Hi-Fi un Hi-End aparatūra vajās vietas
21
Jebkurā audiosistēmā, lai cik
rūpīgi tā būtu sastādīta, viens komponents
būs vājāks par pārējām. Pat viena
ražotāja muzikālajos centros labs pastiprinātājs var
būt komplektā ar ne pārāk kvalitatīvu CD
atskaņotāju vai pilnīgi nepiemērotām akustiskajām
sistēmām.
Vainīgo
meklējumos
Aparatūras kompleksos, kuru
komplektā ir vairāku ražotāju ierīces, noteikt
vājas vietas ir īpaši svarīgi. Bet tas nav tik
vienkārši, kā var likties pirmajā acu uzmetienā. Katra
sistēmas sastāvdaļa signāla avots,
pastiprinātājs, skaļruņi un pat starpbloku un akustiskie
kabeļi ietekmē atskaņošanas kvalitāti. Šajā korī
atsevišķi izdalīt pastiprinātāja vai CD
atskaņotāja balsi un novērtēt tā ietekmi uz
kopējo rezultātu ir grūts uzdevums. No skaņas
kvalitātes viedokļa visizplatītākā audiokompleksa
vājākā elementa noteikšanas metode ir pakāpeniska visu
komponentu aizvietošana ar analogiem, bet augstākas klases
komponentiem. Ja šī procesa gaitā, apmainot vienu elementu pret
otru, atskaņošanas kvalitāte neuzlabojas, tātad vainīgs
ir cits un otrādi ja sistēmas skaņa krietni uzlabojas,
acīmredzot, maināmais aparāts ir sistēmas vājāka
vieta. Galvenā problēma ir atrast komponentu aizvietotājus
aptuveni tajā pašā cenas kategorijā. Šajā
gadījumā ir vērts pievērst uzmanību to ekspertu rekomendācijām,
kas veic audiožurnālos publicētos testus. Aprakstītā
metode šķiet loģiska un pareiza, jo trakta sastāvdaļu
kā jaunu, tā arī vecu skaņas novērtēšana
notiek vienas sistēmas un telpas ietvaros. Bet šim algoritmam
piemīt arī vairāki trūkumi, tāpēc
piedāvājam apskatīt vēl citus paņēmienus.
Tas
ir jāzina
Pat Hi-Fi komponenti ar augstiem tehniskiem
raksturojumiem, kas labi novērtēti audiožurnālu testos,
dažādos kompleksos skan citādāk (labāk vai
sliktāk) un otrādi aparāts, kuru eksperti novērtēja
diezgan zemu, var pārsteigt ar labu skaņas kvalitāti.
Dažos gadījumos nedaudz uzlabot kopējo
iespaidu par sistēmu var nevis mainot vājo elementu pret citu, bet
savstarpēji kompensējot sistēmas komponentu trūkumus. Piemēram,
ne pārāk labu CD atskaņotāja darbu var uzlabot labs
pastiprinātājs un kvalitatīvas akustiskās sistēmas.
Līdzīgu efektu var panākt, arī pareizi piemeklējot
starpbloku un akustiskos kabeļus, kas piešķir skaņas
īpašas nokrāsas. Tomēr tas ir diezgan bīstams
ceļš, jo šajā gadījuma patiesi sliktas skaņas
iemesli var netikt likvidēti.
Pakāpeniski novērtēt visus sistēmas
elementus ir diezgan sarežģīti tam vajag daudz laika,
turklāt šīs metodes realizācijai ir nepieciešams
testēt vairākas iekārtas, kas ne vienmēr ir iespējams.
Ir arī jāņem vērā, ka audiotehnika, kas
pastāvīgi darbojas, skan daudz labāk nekā pilnīgi
jauna aparatūra. Tāpēc veikalos ir labāk pievērst
uzmanību paraugiem, kas visbiežāk darbojas apmeklētāju
zālēs. Jāņem vērā arī telpas, kurā skan
aparāts, izmēri un raksturojums.
Trīs soļi līdz pilnībai
Izskatīsim vājas vietas mērķtiecīgas
meklēšanas metodiku. Tā ir bāzēta uz ilggadēju
dažādas sarežģītības līmeņu
audiotehnikas ekspertīžu pieredzi un ļauj atsevišķi
novērtēt katra komponenta ietekmi uz atskaņošanas
kvalitāti. Šī metode ir vienkārši realizējama, un
tai nevajag lielus finansiālus ieguldījumus. Lai veiktu
izmēģinājumus, ir nepieciešams kvalitatīvs CD
atskaņotājs (vislabāk testēšanas
atskaņotājs, piemēram, Reference Recording vai AudioQuest)
un austiņas ar pareizo tonālo balansu, lielu
izšķirtspēju un labu dinamiku. Tieši šīs
īpatnības ir svarīgas testēšanai. Skaņas trakta
pētīšanai minimālā nepieciešama kompleksa
konfigurācija ir: CD atskaņotājs, integrālais
pastiprinātājs un akustiskā sistēma.
Pirmais
posms
Pirmkārt, ir jāizpēta posms no skaņas
avota līdz pastiprinātājam. Šim nolūkam ir
nepieciešams pievienot testēšanas CD atskaņotāju un
panākt vienādu skaļuma līmeni austiņu izejā un
pieslēgšanas pie pastiprinātāja vietā. Pastiprinātājā
ir jāizslēdz tembra, tonālās kompensācijas utt.
korekcija. Pakāpeniski pārslēdzot austiņas no
pastiprinātāja uz CD atskaņotāju, ir jāsalīdzina
atskaņošanas kvalitāti. Ja atskaņotājs skan daudz
labāk nekā pastiprinātājs, tātad
pastiprinātāja kvalitātes līmenis ir daudz zemāk,
nekā skaņas avotam.
Šajā gadījumā ir
vajadzīgs kvalitatīvāks pastiprinātājs. Ja skaņas
kvalitātes atšķirību ir grūti pamanīt, tas
nozīmē, ka skaņas avots un pastiprinātājs ir
vienādi kvalitatīvi vai arī pastiprinātāja
kvalitāte ir daudz labāka. Lai pārbaudītu šo
hipotēzi, ir nepieciešams šajā sistēmā testēt
citu, augstākas klases atskaņotāju. Ja pastiprinātājs
atskaņos daudz labāk, tad jāmaina CD atskaņotājs. Ja
kvalitāte nekļūst labāka, tas nozīmē, ka ir
jāmaina gan skaņas avots, gan pastiprinātājs.
Otrais
posms
Jāizpēta posms no pastiprinātāja
līdz skaļruņiem. Šim nolūkam pēc kārtas
jānoklausās trakts caur akustiskajām sistēmām un
austiņām, kas ir pieslēgti pastiprinātāja izejai.
Atskaņošanas kvalitāte būs pavisam dažāda, un to
salīdzināt nav jēgas, tomēr AFR (amplitūdas
frekvenču raksturojums) novirzes dažādos apgabalos, kā
arī skaņas necaurspīdīgums un citas nepilnības
būs acīmredzamas. Pieņemsim, ka austiņu skaņošana
krasi atšķiras no skaļruņu skanēšanas. Tas
nozīmē, ka skaļruņi nav piemēroti konkrētajam
pastiprinātāja modelim vai visai audiosistēmai, un tie ir
jāsamaina pret citiem.
Vēl viens iemesls, kāpēc
skaļruņi neatskaņo labi, ir to nepareizs izvietojums
testēšanas telpā vai arī nepareiza akustiska kabeļa
izvēle. Jāatceras, ka neoptimāls audiosistēmas izvietojums
telpā visvairāk ietekmē zemo frekvenču kvalitāti un
kvantitāti, kas var izraisīt telpas rezonanses frekvenču rūkšanu
(parasti tas notiek 150-250 Hz diapazonā). Ja skaļruņi nav
pieskaņoti pastiprinātājam, tad skaņa var būt spalga
un izplūst audiosistēmas pašrezonanses frekvencē
(3060 Hz). Neoptimāls akustiskais kabelis ne tikai kropļo dinamiku,
bet arī maina skaļruņu skanēšanu vidējās un
augstās frekvencēs. Ja audiosistēmas izvietojuma un akustiskā
kabeļa maiņa nedod nekādu rezultātu, vislabāk ir
iegādāties jaunus skaļruņus vai arī uzlabot telpas
akustiku.
Akustikas uzlabošana ir diezgan
sarežģīts un grūts darbs, tomēr ir daži
paņēmieni, kas ir pa spēkam pat neprofesionālim.
Piemēram, pozitīvu efektu var sasniegt, ja uz skaļruņiem
pretējās sienas un grīdas uzliek plūksnainus paklājus.
Palīdzēs arī blīvi aizkari. Šie pasākumi var
ievērojami samazināt atstarojumu un stāvviļņu
līmeni, kas nereti rada atskaņošanas traucējumus.
Atgriežoties pie pirmā
testēšanas posma, jāatceras, ka to rezultātu pareiza
interpretācija var sniegt daudz papildu informācijas par
pastiprinātāju un CD atskaņotāju. Piemēram, ja Direct
režīmā, kad nedarbojas iepriekšējas
pastiprināšanas ķēdes, pastiprinātāja
skaņošana ievērojami uzlabosies, tātad tā
vājākā vieta ir ieejas ķēdes. Bet, ja, tieši
pieslēdzot skaņas avotu pastiprinātājam, skaņa
neuzlabojas, tad tas ir jāmaina pret citu.
Trešais
posms
Piemeklējot audiosistēmas
kabeļus, austiņu izmantošana ļauj pamanīt vairākas
skanēšanas izmaiņas, nekā to spēj akustiskā
sistēma. Lai atvieglotu testēšanas procedūru, rekomendē
pieslēgt CD atskaņotāja labā un kreisā kanāla
izeju ar dažādiem kabeļiem. Atskaņojot kompaktdisku ar
kvalitatīvu mono ierakstu, var salīdzināt kanālu
skaņu. Ja ir vienas klases kabeļi, tad skaņai būs
līdzens spektrs ar vienādu tonālu balansu starp kanāliem.
Ja viens no kabeļiem būtiski atšķiras no otra, pat
nepieredzējis klausītājs pamanīs, ka viena kanāla
skaņas caurspīdīgums un nokrāsas ir citādākas.
Vairumam mūsdienu
pastiprinātāju ir divi komutējamo izejas spaiļu pāri
A un B. Testējot akustikas kabeļus, katram spaiļu pārim ir
no vienas puses jāpieslēdz pēc garuma vienādi akustikas
kabeļi. Otrajā pusē tie ir paralēli jāpieslēdz
pie akustiskās sistēmas izejas spailēm. Tad ar slodzes
komutatoru var pārmīšus pievienot skaļruņus
pastiprinātājam caur vienu un caur otru kabeļi. Tādā
veidā var labi dzirdēt, kā pārmainās skaņa
atkarībā no kabeļa.
Padomi
Pirms sākt testēšanu, ir
nepieciešams caur austiņām ar kvalitatīvu CD
atskaņotāju noklausīties testēšanas disku. To var
izdarīt Hi-End salonā. Vēl labāk, ja salonā ir
iespēja noklausīties CD caur kvalitatīvām
austiņām.
Ja audiosistēmā ir arī
kasešu un minidisku iekārta, tad tās var testēt ar
tādu pašu metodi. Tam ir nepieciešama testēšanas
kasete vai minidisks ar augstas kvalitātes ierakstu. Testēšanas
kaseti vislabāk ir ierakstīt uz IV (metal) tipa
magnētiskās lentes. Ir nepieciešams arī kvalitatīva
skaņas avots.
Metodes
novērtējums
Lai gan
aprakstīta testēšanas metode ir viegli izpildāma, tā
tomēr nav pilnīga. Pirmkārt, eksistē zināma
starpība austiņu un akustiskās sistēmas stereosignāla
telpisku raksturojumu īpatnībās. Tāpēc ne vienmēr
izdodas pareizi novērtēt skaņas dziļumu un avotu
lokalizāciju. Bieži vien skaņa CD atskaņotāju Phones
izejā ir sliktāka nekā lineārajā izejā. Tas ir
tāpēc, ka dažos, pat augstas klases modeļos austiņu
pastiprinātājos tiek izmantotas lētas mikroshēmas.
Šīs apstāklis var sarežģīt ekspertīzi, bet,
ja CD atskaņotāja skaņa caur austiņām ir laba, tad no
lineārās izejas tā arī būs kvalitatīva.
Pēc interneta
materiāliem sagatavoja Marina VĒVERE
Jebkurā audiosistēmā, lai cik
rūpīgi tā būtu sastādīta, viens komponents
būs vājāks par pārējām. Pat viena
ražotāja muzikālajos centros labs pastiprinātājs var
būt komplektā ar ne pārāk kvalitatīvu CD
atskaņotāju vai pilnīgi nepiemērotām akustiskajām
sistēmām.
Vainīgo
meklējumos
Aparatūras kompleksos, kuru
komplektā ir vairāku ražotāju ierīces, noteikt
vājas vietas ir īpaši svarīgi. Bet tas nav tik
vienkārši, kā var likties pirmajā acu uzmetienā. Katra
sistēmas sastāvdaļa signāla avots,
pastiprinātājs, skaļruņi un pat starpbloku un akustiskie
kabeļi ietekmē atskaņošanas kvalitāti. Šajā korī
atsevišķi izdalīt pastiprinātāja vai CD
atskaņotāja balsi un novērtēt tā ietekmi uz
kopējo rezultātu ir grūts uzdevums. No skaņas
kvalitātes viedokļa visizplatītākā audiokompleksa
vājākā elementa noteikšanas metode ir pakāpeniska visu
komponentu aizvietošana ar analogiem, bet augstākas klases
komponentiem. Ja šī procesa gaitā, apmainot vienu elementu pret
otru, atskaņošanas kvalitāte neuzlabojas, tātad vainīgs
ir cits un otrādi ja sistēmas skaņa krietni uzlabojas,
acīmredzot, maināmais aparāts ir sistēmas vājāka
vieta. Galvenā problēma ir atrast komponentu aizvietotājus
aptuveni tajā pašā cenas kategorijā. Šajā
gadījumā ir vērts pievērst uzmanību to ekspertu rekomendācijām,
kas veic audiožurnālos publicētos testus. Aprakstītā
metode šķiet loģiska un pareiza, jo trakta sastāvdaļu
kā jaunu, tā arī vecu skaņas novērtēšana
notiek vienas sistēmas un telpas ietvaros. Bet šim algoritmam
piemīt arī vairāki trūkumi, tāpēc
piedāvājam apskatīt vēl citus paņēmienus.
Tas
ir jāzina
Pat Hi-Fi komponenti ar augstiem tehniskiem
raksturojumiem, kas labi novērtēti audiožurnālu testos,
dažādos kompleksos skan citādāk (labāk vai
sliktāk) un otrādi aparāts, kuru eksperti novērtēja
diezgan zemu, var pārsteigt ar labu skaņas kvalitāti.
Dažos gadījumos nedaudz uzlabot kopējo
iespaidu par sistēmu var nevis mainot vājo elementu pret citu, bet
savstarpēji kompensējot sistēmas komponentu trūkumus. Piemēram,
ne pārāk labu CD atskaņotāja darbu var uzlabot labs
pastiprinātājs un kvalitatīvas akustiskās sistēmas.
Līdzīgu efektu var panākt, arī pareizi piemeklējot
starpbloku un akustiskos kabeļus, kas piešķir skaņas
īpašas nokrāsas. Tomēr tas ir diezgan bīstams
ceļš, jo šajā gadījuma patiesi sliktas skaņas
iemesli var netikt likvidēti.
Pakāpeniski novērtēt visus sistēmas
elementus ir diezgan sarežģīti tam vajag daudz laika,
turklāt šīs metodes realizācijai ir nepieciešams
testēt vairākas iekārtas, kas ne vienmēr ir iespējams.
Ir arī jāņem vērā, ka audiotehnika, kas
pastāvīgi darbojas, skan daudz labāk nekā pilnīgi
jauna aparatūra. Tāpēc veikalos ir labāk pievērst
uzmanību paraugiem, kas visbiežāk darbojas apmeklētāju
zālēs. Jāņem vērā arī telpas, kurā skan
aparāts, izmēri un raksturojums.
Trīs soļi līdz pilnībai
Izskatīsim vājas vietas mērķtiecīgas
meklēšanas metodiku. Tā ir bāzēta uz ilggadēju
dažādas sarežģītības līmeņu
audiotehnikas ekspertīžu pieredzi un ļauj atsevišķi
novērtēt katra komponenta ietekmi uz atskaņošanas
kvalitāti. Šī metode ir vienkārši realizējama, un
tai nevajag lielus finansiālus ieguldījumus. Lai veiktu
izmēģinājumus, ir nepieciešams kvalitatīvs CD
atskaņotājs (vislabāk testēšanas
atskaņotājs, piemēram, Reference Recording vai AudioQuest)
un austiņas ar pareizo tonālo balansu, lielu
izšķirtspēju un labu dinamiku. Tieši šīs
īpatnības ir svarīgas testēšanai. Skaņas trakta
pētīšanai minimālā nepieciešama kompleksa
konfigurācija ir: CD atskaņotājs, integrālais
pastiprinātājs un akustiskā sistēma.
Pirmais
posms
Pirmkārt, ir jāizpēta posms no skaņas
avota līdz pastiprinātājam. Šim nolūkam ir
nepieciešams pievienot testēšanas CD atskaņotāju un
panākt vienādu skaļuma līmeni austiņu izejā un
pieslēgšanas pie pastiprinātāja vietā. Pastiprinātājā
ir jāizslēdz tembra, tonālās kompensācijas utt.
korekcija. Pakāpeniski pārslēdzot austiņas no
pastiprinātāja uz CD atskaņotāju, ir jāsalīdzina
atskaņošanas kvalitāti. Ja atskaņotājs skan daudz
labāk nekā pastiprinātājs, tātad
pastiprinātāja kvalitātes līmenis ir daudz zemāk,
nekā skaņas avotam.
Šajā gadījumā ir
vajadzīgs kvalitatīvāks pastiprinātājs. Ja skaņas
kvalitātes atšķirību ir grūti pamanīt, tas
nozīmē, ka skaņas avots un pastiprinātājs ir
vienādi kvalitatīvi vai arī pastiprinātāja
kvalitāte ir daudz labāka. Lai pārbaudītu šo
hipotēzi, ir nepieciešams šajā sistēmā testēt
citu, augstākas klases atskaņotāju. Ja pastiprinātājs
atskaņos daudz labāk, tad jāmaina CD atskaņotājs. Ja
kvalitāte nekļūst labāka, tas nozīmē, ka ir
jāmaina gan skaņas avots, gan pastiprinātājs.
Otrais
posms
Jāizpēta posms no pastiprinātāja
līdz skaļruņiem. Šim nolūkam pēc kārtas
jānoklausās trakts caur akustiskajām sistēmām un
austiņām, kas ir pieslēgti pastiprinātāja izejai.
Atskaņošanas kvalitāte būs pavisam dažāda, un to
salīdzināt nav jēgas, tomēr AFR (amplitūdas
frekvenču raksturojums) novirzes dažādos apgabalos, kā
arī skaņas necaurspīdīgums un citas nepilnības
būs acīmredzamas. Pieņemsim, ka austiņu skaņošana
krasi atšķiras no skaļruņu skanēšanas. Tas
nozīmē, ka skaļruņi nav piemēroti konkrētajam
pastiprinātāja modelim vai visai audiosistēmai, un tie ir
jāsamaina pret citiem.
Vēl viens iemesls, kāpēc
skaļruņi neatskaņo labi, ir to nepareizs izvietojums
testēšanas telpā vai arī nepareiza akustiska kabeļa
izvēle. Jāatceras, ka neoptimāls audiosistēmas izvietojums
telpā visvairāk ietekmē zemo frekvenču kvalitāti un
kvantitāti, kas var izraisīt telpas rezonanses frekvenču rūkšanu
(parasti tas notiek 150-250 Hz diapazonā). Ja skaļruņi nav
pieskaņoti pastiprinātājam, tad skaņa var būt spalga
un izplūst audiosistēmas pašrezonanses frekvencē
(3060 Hz). Neoptimāls akustiskais kabelis ne tikai kropļo dinamiku,
bet arī maina skaļruņu skanēšanu vidējās un
augstās frekvencēs. Ja audiosistēmas izvietojuma un akustiskā
kabeļa maiņa nedod nekādu rezultātu, vislabāk ir
iegādāties jaunus skaļruņus vai arī uzlabot telpas
akustiku.
Akustikas uzlabošana ir diezgan
sarežģīts un grūts darbs, tomēr ir daži
paņēmieni, kas ir pa spēkam pat neprofesionālim.
Piemēram, pozitīvu efektu var sasniegt, ja uz skaļruņiem
pretējās sienas un grīdas uzliek plūksnainus paklājus.
Palīdzēs arī blīvi aizkari. Šie pasākumi var
ievērojami samazināt atstarojumu un stāvviļņu
līmeni, kas nereti rada atskaņošanas traucējumus.
Atgriežoties pie pirmā
testēšanas posma, jāatceras, ka to rezultātu pareiza
interpretācija var sniegt daudz papildu informācijas par
pastiprinātāju un CD atskaņotāju. Piemēram, ja Direct
režīmā, kad nedarbojas iepriekšējas
pastiprināšanas ķēdes, pastiprinātāja
skaņošana ievērojami uzlabosies, tātad tā
vājākā vieta ir ieejas ķēdes. Bet, ja, tieši
pieslēdzot skaņas avotu pastiprinātājam, skaņa
neuzlabojas, tad tas ir jāmaina pret citu.
Trešais
posms
Piemeklējot audiosistēmas
kabeļus, austiņu izmantošana ļauj pamanīt vairākas
skanēšanas izmaiņas, nekā to spēj akustiskā
sistēma. Lai atvieglotu testēšanas procedūru, rekomendē
pieslēgt CD atskaņotāja labā un kreisā kanāla
izeju ar dažādiem kabeļiem. Atskaņojot kompaktdisku ar
kvalitatīvu mono ierakstu, var salīdzināt kanālu
skaņu. Ja ir vienas klases kabeļi, tad skaņai būs
līdzens spektrs ar vienādu tonālu balansu starp kanāliem.
Ja viens no kabeļiem būtiski atšķiras no otra, pat
nepieredzējis klausītājs pamanīs, ka viena kanāla
skaņas caurspīdīgums un nokrāsas ir citādākas.
Vairumam mūsdienu
pastiprinātāju ir divi komutējamo izejas spaiļu pāri
A un B. Testējot akustikas kabeļus, katram spaiļu pārim ir
no vienas puses jāpieslēdz pēc garuma vienādi akustikas
kabeļi. Otrajā pusē tie ir paralēli jāpieslēdz
pie akustiskās sistēmas izejas spailēm. Tad ar slodzes
komutatoru var pārmīšus pievienot skaļruņus
pastiprinātājam caur vienu un caur otru kabeļi. Tādā
veidā var labi dzirdēt, kā pārmainās skaņa
atkarībā no kabeļa.
Padomi
Pirms sākt testēšanu, ir
nepieciešams caur austiņām ar kvalitatīvu CD
atskaņotāju noklausīties testēšanas disku. To var
izdarīt Hi-End salonā. Vēl labāk, ja salonā ir
iespēja noklausīties CD caur kvalitatīvām
austiņām.
Ja audiosistēmā ir arī
kasešu un minidisku iekārta, tad tās var testēt ar
tādu pašu metodi. Tam ir nepieciešama testēšanas
kasete vai minidisks ar augstas kvalitātes ierakstu. Testēšanas
kaseti vislabāk ir ierakstīt uz IV (metal) tipa
magnētiskās lentes. Ir nepieciešams arī kvalitatīva
skaņas avots.
Metodes
novērtējums
Lai gan
aprakstīta testēšanas metode ir viegli izpildāma, tā
tomēr nav pilnīga. Pirmkārt, eksistē zināma
starpība austiņu un akustiskās sistēmas stereosignāla
telpisku raksturojumu īpatnībās. Tāpēc ne vienmēr
izdodas pareizi novērtēt skaņas dziļumu un avotu
lokalizāciju. Bieži vien skaņa CD atskaņotāju Phones
izejā ir sliktāka nekā lineārajā izejā. Tas ir
tāpēc, ka dažos, pat augstas klases modeļos austiņu
pastiprinātājos tiek izmantotas lētas mikroshēmas.
Šīs apstāklis var sarežģīt ekspertīzi, bet,
ja CD atskaņotāja skaņa caur austiņām ir laba, tad no
lineārās izejas tā arī būs kvalitatīva.
Pēc interneta
materiāliem sagatavoja Marina VĒVERE