Hi-Fi un Hi-End aparatūra – vajās vietas

Jebkurā audiosistēmā, lai cik rūpīgi tā būtu sastādīta, viens komponents būs vājāks par pārējām. Pat viena ražotāja muzikālajos centros labs pastiprinātājs var būt komplektā ar ne pārāk kvalitatīvu CD atskaņotāju vai pilnīgi nepiemērotām akustiskajām sistēmām.

Vainīgo meklējumos

Aparatūras kompleksos, kuru komplektā ir vairāku ražotāju ierīces, noteikt vājas vietas ir īpaši svarīgi. Bet tas nav tik vienkārši, kā var likties pirmajā acu uzmetienā. Katra sistēmas sastāvdaļa – signāla avots, pastiprinātājs, skaļruņi un pat starpbloku un akustiskie kabeļi ietekmē atskaņošanas kvalitāti. Šajā korī atsevišķi izdalīt pastiprinātāja vai CD atskaņotāja balsi un novērtēt tā ietekmi uz kopējo rezultātu ir grūts uzdevums. No skaņas kvalitātes viedokļa visizplatītākā audiokompleksa vājākā elementa noteikšanas metode ir pakāpeniska visu komponentu aizvietošana ar analogiem, bet augstākas klases komponentiem. Ja šī procesa gaitā, apmainot vienu elementu pret otru, atskaņošanas kvalitāte neuzlabojas, tātad vainīgs ir cits un otrādi – ja sistēmas skaņa krietni uzlabojas, acīmredzot, maināmais aparāts ir sistēmas vājāka vieta. Galvenā problēma ir atrast komponentu aizvietotājus aptuveni tajā pašā cenas kategorijā. Šajā gadījumā ir vērts pievērst uzmanību to ekspertu rekomendācijām, kas veic audiožurnālos publicētos testus. Aprakstītā metode šķiet loģiska un pareiza, jo trakta sastāvdaļu – kā jaunu, tā arī vecu – skaņas novērtēšana notiek vienas sistēmas un telpas ietvaros. Bet šim algoritmam piemīt arī vairāki trūkumi, tāpēc piedāvājam apskatīt vēl citus paņēmienus.

Tas ir jāzina

Pat Hi-Fi komponenti ar augstiem tehniskiem raksturojumiem, kas labi novērtēti audiožurnālu testos, dažādos kompleksos skan citādāk (labāk vai sliktāk) un otrādi – aparāts, kuru eksperti novērtēja diezgan zemu, var pārsteigt ar labu skaņas kvalitāti.

Dažos gadījumos nedaudz uzlabot kopējo iespaidu par sistēmu var nevis mainot vājo elementu pret citu, bet savstarpēji kompensējot sistēmas komponentu trūkumus. Piemēram, ne pārāk labu CD atskaņotāja darbu var uzlabot labs pastiprinātājs un kvalitatīvas akustiskās sistēmas. Līdzīgu efektu var panākt, arī pareizi piemeklējot starpbloku un akustiskos kabeļus, kas piešķir skaņas īpašas nokrāsas. Tomēr tas ir diezgan bīstams ceļš, jo šajā gadījuma patiesi sliktas skaņas iemesli var netikt likvidēti.

Pakāpeniski novērtēt visus sistēmas elementus ir diezgan sarežģīti – tam vajag daudz laika, turklāt šīs metodes realizācijai ir nepieciešams testēt vairākas iekārtas, kas ne vienmēr ir iespējams. Ir arī jāņem vērā, ka audiotehnika, kas pastāvīgi darbojas, skan daudz labāk nekā pilnīgi jauna aparatūra. Tāpēc veikalos ir labāk pievērst uzmanību paraugiem, kas visbiežāk darbojas apmeklētāju zālēs. Jāņem vērā arī telpas, kurā skan aparāts, izmēri un raksturojums.

Trīs soļi līdz pilnībai

Izskatīsim vājas vietas mērķtiecīgas meklēšanas metodiku. Tā ir bāzēta uz ilggadēju dažādas sarežģītības līmeņu audiotehnikas ekspertīžu pieredzi un ļauj atsevišķi novērtēt katra komponenta ietekmi uz atskaņošanas kvalitāti. Šī metode ir vienkārši realizējama, un tai nevajag lielus finansiālus ieguldījumus. Lai veiktu izmēģinājumus, ir nepieciešams kvalitatīvs CD atskaņotājs (vislabāk – testēšanas atskaņotājs, piemēram, Reference Recording vai AudioQuest) un austiņas ar pareizo tonālo balansu, lielu izšķirtspēju un labu dinamiku. Tieši šīs īpatnības ir svarīgas testēšanai. Skaņas trakta pētīšanai minimālā nepieciešama kompleksa konfigurācija ir: CD atskaņotājs, integrālais pastiprinātājs un akustiskā sistēma.

Pirmais posms

Pirmkārt, ir jāizpēta posms no skaņas avota līdz pastiprinātājam. Šim nolūkam ir nepieciešams pievienot testēšanas CD atskaņotāju un panākt vienādu skaļuma līmeni austiņu izejā un pieslēgšanas pie pastiprinātāja vietā. Pastiprinātājā ir jāizslēdz tembra, tonālās kompensācijas utt. korekcija. Pakāpeniski pārslēdzot austiņas no pastiprinātāja uz CD atskaņotāju, ir jāsalīdzina atskaņošanas kvalitāti. Ja atskaņotājs skan daudz labāk nekā pastiprinātājs, tātad pastiprinātāja kvalitātes līmenis ir daudz zemāk, nekā skaņas avotam.

Šajā gadījumā ir vajadzīgs kvalitatīvāks pastiprinātājs. Ja skaņas kvalitātes atšķirību ir grūti pamanīt, tas nozīmē, ka skaņas avots un pastiprinātājs ir vienādi kvalitatīvi vai arī pastiprinātāja kvalitāte ir daudz labāka. Lai pārbaudītu šo hipotēzi, ir nepieciešams šajā sistēmā testēt citu, augstākas klases atskaņotāju. Ja pastiprinātājs atskaņos daudz labāk, tad jāmaina CD atskaņotājs. Ja kvalitāte nekļūst labāka, tas nozīmē, ka ir jāmaina gan skaņas avots, gan pastiprinātājs.

Otrais posms

Jāizpēta posms no pastiprinātāja līdz skaļruņiem. Šim nolūkam pēc kārtas jānoklausās trakts caur akustiskajām sistēmām un austiņām, kas ir pieslēgti pastiprinātāja izejai. Atskaņošanas kvalitāte būs pavisam dažāda, un to salīdzināt nav jēgas, tomēr AFR (amplitūdas frekvenču raksturojums) novirzes dažādos apgabalos, kā arī skaņas necaurspīdīgums un citas nepilnības būs acīmredzamas. Pieņemsim, ka austiņu skaņošana krasi atšķiras no skaļruņu skanēšanas. Tas nozīmē, ka skaļruņi nav piemēroti konkrētajam pastiprinātāja modelim vai visai audiosistēmai, un tie ir jāsamaina pret citiem.

Vēl viens iemesls, kāpēc skaļruņi neatskaņo labi, ir to nepareizs izvietojums testēšanas telpā vai arī nepareiza akustiska kabeļa izvēle. Jāatceras, ka neoptimāls audiosistēmas izvietojums telpā visvairāk ietekmē zemo frekvenču kvalitāti un kvantitāti, kas var izraisīt telpas rezonanses frekvenču rūkšanu (parasti tas notiek 150-250 Hz diapazonā). Ja skaļruņi nav pieskaņoti pastiprinātājam, tad skaņa var būt spalga un izplūst audiosistēmas pašrezonanses frekvencē (30–60 Hz). Neoptimāls akustiskais kabelis ne tikai kropļo dinamiku, bet arī maina skaļruņu skanēšanu vidējās un augstās frekvencēs. Ja audiosistēmas izvietojuma un akustiskā kabeļa maiņa nedod nekādu rezultātu, vislabāk ir iegādāties jaunus skaļruņus vai arī uzlabot telpas akustiku.

Akustikas uzlabošana ir diezgan sarežģīts un grūts darbs, tomēr ir daži paņēmieni, kas ir pa spēkam pat neprofesionālim. Piemēram, pozitīvu efektu var sasniegt, ja uz skaļruņiem pretējās sienas un grīdas uzliek plūksnainus paklājus. Palīdzēs arī blīvi aizkari. Šie pasākumi var ievērojami samazināt atstarojumu un stāvviļņu līmeni, kas nereti rada atskaņošanas traucējumus.

Atgriežoties pie pirmā testēšanas posma,  jāatceras, ka to rezultātu pareiza interpretācija var sniegt daudz papildu informācijas par pastiprinātāju un CD atskaņotāju. Piemēram, ja Direct režīmā, kad nedarbojas iepriekšējas pastiprināšanas ķēdes, pastiprinātāja skaņošana ievērojami uzlabosies, tātad tā vājākā vieta ir ieejas ķēdes. Bet, ja, tieši pieslēdzot skaņas avotu pastiprinātājam, skaņa neuzlabojas, tad tas ir jāmaina pret citu.

Trešais posms

Piemeklējot audiosistēmas kabeļus, austiņu izmantošana ļauj pamanīt vairākas skanēšanas izmaiņas, nekā to spēj akustiskā sistēma. Lai atvieglotu testēšanas procedūru, rekomendē pieslēgt CD atskaņotāja labā un kreisā kanāla izeju ar dažādiem kabeļiem. Atskaņojot kompaktdisku ar kvalitatīvu mono ierakstu, var salīdzināt kanālu skaņu. Ja ir vienas klases kabeļi, tad skaņai būs līdzens spektrs ar vienādu tonālu balansu starp kanāliem. Ja viens no kabeļiem būtiski atšķiras no otra, pat nepieredzējis klausītājs pamanīs, ka viena kanāla skaņas caurspīdīgums un nokrāsas ir citādākas.

Vairumam mūsdienu pastiprinātāju ir divi komutējamo izejas spaiļu pāri – A un B. Testējot akustikas kabeļus, katram spaiļu pārim ir no vienas puses jāpieslēdz pēc garuma vienādi akustikas kabeļi. Otrajā pusē tie ir paralēli jāpieslēdz pie akustiskās sistēmas izejas spailēm. Tad ar slodzes komutatoru var pārmīšus pievienot skaļruņus pastiprinātājam caur vienu un caur otru kabeļi. Tādā veidā var labi dzirdēt, kā pārmainās skaņa atkarībā no kabeļa.

Padomi

Pirms sākt testēšanu, ir nepieciešams caur austiņām ar kvalitatīvu CD atskaņotāju noklausīties testēšanas disku. To var izdarīt Hi-End salonā. Vēl labāk, ja salonā ir iespēja noklausīties CD caur kvalitatīvām austiņām.

Ja audiosistēmā ir arī kasešu un minidisku iekārta, tad tās var testēt ar tādu pašu metodi. Tam ir nepieciešama testēšanas kasete vai minidisks ar augstas kvalitātes ierakstu. Testēšanas kaseti vislabāk ir ierakstīt uz IV (metal) tipa magnētiskās lentes. Ir nepieciešams arī kvalitatīva skaņas avots.

Metodes novērtējums

Lai gan aprakstīta testēšanas metode ir viegli izpildāma, tā tomēr nav pilnīga. Pirmkārt, eksistē zināma starpība austiņu un akustiskās sistēmas stereosignāla telpisku raksturojumu īpatnībās. Tāpēc ne vienmēr izdodas pareizi novērtēt skaņas dziļumu un avotu lokalizāciju. Bieži vien skaņa CD atskaņotāju Phones izejā ir sliktāka nekā lineārajā izejā. Tas ir tāpēc, ka dažos, pat augstas klases modeļos austiņu pastiprinātājos tiek izmantotas lētas mikroshēmas. Šīs apstāklis var sarežģīt ekspertīzi, bet, ja CD atskaņotāja skaņa caur austiņām ir laba, tad no lineārās izejas tā arī būs kvalitatīva. 

 

Pēc interneta materiāliem sagatavoja Marina VĒVERE