Latvijas tālsakariem — 115

Pagājušajā gadsimtā Rīga bija starp tām piecām Krievijas guberņu pilsētām, kurās 1882. gadā ierīkoja telefona sakarus. Pēc gada rīdziniekiem radās iespēja caur dzelzceļa stacijas komutatoru savienoties ar Mīlgrāvi, Bolderāju, Majoriem, Tukumu, Ogri un citām apdzīvotām vietām. Tā Latvijā radās jauns papildpakalpojums — tālsakari. 1915. gadā Rīgai bija tiešie tālsakari ar vairāk nekā 240 apdzīvotām vietām.
Līdz 1920. gada septembrim Latvijai ar citām ārvalstīm telefona sakaru nebija. Starptautiskos tālsakaru vadus iekārtoja pakāpeniski: 1921. gadā ar Lietuvu, 1922. gadā — ar Vāciju, 1923. gadā — ar Igauniju, 1924. gadā — ar Poliju utt. 1939. gadā Latvijai bija starptautiskie telefona sakari ar visām Eiropas valstīm, izņemot Albāniju (tai nebija tālsakaru ne ar vienu valsti). Pēc sarunu skaita Latvija ieņēma sesto vietu Eiropā.
Līdz 1933. gadam tālsakaru komutatori atradās Rīgas Galvenajā telefona centrālē, Kalēju ielā 48. 1940. gadā Tālsakaru centrāli atdalīja no pilsētas telefona tīkla. 1944. gada
12. oktobrī vācu sapieri nodedzināja Galvenā pasta ēku. Vēlāk Tālsakaru centrāli inženiera Pētera Bērziņa vadībā samontēja Dzirnavu ielā 16. 1953. gadā ieviesa MRU komutatorus, kurus no VEF ražotām detaļām inženiera Viļa Līča vadībā izgatavoja paši tālsakaru centrāles darbinieki. Pati pirmā tālsakaru līnija bija
Rīga — Zilupe — Maskava. Pakāpeniski arvien vairāk ieviesa augstfrekvences blīvēšanas aparatūru.
Par nozīmīgu panākumu Latvijas tālsakaros uzskatāma 1971. gadā ekspluatācijānodotā VEF ražotā automātisko tālsakaru centrāle
AMTC-2. Rīgas Tālsakaru centrālei pakāpeniski pieslēdza visus Latvijas rajonu centrus, tomēr starptautiskos sakarus varēja nodrošināt tikai caur Maskavu.
Rīgas automātisko tālsakaru centrāle AMTC-2 ir kalpojusi 27 gadus. Šogad tā tiks demontēta. Tās vēsture paliks tikai cilvēku atmiņās un Lattelekom izdotajā grāmatā Latvijas tālsakari.
Esam pateicīgi visiem tiem, kuri veidoja un attīstīja Latvijas tālsakarus, par viņu pašaizliedzīgo, fanātisko darbu.

Jāzeps LOČMELIS,
Lattelekom muzeja direktors