E-veselības kontūras Latvijā

 

Aprīlī Baltic IT&T konferences ietvaros Rīgā tikās e-veselības koncepciju un produktu izstrādātāji un ieviesēji no daudzām Eiropas valstīm. Uzmanību piesaistīja arī Latvijas firmas Meditec (Medicīnas informācijas tehnoloģiju centrs) valdes priekšsēdētājas Anitas Straujumas prezentācija par firmas produktu Ārsta birojs, kas Latvijas tirgū ir jau piecus gadus. Šķita interesanti uzzināt, kā pašlaik Latvijas virzību e-veselības lauciņā vērtē izstrādātājs, kas attīsta IT risinājumus medicīnas iestādēm.

 

E-veselība nav jauns IT modes virziens

Anita Straujuma domā, ka visās valstīs pašreiz aktīvais e-veselības izstrādes produktu tirgus ir procesā objektīvu iemeslu dēļ: internets ir atvieglojis informācijas pieejamību visās nozarēs, arī medicīnā. Katram cilvēkam ir vajadzīga informācija par veselību, lai viņš zinātu organisma stiprās un vājās puses un pats būtu savas veselības kalējs. Otrs aspekts – pašreizējā mobilitāte rada prasību, lai veselības dati krīzes gadījumā cilvēku pavada neatkarīgi no tā, vai viņš brauc uz Liepāju vai Sidneju. Jebkur var būt vajadzīga neatliekama ārsta palīdzība, un īpaši kritisks stāvoklis veidojas, ja pacients ir bezsamaņā. Tad elektroniskā pieeja datiem par alerģijām, lietotajiem medikamentiem, hroniskām kaitēm u. tml. var palīdzēt glābt dzīvību. Tādēļ jau arī saistībā ar iedzīvotājiem visās valstīs runājam par e-veselību, nevis e-medicīnu, kas neapšaubāmi ir šaurāks jēdziens.

Ar elektronisko datu pieejamību tieši veselības aprūpē IT var sevi apliecināt tāpat vai daudz efektīvāk, kā tas jau noticis banku, finanšu vai grāmatvedības jomā. Katra cilvēka veselības aprūpe ikvienā iestādē tiek dokumentēta, un līdzās pacienta vizīšu dokumentācijai krājas arī speciālistu slēdzieni, rentgenogrammas un laboratorisko izmeklējumu dati, kā arī norēķinu dokumenti par saņemtajiem pakalpojumiem. Papīra formā tos ir grūti glabāt (aizņem daudz vietas), bet vēl grūtāk izmantot – atrašana, analīze, lai noskaidrotu kāda procesa dinamiku, – visas šīs darbības saistītas ar speciālistu roku darbu. Ja to veic dators, tad medicīnas personālam paliek vairāk laika, ko veltīt pašam slimniekam.

A. Straujuma atzīst, ka visās pasaules valstīs pašlaik gan ir pietiekami daudz e-veselības izstrādņu, taču universāla produkta, piemēram, tāda kā ARHI CAD arhitektūrā, pagaidām nav. Ja nu vienīgi AGFA radioloģijas nodaļu digitālo attēlu arhivēšanas sistēmas, ko lieto visā pasaulē.

Taču šajā nozarē sevi pieteikuši gandrīz visi lielie zīmoli – ne tikai Microsoft, bet arī Oracle, HP, Siemens.

 

No Microsoft līdz Tartu universitātei

Anita Straujuma IT risinājumu jomā medicīnā strādā septiņus gadus, redzēts ir daudz – no Microsoft produktu prezentācijām Sietlā līdz Tromses universitātei Norvēģijas ziemeļos pie polārā loka. Šķiet, ka ar vienotu e-veselības risinājumu visvairāk paveicis Microsoft, kas tādu pašlaik ievieš Austrālijā. Skaidrs ir viens – katrā valstī strādā firmas, kas e-veselības risinājumus attīsta atbilstoši savām vajadzībām. Norvēģijā visa veselības aprūpe ir valsts rokās, un IT tehnoloģiju lietojums ir attīstīts visos reģionos. Norvēģijā ir savi nacionālie IS izstrādātāji - DIPS un ProfDoc (firmas un arī produkta nosaukums). Somijā izstrādātājs ir Tieto Enator, kura IS ir daudzās slimnīcās.

Valstīm ir dažādas prioritātes. Piemēram, valstīs, kur ir apgrūtināta satiksme reljefa un klimata dēļ, straujāk attīstās telemedicīna, bet tur, kur ir samērā daudz nelielu slimnīcu, cenšas izveidot vienotu valsts mēroga slimnīcu tīklu. Protams, ka visur tiek domāts par efektivitāti un to, kā ieguldījumi atmaksāsies. Katrs lokālais izstrādātājs tomēr cer, ka varēs savu produktu realizēt arī ārpus valsts, jo vienas valsts tirgus ir par šauru, lai izstrādātājs gūtu peļņu. Tāpēc arī ir svarīgi just valsts sapratni un atbalstu.

Lielisks piemērs ir Igaunija un Tartu universitāte, kas spējusi realizēt vienotas valsts mēroga datubāzes ideju. DB ir dublēta - izvietota Tartu un Tallinā, lai nebūtu drošības problēmu. Milzīgajā datubāzē nonāk standartizēti slimnīcu dati, un pašlaik jau tiek pabeigta sistēma, kas ģimenes ārstiem dos pieeju šo datu izmantošanai. Tartu universitāte ir arī sākusi darbu, lai aizstātu e-slimnīcas IS Ester ar modernāku risinājumu.

Anita Straujuma domā, ka ļoti svarīgi, lai līdzās IS izstrādātāju aktivitātēm būtu arī speciālistu iniciatīva, kuru atbalsta valsts. Latvijā e-veselības poligons varētu būt P. Stradiņa klīnika, kur ir nozīmīgas iestrādes telemedicīnā un ieviesti arī dažādi e-slimnīcas risinājumi. Viņasprāt, nozīmīgs valsts politikas apliecinājums bija 2005. gadā MK pieņemtās pamatnostādnes e-veselībā, kuru turpinājums tagad ir Ernst &Young e-veselības risinājuma arhitektūras izstrāde (projekta vadītājs Ivars Solovjovs). E-veselības pamatnostādnes ir svarīgas visiem spēlētājiem – tās iezīmē sistēmas izveides secību un perspektīvu. Ar šīm aktivitātēm Latvija iekļaujas pārējo valstu kontekstā.

 

Mobilitāte, kvalitāte, nauda

Izstrādātāji katrā valstī veido aplikācijas ar valstij nepieciešamo specifiku, ievērojot lokālo likumdošanu. Meditec ar produktu Ārsta birojs Latvijā ir līderis. Pašlaik tiek izstrādāta trešā versija. Ārsta birojam ir trīs modifikācijas – slimnīcai, poliklīnikai un ģimenes ārsta praksei. Produkts ieviests vismaz 20 ārstniecības iestādēs, tostarp Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā, Jelgavas, Madonas, Cēsu, Tukuma slimnīcā. Protams, tas nevar notikt bez personāla ieinteresētības. A. Straujumas pieredze liecina, ka viss sākas pa iestaigāto taciņu – vispirms ievieš grāmatvedības, lietvedības/personāla vadības IS un tikai tad seko IS uzvaras gājiens citās slimnīcas struktūrās – vispirms radioloģijas nodaļās un laboratorijās, jo tur ieguvumi ir vislielākie (ne gluži naudas izteiksmē), bet tiek uzlaboti darba apstākļi, saīsināts apkalpošanas laiks, nodrošināta datu kvalitāte.

Bet galvenais ieguvums - dati par pacientu atrodas vienkop un ārsts tos saņem tūlīt. Kā mūsu, tā citu valstu sistēmās to nodrošina viens no e-slimnīcas IS moduļiem - pacienta elektroniskā slimības vēsture (ESV). Šī sistēmas daļa uzkrāj datus par specifiskiem izmeklējumiem (piemēram, no radioloģijas nodaļas, ķirurģijas nodaļas, no laboratorijām – analīzes) un no tām IS dati nonāk ESV. Šīs specializētās IS bieži ir integrētas ar laboratorijas vai izmeklējumu aparatūru, un tās mērījumi nepastarpināti tiek fiksēti IS un no turienes ESV. Tā ir digitāla datu plūsma, kur cilvēks neiejaucas. Tie ir kvalitatīvi dati, varētu teikt, ideāli – bez kļūdām, kas rodas tad, ja datus ievada ar roku.

Lai visu integrētu valsts mērogā, svarīgas ir ne tikai saites starp atsevišķo struktūru IS slimnīcā, bet arī ārpus tās. Maksimālo efektu pacientu veselībai šie dati dos tad, kad slimnīcas IS dati būs pieejami poliklīnikas un ģimenes ārstiem un otrādi. Taču arī lokāli digitālie dati ir milzu progress, jo vajadzības gadījumā tos var piegādāt kaut vai ar SMS sūtījumu uz mobilo telefonu.

 

Jāgrib draudzēties

Vecās pasaules problēma - vispārējā medicīnas personāla neieinteresētība IT apguvē. MS mītnē ASV, rādot, kā izstrādātājs strādā ar saviem e-veselības produktiem, A. Straujumai bijusi saruna arī par to, ka mediķiem visā pasaulē grūti ir pāriet uz datora lietošanu. Augstas klases IS ārstiem palīgā nāk diktofonu centri, kur datus ievada operatori, kā arī balss atpazīšanas sistēmas – ārsts runā ar datoru un dators veic darbību.

Lai panāktu veselības iestāžu atvērtību jaunajām tehnoloģijām, psiholoģisku gatavību atteikties no vecajiem stereotipiem un strādāt ar instrumentu (datoru) tur, kur iepriekš dominēja tiešais kontakts, nevis pastarpinājums, jau studiju gados akadēmijā ir jābūt priekšmetam, kas dod priekšstatu par IT iespējām, par pacientu DB veidošanu, par datu un attēlu glabāšanu un ieguvi no arhīviem.

To, ka arī jauno tehnoloģiju izstrādātāji apzinās cilvēka pieķeršanos tiešajam kontaktam, Anita Straujuma ilustrē ar piemēru, ko vērojusi jauna veida monitoru prezentācijā, kur lietotājs attēlu monitorā pārvalda tiešā kontaktā ar plaukstu un pirkstiem – attēloto struktūru ir iespējams iztaustīt ar pirkstiem, paplest, sašaurināt, satvert lokālu gabaliņu un izvilkt uz āru vai iespiest uz iekšu.

Tas no nākotnes sapņu vīzijām, bet izstrādātāji domā par to, ka jau šodien valstij jāsadarbojas ar privātajiem investoriem un zinātniekiem, lai ārstu vajadzībām tiktu radīta arī zināšanu bāze. Bet par to – citā reizē.

Laura KALINKA