Radio Caroline

 

 

Radio Caroline - populārā radiostacija Lielbritānijā - joprojām pastāv un raida savu programmu Lielbritānijai un Eiropai no satelīta, kā arī ar interneta palīdzību. Tās vēsture sākās pagājušā gadsimta 60. gados, kad tolaik Lielbritānijā vispār nebija komercradiostaciju, tikai BBC korporācijas četri radiokanāli, kuru saturs būtībā bija nemainīgs kopš Otrā pasaules kara beigām. Tolaik BBC radio atskaņoja tādus kārtīgus, safrizētus dziedātājus. Tolaik popularitāti sāka iegūt, piemēram, Klifs Ričards un Big Band Bonjo Band.

Citādāka un aizraujošāka mūzika nāca no Radio Luksemburgas, kas uz Lielbritāniju raidīja vidējo viļņu diapazonā 1440 Khz frekvencē. Tomēr Radio Luksemburgas signāls bija dzirdams tikai vakaros un ne vienmēr labā uztveršanas kvalitātē. Radio Luksemburga atskaņoja tās programmas, kuras bija parakstījušas līgumu ar tādām komerckorporācijām kā PYE, E.M.I. un DECCA. Savukārt mūziķu grupas, kuras bija neatkarīgas vai nesastāvēja nevienā organizācijā, bija atstumtas no klausītājiem.

Tolaik gados jaunais Ronans O¢Rahili no Īrijas ieradās Londonā, lai sāktu karjeru. Ronans sapulcināja daudzus mūziķus, par kuriem tobrīd neviens nezināja, un parakstīja ar viņiem līgumu. Mūziķi maksāja par ierakstu un studijas pakalpojumiem, atlika tikai šos skaņdarbus atskaņot radio. BBC radio pat neielaidās sarunās ar Ronanu, savukārt Radio Luksemburga smīkņāja par jauno biznesmeni. Privātās radiostacijas Lielbritānijā ar likumu bija aizliegtas jau kopš 1928. gada.

No kāda paziņas Ronans uzzināja par Amerikas Balsi, kura izmantoja kuģi MV Courier, lai pārraidītu propagandas radio uz kādu no nedraudzīgajām valstīm. Parasti kuģis noenkurojās neitrālos ūdeņos un raidīja uz noteiktas valsts teritoriju. Ronans saprata, ja kuģis atrastos jūrā, tad Lielbritānijas likums par sakariem starptautiskajos ūdeņos nebūtu spēkā. Tika sāktas aktivitātes, lai savāktu naudu kuģa iegādei. Tas ātri tika izdarīts, un nopirktais kuģis Īrijas Grīnoras ostā tika pārdēvēts par Caroline (par godu Kerolainai Kenedijai). Kuģis tika apgādāts ar elektroģeneratoriem, raidītāju, studiju un ierakstu fonotēku. Tieši 1964. gada Lieldienās dīvainais kuģis noenkurojās netālu no Eseksas krasta un divi nezināmi dīdžeji - Kriss Mūrs un Saimons Dī - atklāja staciju. Puiši bija tā nobijušies, ka pat nemēģināja iziet tiešajā ēterā, bet ierakstīja frāzi This is radio Caroline on 199, your all day music staion un vēlāk to atskaņoja. Caroline džingls tika paņemts no kuģa zvana skaņām, un radio to izmanto joprojām.

Lielbritānijā 20. gadsimta 60. gados sabiedrībā tika radīts mīts, ka pēc privātajām radiostacijām vispār nav pieprasījuma. Pēc vairāku mēnešu darbības Caroline klausītāju skaits pārspēja BBC radioklausītāju auditoriju. Lielbritānijā sarosījās citi biznesmeņi, un radiokuģu starptautiskajos ūdeņos Lielbritānijas dienvidu daļā saradās gluži kā sēnes pēc lietus. Viens no Radio Caroline sāncenšiem bija Radio London, kas raidīja 266 metros amerikāņu TOP 40 stilā. No 1964. līdz 1967. gadam – tas bija patīkamākais posms klausītājiem, jo 24 stundas diennaktī varēja klausīties populārāko mūziku. Lielbritānijā radās daudzas neatkarīgas ierakstu kompānijas un daudzas jaunas popgrupas. Tajā laikā vēl nezināmā grupa Status Que uzrakstīja dziesmu – veltījumu Radio Caroline. Londona un Liverpūle kļuva par jaunās popmūzikas modes galvaspilsētām.

Līdz 1967. gadam Lielbritānijā bija apmierināti visi, izņemot valdību. BBC radioklausītāju auditorija sāka stipri sarukt un vairs nevarēja kontrolēt situāciju, jo īpaši uz radiopirātu kuģiem. Daži progresīvi domājoši vīri valdībai ieteica radiostacijas pārvest uz sauszemi un tās legalizēt, bet leiboristu valdība pat neieklausījās šajos piedāvājumos. Varasvīri izplatīja nepatiesu informāciju, ka brīvu frekvenču nav un ka pirātkuģu raidītāji traucē neatliekamās palīdzības frekvencēm. Leiboristu valdība uzskatīja, ka pilnībā jāslēdz visas nelikumīgās pirātstacijas, kuras atrodas jūrā. Tā radās jauns likums – jūras akts, kas stājās spēkā 1967.gada 14. augustā. Tas aizliedza jebkādas aktivitātes, kas saistītas ar radioraidīšanu starptautiskajos ūdeņos. Neviens nedrīkstēja strādāt, piegādāt, atbalstīt vai reklamēt šāda tipa privātās radiostacijas. Visas pirātradiostacijas starptautiskajos ūdeņos nolēma atstāt šo biznesu, izņemot Radio Caroline.

Radio London bija viena no pēdējām pirātu radiostacijām, kas pārstāja raidīt 1967. gada 14. augustā, un Radio Caroline palika vienīgā. MV Radio Caroline noenkurojās Īrijas jūrā, lai raidītu uz Lielbritānijas ziemeļu teritoriju, bet otrs kuģis Mi Amigo tika novietots Anglijas dienviddaļā.

Ne visi varēja izturēt morālo spriedzi uz kuģa, daudzi atstāja iesākto darbu un devās krastā. Uz Mi Amigo palika paši uzticamākie un fanātiskākie dīdžeji – Admirālis Robijs Deils, Džonijs Volkers un Ross Brauns. Džonijs Volkers vakara stundās mēdza emocionāli uzrunāt klausītājus, bet daudzi klausītāji, lai morāli atbalstītu kuģi, vakaros ar savām automašīnām pie jūras sūtīja gaismas signālus. Radio Caroline komanda bija faktiski izsūtīta trimdā, tā vairs nevarēja atgriezties dzimtenē, arī reklāmdevēji pārtrauca jebkādu sadarbību, baidoties no jūras akta.

Vienīgā valsts, kur Radio Caroline komanda varēja izkāpt krastā, iegādāties pārtiku un visu nepieciešamo dzīvei uz kuģa, bija Holande. Tajā laikā populāra bija Bītlu dziesma, kuru spēlēja Radio Caroline, - All you need is love.

Radio Caroline uzvarēja cīņu, bet ne karu.

BBC korporācija arī nesnauda un izveidoja jaunu BBC Radio 1 programmu, kas bija spējīga konkurēt ar Radio Caroline, pieņemot darbā pat bijušos tās dīdžejus. Lielākās grūtības Radio Caroline vadībai sagādāja iespēja uzturēt divus kuģus. Morāle komandā kļuva arvien vājākas. Drīz vien, 1968. gada pavasarī, abi kuģi ieradās Holandes ostā, kur Ronans O’ Rahili komandai paziņoja, ka kuģi tiks apskatīti, lai atjaunotu apdrošināšanu. Tomēr iemesls bija cits - organizācijai nebija līdzekļu to uzturēšanai.

Ronans mēģināja nopirkt jaunu kuģi, taču nesekmīgi – vecie kuģi klusajā Holandes ostā pārvērtās par vandāļu izpriecu un laupīšanas vietu. Visā šajā procesā Ronans vainoja Leiboristu partijas vadītāju Haraldu Vilsonu, kurš ar savu rīcību un likumu noveda Radio Caroline pie tik bēdīgām sekām.

Tuvojās 1970. gada vēlēšanas, un visi Lielbritānijā bija pārliecināti, ka uzvarēs Haralda Vilsona partija. Ronans atrada kuģi MEBO 2 un pārliecināja tā īpašniekus aizdot viņam līdzekļus. Radio Caroline atkal sāka darbību, bet šoreiz tā bija vērsta pret leiboristu valdību. Valdība pat mēģināja Radio Caroline signālu traucēt, taču nesekmīgi, jo Anglijas lielākajā daļa tā bija uztverama tik un tā. Jaunākā paaudze atcerējās Radio Caroline un zināja, kas bija vainojams pie tā, ka viņiem tika atņemta tik populārā radiostacija.

Leiboristu valdība zaudēja vēlēšanās, un Ronans bija apmierināts ar paveikto. MEBO 2 drīz vien tika pārdēvēts par Radio North Sea. Pēc diviem gadiem kompānija nolēma divus vecos Radio Caroline kuģus pārdot publiskā izsolē Holandē. MV Caroline tika pārdots metāllūžņos, bet Mi Amigo tika nopirkts ar mērķi ierīkot radiomuzeju. Protams, no labās idejas nekas neiznāca, un Mi Amigo pamests atradās kādā no Holandes ostām.

Septiņdesmitajos gados arī Holandē sāka parādīties pirātu radiostacijas uz ūdeņiem, piemēram, Radio Veronica. Kopīgiem spēkiem ar holandiešiem Ronans piesaistīja brīvprātīgos Mi Amigo restaurācijai un iziešanai jūrā, apgādājot to ar raidītāju un studiju. Drīz vien pamestajā Radio Caroline frekvencē atsākās signāla testi un mūzika. Radio Caroline pievērsās Pink Floyd, Yess, Barclay James Narvest un holandiešu Focus un Golden Earring. Lielbritānijā jau 70. gadu vidū sāka parādīties pirmās mazas jaudas komerciālās radiostacijas, protams, pateicoties Radio Caroline aktivitātēm pagātnē.

1974. gadā arī Holandē beidzot tika pieņemts likums pret pirātkuģiem un to aktivitātēm un Radio Caroline atkal palika viena. Mi Amigo jau bija morāli novecojis, vairākkart tas pārtrauca darboties, bieži radās dažādas tehniskas kļūmes. Gadījās, ka kuģis pazaudēja enkuru un brīvi peldēja pa straumi. Tomēr komanda vienmēr spēja to pēdējā brīdī savaldīt. Radio Caroline dīdžeju populārākā frāze bija: - Mēs atgriezīsimies, mēs būsim ar jums kopā tik ilgi, cik spēsim. - Visam reiz pienāk gals, un tas notika arī ar kuģi Mi Amigo 1980. gada pavasarī, kad tas pēdējo reizi norāvās no enkura un straumes dzīts uzskrēja sēklim. Komanda līdz pēdējam cīnījās par kuģi, taču nesekmīgi. Radio Caroline nosūtīja SOS signālus, līdz pēdējam brīdim bija ēterā un atvadījās no saviem klausītājiem. Kuģis nogrima 1980. gada 20. martā. Komandu izglāba Anglijas glābējpatruļkuģis.

Turpmāk vēl.

 

Raimonds KREICBERGS

 

 

 

E-pasts: tesug@delfi.lv