Lattelecom Technology – zīmols mainās, kompetence paliek

 

Informācijas tehnoloģiju nozarē daudziem vēl itin labā atmiņā tādi nosaukumi kā Fortech, VAR, Baltijas Datoru akadēmija,  MicroLink Grupa, MicroLink Systems, MicroLink Latvia, kas kādu laiku bija vai ir viens un tas pats uzņēmums. 15 darbības gados tas ir vairākkārt mainījis darbības virzienus, īpašniekus, specializējies, dalījies un atkal paplašinājies. Protams, tas viss – uzņēmuma attīstības interesēs.

Kopš 18. maija Lattelecom Grupas uzņēmums MicroLink Latvia pārdēvēts par SIA Lattelecom Technology. Uzņēmuma galvenais darbības virziens ir līdzīgs iepriekšējam - IT pakalpojumi un risinājumi korporatīvajiem klientiem -, toties diapazons un iespējamo projektu izplatības areāls tagad krietni paplašinājies. Kā šie procesi izskatās no uzņēmuma iekšpuses? Par to SP stāsta SIA Lattelecom Technology valdes loceklis Jānis RANCĀNS, kurš pieredzējis arī visus uzņēmuma vēsturiskos griežus.

 

- Kādi, jūsuprāt, bijuši būtiskākie pagrieziena punkti, iemesli, kāpēc laiku pa laikam kardināli mainīta uzņēmuma biznesa stratēģija?

J. Rancāns: - Strādāju uzņēmumā kopš 1994. gada novembra. Esmu visu šo pārmaiņu aculiecinieks, kopā ar kolēģiem esmu pieredzējis četras zīmolu un nosaukumu maiņas un kardinālus biznesa transformācijas procesus. Īstenībā ik reizi šajos pagrieziena punktos iepriekšējie akcionāri, pārdodot uzņēmumu, devuši tam jaunu elpu, jaunu iedvesmu. Viņi aiziet no šī biznesa kopā ar saviem uzskatiem, stratēģiju, idejām, dodot vietu jaunam īpašniekam, jaunai vadības komandai, kas sāka griezt stūres ratu citā virzienā. Raksturošu to ar piemēru.

Fortech līdz 2000. gadam, kad notika apvienošanās ar MicroLink, bija uzņēmums, kas nodarbojās ar datortehnikas ražošanu un pārdošanu, kas aizņēma lielāko daļu biznesa (~70 %), un tikai ap 30 procentu – programmēšana un uzņēmuma pārvaldības risinājumi. Aparatūras tirdzniecība bija papildināta ar servisu. Toreiz nodarbojāmies gan ar pašu izstrādātās grāmatvedības programmatūras Apvārsnis, gan ar SAP izplatīšanu, bet šo projektu skaits kopējā bildē bija salīdzinoši neliels. 2000. gadā MicroLink pārņēma lielu, ļoti labi attīstītu uzņēmumu, kas strādāja ar dažādiem projektiem. Taču bizness zem MicroLink cepures attīstījās citā virzienā – uz ārpakalpojumiem (tie parādījās 2000.–2001. gadā). Kad notika apvienošanās ar MicroLink, igauņi kopā ar ārvalstu partneriem definēja šo virzienu un pārliecināja vadību par tā perspektīvu: datu pārraides ārpakalpojumi, datu centri, šo pakalpojumu kopums, kas apkalpo infrastruktūras, serverus, aplikācijas. Faktiski tad, kad notika apvienošanās ar MicroLink, uzņēmums pavērsa seju pret tehnoloģisko ārpakalpojumu biznesu.   

- Savulaik MicroLink bija lielākais IT uzņēmums Baltijas valstīs. Kāpēc gan tam vajadzēja sadalīties?

- MicroLink bija visas Baltijas kompānija, kurai bija matricveida vadība. Juridiski Baltijā bija trīs MicroLink, tie bija saistīti ne tikai ar vadības saitēm, bet arī tehnoloģiski, jo mums bija kopējs Baltijas tīkls (gan pašu, gan sadarbības partneru, to skaitā Lattelecom un Latvenergo). Tajā iekļāvās arī mūsu klienti. Tā bija īpaši liela priekšrocība klientiem, kuriem bija uzņēmumi visās Baltijas valstīs, piemēram, Statoil, Coca-Cola, bankas u. c. Arī darbinieku resursi visā Baltijā mums bija kopīgi. Mēs brīvi iesaistījāmies projektos, vienalga, vai tas bija Lietuvas, Latvijas vai Igaunijas MicroLink projekts. Dažkārt līgumu bija noslēdzis Latvijas uzņēmums, bet lielāko daļu darbu izpildīja kolēģi Lietuvā un Igaunijā. Mēs bijām mentāli, emocionāli un praktiski viens uzņēmums. Tā bija viena no mūsu vislielākajām vērtībām.

Šo vērtīgo Baltijas uzņēmumu vēlējās nopirkt cits īpašnieks, bet diemžēl akcionāri nespēja vienoties un uzņēmumu sadalīja. Galu galā MicroLink Igaunijas biznesu nopirka Elion, Microlink Latvia – Lattelekom un MicroLink Lietuva – Lietuvos Telekomas (tagad – TEO). Apvienošanās ar Lattelecom, manuprāt, ir pareizs solis, jo esam ieguvuši stratēģisku investoru. Visi iepriekšējie īpašnieki bija finanšu investori, kuriem bija pavisam citi mērķi. Vislielākie ieguvēji būs klienti, bet arī darbiniekiem un akcionāriem, manuprāt, šīs pārmaiņas nāks tikai par labu.

- Tagad beidzot ir īpašnieks, kura darbība profesionāli saistīta ar IKT nozari.

- Jā, Lattelecom nopietni vēlas aktivizēt biznesu un uzlabot pakalpojumus. Tiesa, daudz kas būs jāsāk no gala, jo ar Lietuvas un Igaunijas kādreizējiem microlinkiešiem mums oficiāli vairs nav savējo attiecības. Tur ir citi uzņēmumi, citi plāni, un mēs vairs nevaram tā vienkārši aizņemties speciālistus no kaimiņiem. Toties tagad mūsu rīcībā ir lielākā daļa Lattelecom Grupas IT speciālistu – pieredzējuši profesionāļi, kas nav jāapmāca. Tas noteikti ir pozitīvi.

- Esat kļuvuši no ļoti laba un cieša sadarbības partnera par Lattelecom Grupas sastāvdaļu. Kas ir mainījies? Vai var minēt kādu piemēru, kas MicroLink Latvia pirms apvienošanās nebija iespējams, bet tagad ir. Vai arī otrādi – kādi, jūsuprāt, ir lielākie Lattelecom ieguvumi, nopērkot MicroLink Latvia?

- Lattelecom  iepriekš uzturēja ļoti lielu IT resursu (programmētāji, IT speciālisti, konsultanti), kuru viņi galvenokārt izmantoja iekšējām vajadzībām. Tagad Lattelecom visus resursus un IT pakalpojumus atdala no mātes uzņēmuma, pārceļot tos uz IT risinājumu daļu, kuru pārstāv Lattelecom Technology. Līdz ar to SIA Lattelecom pats kļūst par ārpakalpojuma pasūtītāju. Viņi nodod Lattelecom Technology rīcībā speciālistus, kurus tūdaļ pat varam iesaistīt mūsu ārējos projektos. Līdz ar to iegūstam ne tikai Lattelecom kā klientu, bet arī mātes uzņēmuma resursus. Tas mums ir labs ieguvums, jo speciālisti tiešām ir labi un pieredzējuši. Ja runājam par ieņēmumiem, tie Lattelecom Technology palielinās arī tāpēc, ka varam vairāk apkalpot ārējo tirgu. Tagad varēsim strādāt arī starptautiskajā tirgū.

- Vai pie šiem profesionāļu resursiem pieder arī Lattelecom meitas uzņēmums Lattelecom Sakaru sistēmas (LSS)? 

- Uzņēmums ir pārstrukturizēts, un tā darbinieku lielākā daļa pievienoti Lattelecom Technology. Acīmredzot LSS turpmāk būs citi uzdevumi.

- Savukārt bijušo MicroLink meitas uzņēmumu SIA FMS Lattelecom Grupas akcionāri izlēmuši pārdot.

J. Rancāns: - Šis lēmums saistāms ar to, ka standarta programmatūras izstrāde nav Lattelecom stratēģiskās attīstības prioritāte. SIA FMS galvenokārt nodarbojās ar grāmatvedības programmas Apvārsnis izstrādi un ieviešanu. Viens no jaunajiem FMS dalībniekiem ir līdzšinējais Lattelecom Technology valdes priekšsēdētājs Jānis Bergs, kas nolēmis turpināt darbu pie FMS produktiem. Līdzekļi, ko iegūs, pārdodot uzņēmumu, tiks ieguldīti Lattelekom Technology pašreizējo biznesa līniju attīstībā.

- Lattelecom Technology jauno biznesa virzienu simboliski attēlo nesen mainītais uzņēmuma zīmols un t. s. zilā līnija – korporatīvo risinājumu, inovācijas, tālu ceļu un augsta lidojuma krāsa.

- Lattelecom Technology ziņā ir tikai korporatīvie klienti. Viss, kas attiecas uz plaša patēriņa tirgu (fiziskās personas, mazie un vidējie uzņēmumi), paliek mātes uzņēmuma Lattelecom pārziņā, kura identitātes krāsa ir ķieģeļsarkanā – draudzīga un dinamiska.

- Ar jaunu identitāti ir tāpat kā ar jaunu tērpu – to ir patīkami uzvilkt, un tas noteikti paaugstina adrenalīna līmeni asinīs. Bet nedrīkst aizmirst arī par ikdienišķām darba drēbēm. Kādi nozīmīgi projekti patlaban ir Lattelecom Technology biznesa portfelī?

- Protams, visi pašreizējie projekti, saistības un pienākumi mums paliek. Turpināsim visus iesāktos projektus. Jāteic, ka to ir visai daudz un atbildība ir ļoti liela, tā kā pārmaiņas uztveram nopietni. Lielākā daļa projektu saistīta ar konsultācijām, programmēšanu, izstrādājam klientu stratēģijas un vīzijas, uzturam dažādas sistēmas. Mūsu uzņēmums allaž bijis pietiekami stabils, un mums nekad nav bijis profesionāla rakstura problēmu ar darbiniekiem. Šobrīd jautājums par profesionalitāti ir pat lieks. Mums ir aptuveni 400 darbinieku, bet ļoti strauji augam un līdz gada beigām būs vismaz 500.

Piedalāmies daudzos pašvaldības un valsts projektos. Nesen izveidojām un  nodevām ekspluatācijā jaunu Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras (VOAVA) vadības informācijas sistēmas tehnisko infrastruktūru. Strādājam pie projektiem Valsts ieņēmumu dienestam un muitai, programmējam dažādas sistēmas. Tie ir komplicēti ilgtermiņa projekti. Tie ir sarežģīti arī tādēļ, ka saistīti ar dažādām Eiropas Savienības sistēmām un prasībām. Mums ir arī projekti Valsts kasē, Finanšu ministrijā, kur pārsvarā nodarbojamies ar budžeta plānošanu un budžeta izpildes sistēmas veidošanu, izmantojot SAP. Intensīvi piedalāmies arī elektroniskā paraksta projektā.

- Vai tagad visu, kas saistīts ar Lattelecom iesaistīšanos elektroniskā paraksta projektā, pārņēmis Lattelecom Technology?

- Jā, tā ir. To iesāka Lattelecom  ar saviem resursiem un speciālistiem, bet tagad viņi visi strādā Latelecom Technology un mēs šo darbu turpinām. Var teikt, ka šo projektu zināmā mērā esam mantojuši.

- Jums ir arī Eiropas Savienības projekti.

- Mums ir diezgan daudz iestrādņu ārvalstīs. Par Eiropas Savienības līdzekļiem izveidojām ļoti modernu statistikas informācijas vadības sistēmu. Šobrīd par to jau ir ieinteresējušās vairākas valstis, kuras vēl tikai pretendē uz dalību Eiropas Savienībā. Interesi izrādījusi pat Dienvidāfrikas Republika.

- Vai šī statistikas sistēma der visām valstīm? Vai vajadzīga liela modifikācija un lokalizācija?

- Katrai valstij ir savi statistikas rādītāji un likumdošana, tā kā var izmantot tikai pamatu, bet pārējais jāpielāgo. Neviens nav izveidojis gatavu sistēmu, kas būtu piemērota visiem. Mēs to veidojām uz zinātniskiem pamatiem, un tā ir pietiekami universāla, lai to varētu pielāgot un izmantot. Sākām to veidot no nulles, to radīja MicroLink Latvia programmētāji, cieši sadarbojoties ar Latvijas statistikas speciālistiem. Tomēr labākais ir tas, ka šo projektu finansē Eiropas Savienība un visas dalībvalstis to var izmantot par velti. Atliek vien nopirkt mūsu pakalpojumu, jo labi pārzinām šo produktu un vislabāk varam to pielāgot konkrētas valsts prasībām.

- Kāda tagad ir Lattelecom Technology pozīcija tirgū, kā tas izskatās uz citu valstu IT uzņēmumu fona?

- Īstenībā, ja savāktu datus par visiem Latvijas IT uzņēmumiem, tad nebūtu gandrīz neviena, kas nodarbojas ar tādu pašu virzienu – galvenokārt tie ir samērā šauri specializējušies. Cik man zināms, Baltijas reģionā nav mums līdzīga rakstura, darbības diapazona un pieredzes uzņēmuma. Reizēm mums ir pat vairāk projektu, nekā spējam izpildīt. Tādās reizēs labprāt aicinām palīgā partnerus.

Trīs būtiskākie punkti Lattelecom Technology biznesa stratēģijā vienmēr bijuši un būs attīstība, uzticamība un profesionalitāte. Nav nekāda pamata bažām, ka kāds no šiem apcirkņiem turpmāko gadu laikā varētu izsīkt.  

 

Gunta KĻAVIŅA

 

 

 

www.lattelecom.lv

www.lattelecom.technology.lv