Top frekvenču plāns ciparu apraidei

 

15. maijā Starptautiskās telesakaru savienības (ITU) mītnē Ženēvā sākās Reģionālās radiosakaru konferences ciparu apraides frekvenču plānošanai II sesija (RRC-06). Valstis, kas piedalās konferencē, tai gatavojās vairākus gadus. Eiropas CEPT valstu pēdējais pasākums pirms konferences – īpašās darba grupas WG RRC-06 apspriede – notika aprīlī Rīgā. Dalībvalstis tajā saskaņoja darbības virzienus un mērķus, kuri jāsasniedz. Reģionālās radiosakaru konferences II sesija pabeigs jaunā ciparu apraides frekvenču plāna izstrādāšanu, kas veicinās pāreju uz ciparu raidīšanas sistēmām zemes raidošajos tīklos plānošanas reģionā ietilpstošajās valstīs un nodrošinās apraides raidošo tīklu turpmāko attīstību.

 

Sākusies ITU Reģionālās radiosakaru konferences II sesija

Kad lasītājs ielūkosies šajā SP numurā, ITU Reģionālā radiosakaru konference ciparu apraides plānošanai jau būs uzņēmusi pilnus apgriezienus. Konferences II sesija sāka darbu ITU mītnē Ženēvā, Šveicē, 15. maijā, un tajā piedalās delegāti no plānošanas reģionā ietilpstošajām 120 valstīm, delegācijas sastāv galvenokārt no frekvenču pārvaldības institūciju pārstāvjiem. Eiropas CEPT zonu pārstāv 46 valstis, no Āfrikas piedalās 53 valstis un arī dažas citas, kas robežo ar šo reģionu. Konference ilgs līdz 16. jūnijam, un šajā laikā tai jāpaveic ļoti sarežģīts un apjomīgs darbs - jāizstrādā jauns frekvenču plāns apraidei Eiropas un Āfrikas reģioniem. Jaunais plāns nomainīs ilgus gadus sekmīgi izmantoto analogās apraides frekvenču plānu Stokholma 1961, ko pieņēma 1961. gadā Eiropas zonai, un plānu Ženēva 1989, saskaņā ar kuru veidojās apraides raidošie tīkli Āfrikā. Plāns paredz ciparu apraides ieviešanu un ilgstošu attīstīšanu izdalītās frekvenču joslās 174–230 MHz un 470–862 MHz.

Plāna praktiska izstrādāšana sākās tūlīt pēc Reģionālās radiosakaru konferences I sesijas, kas 2004. gada maijā akceptēja aprēķinos nepieciešamos tehniskos kritērijus un citus plānošanas nosacījumus. Divu gadu periodā starp sesijām dzima plāna eksperimentālais variants, kuru vairākkārt uzlaboja, kā arī pilnveidoja plānošanas kritērijus un valstu iesniegtos frekvenču pieprasījumus. Rezultāts ir sagatavotais reģionālā plāna projekts, kura pilnveidošana un galīgā pieņemšana tagad ir II sesijas ziņā.

Plāna ieviešanai un tālākai attīstīšanai plāna darbības laikā, kuru prognozē vairāku desmitu gadu garumā, tas ir jāpapildina ar specifiskiem tehniska un regulējoša rakstura kritērijiem un normatīviem. To projektus ir sagatavojušas CEPT un ITU ietvaros īpaši izveidotas darba grupas. Konferences gaitā frekvenču plānam un minētajiem dokumentiem jāgūst pēdējais slīpējums un jāsaņem dalībvalstu delegāciju atbalsts. Agrākā prakse rāda, ka iespaidīgā konferences dalībvalstu skaita un to visai atšķirīgās pieredzes ciparu apraides jautājumos dēļ gaidāms saspringts un apjomīgs darbs.

 

Rīgā notiek CEPT darba grupas apspriede

Eiropas valstis ir ciparu sistēmu ieviešanas sācējas zemes raidošajos tīklos. Anglija, Zviedrija un Vācija šajā ziņā jau uzkrājušas lielu praktisku pieredzi. Nav šaubu, ka tieši no CEPT valstīm ir nācis lielākais radošais ieguldījums konferences sagatavošanā.

Jau 90. gadu vidū CEPT valstis izveidoja darba grupu pasākumu izstrādāšanai pārejai uz ciparu sistēmām zemes raidošajos tīklos. Tās darbība pēdējos gados tika orientēta uz Reģionālās konferences sagatavošanu, arī grupas nosaukumu pieskaņoja šim uzdevumam, nosaucot to par WG RRC-06. Pēdējo apspriedi pirms konferences II sesijas grupa noturēja aprīlī Rīgā, atsaucoties Elektronisko sakaru direkcijas uzaicinājumam, kura arī nodrošināja apspriedes sekmīgu norisi.

Vairāk nekā simt frekvenču plānošanas speciālistu no 29 valstīm trīs intensīva darba dienās pabeidza sagatavot Eiropas kopīgos priekšlikumus (ECP), kuros apkopota CEPT valstu uzkrātā pieredze ciparu apraidē. Apspriede akceptēja piecpadsmit priekšlikumus, un tie, cerams, veicinās konferences sekmīgu norisi.

Elektronisko sakaru direkcija bija parūpējusies par lieliskiem darba apstākļiem Rīgas apspriedei, ko ar pateicību atzīmēja darba grupas vadība un tās dalībnieki. Šo darba grupu ilgstoši un sekmīgi vada Holandes pārstāvis Jans Doevens. Latvijas Valsts radio un televīzijas centra vadība sniedza iespēju iepazīt Rīgas radio un televīzijas staciju ar tās unikālo televīzijas torni. Apmeklējums viesiem bija visai informatīvs, īpaši tādēļ, ka starp Centrālās un Rietumu Eiropas valstu televīzijas torņiem Zaķusalas tornis ir augstākais. Tā uz Rīgu atbraukušie sakaru speciālisti guva vērtīgu priekšstatu par televīzijas attīstību Latvijā, bet Latvijas puse izmantoja iespēju demonstrēt mūsu zemē sasniegto tehnisko līmeni televīzijā vadošajiem ārvalstu speciālistiem.

 

Rīgas apspriede rezumēja paveikto

WG RRC-06 darba grupa Rīgā pabeidza izstrādāt CEPT valstu kopīgo pozīciju svarīgākajos konferences darba jautājumos, un akceptētie dokumenti tika iesniegti Reģionālajā konferencē. Tajos ietvertās būtiskās nostādnes paredz, ka jaunajam frekvenču plānam būtu jānodrošina šādas prasības.

·         Frekvenču spektra izmantošanas augsta efektivitāte. To var raksturot ar iespēju izvietot paredzētajā spektrā maksimālu daudzumu raidošo tīklu. Eksperimentālā plānošana parādīja, ka Latvija un tās kaimiņi jaunajā plānā varētu saņemt tādu frekvenču spektra apjomu, ar kuru var izveidot astoņus televīzijas tīklus un divus trīs ciparu skaņas apraides tīklus visā valsts teritorijā.

·         Visu valstu vienlīdzīga piekļuve frekvenču spektram. Darba grupām neizdevās atrast nepārprotamu matemātisku izteiksmi šādas vienlīdzīgas piekļuves raksturošanai. Subjektīvi to saprot kā iespēju izplatīt ekvivalentus programmu apjomus kaimiņu valstīs. Pieejamais spektra daudzums, protams, valstīs ar izteikti atšķirīgu radioviļņu izplatīšanās raksturu būs dažāds. Piemēram, tālās izplatīšanās parādības silto jūru zonās prasa krasi palielināt attālumu starp kopēju frekvenču kanālu izmantojošām stacijām. Tādēļ tajās samazinās pieejamais spektra apjoms salīdzinājumā ar normālās izplatīšanās zonas valstīm. Nespējot iestrādāt plānošanas datorprogrammā nekādu vienlīdzīgās piekļuves algoritmu, vienlīdzīgā rezultāta sasniegšana tiek atstāta pašu kaimiņu ziņā un tā ir jārisina sarunu ceļā. 

·         Plāna ilggadīga darbība un elastība praksē. Ir zināms, ka sakaru tehnikas straujās attīstības dēļ jaunu sistēmu parādīšanās periods ir kļuvis īsāks. Var prognozēt, ka frekvenču plāna darbības laikā dzims jaunas sistēmas kā elektronisko saziņas līdzekļu jomā, tā citos sakaru veidos. Tādēļ Eiropas kopienas pārvaldes institūcijas pastiprināti interesējas par daļas apraides spektra atbrīvošanu citiem radiosakaru veidiem. Lai atsauktos šādam izaicinājumam, jaunajā plānā ieviesīs jaunu, agrāk neizmantotu principu, kuru dēvē par maskas principu. Īsi to var raksturot šādi – jebkuru frekvences iedalījumu, kas ir ierakstīts plānā ciparu televīzijai (DVB-T sistēmai) vai ciparu skaņai (T-DAB sistēmai), varēs izmantot arī jebkurai citai radiosistēmai ar nosacījumu, ka tās darbība neradīs lielākus traucējumus citiem plāna ierakstiem un neprasīs no tiem lielāku aizsardzību nekā sākotnējais apraides iedalījums. Šā principa izmantošana ļaus frekvenču spektru izmantot elastīgi un ar to pagarinās jaunā plāna izmantojamības laiku.

·         Garantēta strādājošo analogās televīzijas staciju aizsardzība pret iespējamiem traucējumiem saistībā ar jauno plānu. Šāda aizsardzība jānodrošina līdz konferencē noteiktam termiņam, kurā beidzas pārejas periods no analogās uz ciparu apraidi. Šajā laikā visas analogās televīzijas stacijas var strādāt ar plānā paredzētiem izstarošanas parametriem. Bet, ja kāda ciparu apraides plānā ietvertā stacija varētu radīt traucējumus analogo staciju uztveršanai, tad tai līdz pārejas perioda beigām ir jālieto nepieciešamie darbības ierobežojumi.

·         Iespējami īsāka laika noteikšana pārejas periodam no analogās uz ciparu apraidi. Jāpaskaidro, ka pārejas perioda beigas nenozīmē prasību nekavējoši pārtraukt analogo raidīšanu, taču maina aizsardzības noteikumus, jo tagad ciparu apraides plāns iegūst pilnas tiesības. Analogajām stacijām, kas darbu turpinās, būs jāizpilda iepriekš pieminētie maskas principa noteikumi, un tās nedrīkstēs traucēt ciparu stacijām, kas strādā saskaņā ar jauno plānu. Par pārejas perioda beigu termiņu pagaidām nav vienotības pat Eiropas valstīm. Vairums valstu atbalsta 2012. gadu kā beigu termiņu, bet dažas valstis uzskata par neiespējamu noteikt to agrāk par 2015. gadu. Vēl citas valstis (Zviedrija, Somija) ir paziņojušas, ka pabeigs pāreju jau 2008. gadā. Āfrikas valstu grupa šo termiņu atvirza pat līdz 2025. gadam. Konferencei šajā jautājumā būs jāizstrādā tāds kompromisa variants, kuru varētu atbalstīt visas dalībvalstis.

Inārs JĒKABSONS