Operatora klases IP
Alcatel izmanto savu atzīto pozīciju augstākās
operatora klases (carrier grade) - sakaru tīklu izstrādē un
veidošanas izprat
Alcatel izmanto savu atzīto pozīciju
augstākās operatora klases (carrier grade) - sakaru
tīklu izstrādē un veidošanas izpratnē, lai
piedāvātu pilnīgi jaunu nākošās paaudzes
maršrutēšanas tehnoloģiju IP tīklos.
Ievads
Interneta iesākums bija neliels
projekts universitāšu datoru savienošanai un nekomerciāla
rakstura datu apmaiņai. Kopš tā laika tas ir izaudzis par
lielāko publisko datu pārraides tīklu ar piekļuvi no
jebkuras vietas pasaulē. Interneta kopienai pievienojušies arvien
vairāk cilvēku un milzīgi pieaudzis dažādu
lietojumprogrammu skaits. Līdz pat pēdējam laikam šo
lietojumprogrammu atbalstam tiek izmantots t. s. best effort jeb pēc
iespējas labāk princips interneta savienojuma
nodrošināšanai. Tomēr best effort pakalpojumu ienestā
peļņa laika gaitā aizvien samazinās.
Nākamās paaudzes balss
pakalpojumi un pakalpojumu līmeņa līgumi SLA sola
ievērojamas ieņēmumu pieauguma iespējas, vienlaikus
izvirzot stingras prasības tīklam. Tās ietver pakalpojumu
kvalitāti, reāllaika darbību, drošumu, nesankcionētas
piekļuves un bojājumu diagnosticēšanu, kā arī
tīkla vadības iespējas. Lai pārietu uz ienesīgu
augstas klases pakalpojumu sniegšanu, operatoriem nepieciešama izcila
veiktspēja, droši tīkli un spēja to visu garantēt
klientiem.
Daudzu uzņēmēju
ieņēmumi ir cieši saistīti ar interneta izmantošanu,
tāpēc ik minūte, kurā tas nav pieejams, cērt robu
peļņā. Drīzumā arī IP tīklos būs
nepieciešams ievērot stingro piecu devītnieku
prasību jeb 99,999 procentu pieejamības nodrošināšanu,
kura pašreiz ir spēkā balss telefonijas tīklos. Tas atbilst
apmēram piecu minūšu kopējam tīkla laika zudumam (downturn)
gadā.
IP pamattīkls sastāv no lielas
kapacitātes maršrutizatoriem. Pat neilgam iekārtu darbības
pārtraukumam var būt nopietns iespaids uz tīkla pieejamību.
Tīkla pilnīgas darbības atjaunošanās var ilgt vairākas
minūtes. Šajā laikposmā var izveidoties pāradresēšanas
cilpas (forwarding loops), novedot pie datu pakešu nepareizas
adresācijas vai pazušanas t. s. melnajos caurumos, kuri
rodas tīkla maršrutizatoru maršrutēšanas tabulu
neatbilstības dēļ.
Tālāk aprakstīta metode,
kura novērš maršrutizatoru pārstartēšanos
programmatūras vai aparatūras mezglu jauninājumu ieviešanas
gaitā, kā arī to kļūdu vai bojājumu
dēļ.
Non-stop
maršrutizācija
Non-stop kontroles līmeņa nepieciešamība
Modernam BGP (Border Gateway
Protocol) maršrutizatoram pēc startēšanas, interfeisu
inicializācijas, IGP (Interiror Gateway Protocol)
relāciju nodibināšanas un IGP datubāzu
sinhronizācijas vēl nepieciešamas 2-10 minūtes (reizēm
pat vairāk) visu BGP ceļu atjaunošanai starp blakus
maršrutizatoriem.
Tādējādi pat
vienkārša programmatūras uzlabošana vai kontroles kartes
kļūda - lielākajā daļā pašreizējo
maršrutizatoru sagrauj operatora cerības uz 99,999 procentu līmeņa
sasniegšanu. Tas arī ir galvenais dzinējspēks MPLS vai ATM
pamattīklu veidošanai. Problēma kļūst vēl
redzamāka (pretēji dažu domām) brīdī, kad
operatori sāk veidot uz MPLS bāzētus virtuālos
privātos tīklus VPN. Tīkla pieejamības
informācija starp maršrutizācijas tabulām
jāsaskaņo, jāatjauno un jāpārraida, pirms BGP var
sākt izplatīt tīklā VLAN piederības informāciju.
Non-stop maršrutizācijas
ieviešana paaugstina tīkla stabilitāti gan plānotu, gan
neplānotu komutāciju procesā starp kontroles kartēm.
Agrāk, kad šī iespēja vēl nebija pieejama, nestrādājošs
maršrutizators tīkla topoloģijā varēja uz laiku
pilnīgi pazust un radīt paniku, liekot tīkla
vienranga maršrutizatoriem daudzkārt pārrēķināt
iespējami īsākos ceļus. Arī maršrutizatora
darbības atjaunošanās izraisīja intensīvu
informācijas apmaiņu tīklā, palielinot pakešu zudumu
iespējamību.
Non-stop maršrutizācijas
gadījumā, maršrutētāja kontroles karšu
pārslēgšanās bojājuma vai programmatūras
maiņas laikā kaimiņu maršrutētājiem paliek
pilnīgi nemanīta.
Tīkla risinājumi
Lai gan standartizācijas
organizāciju un ražotāju vidū valda vienprātība
tīkla pieejamības pakāpei jābūt ļoti augstai ,
tomēr risinājumu formulējumos ir atšķirības.
Pamatā var atzīmēt divus domāšanas veidus: risinājumi
attiecīgajā aparatūrā ar non-stop
maršrutēšanas principu un risinājumi ar
pārējā tīkla vai vismaz blakus maršrutētāju
līdzdalību. Pēdējo mēdz saukt arī par maigās
vai netraucētās (hitless) restartēšanas
mehānismu. Šis risinājums balstās uz
maršrutētāju spēju turpināt darbību datu
pārraides līmeni, lai gan kontroles līmenī notiek
pārstartēšanās. Pakešu
pārsūtītājmašīnas (forwarding engines) turpina
balstīties uz pirmstarta brīdī no kontroles līmeņa
iegūto informāciju. Pārstartēšanās laikā
tīkla topoloģijas izmaiņas tiek ignorētas un
realizētas vēlāk, kad kontroles līmenis ir atsācis
darbu.
Protams, ka blakus maršutizatori
tiek informēti par attiecīgā maršrutizatora
pārstartēšanās cikla un ierobežotas
vienkāršas pakešu pārsūtīšanas spējas
īslaicīgu iestāšanos. Citiem vārdiem šis
risinājums darbojas tikai tad, ja visi blakus maršrutētāji
atbalsta pārstartēšanās procesu. Spēju turpināt
pakešu pārsūtīšanu arī
pārstartēšanās procesa gaitā mēdz saukt par non-stop
forwarding; ko nevajadzētu sajaukt ar non-stop routing.
Šādi tīkla
risinājumi spēj tikai samazināt negatīvo ietekmi uz
maršrutēšanu kontroles plates pārstartēšanās
laikā, bet neatrisina pamatproblēmu. Joprojām ir ievērojams
risks pazaudēt datu paketes, ja maršrutēšanas
informācija tīklā mainās, pirms startējošais
maršrutizators pabeidzis atjaunot savas maršrutēšanas
tabulas.
Risinājums 99,999 procentu
pieejamībai ir non-stop maršrutēšana, kas
balstās uz divu maršrutēšanas procesoru izmantošanu.
Non-stop maršrutizācijas principi
Katra maršrutizatora
arhitektūrā viegli pamanāma atšķirība starp
tā muskuļiem (pārsūtīšanas mehānisms
datu plates līmenī) un smadzenēm
(maršrutēšanas mehānismu kontroles plates
līmenī). Smadzenes no maršrutizācijas protokola
atjauninājumos saņemtās kontroles informācijas
aprēķina visefektīvāko ceļu līdz katram interneta
galapunktam un lejupielādē šo informāciju muskuļos.
1. zīmējumā
parādītā maršrutizācijas un kontroles mehānismu
atdalīšana ļoti lielā mērā uzlabo
pieejamību. Publiskā tīkla apstākļos, tīkla
nestabilitātes un DoS (Denial of Service) uzbrukumu
augstās varbūtības dēļ šāda funkciju
neatdalīšana operatoriem bieži bijusi katastrofāla.
Iznākums ir negatīva preses reakcija un klientu atbirums.
Pirmais solis uz non-stop maršrutizāciju
ir pilnīgi dubultot apstrādi kontroles plates līmenī. Abi
kontroles plates maršrutēšanas procesori RP (Routing
Processor) sazinās ar maršrutizatora interfeisiem caur
komutācijas lauku (switch-fabric), kurš satur vairākus
rezerves līmeņus.
Nākamais posms ir sasniedzams,
liekot abiem RP sadarboties. Vienu RP izvēlas kā aktīvo,
kamēr otrs darbojas karstās rezervēšanas
režīmā. Visi dati, kontroles protokoli un
maršrutēšanas datu bāze - RIB (Routing Information
Database) uz aktīvās kartes tiek secīgi saskaņoti ar
atbilstošajiem uz neaktīvās kartes. Kad abi RP ir pilnīgi
saskaņoti, pārslēgšanu jebkurā brīdī var
inicializēt vai nu operators, vai attiecīgs kļūdu
detektēšanas mehānisms.
Non-stop BGP
BGP steks uz neaktīvā RP
spēj pārņemt vadību no aktīvā RP
reāllaikā. Pārslēdzoties uz neaktīvo kontroles karti,
BGP RIB un TCP/IP statuss tiek sinhronizēts ar aktīvo (sk. 2.
zīm). Tādējādi, kontroles kartēm
pārslēdzoties, BGP sesijas un maršrutēšanas tabulas
saglabājas, neviena pārsūtīšanas tabula, kuru caur BGP
bija iemācījusies iepriekšējā karte, netiek
aizskarta. Tādējādi netiek pārtraukta IP
pārsūtīšana un BGP maršrutēšana.
Visbeidzot izmantotā arhitektūra
ļauj reālā laikā sekot pārmaiņām, kas
ietekmē TCP paketes un maršrutēšanas tabulas. Lai arī
maršruta atjaunināšanas informācija tiek vienlaikus
pārraidīta uz abiem RP, - uz neaktīvā RP tās
apstrāde netiek sākta, pirms to neatļauj aktīvais RP. Tikai
pēc sekmīgas informācijas apstrādes aktīvajā RP
tās apstrāde var uzsākties neaktīvajā RP. Tas
ļauj non-stop maršrutētājam apsteidzoši
reaģēt gadījumos, kad cits vienranga maršrutētājs
atsūta bojātu paketi, kura izsauc kļūdu
aktīvā RP BGP maršrutēšanas stekā.
Ja pienāk šāda nepareizi
izveidota pakete, neaktīvais RP neapstrādās šo
maršruta atjaunināšanas informāciju. Vēl vairāk
arī pēc pārslēgšanās aktivizētais otrs RP
pārtrauks vienranga sesiju, kuras laikā pakete ieradās. Tas
pasargā aktivizēto RP no bojātās paketes
apstrādes pat tad, ja minētais maršrutētājs
mēģinās paketi sūtīt no jauna.
Non-stop maršrutēšanas
priekšrocības
Papildus iepriekšminētajam non-stop
maršrutēšana ļauj izvairīties no divu
maršrutētāju izmantošanas gadījumos, kad tas
nepieciešams rezervēšanai (sk. 3. zīm.),
tādējādi ļaujot nekavējoties un ievērojami
samazināt pakalpojumu sniedzēju kapitālās izmaksas.
Mazāks maršrutizatoru skaits tīklā ļauj ietaupīt
arī uz to apkalpošanas, vadības, programmnodrošinājuma
atjaunošanas un elektropatēriņa izmaksām.
Savietojamība ar citu ražotāju
maršrutizatoriem
Non-stop ir maršrutizatora
iekšēja funkcija, un tā neietekmē savstarpēju
sadarbību ar citu ražotāju iekārtām. Lai gan Alcatel
maršrutizatoriem nav nepieciešams restartēšanās
mehānisms, tas tiks iekļauts, lai atbalstītu citu
maršrutētāju (piemēram, non-stop forwarding)
restartēšanās procedūras.
Secinājumi
Jaunu pakalpojumu VoIP un
videopārraides - nodrošināšanai nepieciešams carrier
grade IP tīkls pašreizējā best effort
tīkla vietā. Augsto 99,999 procentu tīkla pieejamības
līmeni, kurš nepieciešams, lai pakalpojumu
piegādātājs varētu klientiem piedāvāt slēgt
stingrus bet arī ienesīgus SLA līgumus, var sasniegt,
tikai izmantojot pret kļūdām tolerantus tīkla elementus. IP
maršrutizatoriem jābūt nejutīgiem pret aparatūras un
programmatūras bojājumiem un jāļauj jauninājumus
ieviest, nepārtraucot pakalpojumu piegādi.
Desmitiem gadu nodarbojoties ar
vairāku paaudžu telefona centrāļu izstrādi, Alcatel
patiešām zina, kādām jābūt carrier grade
iekārtām. Šī pieredze tiek likta lietā,
izstrādājot Alcatel datu produktu portfeli patiesiem non-stop
datu pārraides tīkliem.
Carrier grade MPLS vēl vairāk
uzlabos pakalpojumu kvalitāti un piedāvājumu platjoslas datu
pārraides tīklos.
Pēc Alcatel
Telecommunications Review materiāliem
sagatavojis Indulis
BEIŠĀNS
Alcatel Baltics
NSD birojs
Stārķu ielā 9
Rīgā, LV- 1084
Tālr. 7085200
Fakss 7085205
e-pasts: info@alcatel.lv
www.alcatel.com
Alcatel izmanto savu atzīto pozīciju augstākās operatora klases (carrier grade) - sakaru tīklu izstrādē un veidošanas izpratnē, lai piedāvātu pilnīgi jaunu nākošās paaudzes maršrutēšanas tehnoloģiju IP tīklos.
Ievads
Interneta iesākums bija neliels projekts universitāšu datoru savienošanai un nekomerciāla rakstura datu apmaiņai. Kopš tā laika tas ir izaudzis par lielāko publisko datu pārraides tīklu ar piekļuvi no jebkuras vietas pasaulē. Interneta kopienai pievienojušies arvien vairāk cilvēku un milzīgi pieaudzis dažādu lietojumprogrammu skaits. Līdz pat pēdējam laikam šo lietojumprogrammu atbalstam tiek izmantots t. s. best effort jeb pēc iespējas labāk princips interneta savienojuma nodrošināšanai. Tomēr best effort pakalpojumu ienestā peļņa laika gaitā aizvien samazinās.
Nākamās paaudzes balss pakalpojumi un pakalpojumu līmeņa līgumi SLA sola ievērojamas ieņēmumu pieauguma iespējas, vienlaikus izvirzot stingras prasības tīklam. Tās ietver pakalpojumu kvalitāti, reāllaika darbību, drošumu, nesankcionētas piekļuves un bojājumu diagnosticēšanu, kā arī tīkla vadības iespējas. Lai pārietu uz ienesīgu augstas klases pakalpojumu sniegšanu, operatoriem nepieciešama izcila veiktspēja, droši tīkli un spēja to visu garantēt klientiem.
Daudzu uzņēmēju ieņēmumi ir cieši saistīti ar interneta izmantošanu, tāpēc ik minūte, kurā tas nav pieejams, cērt robu peļņā. Drīzumā arī IP tīklos būs nepieciešams ievērot stingro piecu devītnieku prasību jeb 99,999 procentu pieejamības nodrošināšanu, kura pašreiz ir spēkā balss telefonijas tīklos. Tas atbilst apmēram piecu minūšu kopējam tīkla laika zudumam (downturn) gadā.
IP pamattīkls sastāv no lielas kapacitātes maršrutizatoriem. Pat neilgam iekārtu darbības pārtraukumam var būt nopietns iespaids uz tīkla pieejamību. Tīkla pilnīgas darbības atjaunošanās var ilgt vairākas minūtes. Šajā laikposmā var izveidoties pāradresēšanas cilpas (forwarding loops), novedot pie datu pakešu nepareizas adresācijas vai pazušanas t. s. melnajos caurumos, kuri rodas tīkla maršrutizatoru maršrutēšanas tabulu neatbilstības dēļ.
Tālāk aprakstīta metode, kura novērš maršrutizatoru pārstartēšanos programmatūras vai aparatūras mezglu jauninājumu ieviešanas gaitā, kā arī to kļūdu vai bojājumu dēļ.
Non-stop maršrutizācija
Non-stop kontroles līmeņa nepieciešamība
Modernam BGP (Border Gateway Protocol) maršrutizatoram pēc startēšanas, interfeisu inicializācijas, IGP (Interiror Gateway Protocol) relāciju nodibināšanas un IGP datubāzu sinhronizācijas vēl nepieciešamas 2-10 minūtes (reizēm pat vairāk) visu BGP ceļu atjaunošanai starp blakus maršrutizatoriem.
Tādējādi pat vienkārša programmatūras uzlabošana vai kontroles kartes kļūda - lielākajā daļā pašreizējo maršrutizatoru sagrauj operatora cerības uz 99,999 procentu līmeņa sasniegšanu. Tas arī ir galvenais dzinējspēks MPLS vai ATM pamattīklu veidošanai. Problēma kļūst vēl redzamāka (pretēji dažu domām) brīdī, kad operatori sāk veidot uz MPLS bāzētus virtuālos privātos tīklus VPN. Tīkla pieejamības informācija starp maršrutizācijas tabulām jāsaskaņo, jāatjauno un jāpārraida, pirms BGP var sākt izplatīt tīklā VLAN piederības informāciju.
Non-stop maršrutizācijas ieviešana paaugstina tīkla stabilitāti gan plānotu, gan neplānotu komutāciju procesā starp kontroles kartēm. Agrāk, kad šī iespēja vēl nebija pieejama, nestrādājošs maršrutizators tīkla topoloģijā varēja uz laiku pilnīgi pazust un radīt paniku, liekot tīkla vienranga maršrutizatoriem daudzkārt pārrēķināt iespējami īsākos ceļus. Arī maršrutizatora darbības atjaunošanās izraisīja intensīvu informācijas apmaiņu tīklā, palielinot pakešu zudumu iespējamību.
Non-stop maršrutizācijas gadījumā, maršrutētāja kontroles karšu pārslēgšanās bojājuma vai programmatūras maiņas laikā kaimiņu maršrutētājiem paliek pilnīgi nemanīta.
Tīkla risinājumi
Lai gan standartizācijas organizāciju un ražotāju vidū valda vienprātība tīkla pieejamības pakāpei jābūt ļoti augstai , tomēr risinājumu formulējumos ir atšķirības. Pamatā var atzīmēt divus domāšanas veidus: risinājumi attiecīgajā aparatūrā ar non-stop maršrutēšanas principu un risinājumi ar pārējā tīkla vai vismaz blakus maršrutētāju līdzdalību. Pēdējo mēdz saukt arī par maigās vai netraucētās (hitless) restartēšanas mehānismu. Šis risinājums balstās uz maršrutētāju spēju turpināt darbību datu pārraides līmeni, lai gan kontroles līmenī notiek pārstartēšanās. Pakešu pārsūtītājmašīnas (forwarding engines) turpina balstīties uz pirmstarta brīdī no kontroles līmeņa iegūto informāciju. Pārstartēšanās laikā tīkla topoloģijas izmaiņas tiek ignorētas un realizētas vēlāk, kad kontroles līmenis ir atsācis darbu.
Protams, ka blakus maršutizatori tiek informēti par attiecīgā maršrutizatora pārstartēšanās cikla un ierobežotas vienkāršas pakešu pārsūtīšanas spējas īslaicīgu iestāšanos. Citiem vārdiem šis risinājums darbojas tikai tad, ja visi blakus maršrutētāji atbalsta pārstartēšanās procesu. Spēju turpināt pakešu pārsūtīšanu arī pārstartēšanās procesa gaitā mēdz saukt par non-stop forwarding; ko nevajadzētu sajaukt ar non-stop routing.
Šādi tīkla risinājumi spēj tikai samazināt negatīvo ietekmi uz maršrutēšanu kontroles plates pārstartēšanās laikā, bet neatrisina pamatproblēmu. Joprojām ir ievērojams risks pazaudēt datu paketes, ja maršrutēšanas informācija tīklā mainās, pirms startējošais maršrutizators pabeidzis atjaunot savas maršrutēšanas tabulas.
Risinājums 99,999 procentu pieejamībai ir non-stop maršrutēšana, kas balstās uz divu maršrutēšanas procesoru izmantošanu.
Non-stop maršrutizācijas principi
Katra maršrutizatora arhitektūrā viegli pamanāma atšķirība starp tā muskuļiem (pārsūtīšanas mehānisms datu plates līmenī) un smadzenēm (maršrutēšanas mehānismu kontroles plates līmenī). Smadzenes no maršrutizācijas protokola atjauninājumos saņemtās kontroles informācijas aprēķina visefektīvāko ceļu līdz katram interneta galapunktam un lejupielādē šo informāciju muskuļos.
1. zīmējumā parādītā maršrutizācijas un kontroles mehānismu atdalīšana ļoti lielā mērā uzlabo pieejamību. Publiskā tīkla apstākļos, tīkla nestabilitātes un DoS (Denial of Service) uzbrukumu augstās varbūtības dēļ šāda funkciju neatdalīšana operatoriem bieži bijusi katastrofāla. Iznākums ir negatīva preses reakcija un klientu atbirums.
Pirmais solis uz non-stop maršrutizāciju ir pilnīgi dubultot apstrādi kontroles plates līmenī. Abi kontroles plates maršrutēšanas procesori RP (Routing Processor) sazinās ar maršrutizatora interfeisiem caur komutācijas lauku (switch-fabric), kurš satur vairākus rezerves līmeņus.
Nākamais posms ir sasniedzams, liekot abiem RP sadarboties. Vienu RP izvēlas kā aktīvo, kamēr otrs darbojas karstās rezervēšanas režīmā. Visi dati, kontroles protokoli un maršrutēšanas datu bāze - RIB (Routing Information Database) uz aktīvās kartes tiek secīgi saskaņoti ar atbilstošajiem uz neaktīvās kartes. Kad abi RP ir pilnīgi saskaņoti, pārslēgšanu jebkurā brīdī var inicializēt vai nu operators, vai attiecīgs kļūdu detektēšanas mehānisms.
Non-stop BGP
BGP steks uz neaktīvā RP spēj pārņemt vadību no aktīvā RP reāllaikā. Pārslēdzoties uz neaktīvo kontroles karti, BGP RIB un TCP/IP statuss tiek sinhronizēts ar aktīvo (sk. 2. zīm). Tādējādi, kontroles kartēm pārslēdzoties, BGP sesijas un maršrutēšanas tabulas saglabājas, neviena pārsūtīšanas tabula, kuru caur BGP bija iemācījusies iepriekšējā karte, netiek aizskarta. Tādējādi netiek pārtraukta IP pārsūtīšana un BGP maršrutēšana.
Visbeidzot izmantotā arhitektūra ļauj reālā laikā sekot pārmaiņām, kas ietekmē TCP paketes un maršrutēšanas tabulas. Lai arī maršruta atjaunināšanas informācija tiek vienlaikus pārraidīta uz abiem RP, - uz neaktīvā RP tās apstrāde netiek sākta, pirms to neatļauj aktīvais RP. Tikai pēc sekmīgas informācijas apstrādes aktīvajā RP tās apstrāde var uzsākties neaktīvajā RP. Tas ļauj non-stop maršrutētājam apsteidzoši reaģēt gadījumos, kad cits vienranga maršrutētājs atsūta bojātu paketi, kura izsauc kļūdu aktīvā RP BGP maršrutēšanas stekā.
Ja pienāk šāda nepareizi izveidota pakete, neaktīvais RP neapstrādās šo maršruta atjaunināšanas informāciju. Vēl vairāk arī pēc pārslēgšanās aktivizētais otrs RP pārtrauks vienranga sesiju, kuras laikā pakete ieradās. Tas pasargā aktivizēto RP no bojātās paketes apstrādes pat tad, ja minētais maršrutētājs mēģinās paketi sūtīt no jauna.
Non-stop maršrutēšanas priekšrocības
Papildus iepriekšminētajam non-stop maršrutēšana ļauj izvairīties no divu maršrutētāju izmantošanas gadījumos, kad tas nepieciešams rezervēšanai (sk. 3. zīm.), tādējādi ļaujot nekavējoties un ievērojami samazināt pakalpojumu sniedzēju kapitālās izmaksas. Mazāks maršrutizatoru skaits tīklā ļauj ietaupīt arī uz to apkalpošanas, vadības, programmnodrošinājuma atjaunošanas un elektropatēriņa izmaksām.
Savietojamība ar citu ražotāju maršrutizatoriem
Non-stop ir maršrutizatora iekšēja funkcija, un tā neietekmē savstarpēju sadarbību ar citu ražotāju iekārtām. Lai gan Alcatel maršrutizatoriem nav nepieciešams restartēšanās mehānisms, tas tiks iekļauts, lai atbalstītu citu maršrutētāju (piemēram, non-stop forwarding) restartēšanās procedūras.
Secinājumi
Jaunu pakalpojumu VoIP un videopārraides - nodrošināšanai nepieciešams carrier grade IP tīkls pašreizējā best effort tīkla vietā. Augsto 99,999 procentu tīkla pieejamības līmeni, kurš nepieciešams, lai pakalpojumu piegādātājs varētu klientiem piedāvāt slēgt stingrus bet arī ienesīgus SLA līgumus, var sasniegt, tikai izmantojot pret kļūdām tolerantus tīkla elementus. IP maršrutizatoriem jābūt nejutīgiem pret aparatūras un programmatūras bojājumiem un jāļauj jauninājumus ieviest, nepārtraucot pakalpojumu piegādi.
Desmitiem gadu nodarbojoties ar vairāku paaudžu telefona centrāļu izstrādi, Alcatel patiešām zina, kādām jābūt carrier grade iekārtām. Šī pieredze tiek likta lietā, izstrādājot Alcatel datu produktu portfeli patiesiem non-stop datu pārraides tīkliem.
Carrier grade MPLS vēl vairāk uzlabos pakalpojumu kvalitāti un piedāvājumu platjoslas datu pārraides tīklos.
Pēc Alcatel Telecommunications Review materiāliem
sagatavojis Indulis BEIŠĀNS
Alcatel Baltics
NSD birojs
Stārķu ielā 9
Rīgā, LV- 1084
Tālr. 7085200
Fakss 7085205
e-pasts: info@alcatel.lv
www.alcatel.com