Lapsu medību atmoda

Lapsu medības jeb sporta radiopelengācija ir ļoti aizraujošs tehniskais sporta veids. Tā ir radiopelengācijas un krosa sintēze. Sportistu uzdevums ir pēc iespējas ātrāk nopeilēt un atrast piecus nomaskētus radioraidītājus un atgriezties finišā.

Raidītāji ir izvietoti šķēršļotā, mežainā apvidū, un distances garums ir 6–10 km. Sportistu ekipējumā ietilpst portatīvi, jutīgi radiopelengatori, topogrāfiskā karte un kompass. Ar radiopelengatoru sportists nopeilē radioraidītājus un, izmantojot kompasu, atzīmē virzienus uz kartes, pēc tam, izvēloties labāko pārvietošanās maršrutu, skrien uz izvēlēto radioraidītāju. Pie atrastā radioraidītāja sportists atzīmējas un virzās uz nākamo. Atradis visus piecus raidītājus, sportists skrien uz finišu. Uzvar tas, kurš ātrāk noskrien distanci. Sacensības notiek divas dienas, divos dažādos radioviļņu diapazonos (3,5 MHz un 144 MHz). Mūsu dienās ir grūti nenovērtēt sporta ietekmi uz cilvēka veselību. Īpašu vietu ieņem sporta veidi, kurupamatā ir skriešana. Bet daudz interesantāka ir skriešana ar stimulu, kuras laikā notiek radioraidītāju jeb lapsu meklēšana mežā. Veiksme lapsu medībās stipri atkarīga no radioaparatūras kvalitātes un tehniskajiem parametriem. Gatavojoties sacensībām, lapsu mednieki pilnveido aparatūru, paaugstinot tās izturību un jutību.

Sacensības ir stimuls tehniskajai jaunradei, jo nekas nevar labāk parādīt radiotehnikas progresu un praktisko lietojumu kā šis sporta veids. Radiopelengācijas uztvērēji ietver jaunākos virziendarbības antenu izgudrojumus, kā arī mikroraidītāju jeb lapsu jaunākos tehniskos sasniegumus. Lai veiksmīgi varētu startēt sacensībās, lapsu medniekiem nepieciešamas šādas zināšanas un īpašības: radiotehnikas un radiopelengācijas pamati, radioviļņu izplatības pamatprincipi dažādos šķēršļotos apvidos, operatīva darbošanās ar radioaparatūru, laba fiziskā sagatavotība un izturība, māka orientēties apvidū un topogrāfijas zināšanas, laba dzirdes un redzes atmiņa, laba koncentrācijas spēja, jo raidītāji ik pēc minūtes pārslēdzas uz citu frekvenci. Kādreiz Latvijā šis sporta veids bija diezgan populārs un Latvijas sportisti guva panākumus gan PSRS meistarsacīkstēs, gan starptautiskajos mačos. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, mūsu sportisti piedalījās 1992. gada pasaules meistarsacīkstēs Ungārijā, kur komanda ieguva 7. vietu. 1993. gadā Latvijas sportisti startēja dažās starptautiskajās sacensībās, bet tad šis sporta veids uz laiku apklusa.

Pagājušā gada beigās entuziasti atkal sapulcējās un sadarbībā ar SIA Radiosports un Latvijas Radioamatieru līgu (LRAL) nolēma nopietni un profesionāli gatavoties startam šāgada pasaules meistarsacīkstēs Šanhajā un pirmajam jaunatnes Eiropas čempionātam Čehijā. LRAL ir nodibināta Sporta radiopelengācijas komiteja, par kuras priekšsēdētāju kļuva Rihards Pulturs, pazīstams sportists un treneris. Par Latvijas izlases treneri pašlaik strādā Krievijas Nopelniem bagātais treneris Konstantīns Zeļenskis. Ir izstrādāta treniņu programma, sastādīts sacensību kalendārais plāns, nodibinātas radiopelengācijas sekcijas Tukumā un Rīgā, kurās pašlaik trenējās 30 jaunieši. Ir sagādāta kvalitatīva radioaparatūra, un tiek kārtoti daudzi organizatoriski un finansiāli jautājumi, lai Latvijas komanda 10 cilvēku sastāvā varētu sagatavoties un veiksmīgi startēt pasaules un Eiropas čempionātos. Latvijas sportisti piedalījās sacensībās Kaukāza kauss Stavropolē, kur Māris Freimanis un Ģirts Jankēvics jauniešu grupā ieņēma 2.un 3. vietu, bet Līva Freimane un Agnese Laure attiecīgi 1. un 3. vietu meitenēm. Pēdējās lielākajās sacensībās Maskavā Moscow Fox 2000, kur piedalījās pāri par 140 sportistu, Līva Freimane ieguva 1. un Agnese Laure — 3. vietu. Zēniem Jānis Ansabergs ieguva 4. vietu. Pārējie komandas dalībnieki arī bija pirmajā divdesmitniekā. Novēlēsim Latvijas komandai veiksmīgu atgriešanos starptautiskajā apritē un medaļas pasaules un Eiropas čempionātā!

Rihards PULTURS