Latvija ieņem 39. vietu pasaulē e-gatavībā

 

Economist Intelligence Unit un IBM Institute for Business Value ir publicējuši ikgadējo pētījumu un reitingu tabulu par 68 pasaules valstu tā dēvēto e-gatavību. Latvija ierindojusies 39. vietā (37. vieta 2005. gadā), bet Centrālās un Austrumu Eiropas valstu vidū ieņem 8. vietu. Igaunija pasaules valstu reitingā atrodas 27. vietā (26. vieta 2005. gadā), Lietuva – 38. vietā (40. vieta 2005. gadā).

 

Galvenais nav datoru skaits

Pasaules valstu e-gatavības reitingu Economist Intelligence Unit publicē kopš 2000. gada, un šie reitingi tiek balstīti uz kopīgi ar IBM Institute for Business Value izstrādātā novērtējuma modeļa. Valstu novērtējumā tiek ņemti vērā 68 valstu (šogad pētījumā ietverti arī tādi jaunpienācēji kā Bermudas, Jordānija un Apvienotie Arābu Emirāti) rīcībā esošie tehnoloģiskie, ekonomiskie, politiskie un sociālie līdzekļi.  

Reitings tiek veidots uz apmēram simt kvantitatīvajiem un kvalitatīvajiem kritērijiem, kas sagrupēti sešās kategorijās: tehnoloģiskās infrastruktūras (25 %), biznesa vide (20 %), e-pārvaldes praktiska izmantošana (20 %), tiesiskā un politiskā vide (15 %), sociālā un kultūrvide (15 %), atbalstošie e-pakalpojumi (5 %). Galvenais princips ir tas, ka digitālajam biznesam jābūt centrālajai asij uzņēmumā, digitālajām transakcijām jābūt plaši izmantotām un efektīvām. E-gatavība nav tikai datoru skaits uzņēmumā vai platjoslas tīkls un mobilo telefonu skaits valstī (lai gan šie rādītāji, protams, ir novērtējuma pamatsastāvdaļas). Tā ir atkarīga arī no iedzīvotāju spējas prasmīgi lietot pieejamās tehnoloģijas, no biznesa un tiesiskās vides caurredzamības un no valsts atbalsta digitālo tehnoloģiju lietošanas izplatībai.

 

Līderi – Dānija un ASV

Pētījums apliecina, ka 2006. gadā pasaule ir vēl gatavāka elektroniskiem lietojumiem – ir vairāk nekā miljards interneta lietotāju un divi miljardi mobilo telefonu lietotāju. Vairums valstu turpina ievērojami progresēt tehnoloģiskajā attīstībā. Ir samazinājusies starpība starp līderiem un atpalicējiem, jo pēdējie sasnieguši ievērojamus attīstības tempus.

Starp 68 pasaules valstīm līderpozīcijas ir saglabājusi Dānija un ASV. Kopvērtējumā Eiropa ir saglabājusi pārsvaru, ieņemot sešas vietas pirmajā desmitniekā. Dānija (1. vieta), Zviedrija (4. vieta) un Somija (7. vieta) uzrāda labākos rezultātus interneta lietošanā un mobilo telefonu skaita ziņā uz iedzīvotāju kopējo skaitu (mobile penetration).

Latvija ir ieguvusi 39. vietu un salīdzinājumā ar pērno gadu ir nostājusies divas vietas zemāk. Taču tas ir izskaidrojams ar trīs jaunu valstu iekļaušanu sarakstā, no kurām divas ir iekļuvušas pirmajā trīsdesmitniekā (Bermudas 20. vieta, Apvienotie Arābu Emirāti – 30. vieta), līdz ar to nobīdot uz leju citas valstis.

Gandrīz visās kategorijās Latvijas pozīcijas salīdzinājumā ar citām Centrālās un Austrumu Eiropas valstīm ir virs vidējā. Piemēram, atbalstošajos e-pakalpojumos (standartu, konsultāciju un IT pakalpojumu esamība) Latvija ir vienā līmenī ar Lietuvu un Slovākiju, ieņemot 35. vietu pasaules valstu reitinga tabulā.

 

Latvijā uzlabojama IT drošība

Veiksmīgs 2005. gads ir bijis Lietuvai (38. vieta), kas reitingu tabulā ir pacēlusies par divām vietām, pateicoties pārliecinošiem uzlabojumiem visos tehnoloģiskās infrastruktūras rādītājos. Toties Latvijai ir pārlieku zemi rādītāji attiecībā uz platjoslas tīkla izplatību (broadband penetration), kopējo reitingu palīdzētu celt uzlabojumi IT drošībā un investīcijas Wi-Fi pieejas punktu izplatīšanā. Saskaņā ar pētījumu Latvijai būtu nepieciešams uzlabot arī sociālo un kultūrvidi, pievēršot uzmanību interneta vides uzlabojumiem un intelektuālajam īpašumam, palielinot finansiālo atbalstu interneta infrastruktūras attīstībai un lietojumam un uzlabojot likumdošanu attiecībā uz interneta lietošanu, tai skaitā drošība, konfidencialitāte, kibernoziegumi u. c.  

Lai gan tīkla attīstībā nepieciešams ieguldīt ievērojamas investīcijas, pētījums apliecina, ka arī valstis ar lielu infrastruktūras deficītu un vāju biznesa vidi, piemēram, Bulgārija (44. vieta), Indija (53. vieta) un Vjetnama (66. vieta) var paaugstināt e-gatavību citā veidā, piemēram, attīstot IT ārpakalpojumu sniegšanas iespējas. Tāpat kā šajās, tā arī citās valstīs arvien pieaugošais atvērtā koda aplikāciju lietojums palielina uzņēmumu un sabiedriskā sektora pieeju informācijas tehnoloģijām.

Santa RUTKA,

IBM mārketinga komunikāciju vadītāja