Vai telemedicīna saņems divus miljonus

 

2000.-2002. gadā ar Zviedrijas valdības finansiālu atbalstu realizēts telemedicīnas pilotprojekts BITNET. Pēc projekta pabeigšanas Latvijas valsts budžetā telemedicīnas attīstībai līdzekļi netika paredzēti. Pašlaik Stradiņa slimnīcas speciālisti ir sagatavojuši Latvijas telemedicīnas sistēmas attīstības programmu 2004.-2008. gadam, pieprasot no budžeta 1,8 miljonus latu. Kādu palīdzību pēc 2008. gada telemedicīnas sistēma varētu sniegt ārstiem un pacientiem? Stāsta Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas medicīniskais direktors, vienlaikus arī Diagnostiskās radioloģijas institūta vadītājs Dr. Arnolds Veinbergs, viņš arī BITNET projekta koordinators Latvijā un viens no jaunās programmas izstrādātājiem.

 

BITNET - telemedicīnas pionieris Latvijā

Pilotprojekta izveidošanas iniciatīva dzima 1997. gadā, kad Upsalas universitātes pārstāvji sāka veidot partnerattiecības telemedicīnā. Projektā iesaistījās Zviedrija un trīs Baltijas valstis. 2000. gada martā tika parakstīts Rīgas, Tallinas, Viļņas un Upsalas medicīnas iestāžu līgums. To akceptēja arī katras valsts veselības ministrija. Projekta finansētājs – Upsalas universitāte (faktiski Zviedrijas valsts).

2002. gadā katra puse bija ieguvusi savā īpašumā aparatūru, tehnoloģiju un speciālistu apmācību par vairāk nekā 250 000 latu. Tā kā Latvijā galveno darba daļu uzņēmās Stradiņa slimnīca, tās ieguvums ir 211 000 latu, pārējā summa – Bērnu klīniskās universitātes slimnīcai, Daugavpils, Liepājas un Ventspils centrālajai slimnīcai. Projekta dalībniekiem tika ierīkotas telekonferenču datu pārraidei nepieciešamās ISDN līnijas. Iegādāta arī aparatūra, kas diagnostiskos izmeklējumus no parastajām rentgenfilmām pārveido digitālā formātā (telekonferenču laikā izmeklējumu ainu digitālā formātā pārraida, izmantojot t. s. Volfa kameras). Telekonferenču uzturēšana bija Upsalas universitātes pārziņā, jo sakaru izmantošana Zviedrijā ir piecas sešas reizes lētāka.

A. Veinbergs uzskata, ka Stradiņa slimnīcas lielo īpatsvaru telemedicīnas attīstībā Latvijā noteic tās centrālā loma valstī – tā  ir studentu, rezidentu un ārstu apmācības bāze, tajā atrodas lielākā daļa valsts specializēto medicīnas centru, kas sniedz visvairāk konsultāciju un kam ir augstākā līmeņa speciālisti, kuri veic zinātnisko darbu. Telemedicīnas projekta īstenošana ir daļa no kopējās virzības, lai iekļautos Eiropas e-medicīnas sistēmā.

 

Projekta ieguvumi pacientiem

2003. gada pavasarī Briselē zinātniskajā konferencē eHealth-2003 A. Veinbergs pārliecinājās par ES kolēģu sasniegumiem telemedicīnas tehnoloģijā daudzās nozarēs, it īpaši radioloģijā, ķirurģijā kardioloģijā, onkoloģijā, orgānu transplantācijā. 

Arī Stradiņa slimnīcai ir samērā bagāta telemedicīnas izmantošanas pieredze. Īstenojot projektu, slimnīcā tika uzstādītas vairākas modernas diagnostikas iekārtas. Ar jauno aparātu perifērās nervu sistēmas izmeklēšanai telediagnostika tika veikta 400 pacientiem un 34 gadījumos slimnīcas neiroķirurgi sniedza konsultācijas.

Staru un ķīmijterapijas centrā tika uzstādītas 3D iekārtas apstarojumu plānošanai onkoloģiskajiem pacientiem. Iegūtie attēli palīdz precīzāk plānot ārstēšanu, turklāt, pārsūtot tos uz Upsalas slimnīcu, bija iespējams iegūt konsultācijas. Tagad to izmanto arī Liepājas slimnīca, kur parastie tomogrāfa attēli tiek digitalizēti, pēc tam pa internetu tos pārsūta uz Stradiņa slimnīcu. Šeit ar 3D sistēmu tiek veikta apstarošanas plānošana un slimnieka ārstēšanai sastādītais plāns tiek nosūtīts uz Liepāju. Pacientam nav nepieciešams ar savām rentgenogrammām doties uz speciālista konsultāciju personīgi.

Īpaši efektīva palīdzība iespējama akūtos gadījumos. Ja nelaimes gadījumā cietušu vai akūti slimu slimnieku nogādā slimnīcā, kas ir pieslēgta telemedicīnas sistēmai, tajā ar datortomogrāfu fiksē stāvokli, un dati nekavējoties - tieši no tomogrāfa konsoles - tiek pārraidīti uz Stradiņa slimnīcu. 10–15 minūtēs dati nonāk slimnīcas serverī un attiecīgie speciālisti – visbiežāk neiroķirurgi kopā ar radiologu - izvērtē attēlu un dod slēdzienu, vai pacients jāpārved uz Rīgu specializētas palīdzības sniegšanai. Ja slimnieks operējams turpat, arī tad palīdzība tiek sniegta ātrāk, jo speciālistam, kas brauc no Rīgas, jau ir skaidrs rīcības plāns un slimnieks laikus ir sagatavots operācijai. Tas taupa laiku un līdzekļus. Tradicionālā shēma joprojām ir tāda, ka pēc informācijas nonākšanas Katastrofu medicīnas centrā, izbraukumā pie pacienta dodas vesela centra ārstu brigāde, kas tikai slimnīcā var novērtēt stāvokli.

Projektā iesaistītajās slimnīcās ārstiem bija un joprojām ir iespēja konsultēties ar Stradiņa slimnīcas attiecīgās nozares augstākās kvalifikācijas speciālistiem. Tas sekmē precīzu diagnozes uzstādīšanu, efektīvāku ārstēšanu un ātrāku izveseļošanos.

 

Telekonferences un ārstu tālmācība

Telekonferences tālmācībā tika un tiek izmantotas sistemātiski, pieslēdzoties attiecīgās medicīnas iestādes vai universitātes telestudijai. Projekta laikā Stradiņa slimnīcai ar Upsalas universitāti notika 12 telekonferences, kopumā to bija ap 30.

Stradiņa slimnīcas konferenču zālē telekonferenču seansos piedalās ap 40–50 interesentu. Pašlaik gan aparatūra pieļauj saslēgumu tikai ar vienu partneri, efektīvākam darbam būtu nepieciešams nodrošināt vienlaikus saslēgumu ar piecām sešām partneru telestudijām. Galvenokārt lekcijas lasa Upsalas speciālisti (septembrī kārtējā lekcija par krūts vēža biopsiju), bet, pastāvot savstarpējai ieinteresētībai, notiek arī Baltijas valstu telekonferences. Piemēram, telekonferencē ar Viļņas universitāti lekcijas par magnētiskās rezonanses angiogrāfiju un mugurkaulāja vertebroplastiku lasīja Rīgas un Viļņas speciālisti.

Vērtīgs ieguvums ārstu darbā ir arī īsie telekonferenču seansi. Tos izmanto koleģiālai domu apmaiņai, lai apspriestu iepriekš nosūtīto pacienta klīnisko vēsturi un rentgenogrammas. Iegūtā informācija arī pacientiem un viņu piederīgajiem palīdz pārliecināties par ārstēšanas gaitas pareizību. Turklāt pacientiem arī pēc savas iniciatīvas ar slimnīcas starpniecību ir iespējams saņemt ārvalstu mediķu telekonsultācijas (Zviedrijā, Vācijā, Krievijā). Īpaši svarīgi, ka pacienti, kas ar sarežģītām diagnozēm ir ilgstoši ārstējušies ārvalstīs, teleseansos var konsultēties ar attiecīgo speciālistu (šādi seansi ir bijuši ar Maskavas Bakuļeva sirds ķirurģijas centru).

Kopš projekta noslēguma 2002. gadā Stradiņa slimnīca iegūto aparatūru, tehnoloģiju (t. i., sistēmas uzturēšanu) un zināšanas izmantojusi galvenokārt savu slimnieku labā, vajadzības gadījumā apmaksājot arī telekonsultācijas. Sadarbība turpinājusies arī ar Ventspils slimnīcu un Liepājas onkoloģisko slimnīcu, taču telemedicīnas sistēmas uzturēšanai vismaz BITNET projekta apjomā ir nepieciešams valsts budžeta atbalsts.

 

Attīstības nākamā fāze

Stradiņa slimnīcas speciālisti ir sagatavojuši priekšlikumus telemedicīnas attīstībai Latvijā 2004.–2008. gadā. Priekšlikumu kopējās izmaksas četros gados ir 1 841 000 latu. Paredzēta aparatūras iegāde, sistēmas attīstība un uzturēšana, darbinieku apmācība.

Priekšlikumu paketē pirmās kārtas uzdevums ir nodrošināt telekonferenču iespējas Rīgas lielākajām klīnikām (Gaiļezera slimnīcai, Traumatoloģijas klīnikai, 1. slimnīcai), kā arī Cēsu, Valmieras, Jelgavas, Dobeles, Jēkabpils un Rēzeknes slimnīcai. Tā kā tajās jau ir datortomogrāfi, tam nevajadzēs lielus ieguldījumus, bet tas ļaus efektīvāk izmantot moderno aparatūru, paaugstināt ārstu kvalifikāciju, nodrošināt pacientiem veiksmīgāku ārstēšanu.

Paredzēts izveidot divas mobilās telemedicīnas studijas - Katastrofu medicīnas centrā un Rīgas Ātrās palīdzības stacijas rīcībā. Datu pārraidei izmantojot satelītu vai mobilā telefona sakaru tīklu, vienkāršāko pacienta izmeklējumu datus no notikuma vietas varēs pārraidīt uz slimnīcu, lai speciālisti izvērtētu, kā akūtajā situācijā darboties vēl pirms slimnieka pārvietošanas.

Ieplānota sava datu centra izveide ar lieljaudas serveri un drošības iekārtām visas telemedicīnas sistēmas datu glabāšanai, ieskaitot slimnieku izmeklējumu datus digitālā formātā. Datu bāze dos pilnu informāciju par tiem slimniekiem, kuri pie ārsta dosies atkārtoti. Īpaši svarīgi tas ir hronisko slimnieku ārstēšanā.

Tā kā sistēmai jādarbojas 24 stundu režīmā, paredzēts diennakti strādājošs operatoru centrs, kas nodrošinātu on-line sakarus.

Pilnā apjomā telemedicīnas sistēma darbosies tikai tad, ja būs nodrošināts sistēmas atbalsts ģimenes ārstu praksēm. (Igaunijā BITNET tika iekļauta arī aparatūra ģimenes ārstu telekonsultācijām lielajās slimnīcās.) Latvijā ģimenes ārstu prakses vietas ir jādatorizē, rajonu slimnīcās jāuzstāda aparatūra rentgenogrammu pārveidei digitālā formā. A. Veinbergs domā, ka arī Latvijā pārņems Eiropas pieredzi - mazajās slimnīcās, kur nav radiologa, bet ir datortomogrāfs, būs iespējams iegūt diagnostikai nepieciešamos attēlus; tos atšifrēšanai nosūtīs Stradiņa slimnīcas radiologam, kas veiks kvalitatīvu attēla aprakstu. Saņemot to, ģimenes ārsts varēs sekmīgāk izvēlēties ārstēšanas līdzekļus.

Telemedicīnas attīstības nepieciešamība vairs nav jāpierāda. Somijas slimnīcas jau strādā vienotā sistēmā, un ar 2007. gadu visas slimības vēstures un radioloģisko izmeklējumu rezultāti tiks fiksēti  tikai digitāli. Medicīnas vienotajā datu centrā glabāsies dati par visiem valsts iedzīvotājiem. Zviedrijā telemedicīnas sistēma ir realizēta Upsalas apvidū, kur arī visas slimnīcas strādā vienotā datu apmaiņas tīklā.

- Valstij, kas ir atbildīga par saviem iedzīvotājiem, telemedicīnas ieviešana ir izdevīga: ārsti var sniegt vienādi kvalitatīvu palīdzību visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no dzīvesvietas. Jo ātrāk var sniegt palīdzību, jo ārstēšanas gaita ir veiksmīgāka. Mēs spējam novērst, lai jauni cilvēki nekļūtu par hroniskiem slimniekiem vai invalīdiem. Telemedicīna ir garantija, ka nākotnē iedzīvotāji būs veselāki, darbspējīgāki un varēs ražīgi strādāt visu mūžu. Protams, ja Latvijas valdība telemedicīnu uzskatīs par virzienu, kam piešķirama prioritāte, - uzskata A. Veinbergs.

 

Laura KALINKA

9287638