens no operatoru piedāvātajiem un arī loģikas diktētajiem risinājumiem varētu būt iespēja individuāli pieteikt operatoram, ka vēlaties saņemt detalizētu sarunu atšifrējumu papīra formātā. Arī šobrīd tāda iespēja ir, bet tas ir maksas pakalpojums. Piemēram, Lattelecom par pilnu sarunu laika un izsaucamo numuru atšifrējumu prasa Ls 1,7 par pirmo lapu un Ls 0,18 par katru nākamo. LMT mājaslapā atrodama informācija par sarunu saraksta izdruku – gan uz papīra, gan elektroniskā formātā. Piemēram, papīra izdrukā maksa par vienu ierakstu ir Ls 0,007. It kā nav nekas liels, bet, ja sarunu saraksts ir vairāku lappušu garumā, sanāk glīta summiņa. Protams, var iebilst pret izdruku cenu, lai gan, no otras puses, arī operatoram jāpatērē papildu resursi, lai šādu nestandarta rēķinu radītu. Tieši tāpēc vēl jo svarīgāk noteikt, kādu rēķina detalizācijas līmeni patērētājs var saņemt bez maksas. Acīmredzot tas būs kompromisa lēmums, jo kā gan citādi iespējams rīkoties, ja jāapmierina divu tik atšķirīgu pušu prasības.

Gunta KĻAVIŅA