LIIS jau ceturto gadu izstādē LatSTE 2001
Ir pagājuši jau trīs gadi, kopš skolu datorcentri Ogrē, Smiltenē
un Aucē uzdrīkstējās organizēt pirmo Latvijas skolu tehnoloģiju ekspozīciju. No
bikla mēģinājuma pulcināt domubiedrus, kuri vēlas dalīties uzkrātajā pieredzē,
ir izveidojies Latvijas nozīmes pasākums LatSTE, kurš ik gadu pulcina vairākus
simtus datorzinību speciālistu - skolotājus, augstskolu pasniedzējus un tos
datorfirmu pārstāvjus, kuri aktīvi iesaistās ar izglītības procesu saistīto
jautājumu risināšanā.
Latvijā veidojas informācijas sabiedrība
Latvijas Izglītības informatizācijas sistēmas (LIIS) darbība līdz
nepazīšanai ir izmainījusi skolu datornodrošinājumu, zinošāki un prasmīgāki ir
kļuvuši paši skolotāji, desmitiem tūkstoši jauniešu ir ieguvuši praktiskas
iemaņas darbā ar modernajām tehnoloģijām. Latvijā veidojas informācijas
sabiedrība, veidojas jaunas nozaru IT ieviešanas programmas - Valsts Vienotā
bibliotēku informācijas sistēma (VVBIS), Pašvaldību vienotās informācijas
sistēma (PVIS) un citas.
Jautājumi, kuri pirms trim gadiem bija aktuāli tikai izglītības
sistēmai, šobrīd attiecas uz visu Latvijas IKT megasistēmu kopumā - nu jau uz
ikvienu no mums. Veidojas e-pilsētas, e-rajoni, e-pārvalde. Veidojas e-Latvija.
Tātad tie jautājumi, kuri mums jārisina tagad, atbilst Latvijas i-sabiedrības
tehnoloģiju veidošanas uzdevumiem. Šogad no 25. līdz 27. oktobrim LatSTE 2001
atkal notika Ogrē, nu jau kā plašāka pasākuma - e-Ogres dienu - sastāvdaļa,
turklāt šogad vairs ne kā skolu tehnoloģiju, bet jau kā Latvijas i-sabiedrības
tehnoloģiju ekspozīcija.
Pārvaldes programmatūraskolām
Kā jau ierasts, ekspozīcijā varēja iepazīties ar LIIS projekta
jaunumiem un izvērtēt paveikto gan LIIS stendā, gan klausoties referātus par
skolu bibliotēku un skolvadības programmatūru, kā arī par dažādām
datorapmācības iespējām.
Referātā IKT skolvadībā LIIS projektā tika izvērtēta LIIS
skolvadības programmatūras izstrādes, ieviešanas un ekspluatācijas četru gadu
pieredze. Šā laika svarīgākie sasniegumi ir skolu, audzēkņu un pedagogu
reģistru izveide valstī, kā arī atbalsta sistēmas iedibināšana tehnisku
jautājumu risināšanai. Tuvākajā nākotnē būtu jāpanāk, lai pārvaldes
programmatūra labāk iekļautos izglītības sistēmas kopējā organizatoriskajā
apritē un lai pieaugtu tās kvalitāte un izmantošanas iespējas skolās.
Skolu bibliotēku un pašu skolu veiksmīgai attīstībai ir četri
svarīgi priekšnoteikumi: skaidri definēts mērķis, cilvēku atbalsts un
sagatavotība, pietiekams tehniskais nodrošinājums un atbilstoša programmatūra.
LIIS projektā ir izstrādāts programmnodrošinājums, kas spēj automatizēt un līdz
ar to atvieglot bibliotēkas darba procesus, vienlaikus piedāvājot labāku
servisu lietotājiem. Tā tiek brīvi izplatīta. To lieto jau aptuveni 90
bibliotēkās.
Mūžizglītības sistēma skolotājiem IT lietošanai
LIIS projektā izstrādāta mūžizglītības sistēma visas (vairāk nekā
35 000) lielās skolotāju saimes sagatavošanai IT lietošanai pedagoģiskajā
darbā, un viens no tās pamatuzdevumiem ir iemācīt mācīt mācoties.
Šī sistēma balstās uz LIIS izveidoto infrastruktūru, t. i., 40
reģionālajiem centriem, un tās pamatideja ir radīt skolotājos vēlmi apgūt
modernās informācijas tehnoloģijas, lai tās izmantotu pedagoģiskajā darbā.
Reģionālajos centros no projekta sākuma līdz 2001. gada 30. septembrim datoru
lietotprasmi apguvuši 19 334 skolotāji (to skaitā 9 918 - par LIIS līdzekļiem).
Tagad arī Latvijā var kārtot ECDL eksāmenus
Lai objektīvi izvērtētu kursantu prasmes līmeni, kopš 1999. gada
nogales Latvijā tika veikti European Computer Driving Licence (ECDL) programmas
iedibināšanas priekšdarbi. ECDL mērķauditorija ir cilvēki, kuri grib prasmīgi
lietot datoru. ECDL kvalifikācija ļauj darbiniekiem, studentiem un visiem
citiem dokumentāri pierādīt, ka tiem kā sertificētiem lietotājiem ir
pamatzināšanas un prasmes datora lietošanā. Piemēram, iestādes darbinieki, kuri
vēlas, lai viņu prasme datora lietošanā tiktu formāli atzīta, gribēs nokārtot
ECDL eksāmenus un iegūt sertifikātu. Arī darba devējam formāla datorprasmes
sertifikācija ir nozīmīga, jo tā palīdz novērtēt darbinieka vai potenciālā
darbinieka prasmi.
Eksperti - dažādu jomu praktiķi - ir atzinuši, ka ECDL mācību
programmā noteiktās zināšanas un prasmes ir pietiekošas datoru un izplatītāko
datorlietotņu lietošanai. ECDL vienmēr sertificē pēc viena un tā paša zināšanu
un pieredzes standarta, neatkarīgi no cilvēka tautības, izglītības, vecuma vai
dzimuma. Vienā valstī iegūtais ECDL sertifikāts ir derīgs arī citās valstīs.
Līdz šim Eiropā un citās pasaules valstīs ir sertificēti jau vairāk nekā miljons cilvēku.
Ieviešot ECDL programmu Latvijā, tiek apzināta un ievērota
kaimiņzemju Igaunijas, Lietuvas un Zviedrijas pieredze. ECDL ir fiksēta
eLatvijas programmas dokumentos. LIIS reģionālie centri ir ideāla bāze ECDL
sertificēšanas standarta ieviešanai Latvijā. Tajos pašlaik tiek apmācīti
skolotāji un citi speciālisti, bet vēlāk iespējamas attīstības iespējas arī
citiem interesentiem.
Svarīgākie ECDL ieviešanas priekšdarbi Latvijā, proti, mācību
programmas un Eiropas jautājumu un testu bāzes tulkošana latviešu valodā,
mācību materiālu izstrādāšana, Eiropas datorprasmes sertifikāta eksāmenu kartes
Eiropas datorprasmes sertifikāta izgatavošana tika paveikti līdz 2001. gada
maijam. Maijā un jūnijā 41 interesents no Latvijas augstskolām, skolām un
mācību centriem piedalījās pilotmācībās ar nolūku paplašināt un padziļināt
datorzināšanas un datorprasmes, lai jūnija beigās kārtotu eksāmenus un saņemtu
Eiropas datorprasmes sertifikātu. ECDL eksāmenus nokārtoja un sertifikātus
saņēma visi 41 pretendenti.
Tālmācības kurss Datorzinību pamati
Lai datorzinību pamatu apguve būtu pieejama ikvienam valsts
iedzīvotājam, LIIS projektā 2000. gadā tika izveidots un 2001. pilnveidots un
papildināts tālmācības kurss Datorzinību pamati. Kurss sastāv no sešām daļām:
Pirmie soļi pie datora, Teksta redaktors Microsoft Word, Elektroniskās tabulas
Microsoft Excel, Prezentācijas materiālu sagatavošanas pakete Microsoft
PowerPoint, Datortīkli un interneta pakalpojumu izmantošana, www lappušu
veidošana.
Izstrādātais kurss pašlaik ir pieejams gan grāmatas, gan www
lappušu formātā internetā (http://www.liis.lv/mspamati/). Tajā ir iekļauta ne
tikai statiska informācija, bet arī daudzi dinamiski attēli, kas palīdzēs apgūt
programmas un padarīs saprotamākus dažādus procesus, kā arī ātrrakstīšanas
apguves programma gan QWERTY, gan arī latviešu valodas ergonomiskajai
klaviatūrai.
Tālmācības kurss Datorzinību pamati sekmīgi tika aprobēts pie
Jelgavas pilsētas un Tukuma rajona skolotājiem (kopā 28), tādējādi aizstājot LIIS
bāzes apmācības kursu pēc 72 stundu programmas klātienē.
Jāatzīmē, ka kurss Datorzinību pamati aptver visu ECDL moduļu,
izņemot piekto, izvirzītās prasības, tikai tās ir citādi strukturētas. Piektā
moduļa saturu var apgūt pēc LIIS mācību materiāla DBPS MS Access pamati, kas
drīzumā būs pieejams arī www lappušu formātā. Šos mācību materiālus var
izmantot arī skolēni, apgūstot atbilstošus tematus skolas lietišķās
informātikas kursā.
ECDL mācību programmai ir jākļūst par skolas lietišķās
informātikas kursa kodolu, un datorprasmes apguve jāsāk nevis 7. klasē, bet gan
daudz agrāk. Jau tagad daudzās Latvijas skolās skolēni datorprasmi apgūst,
sākot no 5., 3. un pat 1. klases. Piemēram, LIIS projektā ir izstrādāts un
aprobēts datorzinību kurss 5.-9. klašu grupā (http://www.liis.lv/dz_pamatsk/),
kas daļēji aptver ECDL prasības. Tā kā IT nozare ir viena no mūsu valsts
attīstības prioritātēm, tad vismaz vidusskolās interesentiem būtu jānodrošina
iespēja apgūt informātiku ar programmēšanas ievirzi.
Izstrādņu galvenais adresāts - vidusskolēns
Viens no LIIS uzdevumiem ir dot katram skolēnam tādas iespējas
sagatavoties dzīvei un darbam informatizētā sabiedrībā, kas atbilst viņa
individuālajām interesēm un sabiedrības vajadzībām. Līdz ar citiem pasākumiem
šī mērķa sasniegšanai izveidota un visu laiku tiek papildināta elektronisko
mācību līdzekļu sistēma www lapu, ftp failu, kompaktdisku u. c. formās. Īpaša
vērība tiek veltīta ar interneta palīdzību izplatāmiem mācību materiāliem.
LIIS izstrādņu galvenais adresāts kopš projekta sākuma ir
vidusskolu audzēkņi, taču ir pierādījies, ka šos materiālus atzinīgi novērtē un
izmanto arī citi interesenti dažādās vecuma grupās. Uzlabojoties pamatskolu
nodrošinājumam ar datortehniku, tām veltīto izstrādņu īpatsvars pakāpeniski
pieaug. Lai nodrošinātu mācību materiālu atbilstību skolas vajadzībām, to
izveidē plaši iesaista skolotājus un skolēnus (vairāk nekā puse no izstrādņu
kopskaita).
LIIS katru gadu organizē izstrādņu pieteikumu konkursu, kura
dalībnieki galvenokārt ir skolotāji; ap 40 procentu visu izstrādņu tiek
veidotas, tieši atsaucoties uz viņu priekšlikumiem. LIIS izstrādnes tiek
veidotas tā, lai tās aptvertu visiem galvenajiem izziņas veidiem -
racionālajam, empīriskajam, emocionālajam un modelējošajam - atbilstošās mācību
disciplīnas. Šī pieeja, kā arī mācību līdzekļu veidošana atbilstoši dažādiem
skolēnu spēju līmeņiem izpelnījusies atzinību aptuveni 15 starptautiskās
konferencēs un kongresos.
Jau šogad ir sākta un nākošajos gados tiks tālāk izvērsta
specializētu semināru sistēma mācību priekšmetu un to grupu skolotājiem par
LIIS un ārzemēs izstrādātajiem un internetā atrodamajiem elektroniskajiem
mācību līdzekļiem un to izmantošanas metodikām. Šie semināri plānoti arī kā
skolotāju pozitīvās pieredzes kristalizācijas centri, un tajos izstrādātās
metodiskās atziņas tiks izmantotas tālākajā LIIS darbā.
LIIS projekts arī turpmāk būs plaši atvērts visiem nopietni
strādāt gribošiem un varošiem izglītības darba entuziastiem.
Viesturs VĒZIS,
Agnis ANDŽĀNS,
Egons JURGEVICS
Ir pagājuši jau trīs gadi, kopš skolu datorcentri Ogrē, Smiltenē
un Aucē uzdrīkstējās organizēt pirmo Latvijas skolu tehnoloģiju ekspozīciju. No
bikla mēģinājuma pulcināt domubiedrus, kuri vēlas dalīties uzkrātajā pieredzē,
ir izveidojies Latvijas nozīmes pasākums LatSTE, kurš ik gadu pulcina vairākus
simtus datorzinību speciālistu - skolotājus, augstskolu pasniedzējus un tos
datorfirmu pārstāvjus, kuri aktīvi iesaistās ar izglītības procesu saistīto
jautājumu risināšanā.
Latvijā veidojas informācijas sabiedrība
Latvijas Izglītības informatizācijas sistēmas (LIIS) darbība līdz
nepazīšanai ir izmainījusi skolu datornodrošinājumu, zinošāki un prasmīgāki ir
kļuvuši paši skolotāji, desmitiem tūkstoši jauniešu ir ieguvuši praktiskas
iemaņas darbā ar modernajām tehnoloģijām. Latvijā veidojas informācijas
sabiedrība, veidojas jaunas nozaru IT ieviešanas programmas - Valsts Vienotā
bibliotēku informācijas sistēma (VVBIS), Pašvaldību vienotās informācijas
sistēma (PVIS) un citas.
Jautājumi, kuri pirms trim gadiem bija aktuāli tikai izglītības
sistēmai, šobrīd attiecas uz visu Latvijas IKT megasistēmu kopumā - nu jau uz
ikvienu no mums. Veidojas e-pilsētas, e-rajoni, e-pārvalde. Veidojas e-Latvija.
Tātad tie jautājumi, kuri mums jārisina tagad, atbilst Latvijas i-sabiedrības
tehnoloģiju veidošanas uzdevumiem. Šogad no 25. līdz 27. oktobrim LatSTE 2001
atkal notika Ogrē, nu jau kā plašāka pasākuma - e-Ogres dienu - sastāvdaļa,
turklāt šogad vairs ne kā skolu tehnoloģiju, bet jau kā Latvijas i-sabiedrības
tehnoloģiju ekspozīcija.
Pārvaldes programmatūraskolām
Kā jau ierasts, ekspozīcijā varēja iepazīties ar LIIS projekta
jaunumiem un izvērtēt paveikto gan LIIS stendā, gan klausoties referātus par
skolu bibliotēku un skolvadības programmatūru, kā arī par dažādām
datorapmācības iespējām.
Referātā IKT skolvadībā LIIS projektā tika izvērtēta LIIS
skolvadības programmatūras izstrādes, ieviešanas un ekspluatācijas četru gadu
pieredze. Šā laika svarīgākie sasniegumi ir skolu, audzēkņu un pedagogu
reģistru izveide valstī, kā arī atbalsta sistēmas iedibināšana tehnisku
jautājumu risināšanai. Tuvākajā nākotnē būtu jāpanāk, lai pārvaldes
programmatūra labāk iekļautos izglītības sistēmas kopējā organizatoriskajā
apritē un lai pieaugtu tās kvalitāte un izmantošanas iespējas skolās.
Skolu bibliotēku un pašu skolu veiksmīgai attīstībai ir četri
svarīgi priekšnoteikumi: skaidri definēts mērķis, cilvēku atbalsts un
sagatavotība, pietiekams tehniskais nodrošinājums un atbilstoša programmatūra.
LIIS projektā ir izstrādāts programmnodrošinājums, kas spēj automatizēt un līdz
ar to atvieglot bibliotēkas darba procesus, vienlaikus piedāvājot labāku
servisu lietotājiem. Tā tiek brīvi izplatīta. To lieto jau aptuveni 90
bibliotēkās.
Mūžizglītības sistēma skolotājiem IT lietošanai
LIIS projektā izstrādāta mūžizglītības sistēma visas (vairāk nekā
35 000) lielās skolotāju saimes sagatavošanai IT lietošanai pedagoģiskajā
darbā, un viens no tās pamatuzdevumiem ir iemācīt mācīt mācoties.
Šī sistēma balstās uz LIIS izveidoto infrastruktūru, t. i., 40
reģionālajiem centriem, un tās pamatideja ir radīt skolotājos vēlmi apgūt
modernās informācijas tehnoloģijas, lai tās izmantotu pedagoģiskajā darbā.
Reģionālajos centros no projekta sākuma līdz 2001. gada 30. septembrim datoru
lietotprasmi apguvuši 19 334 skolotāji (to skaitā 9 918 - par LIIS līdzekļiem).
Tagad arī Latvijā var kārtot ECDL eksāmenus
Lai objektīvi izvērtētu kursantu prasmes līmeni, kopš 1999. gada
nogales Latvijā tika veikti European Computer Driving Licence (ECDL) programmas
iedibināšanas priekšdarbi. ECDL mērķauditorija ir cilvēki, kuri grib prasmīgi
lietot datoru. ECDL kvalifikācija ļauj darbiniekiem, studentiem un visiem
citiem dokumentāri pierādīt, ka tiem kā sertificētiem lietotājiem ir
pamatzināšanas un prasmes datora lietošanā. Piemēram, iestādes darbinieki, kuri
vēlas, lai viņu prasme datora lietošanā tiktu formāli atzīta, gribēs nokārtot
ECDL eksāmenus un iegūt sertifikātu. Arī darba devējam formāla datorprasmes
sertifikācija ir nozīmīga, jo tā palīdz novērtēt darbinieka vai potenciālā
darbinieka prasmi.
Eksperti - dažādu jomu praktiķi - ir atzinuši, ka ECDL mācību
programmā noteiktās zināšanas un prasmes ir pietiekošas datoru un izplatītāko
datorlietotņu lietošanai. ECDL vienmēr sertificē pēc viena un tā paša zināšanu
un pieredzes standarta, neatkarīgi no cilvēka tautības, izglītības, vecuma vai
dzimuma. Vienā valstī iegūtais ECDL sertifikāts ir derīgs arī citās valstīs.
Līdz šim Eiropā un citās pasaules valstīs ir sertificēti jau vairāk nekā miljons cilvēku.
Ieviešot ECDL programmu Latvijā, tiek apzināta un ievērota
kaimiņzemju Igaunijas, Lietuvas un Zviedrijas pieredze. ECDL ir fiksēta
eLatvijas programmas dokumentos. LIIS reģionālie centri ir ideāla bāze ECDL
sertificēšanas standarta ieviešanai Latvijā. Tajos pašlaik tiek apmācīti
skolotāji un citi speciālisti, bet vēlāk iespējamas attīstības iespējas arī
citiem interesentiem.
Svarīgākie ECDL ieviešanas priekšdarbi Latvijā, proti, mācību
programmas un Eiropas jautājumu un testu bāzes tulkošana latviešu valodā,
mācību materiālu izstrādāšana, Eiropas datorprasmes sertifikāta eksāmenu kartes
Eiropas datorprasmes sertifikāta izgatavošana tika paveikti līdz 2001. gada
maijam. Maijā un jūnijā 41 interesents no Latvijas augstskolām, skolām un
mācību centriem piedalījās pilotmācībās ar nolūku paplašināt un padziļināt
datorzināšanas un datorprasmes, lai jūnija beigās kārtotu eksāmenus un saņemtu
Eiropas datorprasmes sertifikātu. ECDL eksāmenus nokārtoja un sertifikātus
saņēma visi 41 pretendenti.
Tālmācības kurss Datorzinību pamati
Lai datorzinību pamatu apguve būtu pieejama ikvienam valsts
iedzīvotājam, LIIS projektā 2000. gadā tika izveidots un 2001. pilnveidots un
papildināts tālmācības kurss Datorzinību pamati. Kurss sastāv no sešām daļām:
Pirmie soļi pie datora, Teksta redaktors Microsoft Word, Elektroniskās tabulas
Microsoft Excel, Prezentācijas materiālu sagatavošanas pakete Microsoft
PowerPoint, Datortīkli un interneta pakalpojumu izmantošana, www lappušu
veidošana.
Izstrādātais kurss pašlaik ir pieejams gan grāmatas, gan www
lappušu formātā internetā (http://www.liis.lv/mspamati/). Tajā ir iekļauta ne
tikai statiska informācija, bet arī daudzi dinamiski attēli, kas palīdzēs apgūt
programmas un padarīs saprotamākus dažādus procesus, kā arī ātrrakstīšanas
apguves programma gan QWERTY, gan arī latviešu valodas ergonomiskajai
klaviatūrai.
Tālmācības kurss Datorzinību pamati sekmīgi tika aprobēts pie
Jelgavas pilsētas un Tukuma rajona skolotājiem (kopā 28), tādējādi aizstājot LIIS
bāzes apmācības kursu pēc 72 stundu programmas klātienē.
Jāatzīmē, ka kurss Datorzinību pamati aptver visu ECDL moduļu,
izņemot piekto, izvirzītās prasības, tikai tās ir citādi strukturētas. Piektā
moduļa saturu var apgūt pēc LIIS mācību materiāla DBPS MS Access pamati, kas
drīzumā būs pieejams arī www lappušu formātā. Šos mācību materiālus var
izmantot arī skolēni, apgūstot atbilstošus tematus skolas lietišķās
informātikas kursā.
ECDL mācību programmai ir jākļūst par skolas lietišķās
informātikas kursa kodolu, un datorprasmes apguve jāsāk nevis 7. klasē, bet gan
daudz agrāk. Jau tagad daudzās Latvijas skolās skolēni datorprasmi apgūst,
sākot no 5., 3. un pat 1. klases. Piemēram, LIIS projektā ir izstrādāts un
aprobēts datorzinību kurss 5.-9. klašu grupā (http://www.liis.lv/dz_pamatsk/),
kas daļēji aptver ECDL prasības. Tā kā IT nozare ir viena no mūsu valsts
attīstības prioritātēm, tad vismaz vidusskolās interesentiem būtu jānodrošina
iespēja apgūt informātiku ar programmēšanas ievirzi.
Izstrādņu galvenais adresāts - vidusskolēns
Viens no LIIS uzdevumiem ir dot katram skolēnam tādas iespējas
sagatavoties dzīvei un darbam informatizētā sabiedrībā, kas atbilst viņa
individuālajām interesēm un sabiedrības vajadzībām. Līdz ar citiem pasākumiem
šī mērķa sasniegšanai izveidota un visu laiku tiek papildināta elektronisko
mācību līdzekļu sistēma www lapu, ftp failu, kompaktdisku u. c. formās. Īpaša
vērība tiek veltīta ar interneta palīdzību izplatāmiem mācību materiāliem.
LIIS izstrādņu galvenais adresāts kopš projekta sākuma ir
vidusskolu audzēkņi, taču ir pierādījies, ka šos materiālus atzinīgi novērtē un
izmanto arī citi interesenti dažādās vecuma grupās. Uzlabojoties pamatskolu
nodrošinājumam ar datortehniku, tām veltīto izstrādņu īpatsvars pakāpeniski
pieaug. Lai nodrošinātu mācību materiālu atbilstību skolas vajadzībām, to
izveidē plaši iesaista skolotājus un skolēnus (vairāk nekā puse no izstrādņu
kopskaita).
LIIS katru gadu organizē izstrādņu pieteikumu konkursu, kura
dalībnieki galvenokārt ir skolotāji; ap 40 procentu visu izstrādņu tiek
veidotas, tieši atsaucoties uz viņu priekšlikumiem. LIIS izstrādnes tiek
veidotas tā, lai tās aptvertu visiem galvenajiem izziņas veidiem -
racionālajam, empīriskajam, emocionālajam un modelējošajam - atbilstošās mācību
disciplīnas. Šī pieeja, kā arī mācību līdzekļu veidošana atbilstoši dažādiem
skolēnu spēju līmeņiem izpelnījusies atzinību aptuveni 15 starptautiskās
konferencēs un kongresos.
Jau šogad ir sākta un nākošajos gados tiks tālāk izvērsta
specializētu semināru sistēma mācību priekšmetu un to grupu skolotājiem par
LIIS un ārzemēs izstrādātajiem un internetā atrodamajiem elektroniskajiem
mācību līdzekļiem un to izmantošanas metodikām. Šie semināri plānoti arī kā
skolotāju pozitīvās pieredzes kristalizācijas centri, un tajos izstrādātās
metodiskās atziņas tiks izmantotas tālākajā LIIS darbā.
LIIS projekts arī turpmāk būs plaši atvērts visiem nopietni
strādāt gribošiem un varošiem izglītības darba entuziastiem.
Viesturs VĒZIS,
Agnis ANDŽĀNS,
Egons JURGEVICS