Neizšķiedīsim nacionālo bagātību - numerāciju

 

Numerācijas telpa tāpat kā frekvenču diapazoni ir nacionālais resurss, par kura racionālu izmantošanu atbild Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (regulators). Ko īsti ietver jēdziens numerācijas telpa un vai ir pamats bažām par tās izsīkšanu? Par to SP stāsta SPRK Telekomunikāciju un pasta departamenta Pakalpojumu kvalitātes nodaļas vadītājs Aleksandrs ČERŅAKOVS-NEIMARKS un eksperte Gundega RUTKA.

 

Atbrīvota numerācija konkurencei

Skaidrs, ka nacionālie resursi jātaupa, bet cik pamatotas ir bažas, ka numerācijas telpa drīzumā var tikt izsmelta? Tas atkarīgs galvenokārt no tā, cik racionāli to izmantosim. Nekādas sarežģītās matemātikas te nav. Latvijā ir aptuveni 2.4 miljoni iedzīvotāju un 802 842 mājsaimniecību (katrā vidēji 2,38 cilvēki). Turklāt nevienā mājsaimniecībā nav vairāk par vienu fiksēto tālruni. Ja izdala iedzīvotāju skaitu uz mājsaimniecībām, sanāk, ka iespējamais fiksētā telekomunikāciju tīkla tālruņa abonentu maksimums Latvijā varētu būt miljons. Tomēr, kā zināms, pērn Lattelekom tīklā bija 720 000 abonentu līniju, bet šobrīd - aptuveni 680 000. Pat, sākoties reālai konkurencei, maz ticams, ka abonentu līniju skaits varētu tuvoties miljonam.

- Ja fiksētā telekomunikāciju tīkla numerāciju analizētu līdz pēdējam ciparam, - skaidro Aleksandrs Čerņakovs-Neimarks, - tad tā būtu aizņemta tikai par 15-25 procentiem. Šobrīd Lattelekom spēj nodrošināt abonenta numura pirmo triju ciparu analīzi. Tas nozīmē, ka visur Latvijā Lattelekom tarifikāciju var veikt, analizējot numurus līdz desmit tūkstošu numuru grupai.

Jo dziļāka analīze, jo vairāk brīvu numuru var atrast. Pārslēdzot abonentu līnijas uz cita tūkstoša numura grupu (piemēram, no 9. uz 3.), kurā ir brīvi numuri, var pilnībā atbrīvot kādu tūkstoš numuru grupu. Tas nepieciešams, lai veicinātu konkurenci fiksēto balss telefonijas pakalpojumu tirgū un dotu iespēju tajā ienākt jauniem telekomunikāciju operatoriem. Par to arī iepriekš (2002.gada decembrī) bija informēts Lattelekom, un janvārī regulators lūdza tam pakāpeniski atbrīvot 10 000 numuru grupas astoņos Latvijas rajonos, kuros vispār nebija iespējas ienākt jauniem konkurentiem. Prognozēts, ka abonentu līniju pārslēgšana tiks veiksmīgi pabeigta šī gada jūnijā. Pēc šīs numerācijas optimizācijas katrā Latvijas rajonā numerācijas aizņemtība nepārsniegs 90 procentus.

Teorētiski varētu likt Lattelekom analizēt un pārgrupēt numurus arī simtnieku, desmitnieku vai pat vieninieku grupā, bet jāapzinās, ka tam varētu būt graujošas sekas, jo vajadzētu lielas investīcijas. Ja Lattelekom tas būtu jādara, līdzekļus nāktos atņemt no tīkla modernizācijas budžeta. Var jau pīrāgu dalīt 10 vai 20 daļās, bet lielāks tas nekļūs. Turklāt regulators nekādi nav ieinteresēts kaitēt Lattelekom biznesam un radīt uzņēmumam zaudējumus, jo galu galā arī valsts tad nesaņemtu nodokļus (arī pērn Lattelekom bija lielākais nodokļu maksātājs valstī).

A. Čerņakovs-Neimarks:- Saskaņā ar Lattelekom SIA telekomunikāciju pakalpojumu lietošanas noteikumiem, uzņēmums ir brīdinājis abonentus par numuru nomaiņu 30 dienas iepriekš. Turklāt Lattelekom apņemas (bez maksas) trīs mēnešus pēc numuru pārslēgšanas vecajai tālruņa līnijai uzstādīt automātiskos atbildētājus, kuri zvanītājiem paziņos jauno numuru. Ja kāds no abonentiem gribēs šo termiņu pagarināt, to varēs darīt vēl līdz trim mēnešiem, tiesa, par maksu. Atbrīvoto numerāciju drīkst aizņemt ne ātrāk kā pēc sešiem mēnešiem. Tas vajadzīgs, lai izvairītos no situācijas, ka jaunajam abonentam bez mitas būtu jāatbild uz iepriekšējā  abonenta paziņu zvaniem. 

 

Mobilo numuru pietiek

Latvijas mobilo telekomunikāciju pakalpojumu tirgum ir pietiekami liela numerācijas rezerve. Abiem mobilajiem telekomunikāciju operatoriem kopā ir aptuveni miljons klientu, bet šobrīd viņiem jau piešķirti 1,7 miljoni numuru - tātad ar lielu rezervi. Tomēr, ņemot vērā mobilā telekomunikāciju tirgus straujo attīstību, bez rezerves neiztikt. Turklāt īsts melnais caurums  ir priekšapmaksas karšu (Okarte, Amigo, Zelta zivtiņa) numuru rezervēšana, jo tās pārdod milzum daudzos kioskos, benzīntankos un veikalos, un visur jābūt rezervei. Kā gan iespējams prognozēt, cik karšu nopirks, piemēram, jūnijā un kur pirks vairāk? Tāpat liels ir to karšu (numuru) skaits, kuras izmanto īslaicīgi un lietošanas termiņus neatjauno, tādējādi numurs tiek iesaldēts (šai gadījumā darbojas tas pats sešu mēnešu moratorija princips kā fiksētajā telekomunikāciju tīklā).

 

Varbūt taupīsim ... maksājot?

Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kur telekomunikāciju operatoriem nav jāmaksā par numerāciju. Arī Lietuvā un Igaunijā šāda maksa tiek iekasēta. Lietuvā tā ir gluži simboliska ap 3 santīmi, bet Igaunijā krietni augstāka - vesels dolārs par katru numuru gadā. Pieņemama maksa varētu  būt 5-10 santīmi gadā.

G. Rutka: - Ja maksu par numerāciju ieviestu arī Latvijā, telekomunikāciju operatori šo numerāciju izmantotu racionālāk, vairāk apdomātu, vai pieteikties uz šiem resursiem vai ne, jo šobrīd jaunie operatori rīkojas pēc principa: ja par brīvu, tad jāņem, cik tik var. Gan jau vēlāk atteiksies, ja nevajadzēs. Uz numerācijas resursiem patlaban pieteikušies 15 telekomunikāciju operatori.

Diemžēl arī regulatoram saskaņā ar pašreizējo likumdošanu nav tiesību atteikt, ja telekomunikāciju operators pieprasa daudz numerācijas resursus. Tas būs iespējams tikai tad, kad būs ieviesti grozījumi likumā Par telekomunikācijām un likumā Par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu.

A. Čerņakovs-Neimarks: - Paredzams, ka drīzumā stāsies spēkā Ministru kabineta Nacionālā numerācijas plāna regulēšanas noteikumi, kur būs paredzēts īpašs aizsardzības mehānisms: ja operators noteiktajā laikā (gads vai pusotra) numerāciju neizmanto, tad to atsavina.

 

Numerācijas klasifikācija

Numerācijas klasifikācijas grupas: ģeogrāfiskā, neģeogrāfiskā, īsie kodi, īsie numuri un identifikācijas kodi.

Ģeogrāfiskā numerācija saistīta tikai ar fiksētajiem telekomunikāciju tīkliem. Visā valstī ir vienāda numuru struktūra. Tas nozīmē, ka pirmie divi cipari, kas raksturo numerācijas zonu, izņemot Rīgu, Rīgas rajonu un Jūrmalu, visiem telekomunikāciju operatoriem ir vienādi. Atšķiras tikai abonenta numurs.

Kas notiks ar numerāciju, kad mainīs administratīvo rajonu robežas? Visticamāk - nekas. Sadalījums pēc numerācijas zonas un administratīvā rajona var arī nesakrist, tāpēc domājams, ka abonentu numerācija saglabāsies, lai tā būtu ērtāk arī abonentiem.

Neģeogrāfiskā numerācija - mobilo tālruņu, bezmaksas zvana, dalītās apmaksas pakalpojumu, testēšanas indeksa numerācija utt.

Īsie kodi, īsie numuri ir saistīti ar dažādiem pakalpojumiem. No šīs numerācijas grupas kodu deficīts ir operatora izvēlei. Ar šo kodu palīdzību var izmantot cita telekomunikāciju operatora pakalpojumus, piemēram, Lattelekom abonents, zvanot uz Vāciju, izvēlas to Latvijas telekomunikāciju operatoru (sastādot šo 3 ciparu kodu), kurš piedāvā izdevīgākus tarifus. Norēķini par šo izsaukumu notiek ar Lattelekom rēķina starpniecību. No 1. janvāra Lattelekom teorētiski jānodrošina operatora izvēle starptautiskajam sarunām, ar nākamā gada 1. jūlija būs jānodrošina arī iekšzemes sarunām, bet - no 2006. gada - vietējām sarunām.

Eiropas rekomendācijas ieteic, ka operatoru izvēles kodi var būt 10x vai 19x, un tā kā tie sastāv no trim cipariem, tad maksimālais skaits - 20 kodi (t. i., 20 operatoru). Šobrīd gandrīz visi jau ir piešķirti, problēmas ir vienīgi ar numuriem 101, 102, 103 (tie nevienam nav piešķirti). Abonentiem, kas zvana no analogajām centrālēm, piekļuves kods ir 1. Tas nozīmē, ka  abonentiem zvanot, piemēram, uz operatora izvēles kodu 102 un aizmirstot uzgriezt piekļuves kodu 1 (sastādot numuru 102, bet ne 1102), abonenti sazvanīs policiju (policijas dienesta numurs ir 02). Līdzīga pieredze ir bijusi ar 901 XXXX balsošanas numuriem, kad tika paralizēta ugunsdzēsēju dienesta darbība (ugunsdzēsēju un glābšanas dienesta numurs ir 01), rezultātā papildus apmaksas pakalpojumu numerācijas diapazons 901 XXXX tika nomainīts uz diapazonu 905 XXXX.

Identifikācijas kodi ir saistīti ar telekomunikāciju operatoru tīklu identifikāciju publiskajā telekomunikāciju tīklā.

 

Astoņciparu numuri - tāla nākotne

Lai gan šobrīd par numerācijas resursiem Latvijā nav jābažījas, tomēr reiz var pienākt laiks, kad tirgus uzplaukums varētu pieprasīt pāreju uz astoņciparu numerāciju.

A. Čerņakovs- Neimarks cer, ka astoņu ciparu numerācijas koncepcija varētu tikt sagatavota līdz gada beigām. Tomēr, viņaprāt, fiksētajā telekomunikāciju tīklā nav nepieciešamības pāriet uz astoņciparu numerāciju, jo ir pietiekami lielas rezerves. Iespējams, šāda vajadzība varētu rasties pēc gadiem pieciem septiņiem, ja mobilo telekomunikāciju tirgus turpinās attīstīties strauji. Bet pašlaik numuru mobilo telekomunikāciju pakalpojumiem ir pietiekoši. 

Tomēr, kā atzīst G. Rutka, ieviešot maksu par numerāciju, šī problēma varētu atrisināties pati no sevis, jo telekomunikāciju operatori nepieprasīs vairāk numuru, kā vajadzīgs.

 

Daina DAMBERGA