Ja cietais disks iziet no ierindas

 

Liela daļa no svarīgajiem datiem tiek glabāta datoru un serveru cietajos diskos. Un, ak, vai, kādas ir galvassāpes un uztraukumi, ja tik svarīgais un vajadzīgais cietā diska saturs pēkšņi vairs nav pieejams...

 

Pēdējo mēnešu laikā pavisam jauni cietie diski mēdz iziet no ierindas salīdzinoši biežāk nekā agrāk ražotie. Apskatīsim iemeslus, kāpēc tas tā notiek un ko darīt lietas labā, lai pasargātu sev svarīgo informāciju un datus no neatgriezeniskas zaudēšanas, kā arī to - ko nedarīt, ja cietais disks tomēr atteicies darboties.

 

Bez svina cietā diska izturība sarūk

Kopš 2006. gada 1. jūlija Eiropas Savienības teritorijā visiem ražotājiem, piegādātājiem un tirgus dalībniekiem ir jāievēro RoHS direktīvas prasības, kuras galvenais mērķis ir nodrošināt cilvēku veselības aizsardzību, ierobežojot bīstamu vielu izmantošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās, panākot, ka ES dalībvalstu likumdošanā ir noteiktas līdzīgas prasības kā RoHS direktīvā par bīstamu ķīmisku vielu izmantošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās.

Direktīvas mērķis ir arī nodrošināt elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu pārstrādi un apglabāšanu videi drošā veidā. Direktīvas prasības attiecas uz virkni elektrisko un elektronisko iekārtu kategoriju, kuru skaitā ir arī informācijas tehnoloģijas (IT).

Kādas tad ir RoHS direktīvas prasības? ES dalībvalstīm no 2006. gada 1. jūlija jānodrošina, ka jaunās elektriskās un elektroniskās iekārtas, kas laistas tirgū, nesatur svinu, dzīvsudrabu, kadmiju, sešvērtīgo hromu, polibromdifenilu (PBB) vai polibromētu difenilēteri (PBDE). Turklāt šīs prasības attiecas arī uz ES teritorijā importētajām precēm.

Kā tas praksē saistīts ar cietā diska darbības problēmām? Svins tiek izmantots lodalvas sastāvā, ar kuru uz specifiskas plates salodē jeb sastiprina kopā elektriskās shēmas komponentus. Kad datora lietotājs konstatē, ka cietais disks vairs nenolasās, funkcionalitāti ir zaudējis nevis pats disks kā mehāniska ierīce, bet iepriekš pieminētā plate, kas nodrošina diska darbību, savienojot cieto disku ar elektrības padevi un citiem datora komponentiem. Dažādu vibrāciju rezultātā detaļas atraujas no lodalvas un zaudē spēju vadīt elektrību.

Tātad, ja lodalvas sastāvā vairs nav svina, lodējums kļūst trausls un mazinās lodalvas saķeres spēja.

 

Ierobežojumiem ir izņēmumi

Tomēr svina klātbūtne vēl ir atļauta, piemēram, dažāda veida lodējumos IT iekārtās. Piemēram, uz serveriem, datu uzglabāšanas sistēmām un komunikāciju tīklu infrastruktūras iekārtām attiecas izņēmumi par svina lietošanu lodmateriālā.

Jārēķinās, ka IT nozares pāreja uz bezsvina materiāliem un procesiem prasīs vairākus gadus. Šajā laikā komponentu un oriģinālo iekārtu ražotājiem ir jāatrod bezsvina alternatīvas daudziem produktiem, kuriem pašlaik ir noteikts izņēmuma statuss. Un jaunajiem bezsvina produktiem būs nepieciešams veikt kvalitātes un drošuma testēšanu, kam arī būs vajadzīgs laiks.

Serveru produktu nozīmīguma dēļ pāreja uz bezsvina tehnoloģijām jāveic uzmanīgi, lai saglabātu sistēmu darbības drošumu. Tāpēc piegādātājiem ir jāturpina piegādāt alvas un svina komponenti vismaz līdz 2008. gadam (ieskaitot) vai vēl ilgāk, līdz bezsvina tehnoloģiju drošuma dati un modeļi tiks attīstīti vajadzīgajā līmenī.

Viena no lielākajām problēmām, kas jārisina līdz ar ierobežojumiem IT ražošanas nozarē, ir tā, ka lodalvas sastāvā parasti tiek izmantoti 60 procenti alvas un 40 procenti svina – tagad ražotājiem jāatrod alternatīvi materiāli, no kā ražot lodalvu. Lodalva ir kā līme visiem elektronikas komponentiem, kurus salodē kopā uz elektronikas produkta iespiestās plates. Visbiežāk svins tiek aizstāts ar sudrabu, varu un bismutu. Taču šo materiālu lietošana elektronikas produktu sastāvā ir problemātiska to fizikālo īpašību dēļ. Citiem vārdiem, šie materiāli nav vienlīdzīga un pilnvērtīga alternatīva svinam.

 

Svins ir kaitīgs veselībai

Vienlaikus ir svarīgi izprast, kāpēc ir izstrādāta direktīva ar svina lietošanas aizliegumiem noteiktu preču kategoriju ražošanā – tā ir iespēja un vēlēšanās pasargāt cilvēkus no kaitīgo vielu iedarbības. Bet, lai to izdarītu, jābūt gataviem uz kompromisiem. Un, ja cilvēkam detalizēti izstāsta kaitīgo vielu ietekmi, kuras izmantošanu preču sastāvā ierobežo jaunā direktīva, tad vairumā gadījumu, pret ierobežojumiem vairs nav pretenziju.

Piemēram, svins var negatīvi ietekmēt gandrīz visus orgānus un ķermeņa sistēmas, īpaši centrālo nervu sistēmu. Tāpat svins bojā nieres un reproduktīvo sistēmu. Kaitīgā svina iedarbība ir vienlīdz spēcīga gan to norijot, gan ieelpojot. Sasniedzot augsta līmeņa koncentrāciju organismā, svins var samazināt reakcijas laiku, izraisīt nespēku pirkstos, plaukstas locītavās vai potītēs, kā arī, iespējams, iespaidot atmiņu. Svins var izraisīt mazasinību.

Lielākā problēma, kuras dēļ svina izmantošana preču ražošanā tika ierobežota, ir elektronikas atkritumi. Tie lielos daudzumos pēc kalpošanas perioda beigām nonāk atklātās izgāztuvēs vai lūžņu kaudzēs vietās, kuras nav paredzētas atkritumu izgāšanai, bet kur cilvēki bez sirdsapziņas pārmetumiem izmet nevajadzīgās mantas un atkritumus. Lielākajā daļā šo patvaļīgo atkritumu izgāšanas vietu piesārņojumu neviens nekontrolē. Skābo lietu ūdens izšķīdina svinu un citas kaitīgās ķīmiskās vielas elektronikas materiālos, un šīs vielas kopā ar lietus ūdeni nonāk pazemes ūdens slāņos, bet pēc tam – dzeramajā ūdenī.

Vienlaikus jāatzīmē - lai gan elektronikas ražotāju industrijai ES likums ir noteicis svina izmantošanas aizliegumu, šajā nozarē izmanto ļoti mazu daļu svina: tikai 0,49 procentus no tā izmanto lodalvā un tikai 2 procentus - elektro un elektronikas industrijā. Bet, piemēram, bateriju ražošanā tiek izlietoti 80 procenti no pasaulē ražošanā izmantotā svina.

 

Kā izvairīties no cietā diska bojājumiem

Aktuāls ir jautājums, vai cieto disku un to saturošo ierīču lietotāji var kaut kādā veidā ietekmēt cietā diska ilgmūžību, ņemot vērā, ka to ekspluatācijas izturība ir būtiski sarukusi, jo izejmateriālu sastāvā vairs nav svina? Diemžēl pret fizikas likumiem cīnīties ir neiespējami, un visdrīzāk, kamēr un ja vien svinam netiks atrasts izturības ziņā līdzvērtīgs aizstājējs, tad pēc šā gada 1. jūlija ES saražoto un ievesto cieto disku nobrukšanas ainas lietotāji piedzīvos salīdzinoši biežāk nekā tad, kad cietie diski saturēja svinu.

 

Bez vajadzības neizslēgt datoru!

Tomēr situācija nav tik dramatiska, kā tas sākotnēji izskatās – ar datora ekspluatācijas paradumiem tā lietotājs var censties paildzināt gan datora, gan cietā diska kalpošanas periodu. Kā?!

Pats svarīgākais likums ir – bez vajadzības neizslēgt datoru! Jo katra ierīces startēšanas un izslēgšanas reize datoram un arī cietajam diskam ir analogs cilvēka šoka stāvoklim. Šī likuma ievērošanas spēcīgo efektu apliecina serveru darbība – serveri darbojas 24 stundas diennaktī un 7 dienas nedēļā – tos nekad neizslēdz un tie nobrūk ļoti, ļoti reti. Piemēram, EET RĪGA tehniskajā daļā sabojājušies serveru cietie diski nonāk vidēji vienu līdz divas reizes gadā. Bet galda un portatīvo datoru diski – daudz biežāk.

 

Nespert, nedauzīt, nekratīt...

Otrs svarīgs noteikums, kas jāievēro, lai datora un arī cietā diska kalpošanas periods būtu pēc iespējas ilgāks, – neietekmēt tos ar fizisku spēku: nespert, nedauzīt, nekratīt un neveikt līdzīgas darbības, jo arī tās traumē IT ierīču uzbūvi un spēju pilnvērtīgi funkcionēt. Ja šķiet, ka dators niķojas vai izmet kādus paziņojumus par kļūdām, labāk aizmirsiet paņēmienu, kas agrāk tika diezgan bieži izmantots pret padomju laikā ražotiem televizoriem, kad tie negribēja radīt bildi vai izdot skaņu – nesitiet ar dūri datoram, tas nepalīdzēs...

 

Izmantojiet datu rezerves kopēšanas iespēju

Datu saglabāšanas drošībai iesakām izmantot datu rezerves kopēšanu uz cita datu nesēja vai izmantot RAID slēguma diskus, lai gadījumā, ja cietais disks pēkšņi pārstāj funkcionēt, būtu lielākas datu atgūšanas iespējas.

 

Datu atjaunošanu uzticiet profesionāļiem

No klientiem ir dzirdēti jautājumi, vai no svinu nesaturošajiem diskiem ir arī daudz mazākas cerības atgūt zaudēto informāciju? Šis pieņēmums neatbilst patiesībai. Svarīgākais, kas nosaka datu atgūšanas iespējamību, – pie cik kompetenta speciālista lietotājs aiznes savu bojāto cieto disku.

Latvijā cilvēki vēlas datus atjaunot par minimālām izmaksām vai vispār par velti, jo nenovērtē informācijas atgūšanas iespēju un datu atjaunošanas procesa sarežģītību. Šis aspekts rada problēmas pašiem datu zaudētājiem, jo viņi bieži vien vispirms beigto mantu nes pie paziņām un draugiem, kuri datu atjaunošanas tehnoloģijās ir amatieri. Dažkārt pēc šādu izpalīgu remonta mēģinājumiem datus vēl ir iespējams atgūt, tomēr nereti gadās situācijas, kad to vairs nevar izdarīt – tieši tāpēc, ka savu roku uz konkrētās ierīces ir izmēģinājis neprofesionālis.

Tāpēc pirmais likums, ja cietais disks ir izgājis no ierindas, – nesiet cieto disku pie profesionāliem speciālistiem, lai atjaunotu datus! Daudzi nezina, ka pat, ja Latvijā neizdodas datus atgūt, to ir iespēja izdarīt, nosūtot bojāto ierīci uz ārzemēm. Taču prakse liecina, ka Latvijas iedzīvotāji un uzņēmēji vēl nav gatavi par to maksāt. Attīstītajās Eiropas valstīs diagnostika maksā tik, cik pie mums datu atjaunošana. Tādējādi Latvijā datu atjaunošanas pakalpojumu cena ir neadekvāti zema. Vienlaikus patīkami, ka ir cilvēki, kuri saprot informācijas atgūšanas vērtību. Visbiežāk tas notiek tad, kad līdz ar cietā diska niķiem ir zudis arī kāds vērtīgs, diezgan precīzi naudā izmērāms projekts, kurš var nest peļņu tikai tad, ja tiek atgūta tā elektroniskā versija.

Normunds ANSPOKS,

e-pasts: normunds@eet.lv

Gatis PABĒRZS,

e-pasts: gatis@eet.lv