Risinājumi moderno tehnoloģiju gardēžiem

Siemens stends izstādē Baltic IT&T šogad īpaši pievilka moderno tehnoloģiju gardēžus, jo tur varēja redzēt, kā praktiski izpaužas platjoslu tīkla jaunās iespējas, kuras arī Latvijas klientiem drīzumā pavērs UltraDSL. Lattelekom to gatavojas ieviest jau šovasar. Siemens ir uzvarējis Lattelekom rīkotajā konkursā par DSL risinājumu un aparatūras piegādi. Iespējams, nākotnē platjoslas datu pakalpojumu sniegšanai arī Latvijā varēs izmantot servisu izvēles (Service Selection) risinājumu, kura demoversiju varēja aplūkot Siemens stendā. Piedāvājam sarunu ar Siemens ekspertiem — Siemens AG informācijas un komunikāciju tīklu stratēģiskā mārketinga direktoru Dr. Ralfu ADELSEKU, interneta risinājumu speciālistu Ginteru Klesingeru un Siemens SIA telekomunikāciju mārketinga direktoru Ivaru AUZU.

R. Adelseks: — Siemens arī nākotnē būs vadošais telekomunikāciju piegādātājs, galvenokārt koncentrējot uzmanību uz kompleksām sistēmu paketēm un risinājumiem, ne tik daudz uz aparatūras pārdošanu. Tas tāpēc, lai operators, kas iegādājas Siemens risinājumu, varētu nekavējoties sākt sniegt klientiem pakalpojumus.

G. Klesingers: — Mūsu lielākais klients Latvijā ir Lattelekom. Orientējamies uz telekomunikāciju operatoriem, jo viņiem ir infrastruktūra, kura nodrošina klientu pieslēgumus maģistrālajam tīklam un internetam. Šobrīd strauji augusi IP pakalpojumu popularitāte, pārejot no tradicionāliem telekomunikāciju pakalpojumiem uz interneta protokolu. Operatorus aizvien vairāk interesē klienti, kuri var piekļūt internetam mājās. Bet internets ir kā mākonis: neko nevar garantēt — nedz joslas platumu, nedz ātrumu, jo klientam šis globālais tīkls nepieder (tas nepieder nevienam!). Informācijas paketēm, kuras virzās no gala lietotāja uz pakalpojumu, ir jābūt maršrutētām. Tas nozīmē, ka, piemēram, sūtot e-pastu no Latvijas uz ASV, ceļā ir daudz maršrutizatoru, un tie virza (maršrutē) šo e-pastu (tas ir daudzu pakešu veidā, katra ar saņēmēja un sūtītāja IP adresi). Maršrutizatori uzmana, kurp šīs paketes virzās, un sūta tās saskaņā ar konkrētajām maršruta shēmām. Tomēr tiem nerūp, no kurienes pakete nāk.

G. Klesingers: — Siemens risinājums ļauj konstatēt ne vien to, no kurienes šī pakete nāk, bet arī to, vai klients ir likumīgi pasūtījis šo pakalpojumu: ja ir pasūtījis, maršrutizē tālāk, ja ne, — apstādina paketi. Tā arī ir šī galvenā atšķirība — intelektuāli maršrutizatori. To sauc arī par polises maršrutizāciju (policy routing). Nākotnē internetā tādu lietos, tas būs pieejams ar polisēm, un tas nozīmē, ka ne visi klienti tiks apkalpoti vienādi, — būs iespējama arī diferencēta pieeja. Ar jauno risinājumu iespējams īpaši apkalpot tādus klientus, kas vēlas saņemt ātrāku un labāku piekļuvi internetam, kā arī piekļuvi informācijas pakalpojumiem, kurus citi klienti pat nedabū redzēt, jo mēs tieši savienojam gala lietotāju ar attiecīgo pakalpojumu šī servisa aktivizācijas laikā portāla lappusē. Klients, protams, par šo privilēģiju maksā papildus.

G. Klesingers: — Vispirms — no operatora viedokļa. Ja operatora rīcībā ir intelektuālā maršrutizācija, tas nozīmē, ka klients nevar piekļūt pakalpojumam, pirms viņš to nav aktivizējis portālā. Tātad,lai piekļūtu pakalpojumam, ir nepieciešams portāls. Operators savukārt var piešķirt satura piegādātājam (content provider) laukumu savā portālā, un viņš to var lietot, piemēram, reklāmai. No otras puses, satura piegādātāji var būt droši, ka visi klienti, kuri piekļūst attiecīgajam pakalpojumam, nāk caur operatoru, ir autorizēti, pārbaudīti un arī norēķinās centralizēti — caur operatoru. Turklāt visu pakalpojumu norēķiniem var izmantot vienu vienīgu norēķinu sistēmu. Ieguvēji ir visi trīs — gan klienti, gan satura piegādātāji, gan operators, kurš piedāvā risinājumu.

G. Klesingers: — Jāteic, ka DSL tīkla infrastruktūras ierīkošana maksā visai dārgi: jānodrošina joslas platums potenciālajiem klientiem visas valsts teritorijā. Tāpēc lielām pilsētām varētu piedāvāt DSL ar piekļuvi 200 kbit/s. Protams, labāk būtu 2 Mbit/s, bet nevar atļauties uzreiz ieviest DSL programmu ar pilnu joslas platumu visiem lietotājiem, tāpēc ieviešanai jānotiek pakāpeniski,sākot ar 200 vai 300 kbit/s ātrumu, piedāvājot 8 Mbit/s DSL piekļuvi tikai kādiem pieciem procentiem klientu. Tādējādi klientiem tiktu dota arī iespēja novērtēt platjoslu tīkla pakalpojumu īpašo ātrumu un kvalitāti. Jādomā, ka klientu daudzums pēc tam varētu diezgan ātri augt.

G. Klesingers: — Ja ir normāli vara kabeļi, tad nav nekas jāmaina, bet ir vajadzīgas jaunas iekārtas klientu galā un tās ir diezgan dārgas. Vēl dārgāka ir aparatūra, kas jāpievieno maģistrālajam tīklam: ir vajadzīgi daudz spēcīgāki maršrutizatori nekā ar modemu piekļuvi.

R. Adelseks: — DSL tehnoloģija un iekārtas paver klientiem ceļu uz jaunākās paaudzes pakalpojumiem, nodrošinot platjoslas piekļuvi internetam, bet daudzveidīgo pakalpojumu uzskatāmai izvēlei nepieciešamas arī citas tehnoloģijas. Lai to izdarītu pēc iespējas efektīvāk, vajadzīgs īpašs risinājums. Siemens piedāvā izmantot intelektuālo portālu ar pakalpojumu izvēles centru (Service Selection Centre).

R. Adelseks: — Galvenais pakalpojumu koncentrācijas virzītājspēks ir klientu neierobežotās vajadzības un interešu dažādība: jaunākās paaudzes pakalpojumi būs pieejami vienkopus caur personificētu intelektuālo portālu. Operatora piedāvātos pakalpojumus veido servisa satura piegādātāji, kuriem ir ērti koncentrēt visus datus intelektuālajā portālā. Turklāt gan klientam, gan operatoram ir izdevīga vienota norēķinu sistēma par visiem pakalpojumiem.

I. Auza: — Vispirms klients iepazīstas ar visu iespējamo pakalpojumu sarakstu un izvēlas, kurus vēlas lietot regulāri. Tos ievieto klienta personificētajā portālā. Klientam tiek dota iespēja piekļūt pakalpojumam pēc tam, kad viņš ir autorizēts. Operators zina, tieši kādus pakalpojumus klients lieto, kādas ir viņa intereses, un tādējādi var prognozēt, ko jaunu viņam var piedāvāt. Mēs dodam operatoram metodi, kā izdevīgi pārdot pakalpojumus un gūt visoptimālākos ienākumus. Ar šo risinājumu palīdzību servisa piegādātājs var apmierināt jebkuras klienta vēlmes, jo var likt klāt cik un kādus pakalpojumus vajag. Tas ir gandrīz kā daudzstāvu lielveikalā: jūs varat izvēlēties jebkuru preci. Un ļoti svarīgi, ka ir precīzi izstrādāta norēķinu sistēma. Servisa izvēles centra sistēma fiksē visas operācijas, kas nepieciešamas rēķina izrakstīšanai, un operatora norēķinu sistēma to izdrukā. Līdztekus tradicionālajiem telekomunikāciju pakalpojumiem klienta rēķinā uzrāda maksu par papildpakalpojumiem, kurus viņš saņēmis caur savu portālu. Vēl svarīgi, ka šī sistēma ir ļoti elastīga. Klients, piemēram, ir izvēlējies vairākus pakalpojumus, bet viņam kāds no tiem nepatīk vai arī tirgū parādās jauni pakalpojumi, ko viņš vēlas lietot. Ar šo sistēmu visu ir iespējams mainīt, — gan atteikties, gan pievienot jaunu pakalpojumu. Vēl vairāk: var pat īpaši pielāgot pakalpojumu stratēģiju (portālu) konkrētam lietotājam. Siemens vēlas būt operatora partneris klientu risinājumiem. Mēs rūpējamies ne tikai par labāko, viņa biznesam izdevīgāko risinājumu, bet arī piegādājam aparatūru, programmatūru, lietotāja interfeisu un palīdzam ar padomiem līdz pakalpojumu pilnīgai ieviešanai.

I. Auza: — Tā var būt interneta piekļuve, e-pasts, piekļuve bibliotēkas katalogiem vai bankas norēķinu sistēmai, video un mediju pakalpojumi, laika ziņas, finansu, juridiska vai ģeogrāfiska informācija (piemēram, Latvijas autoceļu karte), satiksmes kustības informācija, aviobiļešu rezervēšana, e-komercija u. tml. Uz datora monitora ir visu pieejamo pakalpojumu izvēlne. Lai dabūtu savienojumu, vajag tikai uzklikšķināt attiecīgajā vietā. Tālāk, ejot soli pa solim, var noskaidrot un izvēlēties sīkākas detaļas. Piemēram, jūs varat izvēlēties restorānu jubilejas ballei, aplūkojot to datorā, turklāt ar visām detaļām — gan no ārpuses, gan no iekšpuses. Varat redzēt, kāds skats paveras pa logu, vai tur ir peldbaseins, kāds ir interjers. Protams, var izvēlēties arī ēdienu karti, galda servējumu utt. To visu var redzēt uz ekrāna no visdažādākajiem rakursiem, un jums nepavisam nav jābrauc uz nolūkoto vietu, lai to apskatītu. Gluži tāpat var rezervēt konkrētu istabu (teiksim, ar skatu uz jūru) konkrētā viesnīcā, var noskaidrot, vai tieši šī istaba ir brīva utt.

I. Auza: — Ļoti efektīvi. Operators var piedāvāt e-komerciju. Piemēram, lielveikali, kur visu pārdod on-line. Ja caur internetu pirms trijiem pēcpusdienā izdara pasūtījumu, viss tiek nogādāts klienta mājās jau līdz sešiem vakarā. Arī tad, japēkšņi atnāk viesi vai vienkārši negribas iet laukā. Uzņēmuma darbinieki, ja tiem ir tādas tiesības, var ar vienu klikšķi ieiet korporatīvajos tīklos, piemēram, Siemens, Dienas biznesa u. c. Atrodoties mājas birojā, var piekļūt Siemens iekšējā tīkla serveriem visā pasaulē, nemaz nav jāiet uz darbu. Var strādāt ar tādu pašu ātrumu un ērtībām kā birojā, un, kas ir īpaši svarīgi, — ar tādu drošību, kādu piedāvā IP VPN tehnoloģija. Profesionālo grupu speciālisti — ārsti, juristi, skolotāji u. c. — varētu izmantot īpaši viņu interesēm izveidotas izziņu datu bāzes, kurām var pieslēgties caur portālu.

R. Adelseks: — Arī jūsu žurnāls varētu piedāvāt noteiktus pakalpojumus iekšējām vajadzībām. Jums tikai jāievada savs vārds, un jūs varat piekļūt arī privātajiem pakalpojumiem, žurnāla datu bāzei. Un vēl — nebūs vairs vajadzīgi divi mēneši, lai sagatavotu materiālus publicēšanai un tos nodrukātu, varat tos kaut vai katru dienu publicēt savā interneta lapā, un tie jau tūdaļ ir pieejami visiem, kas samaksā attiecīgusummu par piekļuvi. Iespēju un variāciju ir bezgalīgi daudz. Šis ir non-stop process, kas pastāvīgi turpinās.

Gunta KĻAVIŅA