LIIS jau ceturto gadu izstādē LatSTE 2001

 

Ir pagājuši jau trīs gadi, kopš skolu datorcentri Ogrē, Smiltenē un Aucē uzdrīkstējās organizēt pirmo Latvijas skolu tehnoloģiju ekspozīciju. No bikla mēģinājuma pulcināt domubiedrus, kuri vēlas dalīties uzkrātajā pieredzē, ir izveidojies Latvijas nozīmes pasākums LatSTE, kurš ik gadu pulcina vairākus simtus datorzinību speciālistu - skolotājus, augstskolu pasniedzējus un tos datorfirmu pārstāvjus, kuri aktīvi iesaistās ar izglītības procesu saistīto jautājumu risināšanā.

 

Latvijā veidojas informācijas sabiedrība

Latvijas Izglītības informatizācijas sistēmas (LIIS) darbība līdz nepazīšanai ir izmainījusi skolu datornodrošinājumu, zinošāki un prasmīgāki ir kļuvuši paši skolotāji, desmitiem tūkstoši jauniešu ir ieguvuši praktiskas iemaņas darbā ar modernajām tehnoloģijām. Latvijā veidojas informācijas sabiedrība, veidojas jaunas nozaru IT ieviešanas programmas - Valsts Vienotā bibliotēku informācijas sistēma (VVBIS), Pašvaldību vienotās informācijas sistēma (PVIS) un citas.

Jautājumi, kuri pirms trim gadiem bija aktuāli tikai izglītības sistēmai, šobrīd attiecas uz visu Latvijas IKT megasistēmu kopumā - nu jau uz ikvienu no mums. Veidojas e-pilsētas, e-rajoni, e-pārvalde. Veidojas e-Latvija. Tātad tie jautājumi, kuri mums jārisina tagad, atbilst Latvijas i-sabiedrības tehnoloģiju veidošanas uzdevumiem. Šogad no 25. līdz 27. oktobrim LatSTE 2001 atkal notika Ogrē, nu jau kā plašāka pasākuma - e-Ogres dienu - sastāvdaļa, turklāt šogad vairs ne kā skolu tehnoloģiju, bet jau kā Latvijas i-sabiedrības tehnoloģiju ekspozīcija.

 

Pārvaldes programmatūraskolām

Kā jau ierasts, ekspozīcijā varēja iepazīties ar LIIS projekta jaunumiem un izvērtēt paveikto gan LIIS stendā, gan klausoties referātus par skolu bibliotēku un skolvadības programmatūru, kā arī par dažādām datorapmācības iespējām.

Referātā IKT skolvadībā LIIS projektā tika izvērtēta LIIS skolvadības programmatūras izstrādes, ieviešanas un ekspluatācijas četru gadu pieredze. Šā laika svarīgākie sasniegumi ir skolu, audzēkņu un pedagogu reģistru izveide valstī, kā arī atbalsta sistēmas iedibināšana tehnisku jautājumu risināšanai. Tuvākajā nākotnē būtu jāpanāk, lai pārvaldes programmatūra labāk iekļautos izglītības sistēmas kopējā organizatoriskajā apritē un lai pieaugtu tās kvalitāte un izmantošanas iespējas skolās.

Skolu bibliotēku un pašu skolu veiksmīgai attīstībai ir četri svarīgi priekšnoteikumi: skaidri definēts mērķis, cilvēku atbalsts un sagatavotība, pietiekams tehniskais nodrošinājums un atbilstoša programmatūra. LIIS projektā ir izstrādāts programmnodrošinājums, kas spēj automatizēt un līdz ar to atvieglot bibliotēkas darba procesus, vienlaikus piedāvājot labāku servisu lietotājiem. Tā tiek brīvi izplatīta. To lieto jau aptuveni 90 bibliotēkās.

 

Mūžizglītības sistēma skolotājiem IT lietošanai

LIIS projektā izstrādāta mūžizglītības sistēma visas (vairāk nekā 35 000) lielās skolotāju saimes sagatavošanai IT lietošanai pedagoģiskajā darbā, un viens no tās pamatuzdevumiem ir iemācīt mācīt mācoties.

Šī sistēma balstās uz LIIS izveidoto infrastruktūru, t. i., 40 reģionālajiem centriem, un tās pamatideja ir radīt skolotājos vēlmi apgūt modernās informācijas tehnoloģijas, lai tās izmantotu pedagoģiskajā darbā. Reģionālajos centros no projekta sākuma līdz 2001. gada 30. septembrim datoru lietotprasmi apguvuši 19 334 skolotāji (to skaitā 9 918 - par LIIS līdzekļiem).

 

Tagad arī Latvijā var kārtot ECDL eksāmenus

Lai objektīvi izvērtētu kursantu prasmes līmeni, kopš 1999. gada nogales Latvijā tika veikti European Computer Driving Licence (ECDL) programmas iedibināšanas priekšdarbi. ECDL mērķauditorija ir cilvēki, kuri grib prasmīgi lietot datoru. ECDL kvalifikācija ļauj darbiniekiem, studentiem un visiem citiem dokumentāri pierādīt, ka tiem kā sertificētiem lietotājiem ir pamatzināšanas un prasmes datora lietošanā. Piemēram, iestādes darbinieki, kuri vēlas, lai viņu prasme datora lietošanā tiktu formāli atzīta, gribēs nokārtot ECDL eksāmenus un iegūt sertifikātu. Arī darba devējam formāla datorprasmes sertifikācija ir nozīmīga, jo tā palīdz novērtēt darbinieka vai potenciālā darbinieka prasmi.

Eksperti - dažādu jomu praktiķi - ir atzinuši, ka ECDL mācību programmā noteiktās zināšanas un prasmes ir pietiekošas datoru un izplatītāko datorlietotņu lietošanai. ECDL vienmēr sertificē pēc viena un tā paša zināšanu un pieredzes standarta, neatkarīgi no cilvēka tautības, izglītības, vecuma vai dzimuma. Vienā valstī iegūtais ECDL sertifikāts ir derīgs arī citās valstīs. Līdz šim Eiropā un citās pasaules valstīs ir sertificēti jau vairāk nekā  miljons cilvēku.

Ieviešot ECDL programmu Latvijā, tiek apzināta un ievērota kaimiņzemju Igaunijas, Lietuvas un Zviedrijas pieredze. ECDL ir fiksēta eLatvijas programmas dokumentos. LIIS reģionālie centri ir ideāla bāze ECDL sertificēšanas standarta ieviešanai Latvijā. Tajos pašlaik tiek apmācīti skolotāji un citi speciālisti, bet vēlāk iespējamas attīstības iespējas arī citiem interesentiem.

Svarīgākie ECDL ieviešanas priekšdarbi Latvijā, proti, mācību programmas un Eiropas jautājumu un testu bāzes tulkošana latviešu valodā, mācību materiālu izstrādāšana, Eiropas datorprasmes sertifikāta eksāmenu kartes Eiropas datorprasmes sertifikāta izgatavošana tika paveikti līdz 2001. gada maijam. Maijā un jūnijā 41 interesents no Latvijas augstskolām, skolām un mācību centriem piedalījās pilotmācībās ar nolūku paplašināt un padziļināt datorzināšanas un datorprasmes, lai jūnija beigās kārtotu eksāmenus un saņemtu Eiropas datorprasmes sertifikātu. ECDL eksāmenus nokārtoja un sertifikātus saņēma visi 41 pretendenti.

 

Tālmācības kurss Datorzinību pamati

Lai datorzinību pamatu apguve būtu pieejama ikvienam valsts iedzīvotājam, LIIS projektā 2000. gadā tika izveidots un 2001. pilnveidots un papildināts tālmācības kurss Datorzinību pamati. Kurss sastāv no sešām daļām: Pirmie soļi pie datora, Teksta redaktors Microsoft Word, Elektroniskās tabulas Microsoft Excel, Prezentācijas materiālu sagatavošanas pakete Microsoft PowerPoint, Datortīkli un interneta pakalpojumu izmantošana, www lappušu veidošana.

Izstrādātais kurss pašlaik ir pieejams gan grāmatas, gan www lappušu formātā internetā (http://www.liis.lv/mspamati/). Tajā ir iekļauta ne tikai statiska informācija, bet arī daudzi dinamiski attēli, kas palīdzēs apgūt programmas un padarīs saprotamākus dažādus procesus, kā arī ātrrakstīšanas apguves programma gan QWERTY, gan arī latviešu valodas ergonomiskajai klaviatūrai.

Tālmācības kurss Datorzinību pamati sekmīgi tika aprobēts pie Jelgavas pilsētas un Tukuma rajona skolotājiem (kopā 28), tādējādi aizstājot LIIS bāzes apmācības kursu pēc 72 stundu programmas klātienē.

Jāatzīmē, ka kurss Datorzinību pamati aptver visu ECDL moduļu, izņemot piekto, izvirzītās prasības, tikai tās ir citādi strukturētas. Piektā moduļa saturu var apgūt pēc LIIS mācību materiāla DBPS MS Access pamati, kas drīzumā būs pieejams arī www lappušu formātā. Šos mācību materiālus var izmantot arī skolēni, apgūstot atbilstošus tematus skolas lietišķās informātikas kursā.

ECDL mācību programmai ir jākļūst par skolas lietišķās informātikas kursa kodolu, un datorprasmes apguve jāsāk nevis 7. klasē, bet gan daudz agrāk. Jau tagad daudzās Latvijas skolās skolēni datorprasmi apgūst, sākot no 5., 3. un pat 1. klases. Piemēram, LIIS projektā ir izstrādāts un aprobēts datorzinību kurss 5.-9. klašu grupā (http://www.liis.lv/dz_pamatsk/), kas daļēji aptver ECDL prasības. Tā kā IT nozare ir viena no mūsu valsts attīstības prioritātēm, tad vismaz vidusskolās interesentiem būtu jānodrošina iespēja apgūt informātiku ar programmēšanas ievirzi.

 

Izstrādņu galvenais adresāts - vidusskolēns

Viens no LIIS uzdevumiem ir dot katram skolēnam tādas iespējas sagatavoties dzīvei un darbam informatizētā sabiedrībā, kas atbilst viņa individuālajām interesēm un sabiedrības vajadzībām. Līdz ar citiem pasākumiem šī mērķa sasniegšanai izveidota un visu laiku tiek papildināta elektronisko mācību līdzekļu sistēma www lapu, ftp failu, kompaktdisku u. c. formās. Īpaša vērība tiek veltīta ar interneta palīdzību izplatāmiem mācību materiāliem.

LIIS izstrādņu galvenais adresāts kopš projekta sākuma ir vidusskolu audzēkņi, taču ir pierādījies, ka šos materiālus atzinīgi novērtē un izmanto arī citi interesenti dažādās vecuma grupās. Uzlabojoties pamatskolu nodrošinājumam ar datortehniku, tām veltīto izstrādņu īpatsvars pakāpeniski pieaug. Lai nodrošinātu mācību materiālu atbilstību skolas vajadzībām, to izveidē plaši iesaista skolotājus un skolēnus (vairāk nekā puse no izstrādņu kopskaita).

LIIS katru gadu organizē izstrādņu pieteikumu konkursu, kura dalībnieki galvenokārt ir skolotāji; ap 40 procentu visu izstrādņu tiek veidotas, tieši atsaucoties uz viņu priekšlikumiem. LIIS izstrādnes tiek veidotas tā, lai tās aptvertu visiem galvenajiem izziņas veidiem - racionālajam, empīriskajam, emocionālajam un modelējošajam - atbilstošās mācību disciplīnas. Šī pieeja, kā arī mācību līdzekļu veidošana atbilstoši dažādiem skolēnu spēju līmeņiem izpelnījusies atzinību aptuveni 15 starptautiskās konferencēs un kongresos.

Jau šogad ir sākta un nākošajos gados tiks tālāk izvērsta specializētu semināru sistēma mācību priekšmetu un to grupu skolotājiem par LIIS un ārzemēs izstrādātajiem un internetā atrodamajiem elektroniskajiem mācību līdzekļiem un to izmantošanas metodikām. Šie semināri plānoti arī kā skolotāju pozitīvās pieredzes kristalizācijas centri, un tajos izstrādātās metodiskās atziņas tiks izmantotas tālākajā LIIS darbā.

LIIS projekts arī turpmāk būs plaši atvērts visiem nopietni strādāt gribošiem un varošiem izglītības darba entuziastiem.

 

Viesturs VĒZIS,

 Agnis ANDŽĀNS,

 Egons JURGEVICS