Tava pirmā digitālā kamera – pēcapstrāde

 

5. turpinājums.

 

Pēcapstrādes pirmajā daļā apskatījām digitālā attēla faila pieejamību un tā lietošanu. Bet ar to pēcapstrāde ne tuvu nav beigusies. Lai patiesi iegūtu tādu attēlu, kādu vēlamies, nevar paļauties tikai uz mūsdienu tehnikas automātiku. Kaut nedaudz nepieciešams pastrādāt ar rociņām (datoru) un galvu. Tātad šajā reizē – par attēla faila rediģēšanu.

 

Izvērtēšana

Sāksim ar to, ka iepriekš atlasītie faili ir jāizvērtē – ko ar tiem vajadzētu izdarīt, lai attēls būtu ideāls. Viens attēls var būt pārāk tumšs, otrs – pārāk gaišs, trešajam galvenais objekts ir pārāk sīks salīdzinājumā ar neinteresanto fonu un vēl, un vēl, un vēl...

Ja attēls ir nedaudz par tumšu, to var labot, bet, ja gandrīz nav iespējams saskatīt detaļas, tad diemžēl no tā ir jāatsakās. Tieši tāpat ir ar pārāk gaišiem attēliem. Digitālā fotogrāfija pieļauj daudz mazākas nobīdes no precīzas ekspozīcijas. Analogajā fotogrāfijā nepietiekami apgaismotus vai pārgaismotus kadrus varēja labot daudz plašākā diapazonā, bet digitālajā fotogrāfijā, gluži kā digitālajos sakaros, – signāls (attēls) vai nu ir, vai nav. Vidusceļš ir ļoti šaurs.

Bieži vien fotografējot nav iespējams pieiet objektam tuvāk, tādēļ tas attēlā sanāk mazs un neinteresants. To var labot, apstrādājot fotogrāfiju ar attēla kadrēšanas rīkiem. Protams, tas nenozīmē, ka var kadrēt bezgalīgi un attēls joprojām būs tikpat liels un kvalitatīvs, kā to rāda filmās.

Fotogrāfa neuzmanības dēļ bieži vien daļēji virs fotografējamā cilvēka galvas parādās dažādas nevajadzīgas fona detaļas (stabi, vadi, elektrības slēdži u. tml.), kas bojā kopējo iespaidu. Arī tas ir labojams, attēlu retušējot. To darot, iespējams noņemt arī sarkanās acis, kas gadās itin bieži, fotografējot ar kompaktkameru un zibspuldzi.

 

Kādu programmu izvēlēties?

Par izvēles trūkumu sūdzēties nevar. Pieejami vairāki simti gan komerciālu, gan bezmaksas attēlu redaktoru. Protams, komerciālajiem redaktoriem attēla rediģēšanas iespējas ir daudz lielākas nekā bezmaksas, taču ne vienmēr izdotā nauda attaisnojas, ja gribam veikt tikai tādas vienkāršas pamatdarbības kā retušu, spilgtuma regulēšanu un nelielu krāsu līdzsvara kļūdu labošanu.

Viens no populārākajiem bezmaksas (nekomerciālai lietošanai) grafiskajiem redaktoriem ir IrfanView. Tā ir neliela programma, kas atbalsta praktiski visus grafiskos failus (dažiem nepieciešams papildus lejupielādēt spraudņus (plugins)).

IrfanView reizē ir gan attēlu pārlūks, gan redaktors. Ar to iespējams pārlūkot attēlu mapes, labot krāsas, asumu, kontrastu, noņemt sarkanās acis, pieejami dažādi populārākie efektfiltri un citas iespējas. Nelieliem darbiem ideāla programma, turklāt par to nav jāmaksā.

Kā populārāko no komerciālajiem attēlu pārlūkiem ar rediģēšanas iespējām vērts pieminēt ACDSee jaunāko versiju. Programma pēdējā laikā ir spēcīgi attīstījusies un šobrīd spēj nodrošināt pilnu servisu: ērtu fotogrāfiju pārlūkošanu un pilnvērtīgu apstrādi, turklāt par visai pieņemamu cenu. Tā ir pieejama divos variantos – vienkāršajā un profesionālajā. Abu pakešu cenu atšķirība nav liela, tomēr pro versijā ir daudz vairāk rediģēšanas iespēju, lai izlemtu par labu tai.

Sarežģītākā un datorgrafiķu iecienītākā komerciālā attēlu apstrādes programma ir Adobe Photoshop. Tā tiek izlaista divos variantos – Adobe Photoshop (APS), kas paredzēts profesionāļiem, un Adobe Photoshop Elements (APSE) iesācējiem. APS jaunākā CS2 versija ir tik sarežģīta, ka pamācību grāmatai ir 500 lappušu. Savukārt APSE ir tas pats fotošops, tikai ar ierobežotām iespējām un vairāk nekā četras reizes zemāku cenu. Jaunākajā APSE versijā ir iekļautas tādas attēla apstrādes iespējas, kādas bija pieejamas un pat arī nebija pieejamas APS 7. versijā. Visas jaunākās APS un APSE versijas iespējams lejupielādēt no Adobe mājaslapas, 30 dienas izmēģināt un tad lemt par iegādi.

Nesnauž arī sīvais konkurents Corel, kas ir izlaidis Corel Paint Shop Pro X (CPSP) versiju, kura vizuāli atšķiras no APS, taču nodrošina praktiski tādas pašas iespējas. APS ir robustāks, vairāk piemērots profesionāļiem, kas strādā ar taustiņu kombinācijām, taču CPSP vizuālās norādes palīdzēs iesācējiem orientēties daudzo pieejamo rīku klāstā. Arī CPSP ir komerciāla programma, taču ievērojami lētāka nekā APS, un to iespējams 30 dienas izmēģināt, lejupielādējot no Corel mājaslapas.

 

Digitālo fotogrāfiju apstrādes rīki

Kad esam izvēlējušies programmu, ko lietosim failu apstrādē, svarīgi ir zināt galveno apstrādes rīku funkcijas. Dažādām programmām rīki un to nosaukumi var atšķirties, tomēr pamatā tie ir līdzīgi. Daudziem rīkiem ir automātiskie režīmi, taču ne vienmēr automātika spēj izjust autora ieceri.

Visbiežāk izmantojamie ir attēla gaišuma regulēšanas rīki – līmeņa, gammas, gaišuma un kontrasta regulēšana, līknes. Tā kā digitālās kameras ne vienmēr spēj attēlot tādas krāsas, kā iecerējis fotogrāfs, ļoti bieži izmantojams rīks ir krāsu līdzsvara labošana. Lai uzlabotu attēla kompozīciju, ir radīts kadrēšanas rīks.

 

Līmeņu (levels) regulēšana

Kas ir digitālā attēla līmenis? Tas ir matricas fotogrāfiskā platuma līmenis, līdzīgi kā analogajā fotogrāfijā filmām. Līmeņa rīks jeb līmeņrādis parāda eksponētā attēla ekspozīcijas atbilstību maksimāli pieļaujamajām robežām, kad attēlā ir saskatāmas detaļas ēnās un gaismās.

Šeit piebildīšu, ka amatieru klases fotoaparātiem (lielākoties kompaktkamerām) attēls tiek pamatīgi apstrādāts jau kamerā un pēcapstrādes nepieciešamība minimizēta līdz tādai robežai, ka papildu apstrāde šajā posmā nav nepieciešama. Līmenis tiek noregulēts jau kamerā.

Citādi ir pusprofesionālajām un profesionālajām kamerām. Kameras programmatūra līmeņu apstrādi neveic, lai pēcapstrādē, labojot ekspozīcijas kļūdas, varētu pilnīgāk izmantot visu matricas fotogrāfisko platumu. Pirms līmeņu regulēšanas atvērtais attēls mēdz būt pelēkāks un mazkontrastaināks, nekā tam vajadzētu būt īstenībā.

Ar slīdjoslas palīdzību noregulējam līmeni ēnās un gaismās. Regulēšanu var veikt gan visam attēlam kopā, gan katram krāsas slānim (RGB) atsevišķi, gan automātiskā režīmā, gan manuālā. Ne vienmēr tīri tehniski pareizi vai automātiski pievilktās slīdjoslas iezīmes būs atbilstošas perfektam attēlam, tādēļ labāk šo procesu veikt, paralēli vizuāli kontrolējot attēla izmaiņas.

 

Gamma

Gamma ir rīks attēla kontrasta mainīšanai ēnās vai gaismās noteikta nelineāra algoritma robežās. Ar šī rīka palīdzību var izvilkt detaļas no dziļām ēnām, taču nevajadzētu pārspīlēt, pretējā gadījumā attēls kļūs pārāk mazkontrastains un pelēks. Izmantojot Gamma rīku, attēla pašas tumšākās un gaišākās vietas netiek skartas, līdz ar to nav jābaidās zaudēt detaļas.

 

Gaišums/kontrasts (Brightness/Contrast)

Attēla gaišuma un kontrasta lineāra regulēšana. Praktiski diezgan raupjš apstrādes rīks, kas jāizmanto ļoti uzmanīgi, it īpaši amatierkameru lietotājiem. Mainot attēla gaišumu, ir visai liela iespēja pazaudēt detaļas gaismās vai ēnās. Bieži vien ir vienā rīku logā ar Gammu.

 

Līknes (Curves)

Curves ir līknes, kuras var bīdīt un savīt jebkurā virzienā, mainot attēla gaišumu un kontrastu jebkurā tā vietā un krāsā. Rīks ar plašām iespējām mainīt attēla tonālo noskaņu. Līknes ir nelineāras, tām ir noteikts liekuma algoritms, taču to var mainīt, līknēm pievienojot atskaišu punktus.

 

Krāsu līdzsvars (Color balance)

Krāsu līdzsvars ir svarīgs rīks, lai labotu krāsu toņu kļūdas. Taču ne mazāk svarīgi ir radīt attēlam noskaņu. To var panākt tieši pretēji – izjaukt pareizo krāsu līdzsvaru. Vienkāršākām programmām krāsu līdzsvaru var regulēt pēc vidējiem pustoņiem, taču nopietnākās programmās to veic ēnās, vidējos pustoņos un gaismās atsevišķi, tā panākot ļoti sarežģītu kļūdu veiksmīgu izlabošanu.

 

Kadrēšana (Crop)

Amatieriem fotogrāfiem raksturīga super tāla atkāpšanās no objekta, parasti portreta. Līdz ar to portrets ir kniepadatas lielumā salīdzinājumā ar fonu. To līdz noteiktai robežai var labot ar šo rīku. Taču pamatā kadrēšanas rīku izmanto, lai uzlabotu fotoattēla kompozīciju, apgriežot lieko un atstājot tikai pašu svarīgāko.

 

Retuša

Attēla retušai izmanto vairākus rīkus. Visbiežāk izmantojamais ir klonēšanas (Clone) un sarkano acu noņemšanas (Red Eye Removal) rīks. Klonēšanas rīks darbojas, uz kādas liekas attēla detaļas uzklonējot no blakus laukuma ņemtu krāsu toni un faktūru. Iemanoties šādi var mainīt realitāti līdz nepazīšanai. Savukārt sarkanās acis noņem, tās iezīmējot un sarkano krāsu aizvietojot ar gandrīz melnu toni.

 

Izmērs (size)

Lielākajai daļai digitālo fotoaparātu attēla izmērs jau ir sasniedzis 6 un 8 megapikseļus. Apstrādei labāk, ja ir vairāk pikseļu, jo tā var iegūt smalkākas toņu pārejas un labāk izlabot kļūdas. Taču galarezultātam, piemēram, 10 x 15 cm bildītei, tik daudz pikseļu nevajag. Laboratorijās tāpat attēls tiek samazināts līdz noteiktam lielumam un tikai tad kopēts. Vēl jo mazāk šie daudzie pikseļi vajadzīgi internetam.

Attēls ir jāsamazina. Visās rediģēšanas programmās ir līdzīgi attēla izmēra maiņas rīki, kas atšķiras vien ar niansēm un opcijām.

 

Attēla saglabāšana

Kad attēls ir gatavs un autoram prieks par paveikto, tas jāsaglabā trešajam apstrādes posmam – drukāšanai vai publicēšanai. Kā jau iepriekšējā turpinājumā rakstīju, apstrādājamajiem failiem jau jābūt nokopētiem atsevišķi no oriģinālajiem. Līdz ar to vienkārši spiežam saglabāt un aizveram redaktora programmu. Tomēr, ja tika apstrādāts oriģinālais fails, to labāk saglabāt kā kopiju. Nekad nevar zināt, vai apstrāde bijusi pareiza un nevajadzēs atgriezties sākumstadijā. It īpaši, ja attēls ir samazināts un pēkšņi ievajagas lielāku formātu.

Elmārs RUDZĪTIS, foto ziņu aģentūras f64 fotogrāfs