Portugāle – kontrastu un pārsteigumu zeme

 

Portugāles vēsturē bijuši gan slaveni karaļi un jūrasbraucēji, gan koloniju iekarotāji un svētie, gan fantastiskas dabas bagātības un milzīgs posts un iznīcība, kuru divas reizes izraisīja spēcīgas zemestrīces, gandrīz pilnībā nopostot Lisabonu. Arī Portugālei piederošās un tūristu tik ļoti iecienītās Madeiras un Azoru salas ir vulkāniskas izcelsmes. Šķiet, tādā zemē, kurā mīt tik pasakains, senatnīgs skaistums, nemaz neiederas modernās tehnoloģijas un elektroniskie sakari. Tomēr Portugālē tā vis nedomā. Lai gan valstī jau vairākus gadus vērojama ekonomiskā krīze un nacionālā kopprodukta pieaugums buksē uz 0 procentu atzīmes, tieši informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozare ir tā, kura pamazām, bet neatlaidīgi velk valsti laukā no stagnācijas purva. Bet ne jau to vien paredz Portugāles nacionālais tehnoloģiju plāns!

 

Portugāles vizītkarte

Ģeogrāfiskais stāvoklis. Portugāle atrodas Ibērijas pussalā. Tās kopējā platība ir 89 456 km².

Sauszemes platība kopā ar Azoru salām un Madeiru: 88 951 km².

Portugāles ūdens teritorija: 400 km²

Krasta līnija: 1621 km

Dabas bagātības: zivis, korķis, dzelzs rūda, varš, cinks, alva, volframs, sudrabs, zelts, urāns, marmors, māls, ģipsis, sāls.

Iedzīvotāji: 10,5 miljoni (2004.)

Strādājošie iedzīvotāji: 5,48 milj.

Bezdarba līmenis 2004. gadā: 8,5 %

Iedzīvotāji zem nabadzības robežas: 36 %

Iekšzemes kopprodukts dažādās tautsaimniecības nozarēs: lauksaimniecībā - 5,8 %; rūpniecībā - 30,7 %; pakalpojumu nozarē - 63,2 %

Inflācijas līmenis (patēriņa precēm): 3,1 %

Eksporta partneri: Spānija 25 %, Francija 14 %, Vācija 13,5 %, Lielbritānija 9,6 %, ASV 6 %, Itālija 4,3 %, Nīderlande 4 %

Zelta un ārvalstu valūtas rezerves: 12,3 miljardi USD

Valsts ārējais parāds: 274,7 miljardi USD

 

No monarhijas līdz stagnācijai. Portugāles valsts dibināta 1143. gadā, pēc Afonso Henrikes (Afonso I) 15 gadu sacelšanās pret māti - hercogieni Portugāles Terēsi. Portugāles impērijas zelta laiki sākās tikai 15. un 16. gs., kad valdīja Žoao I un viņa dēli Duarte, Henrijs Navigators un Alfonso. Portugāle kļuva par koloniju lielvalsti un iemantoja pasaules slavu ar tādiem jūrasbraucējiem kā Vasko da Gama. Portugāles monarhija turpinājās līdz 1911. gadam, kad pēc revolūcijas uzvaras tika giljotinēts pēdējais Portugāles karalis Manuels I un viņa dēls, bet tikai 1976. gadā sākās neatkarības piešķiršana Portugāles kolonijām Āfrikā.

Mūsdienās pēc vairākām neveiksmīgām valdībām pie varas nāca sociāldemokrātu premjers Kavako da Silva (Cavaco da Silva), kurš panāca jaunu valsts uzplaukumu 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā. Tas palīdzēja Portugālei 1986. gadā iestāties Eiropas Savienībā. Tomēr pēdējo triju premjeru (to skaitā arī Hosē Manuela Barroso) vadībā sākās satraucoša valsts ekonomikas stagnācija ar aizvien augošu budžeta deficītu. 2005. gadā prezidents Sampaijo atlaida valdību/parlamentu un izsludināja jaunas vēlēšanas, kurās pārsvaru ieguva sociālisti, un jauno valdību sastādīja premjers Hosē Sokratess (Jose Socrates). Valsts ekonomikas krīze turpinās.

Ekonomika. Pēc pievienošanās Eiropas Savienībai Portugāles ekonomika kļuva daudzveidīgāka un sākās tās orientācija uz pakalpojumu sniegšanu. Pēdējā desmitgadē valdība atļāvusi privatizēt vairākus valsts kontrolētus uzņēmumus un liberalizējusi svarīgākās tautsaimniecības nozares, to skaitā finanses un elektroniskos sakarus. Pēdējās desmitgades sākumā Portugālē bija vērojama tautsaimniecības augšupeja virs ES vidējā līmeņa, bet 2001.-2004. gadā neveiksmīgās valsts pārvaldes stratēģijas dēļ sākās tās lejupslīde. Portugālē iekšzemes kopprodukts (GDP) uz katru iedzīvotāju ir tikai 2/3 no ES lielā četrinieka valstu kopprodukta. Viens no šķēršļiem lielākam darba ražīgumam un ekonomikas uzplaukumam ir vājā izglītības sistēma un iedzīvotāju  zemais izglītības līmenis. Piemēram, pilna vidējā izglītība Portugālē ir 49 % iedzīvotāju, augstākā - 11 %, bet tikai 3,5 cilvēki no 1000 nodarbojas ar zinātniskiem pētījumiem. Tomēr tā nav bijis vienmēr: Lisabonas universitāte dibināta 1290. gadā un ir viena no senākajām Eiropā.

Portugāle nepieder arī pie lētākajiem patēriņa preču ražotājiem kā Āzijas valstis, un tas neveicina arī lielas tiešo investīciju plūsmas. Palielinot valsts konkurētspēju, Portugāles valdībai vienlaikus jāveic smags uzdevums: nepalielināt budžeta deficītu virs 3 %, kas ir eirozonas valstu nosacījums.

Lisabona ir Portugāles galvaspilsēta kopš 1260. gada. Tajā ir 2,665 milj. iedzīvotāju, bet kopā ar piepilsētas teritoriju Lisboa e Vale do Tejo - 3,5 miljoni. Tā ir aptuveni trešdaļa no visas Portugāles iedzīvotājiem.

1531. gadā lielu daļu Lisabonas sagrāva un tūkstošiem iedzīvotāju iznīcināja postoša zemestrīce. 1755. gadā Lisabonu sagrāva jauna zemestrīce, kura iznīcināja aptuveni 90 000 cilvēku un 85 % pilsētas celtņu. Vajadzēja ilgu laiku, lai pilsētu uzceltu no jauna un liktu tās ekonomikai uzplaukt.

 

Lisabonas stratēģija

2000. gadā, kad Portugāle bija ES prezidējošā valsts, tika izstrādāti informācijas sabiedrībai nepieciešamie stratēģiskie mērķi, kas tika apvienoti vienotā dokumentā, kuru nosauca ES samita norises vietas vārdā – par Lisabonas stratēģiju. 2005. gada martā tā tika aktualizēta un tajā salika jaunus akcentus, kas saistīti ar inovāciju, kvalifikācijas paaustināšanu un nodarbinātību. Katrai ES dalībvalstij saskaņā ar Lisabonas stratēģijas 24 vadlīnijām bija jāizstrādā nacionālais reformu plāns 2005.–2008. gadam.

Lisabonas stratēģijas pārstrāde Portugālei bija lieliska izdevība vēlreiz definēt skaidru un noteiktu virzību uz tehnoloģisko modernizāciju, kas valstij varētu dot iespēju iegūt lielāku uzticamību, konkurētspēju un ciešākas saiknes ar citām ES valstīm.

 

Vadlīnijas

Lisabonas stratēģijā ir 24 vadlīnijas, kas sadalītas četrās pamatgrupās:

• makroekonomikas vadlīnijas izaugsmei un darbam, kuru mērķis ir nodrošināt ekonomikas stabilitāti, tās nemitīgu augšupeju un dinamiku, palielināt darba vietu skaitu un resursus;
• zināšanu un inovācijas vadlīnijas, kuru mērķis ir palielināt investīcijas R&D sektorā, īpaši privātajā biznesā; attīstīt visus novatorisma veidus; atvieglot IKT izplatību un efektīvu izmantošanu, izveidojot informācijas sabiedrību, kurā iekļauti visi sabiedrības slāņi; pastiprināt IKT ražotāju un pakalpojumu sniedzēju konkurenci; veicināt efektīvāku resursu izmantošanu, vienlaikus pastiprinot arī sinerģiju starp vides aizsardzību un ražošanas pieaugumu;
• Eiropa - pievilcīga vieta investīcijām un darbam: paplašināt un padziļināt iekšējo tirgu; atklāt un nodrošināt konkurējošus tirgus Eiropā un ārpus tās; veicināt privāto uzņēmumu iniciatīvas ar labāku regulēšanu; atbalstīt MVU biznesa vidi; paplašināt un uzlabot Eiropas infrastruktūru un īpaši veicināt starpvalstu projektus;
• vairāk kvalitatīvu darbavietu: uzlabot darba kvalitāti un efektivitāti; veicināt elastīgu darba tirgu, garantējot darbinieku drošību; nodrošināt atbilstošu samaksu un darbiniekam draudzīgus algas noteikšanas mehānismus; palielināt investīcijas darbinieku apmācībā, paaugstinot viņu kompetenci.

 

Portugāles Nacionālais reformu plāns 2005.–2008. gadam

Četri galvenie Portugāles Nacionālā reformu plāna (NRP - National Action Programme for Growth and Jobs) stratēģiskie mērķi 2005.-2008. gadam ir: budžeta bilances stabilizēšana, ekonomikas attīstības veicināšana, konkurētspēja un sociālā kohēzija. Programmas Tehnoloģiju plānā iekļauti konkrēti risinājumi šo mērķu sasniegšanai, liekot galveno akcentu uz zinātni, tehnoloģijām un inovāciju, kā arī ieguldot investīcijas cilvēku resursos:

·         vienas pieturas aģentūras principa ieviešana publisko pakalpojumu sniegšanā iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Sekmīgs šī principa realizācijas piemērs ir iniciatīva Empresa na Hora (uzņēmums stundas laikā), kuras mērķis ir padarīt jauna uzņēmuma reģistrāciju vienkāršu un ātru, turklāt bez kompromisiem ar likumdošanu un uzņēmējdarbības drošību. Šis projekts jau darbojas 20 sabiedrisko pakalpojumu punktos un tiks paplašināts visos kontinentālās Portugāles reģionos līdz 2006. gada vidum. Paredzēts, ka tiks izveidots vienots pakalpojums visiem norēķiniem, kā arī elektroniskajai fiskālajai un muitas kontroles procedūrai;

·         specifisku programmu ieviešana, lai uzlabotu uzņēmumu ārējo konkurētspēju, piemēram, programmas Inov-Jovem un Inov-Contacto paredz ieviest uzņēmumos vadības, tehnoloģiskās, mārketinga un starptautiskās sadarbības kompetences; programma Ligar Portugal (Savienojam Portugāli) ievieš informācijas sabiedrības nacionālo stratēģiju un veicina piekļuvi platjoslas internetam; iniciatīvas Novas Oportunidades (Jaunās iespējas) mērķis ir pārkvalificēt aptuveni miljonu portugāļu;

·         AGIIRE programmas ieviešana, lai paātrinātu biznesa procesu restrukturizāciju, ko pārrauga Portugāles Ekonomikas un inovācijas ministrija, kā arī Darba ministrija;

·         tādas stratēģijas ieviešana, kas finansiāli labāk atbalstītu pensiju sistēmu, piemēram, ieviest jaunu vecuma pensiju sistēmu valsts ierēdņiem (pieņemts 2006. g. janvārī) u. c.

Tehnoloģiskais plāns sankcionē šīs un citas iniciatīvas, kuras jau ir adaptētas (pielāgotas) pirmajos astoņos mēnešos, kopš sāka strādāt jaunā valdība.

 

Portugāles Tehnoloģiskais plāns

Saskaņā ar Pasaules Bankas attīstības rādītāja 2005. gada datiem Portugāle posmā no 1960. līdz 2002. gadam bija reģistrēta kā valsts ar 12. lielāko ekonomikas gada pieaugumu (3,8 %) pasaulē. Tā ir skaidra liecība, ka Portugāle spēj augt. Pēdējo gadu ekonomikas stagnācija gan pagaidām it kā par to neliecina, bet potences gluži tāpat kā vulkāna izvirdums var parādīties pēkšņi, kad uzkrāti spēki un sagatavota augsne. Tomēr darāmā vēl daudz, īstenojot iepriekš minētos Lisabonas nacionālās stratēģijas un nacionālās reformas mērķus, arī ar IKT palīdzību.

Viens no Portugāles valdības stratēģiskajiem mērķiem ir Tehnoloģiskais plāns, kas sācis darboties kopš 2005. gada. Tas nav jāuztver kā vēl viena diagnoze: tas ir darbības plāns, kura uzdevums ir ieviest praksē un atdzīvināt virkni pasākumu, kas stimulētu radošo iniciatīvu izplatību, asimilāciju un zināšanu izmantošanu kā rīku, lai pārvērstu Portugāli par dinamiskas ekonomikas valsti, kura spētu apliecināt savu potenciālu globālās ekonomikas kontekstā.

Tehnoloģiskajā plānā liela loma ir tirgum, kas tiek pētīts kā mehānisms, kurš rosina tautsaimniecības aktivizēšanos. Tomēr, ja tirgus nedarbojas veiksmīgi, tajā neienāk investīcijas, inovatīvi risinājumi, nenotiek izpēte un attīstība. Līdz šim Portugālē investīcijas darbinieku izglītošanā un pētnieciskajā darbā nav bijušas pietiekamas vai arī nav veiksmīgas. Tirgus disfunkcija un tautsaimniecības stagnācija tur ir visai izteikta. Tiesa, ar Eiropas Savienības atbalstu ir sakārtota liela daļa Portugāles zinātnisko, tehnoloģisko un inovāciju infrastruktūru – R&D laboratorijas, augstākās izglītības institūcijas, uzņēmumu un biznesa asociācijas, tomēr nav nodibinātas saites starp tām.

Tehnoloģiskais plāns īpaši akcentē kvalificētu speciālistu apmācības un aktīva zinātniski pētnieciskā darba izvēršanas nepieciešamību, kā arī tehnoloģiju modernizāciju Portugālē. Izšķiroša nozīme būs šādu Portugāles Tehnoloģiskā plāna punktu realizācijai:

• zināšanu sabiedrības izveide Portugālē;

• publiskā piedāvājuma Internets visiem iedzīvotājiem izveide;
• platjoslas interneta nodrošinājums visās Portugāles skolās un virtuālās mācību vides skolu atvēršana;
• virtuālo tehnisko centru radīšana;
• digitālā piekļuve kultūras saturam;
• digitālā kino tīkla un digitālo bibliotēku izveide;
• datoru drošības stratēģijas attīstība;
• modernu, uz tehnoloģijām bāzētu apmācības procesu stimulēšana augstskolās, ieviešot t. s. Boloņas procedūru. Ar šādas reformas palīdzību iespējams stimulēt studentu, pasniedzēju un zinātnieku skaita palielināšanos;

• zinātnieku birža, kur vērtspapīru vietā tiek vērtēti zinātnieki, kurus var salīgt darbam ārvalstu uzņēmumu projektos. Tādējādi notiek Portugāles un citu valstu zinātnieku nolīgšana darbam ārzemēs (piemēram, kāda pētījuma testēšanā), parasti uz neilgu laiku.

Tieši tādu ekonomiskās krīzes situāciju, kādā patlaban atrodas Portugāle, visefektīvāk iespējams pārvarēt ar moderno tehnoloģiju un zinātnisko inovāciju palīdzību. Tā kā Portugālei pašai nepietiek augsti kvalificētu profesionāļu, viens no stratēģiskajiem virzieniem ir piesaistīt ārvalstu, īpaši kaimiņvalsts Spānijas speciālistus, izveidojot kopīgu Portugāles un Spānijas R&D institūtu. Plānots izveidot arī tematiskus zinātnes un tehnoloģiju datu pārraides tīklus.

Portugāles tehnoloģiskajā plānā paredzēts stimulēt inovāciju mazajos un vidējos uzņēmumos, ieviešot īpašu kompensācijas mehānismu, kā arī veicināt dinamisku reģionālo tirgu konkurenci. Viens no investīciju avotiem uzņēmējdarbības palielināšanai varētu būt arī riska kapitāla sistēmas pārstrukturizēšana, lai veicinātu privātās investīcijas. Paredzēts izveidot nacionālo loģistikas sistēmu, radīt radniecīgu tautsaimniecības nozaru klāsterus visā valsts teritorijā un intelektuālā maģistrālā tīkla infrastruktūru. Vārdu sakot – vairāk iniciatīvas un jaunu tehnoloģisku atklājumu, kas palielinātu Portugāles IKT nozares uzņēmumu konkurētspēju un paplašinātu tirgus virzienus.

 

Tehnoloģija – digitālās plaisas aizpildīšanai

Tehnoloģiju loma sabiedrības sociālajā un ekonomiskajā attīstībā pēdējās desmitgadēs tiek aizvien vairāk novērtēta, bet stabilā informācijas sabiedrībā internetam un svarīgākajiem e-pakalpojumiem jābūt pieejamiem visiem. Portugālei līdz šim mērķim vēl ejams tāls ceļš, bet nav šaubu, ka tas tiks sasniegts.

Līdz 2010. gadam Portugāle plāno dubultot regulāru interneta lietotāju skaitu, aptverot 60 % Portugāles iedzīvotāju; trīskāršot mājsaimniecību daudzumu ar platjoslas interneta piekļuvi; iegādāties varāk datoru skolām, lai sasniegtu proporciju – viens dators uz katriem pieciem skolēniem. Portugāles informācijas sabiedrības nākotnes mērķis ir arī vismaz līdz 40 % palielināt to strādājošo skaitu, kas ikdienā lieto internetu darba vajadzībām; vismaz līdz 25 % palielināt iedzīvotāju skaitu, kuri regulāri izmanto e-biznesu; nodrošināt visu svarīgāko sabiedrisko pakalpojumu pieejamību internetā; stimulēt tālstrādāšanas un telemedicīnas attīstību, īpaši cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, lai tos iekļautu e-sabiedrībā.

Tā kā Portugāles sekmīgai attīstībai nepieciešams vairāk izglītotu cilvēku, valsts apņēmusies atvieglot datoru iegādi studentiem. Pērkot datoru, kura cena nepāsniedz 500 eiro, studenti saņem īpašu valsts garantētu 250 eiro atlaidi. Tiesa, šādas atlaides nesaņem tie studenti, kuru ģimeņu ienākumi ir pietiekami augsti.

 

Vairāk augsta līmeņa profesionāļu

Lielākajai daļai Portugāles iedzīvotāju ir tikai pamatizglītība, un augstskolu beidzēju tur ir visai maz (11 % pretstatā 21,8 % - ES vidējais rādītājs pirms paplašināšanās). Tas nozīmē, ka vairumam Portugāles strādājošo (īpaši pēc 30 gadiem) nav atbilstošas kvalifikācijas, lai veiksmīgi konkurētu Eiropas darba tirgū. Aina ir nedaudz cerīgāka jauniešu vidū: 2004. gadā pusei Portugāles iedzīvotāju vecumā līdz 22 gadiem bija vismaz pilna (12 gadu) vidējā izglītība, kas 1993. gadā bija tikai 37,8 %. Tomēr arī šis pieaugums ir daudz par mazu, lai 2010. gadā sasniegtu Eiropas vidējās izglītības mērķi – 85 %. Jaunajās ES dalībvalstīs jau tagad ir vairāk nekā 70 % jauniešu ar vidējo izglītību, bet, piemēram, Čehijā un Slovākijā – pat vairāk nekā 90 %. 

Portugālē ir ļoti maz augstskolu beidzēju, kas pievērsušies zinātnei un tehnoloģijām. To ir krietni mazāk nekā ES vidēji (pirms paplašināšanās) un Spānijā, kur relatīvais augstskolu beigušo zinātnieku un tehnologu skaits ir 60 %. Tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc nacionālajā reformu plānā paredzēts veidot R&D institūtu sadarbībā ar Spāniju un, protams, izmantojot arī spāņu zinātniekus.

Valsts tehnoloģiju plānā paredzēts, ka līdz 2010. gadam jāsasniedz šādi izglītības mērķi:

• apmācīt miljonu kvalificētu darbinieku;
• nodrošināt dubultās sertifikācijas kursus vidusskolas 12. klases līmenī vairāk nekā 650 000 jauniešu;
• paaugstināt augstskolu beidzēju skaitu, kas specializējas zinātnē un tehnoloģijās līdz 12 uz katriem 1000 iedzīvotājiem;
• palielināt zinātnieku skaitu Portugālē līdz 5,3 uz katriem 1000 iedzīvotājiem. Tas nozīmē, ka Portugālei vajadzīgi pusotras reizes vairāk zinātnieku nekā šobrīd, lai sasniegtu ES vidējo rādītāju;
• dubultot valsts investīcijas pētniecības darba attīstībai līdz 1% no nacionālā kopprodukta. Šo investīciju galvenais mērķis – aizpildīt 1000 papildu vakances valsts zinātnisko pētījumu centros. Ievērības cienīgs ir arī plāns trīskāršot reģistrēto patentu skaitu.

 

Fiksēto sakaru  tirgus 

Operatori

2005. gada nogalē Portugālē bija reģistrēti 22 fiksētā tīkla pakalpojumu operatori, bet tikai 14 no tiem reāli darbojās šajā vizienā. Viens no tiem piedāvā tikai tiešo tīkla piekļuvi, trīs – tikai netiešo piekļuvi, bet pārējie – gan tiešo, gan netiešo (ar citu operatoru starpniecību) piekļuvi.

Kopējais fiksētā tīkla pieslēgumu (piekļuves) skaits 2005. gada nogalē bija 4 127 000, kas ir aptuveni 40 piekļuves (fiksēto tālruņa līniju) uz 100 iedzīvotājiem. Salīdzinājumā ar pērnā gada trešo ceturksni pieslēgumu skaits gandrīz nav mainījies, lai gan iepriekš bija vērojama neliela analogā tīkla pieslēgumu samazināšanās. 

Lielākā daļa fiksētā tīkla tirgus pieder Portugal Telecom Group (Grupo PT). 2005. gada nogalē Grupo PT nodrošināja 89,3 % fiksētā tīkla pieslēgumu, kas ir par 1,6 % mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī un par 4,2 % mazāk nekā 2004. gada nogalē.

 

Klienti

2005. gada nogalē Portugālē bija 3,133 miljoni fiksētā tīkla tiešās piekļuves klientu. Lai gan Grupo PT klientu skaits nedaudz samazinās, toties ir lielāks pieprasījums pēc alternatīvo operatoru tiešās piekļuves pakalpojumiem (viņu klientu skaits palielinājies par 19,1 %). Tas noticis galvenokārt tādēļ, ka šie operatori piedāvā fiksētos telefona pakalpojumus komplektā ar kabeļu televīziju un/vai internetu. Tieši šādi mūsdienīgi piedāvājumi arī stabilizē fiksēto līniju klientu skaitu. 

Netiešā piekļuve ar operatora iepriekšējās izvēles palīdzību 2005. gada nogalē bija palielinājusies par 1,1 %, sasniedzot 470 000 klientu.

Kopējais balss trafiks, kas sākas fiksētajos tīklos, 2005. gada nogalē Portugālē bija 2,513 miljardi minūšu (~ 801 miljons sarunu). Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni minūšu kopējais apjoms pieauga par 2,7 %, turpretī pašu sarunu skaits saruka par 2,3 %. Savukārt salīdzinājumā ar 2004. gada nogali sarunu skaits bija sarucis par 4,7 %. Šīs izmaiņas norāda uz to, ka samazinās iekšzemes sarunas uz fiksētā tīkla numuriem (par 3,6 % mazāk minūšu un par 4,8 % mazāk sarunu salīdzinājumā ar 2004. gada nogali) un arī uz mobilajiem numuriem (par 0,8 % mazāk minūšu un par 5 % mazāk sarunu nekā iepriekšējā gadā). Pilnīgi pretēja tendence vērojama izejošajā starptautiskajā trafikā, kur minūšu apjoms palielinājies par 18 %, bet zvanu skaits – par 25,7 %.

 

Mobilo sakaru tirgus 

Operatori: Vodafone Portugal (Comunicações Pessoais, SA), TMN (Telecomunicações Móveis Nacionais), SA,  Optimus Telecomunicações, SA.

2005. gada nogalē Portugālē bija 11,4 milj. mobilo pakalpojumu klientu, un tas ir par 2,8 % vairāk nekā III ceturksnī, bet par 10,5 % vairāk nekā 2004. gada nogalē. Priekšapmaksas kartes Portugālē lieto 81,2 % klientu.

2005. gada beigās mobilo tālruņu blīvums Portugālē bija 108,7 %, kas ir krietni virs ES vidējā līmeņa (97,9 %). 2005. gada IV ceturksnī noticis aptuveni 1,63 miljardi mobilo sarunu, kas ir par 3,6 % mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī, bet par 6,2 % vairāk nekā iepriekšējā gadā. Sarunu skaits no fiksētā tīkla uz mobilo no III līdz IV ceturksnim samazinājās par 5,5 %. 2005. gada nogalē mobilie lietotāji vidēji sāka 47 sarunas katru mēnesi, no kurām 34 notika tā paša operatora iekšējā tīklā.

Krietni audzis arī īsziņu daudzums – līdz 1,69 miljardiem īsziņu (6,3 % pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni un 147,8 % pieaugums salīdzinājumā ar 2004. gada nogali). Vidēji katrs klients nosūtījis 49 īsziņas (pirms gada – 46). Tas lielā mērā saistāms ar mobilo operatoru pakalpojumu un atlaižu reklāmas kampaņām.

 

Kabeļtelevīzija

2005. gada III ceturkšņa beigās 27,8 % Portugāles mājsaimniecību abonēja kabeļtelevīzijas apraides pakalpojumus. Visaugstākā kabeļu TV izplatība bija Madeiras salās – 68,9 %. Šī teritorija piedzīvoja arī vislielāko kabeļu TV pieaugumu – 222 % gada laikā (tas saistāms arī ar to, ka ciparu kabeļtelevīzija aizvien straujāk nomaina analogo).

2005. gada III ceturksnī Portugālē bija vairāk nekā 3,7 milj. ar kabeļtelevīziju aprīkotu mājsaimniecību, t. i., par 3,7 % vairāk nekā iepriekšējā gadā. Vislielākais pieaugums gada laikā bija vērojams Algarvē (par 5,4 %).

Šajā pašā laika posmā Portugālē bija 393 000 televīzijas pakalpojuma DTH (Direct-to-Home) abonentu, kas bija par 6% vairāk nekā tajā pašā laikā pirms gada. Šo pakalpojumu nodrošina DTH tehnoloģija.

 

Interneta piekļuve

2005. gada III ceturkšņa beigās Portugālē bija reģistrēti 40 uzņēmumu, kuri vēlējās nodrošināt interneta piekļuves pakalpojumus. No tiem 30 reāli darbojas šajā virzienā.

Šajā pašā laika posmā Portugālē bija aptuveni 1,4 miljoni interneta piekļuves pakalpojumu klientu, kas bija par 6,6 % vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. No tiem 1,1 miljons bija platjoslas pakalpojumu klienti, kas bija par 84 000 vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Salīdzinājumā ar 2004. gada III ceturksni panākts 51,4 % klientu skaita pieaugums. Turklāt četrus no katriem pieciem platjoslas pieslēgumiem nodrošināja ADSL tehnoloģija.

No 1,2 milj. mājsaimniecību, kurām ir interneta pieslēgums, 932 000 bija platjoslas piekļuve, kas ir aptuveni 26 % no valsts kopējā mājsaimniecību skaita. Privātie klienti joprojām dod priekšroku piekļuvei caur kabeļa modemu. 2005. gada septembra beigās bija 474 000 jeb 51 % kabeļa modema pieslēguma klientu, pārējie izmantoja ADSL.         

Biznesa lietotāju segmentā ADSL joprojām ir galvenā interneta piekļuves tehnoloģija. 2005. gada III ceturkšņa beigās bija 183 000 ADSL piekļuves klientu pret 17 000 ar iezvanpieejas piekļuvi, 14 000 ar kabeļa modema un aptuveni 2 800 ar nomāto līniju piekļuvi.

Vislielākais platjoslas pakalpojumu sniedzējs ir Grupo PT, kura klienti pēdējos divos ceturkšņos tomēr ir samazinājušies (78,6 % 2005. g. sept., par 1% mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī un par 2,6% mazāk nekā 2004. gadā).

2005. gada III ceturkšņa beigās platjoslas pārklājums (kopējais klietu skaits pret kopējo iedzīvotāju skaitu) bija 10,8 %, par 0,8 % vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

Saskaņā ar ECTA datiem platjoslas interneta piekļuves (ADSL un kabeļu modemi) pārklājums Portugālē 2005. gada vidū bija nedaudz mazāks par ES vidējo rādītāju (10 %; ES vidēji – 10,4 %), bet III ceturksnī jau pārsniedza to, palielinoties līdz 10,8 %.

 

Portugāles IKT uzņēmumi

Telekomunikāciju attīstība Eiropā un pasaulē sasniegusi augstu līmeni, un Portugāles uzņēmumi allaž aktīvi piedalījušies jaunu produktu izstrādē, lai apmierinātu visdažādākās klientu vēlmes. Lūk, daži no tiem.

Altitude Software, S.A. (www.altitude.com/portugal/index.cfm) ir vadošais neatkarīgais Eiropas kontaktu centru ārpakalpojumu sniedzējs ar īpašu piedāvājumu - Altitude Unified Customer Interaction™ (Altitude uCI) produktu līniju. Tas dod iespēju jebkuram uzņēmumam (arī maziem un vidējiem) nodibināt regulāru kontaktu ar klientiem, sniegt konsultācijas, informēt par uzņēmuma jaunumiem, sūtīt e-pastu, efektīvi organizēt kampaņas utt. Uzņēmuma centrālais birojs atrodas Lisabonā, bet biroji ir vēl astoņās citās valstīs, kas atrodas Londonā, Briselē, Parīzē, Madridē, Dubajā, Pekinā, Toronto, Sanpaulo. Altitude Software strādā vairāk nekā 65 000 operatoru, kuri apkalpo aptuveni 600 biznesa klientus 50 pasaules valstīs gan paši, gan izmantojot partneru resursus (Avaya, British Telecom, France Telecom, Philips, NextiraOne, 3D Networks u.c.). Altitude partneri ir arī tādi vadošie sistēmu integratori kā Accenture, CGE&Y, IBM, Atos Origin un Soluziona.

 

Critical Software, S.A. (CSW) (www.criticalsoftware.com) dibināts 1998. gadā. Uzņēmuma birojos, kuri atrodas dažādās Portugāles, Lielbritānijas un ASV pilsētās, strādā aptuveni 110 darbinieku. Critical Software nodrošina strukturētos risinājumus (tehniskos pakalpojumus un tehnoloģijas) šādiem IT virzieniem: uzņēmuma lietojumprogrammu integrācija un datubāzes, tīkla programmatūra, vadība un kontrole, iegultā programmatūra (embedded software) u. c. Critical Software atbalsta klientus dažādos pasaules tirgos, to skaitā industrija, telekommunikācijas, transports, finanses un ASD (aeronautika, kosmoss, aizsardzība).

 

Link Consulting, S.A. (www.link.pt) pazīstams ar risinājumiem, kurus izmanto mobilā tīkla vadības (MNM) platformā: mobilā tīkla vadības atbalstam, plānošanai, pareizajai tīkla parametru izvēlei utt. Dažādu piegādātāju tehnoloģiju (GSM, UMTS, Wi-Fi) un tīkla elementu atbalsts ļauj vienkāršot un automatizēt radiofrekvenču tīkla plānošanu un vadību, iegūstot labākos nosacījumus augstai tīkla kvalitātei, turklāt tērējot mazākus resursus un pazeminot operatora izmaksas.

 

Mobicomp (www.mobicomp.com) ir vadošais mobilo un bezvadu norēķinu risinājumu piegādātājs, dibināts 2000. gadā. Tā lielākie klienti ir MillenniumBCP – Eiropas finanšu pakalpojumu grupa un lielālā Portugāles privātā banka, GalpEnergia – lielākā degvielas kompānija, TMN – lielākais mobilais operators un trešais telekomunikāciju uzņēmums Eiropā, kurš ieviesis UMTS pakalpojumus. Starp uzņēmuma klientiem ir arī biznesa intelekta risinājumu, video, multimediju un izklaides, kā arī vairumtirdzniecības uzņēmumi Portugālē, Spānijā, Brazīlijā un vairākās citās valstīs.

 

Movensis, S.A (www.movensis.com) dibināts 2000. gadā un jau kopš paša sākuma nodarbojas tieši ar mobilo risinājumu izstrādi populārākajām mobilajām platformām, to skaitā tiešsaistes risinājumi (WAP, GPRS) un off-line risinājumi (PDA ar WinCE, Palm). Movensis piedāvā kompetentus konsultatīvos pakalpojumus: biznesa novērtējums un modeļi, biznesa procesa pārstrukturizācija, specifisku industriālo risinājumu izstrāde utt.

 

Quadriga, Lda (www.quadriga.pt) ir viens no pirmajiem uzņēmumiem pasaulē, kurš sāka piegādāt programmatūru bezvadu komunikatoriem. Quadriga ātri kļuva par mobilo tālruņu lietojumprogrammu līderi. Šobrīd Quadriga piegādā vairākas jaunas un ļoti perspektīvas šūnu tīklu lietojumprogrammas. Uzņēmums kļuvis par vienu no vadošajiem lietojumprogrammu, rīku un pakalpojumu piegādātājiem mobilā tālruņa savienošanai ar datoru.

 

Sonae.COM (www.sonae.com) ir Sonae Group apakšholdings, kura darbības viziens ir mobilās un fiksētās telekomunikācijas, internets un multimediji. Galvenais mērķis ir vienkāršs un ambiciozs: kļūt par integrēto telekomunikāciju pakalpojumu piegādātāju līderi Portugālē.

Wedo Consulting (www.wedo.pt) ir viens no vadošajiem programmatūras risinājumu piegādātājiem komunikāciju, kabeļu TV un interneta tirgū. WeDo Soft piegādā komunikāciju pakalpojumus arī citu valstu operatoriem, piedāvājot specifiskus un elastīgus risinājumus, kas atbilst konkrētā uzņēmuma biznesa stratēģijai.

 

YDREAMS Informatica S.A (www.ydreams.com) ir Portugāles tehnoloģisko risinājumu piegādātājs. Uzņēmums ir izstrādājis pilnīgi jaunas, vēl nepatentētas tehnoloģijas vairākās nozarēs, piemēram, maršrutēšanas optimizācija, apjomīgu datu atrašanas iespējas, kā arī starptautisku apbalvojumu nopelnījusī īpaši oriģināliem kino specefektiem paredzētā programmatūra. YDreams izstrādā produkciju, pielāgotus risinājumus un pakalpojumus četriem lieliem tirgus virzieniem: reklāma, izklaide, izglītība un kultūra un vide. Pēdējos piecos gados YDreams radījusi nepārspējamu reputāciju, pierādot, kā radoši izmantot tehnoloģijas gan Portugālē, gan citu valstu tirgū, kur šis uzņēmums darbojas – Holandē, Francijā, Spānijā, Lielbritānijā, Vācijā, Ķīnā, Brazīlijā.

 

Portugal Telecom pirms dažiem gadiem sadarbībā ar partneru Siemens, Alcatel un Ericsson mātes uzņēmumiem sāka veidot 789,8 miljonu USD vērto ātrgaitas mobilo pakalpojumu tīklu. Portugal Telecom, valsts vadošais telekomunikāciju uzņēmums (precīzāk – tā meitas uzņēmums TMN), ieguva vienu no četrām izsolītajām 3G licencēm, par kuru samaksāja 92,9 miljonus USD. Siemens Vācijas uzņēmums būvēja UMTS maģistrālo tīklu, un visi trīs partneri piegādā tīkla aparatūru un tālruņus. Jaunais tīkls sāka darboties 2002. gadā.

 

Vodafone Portugal ir atzīts par visdinamiskāko un novatoriskāko nozares uzņēmumu šajā reģionā, nodrošinot ar moderniem mobilajiem pakalpojumiem vairāk nekā četrus miljonus klientu. Tas pirmais valstī 2004. gada februārī ieviesa 3G/UMTS multimediju pakalpojumus, videozvanu, videoziņojumus un 3G datu karti. Saprotot, cik liela nozīme ir iegūt lietotāju kritisko masu, Vodafone Portugal izmantoja izdevību un pieņēma izaicinājumu, kopā ar partneriem Radvision un Collab (tas arī ir Portugāles uzņēmums, kurš piegādā videokontaktu centra tehnoloģiskos risinājumus un SIP arhitektūru, kurā integrēts 3G, SIP, VoIP un video) izveidojot pirmo 3G videokontaktu centru pasaulē, kur operatori piedāvā gan izmēģināt un iegādāties 3G videopakalpojumus, gan sniegt tehniskas konsultācijas. Tas ir itin pārliecinoši, jo klients runā ar konkrētu operatoru, kuru ne vien dzird, bet arī redz tālruņa displejā. Vodafone Portugal 3G videokontaktu centrs šobrīd vienlaikus spēj apkalpot 120 videozvanus, bet, pateicoties elastīgajai tīkla arhitektūrai, vajadzības gadījumā ienākošo videozvanu pieņemšanas ierīces (un arī to apkalpojošo operatoru skaitu) iespējams palielināt. Šis videokontaktu centra risinājums nodrošina nemanāmu pāreju starp 3G - 324M (multivides komunikāciju bāze 3G tīklos) un SIP, H.323, MPEG4 un RTSP (multivide uz IP bāzes). Katrā ziņā šīs iniciatīvas risks un pašu 3G pakalpojumu piedāvājums Portugālē ir attaisnojies, jo jau 2005. gada pavasarī, gadu pēc 3G komercpiedāvājumu sākuma, Vodafone Portugal varēja secināt, ka klientu interese pārsniegusi uzņēmuma cerības. Tātad vismaz mobilo komunikāciju ziņā Portugāle nebūt nav atpalikusi valsts, un lietotāji ir pilnīgi gatavi jauno tehnoloģiju izaicinājumam. Kas zina, varbūt tur nākotnē būs vērojams līdzīgs 3G popularitātes fenomens kā Hutchison Whampoa Itālijā?!

Gunta KĻAVIŅA