ES Austrumu robeža tuvplānā

 

Pēc Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai par vienu no tās nozīmīgākajiem objektiem kļuvusi valsts Austrumu robeža, kas vienlaikus ir arī ES ārējā robeža. Tāpēc tās drošībai, modernām komunikācijām un videonovērošanai tiek pievērsta aizvien lielāka uzmanība.  Gada sākumā oficiāli  uz Austrumu robežas pabeigts valsts investīciju projekts Robežas tehniskās apsardzības, kontroles un informācijas sistēmas izveide, kuru veica firma Siemens. SP bija iespēja vērot visas šīs sistēmas darbībā un pārliecināties, ka Latvijas Austrumu robeža patiešām ir gatava nosargāt Eiropu.

 

Pašiem sava infrastruktūra

Pirmā moderno komunikāciju bezdelīga uz Latvijas Austrumu robežu atlidoja 1998. gadā, kad sākās Siemens projekta Robežas tehniskās apsardzības, kontroles un informācijas sistēmas izveide realizācija. Tas ir apjomīgs valsts investīciju projekts, kura pasūtītājs ir Iekšlietu ministrija. Projekts sastāv no trim daļām: informātika (robežkontroles informācijas sistēma), robežas tehniskās apsardzības un kontroles sistēma (t. sk. videokameras) un telekomunikācijas. Robežas tehniskās apsardzības un kontroles sistēmas piegādātājs ir firma Thomson.

Kā SP pastāstīja Siemens telekomunikāciju projektu vadītājs Renārs Jozapovičs, Austrumu robežas tīkla infrastruktūra sadalīta trijos reģionos - Viļakas, Ludzas un Daugavpils. Katra reģiona robežsardzes pārvaldē uzstādīta Siemens Hicom biroja centrāle, kurai, izmantojot radioreleja līnijas Siemens SRA L, pieslēgtas citu robežkontroles punktu mazās Hicom centrāles vai iznestie telefona numuri, kas nodrošina bezmaksas balss sakarus lokālajā robežsardzes tīklā. Datu pārraidei tiek izmantots VITA tīkls, kurš darbojas ar ātrumu 512 kbit/s. Siemens izbūvētais tīkls nodrošina  datu pārraides tīkla rezervēšanu.  

 Operatīvajiem balss sakariem tiek izmantota IeM vienotā radiosakaru sistēma Motorola Smart Zone. Maģistrālās līnijas savieno robežpunktus un starppunktus (starp pārvaldēm un robežkontroles punktiem). Siemens radioreleja līnijām un Motorola radiotīkla apraides bāzes stacijām tiek izmantoti kopēji sakaru torņi. Radioreleja līnijas nodrošina savienojumus no punkta uz punktu. Katrā robežsardzes nodaļā uzstādīts serveris, kurā glabājas lokālās datu bāzes, un tās regulāri tiek sinhronizētas ar centrālajām Rīgas datu bāzēm.

Šī projekta ietvaros katrā robežpunktā uzstādītās dažāda tipa videokameras, ar kurām var novērot gan lokāli, gan attālināti - no kādas reģionālas nodaļas vai Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes (Rīgā). Videoattēls uz nodaļām un pārvaldi tiek noraidīts ar Siemens radioreleja līniju palīdzību. Izmantojot pašreizējos  datu kanālu pārraides ātrumus, vienlaikus var skatīties četru kameru attēlus.

Tā kā ES ārējās robežas ir īpašā uzmanības degpunktā, Latvijas Austrumu robežas komunikāciju infrastruktūru nākotnē būs nepieciešams modernizēt, palielinot datu pārraides tīkla ātrumu. Protams, vēl vairāk uzmanības varētu pievērst videonovērošanai un citiem efektīviem drošības risinājumiem. 

 

Robežsargu vērtējums

Lūk, kā Austrumu robežas moderno komunikāciju iespējas vērtē to lietotāji - robežsargi.

Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Informātikas un sakaru pārvaldes Sakaru dienesta galvenais inspektors, majors Viktors Pozņaks: - Visa Austrumu robeža ir apvienota vienotā telekomunikāciju tīklā, visas nodaļas un apakšvienības ir pieslēgtas pie IeM vienota telekomunikācijas tīkla. Šis tīkls kalpo gan  balss, gan  rezerves datu pārraidei. Robežsardzes iekšējā tīklā vietējiem dienestiem ir četrzīmju numerācija, kas ir ērta operatīvai lietošanai.

Valsts robežsardze kopā ar Iekšlietu ministrijas sakaru centru speciālistiem jau trešo gadu apkalpo un uztur Siemens aparatūru. Mūsu speciālisti labi tiek ar to galā. Viņi ir apmācīti Siemens tehniskajos kursos un ir sertificēti.

Larisa Koženkova, Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Informātikas un sakaru pārvaldes Informātikas centra priekšnieka pienākumu izpildītāja: - Siemens projektā bija iekļauta arī jaunas robežkontroles elektroniskā informācijas sistēma REIS 2002 programmatūras izstrādāšana. To izstrādāja Siemens, bet piedalījās arī programmētāji no Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes. Šobrīd tā jau ir pabeigta, nodota lietošanai un darbojas visos robežkontroles punktos.

REIS programmatūrai ir ļoti ērta saskarne. Arī pasu nolasītāji atvieglo operatoru darbu, jo pasē ir divas datorlasāmas rindiņas, kuras var ātri nolasīt, un uz ekrāna parādās informācija par attiecīgo personu. Ja persona pārvietojas ar autotransportu, tad, ievadot informāciju no automašīnas tehniskās pases, var ātri pārbaudīt, vai auto neatrodas meklēšanā.  

Daudzās valstīs jau ieviestas identifikācijas kartes. Arī tās var nolasīt elektroniski tāpat kā pases. Arī pirkstu nospiedumus un citu biometrisko informāciju no kartēm  nākotnē varēs nolasīt, izmantojot modernas iekārtas.

Sergejs Ksendzovs, Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes Informātikas un sakaru dienesta priekšnieks: - Ikdienā visi operatīvie darbinieki izmanto Motorola rācijas, lai sazinātos savā starpā un ar nodaļu dežurantiem. Radiostacijas  ir pārnēsājamas, stacionāras vai mobilas (uzstādītas automašīnās).

Sergejs Karpovs, Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes Informātikas un sakaru dienesta Informātikas nodaļas priekšnieks: - Robežkontrolei izmantojam Siemens   robežkontroles elektronisko informācijas sistēmu (REIS), kas veidota uz Oracle datu bāzes. Datorizētās robežkontroles laikā operators ievada visus datus par personu, un šī informācija automātiski nonāk centrālajā datu bāzes serverī. Tas savukārt ir pieslēgts pārējām attiecīgajām datubāzēm (par zagtām automašīnām,  meklējamām personām u.c.), un mūsu operators saņem atbildi, vai viss kārtībā. Gadā aizturam aptuveni 200 personas un aptuveni 40 auto, kas atrodas meklēšanā.

Uzskatu, ka Latvijas robežsardze ir diezgan labi nodrošināta ar moderno tehniku. Tomēr kanālu jauda varētu būt lielāka.

 

Videonovērošana

Latvijas Austrumu robežas tehniskā novērošana  ir gandrīz pilnībā nodrošināta ar dažāda tipa videonovērošanas kamerām. Tās uzstādītas gan robežapsardzības nodaļās, gan uz novērošanas torņiem t. s. zaļajā robežā (vietās, kur robeža ar Krieviju ir mežu un purvu zonā; tur izcirsta 12 metru plata stiga, lai varētu vieglāk identificēt robežpārkāpējus).

Ar īpašas programmas palīdzību no jebkuras Robežsargu nodaļas iespējams aplūkot robežas sektorus reālā laika režīmā. Robežsardzei ir gan stacionārās, gan grozāmās kameras. Grozāmajām kamerām var uzstādīt 16 automātiskās pozicionēšanas režīmus. Ja videokameras novērošanas sektorā nav nekādas kustības, tad ieraksts nenotiek, lai netērētu resursus. Ar funkcijas zoom  palīdzību var pietuvināt un attālināt attēlu, paskatīties tuvāk kādu aizdomīgu vietu.

Videoinformācija tiek reģistrēta un  saglabāta datu bāzē - uz cietā diska.  Kadrā ir redzams datums un laiks, kad ieraksts veikts. Svarīgākajos punktos informācijas arhivēšanai tiek izmantotas DDS vai DDS4 kasetes.

Kā pastāstīja Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes Informātikas un sakaru dienesta Tehnisko sistēmu nodaļas priekšnieks Jānis Prikulis, katru rītu no nodaļas tiek pārbaudīts, vai visas videokameras darbojas. Katru mēnesi notiek arī kameru kvalitātes pārbaude un profilaktiskā apkope. Katrā robežapsardzības nodaļā un robežkontroles punktā ir uzstādīta pretzibens un pārsprieguma aizsardzība.

Videonovērošanas principi dzelzceļa robežkontroles punktos ir nedaudz atšķirīgi, jo tur robežu nešķērso ne kājāmgājēji, ne mašīnas, bet tikai vilcieni. Piemēram, Zilupē robežu ik dienas šķērso 8-12 preču vilcieni un divi pasažieru vilcieni (Rīga-Maskava un Maskava-Rīga), bet vasarā būs pa diviem katrā virzienā. Šis robežkontroles punkts atrodas 3,5 km no robežas, Zilupes stacijā.

Kā pastāstīja Zilupes DzRKP priekšnieks Geralds Indriķis, dzelzceļa robežkontrole ir specifiskāka ar to, ka vilcienam ir noteikts stāvēšanas laiks - 45 minūtes un tajā viss jāpaspēj neatkarīgi no pasažieru plūsmas. Arī te var palīdzēt modernās tehnoloģijas. Paredzēts, ka robežsargu rīcībā drīz būs  plaukstdatori, ar kuriem ērti varēs nolasīt datorlasāmās pases (tādas šobrīd ir aptuveni pusei šīs līnijas pasažieru) un ievadīt informāciju par pārējiem pasažieriem. Protams, no nepatīkamiem starpgadījumiem ļoti palīdz izvairīties arī videonovērošanas sistēmas, kuras kontrolē gan dzelzceļu, gan RKP apkārtni. Nesen bija gadījums, kad jaunietis mēģinājis nelegāli šķērsot robežu, paslēpies kāda preču vilciena ogļu vagonā. Viņu noķēra videokamera, kuras attēlā labi var saskatīt vilciena vagonus no augšas un atklāt to, kas no apakšas nav redzams.

 

Zaļā robeža

Tā sauktā zaļā robeža, kuru nereti klāj biezi meži un staigni purvi, šķiet ļoti pievilcīga robežpārkāpējiem, tāpēc tās apsargāšanai jāievēro īpaši nosacījumi. Svarīga loma te ir novērošanas torņiem, kas izvietoti gar robežu, un uz tiem uzstādītajām tālas darbības videonovērošanas un termālajām kamerām. Piemēram, SP viesošanās laikā bija redzams, ka Krievijas pusē kāds cilvēks brauc ar laivu un makšķerē. Kamēr nepārkāpj robežu, viss kārtībā, bet jebkurā brīdī, ja tas notiek, jābūt gataviem. Šo attēlu var pievilkt tik tuvu, ka cilvēka augums aizņem aptuveni 12 procentus no datora ekrāna. Tas ir labas redzamības režīms - var redzēt augumu, apģērbu u. tml.

Tomēr, lai robežas aizsardzība būtu vēl efektīvāka, robežsargu patruļām un videokamerām lieti noderētu papildspēki. Viens no veiksmīgiem un moderniem risinājumiem, kuru tuvākajos divos gados paredzēts ieviest Latvijā, izmantojot Eiropas fondu līdzekļus, ir t. s. elektronisko sensoru žogs, kuru parasti uzstāda pašos svarīgākajos robežas posmos. 

Elektroniskie sensori var būt arī pārnēsājami. Tos visvairāk izmantos zaļajā robežā. Ir vairāki sensoru tipi: infrasarkanie, magnētiskie, seismiskie u.c. Katram ir dažādi darbības principi. Seismiskie reaģē uz triecienu (var ierakt zemē sensoru, un noteiktā rādiusā tas uzrāda triecienu, ja vien zeme nav pārāk smilšaina). Tas nereaģē uz metālu. Infrasarkanie sensori nostrādā, ja pārrauj staru (tiesa, nevar zināt, vai robežpārkāpējs ir dzīvnieks vai cilvēks). Magnētiskie sensori reaģē uz metālu, bet ne uz dzīvniekiem. Ja cilvēks iet kājām un viņam kabatā ir atslēgas, magnētiskais sensors neiedarbosies, toties uz ieroci noteikti reaģēs. Šo sensoru jutību var regulēt pēc vajadzības, lai maksimāli izslēgtu nevajadzīgu trauksmi.

Paralēli vienā vietā var (un vēlams) lietot vairāku veidu sensorus, jo tie cits citu papildina. Ar viena tipa sensoriem efekts gan nebūtu tik liels, jo tā sniegtā informācija nebūtu pilnīga. Ja iedarbojas tikai infrasarkanais sensors, vainīgais var būt arī dzīvnieks, ja infrasarkanais un magnētiskais - tad skaidrs, ka tas ir cilvēks.

Sensoru žogu arī paredzēts izmantot kopā ar palīgierīcēm, piemēram, ar t. s. neredzamo žogu (NŽ), kas arī ir sensors, kuru ierok zemē pirms sensoru žoga. Tas izskatās kā mīksta caurule, kurā iepildīts šķidrums. Tā reaģē uz spiediena maiņu (ja uzkāpj tai virsū vai kustas noteiktā rādiusā ap to). Robežpārkāpējs pienāk pie žoga, redz, ka tas beidzas, un nodomā, ka viss kārtībā. Bet viņu fiksē neredzamais žogs. Šos žogus Latvijas robežsardze vēl nelieto, bet nākotnes plānos tas ietilpst.

Šādus neredzamos žogus izmanto arī civilajos objektos, piemēram, Francijā pie atomelektrostacijas. Ar tādu var apjozt arī privātmājas teritoriju un nemaz necelt apkārt sētu.

 

Termālās kameras redz visu

Latvijas Austrumu robežas lielākais jaunums un lepnums šobrīd ir termālās kameras, kuras fiksē temperatūras atšķirību dažādiem objektiem. Kā SP pastāstīja ražotāja pārstāvis Latvijā, videokameras attēlam uz monitora var izvēlēties vajadzīgo krāsu paleti: melnbaltu vai krāsainu. Melnbaltā attēlā vissiltākais objekts izskatās balts, mazliet (tikai par kādu grādu!) vēsāks ir pelēcīgs, visaukstākais - melns. Ķieģeļu māja un koki, kas pa dienu sasiluši, ir silti, zeme - auksta. Melnbalto toņu nianses acs uztver vislabāk, ir vieglāk skatīties un attēls izskatās dzīvāks. Var iegūt arī invertēto attēlu, kad visi objekti redzami pretējās toņu gammās - kā foto negatīvā.

Var iestādīt fokusu uz dažādiem attālumiem, apkārtni var novērot šaurleņķa vai platleņķa versijā. Platleņķa versija ir panorāmas skats, kas aptver lielāku teritoriju, bet objekti izskatās sīkāki. Ja šajā teritorijā redzams kāds aizdomīgs mērķis, tad var sašaurināt leņķi, iestādīt fokusu un dabūt attiecīgo vietu tuvplānā.

Termālā kamera spēj fiksēt ļoti niecīgas temperatūras atšķirības - 0,07 grādi, tā kā starp attēla balto un melno toni var būt mazāk nekā grāda atšķirība. Ja kameras darbības zonā ienāk cilvēks, kura temperatūra ir aptuveni 36,6º, viņš būs tik gaišs kā svece.

Bet vai šī termālā kamera ir arī tik gudra, ka tā tikai pēc silueta vien spēj atšķirt robežsargu patruļu no robežpārkāpēja? Attēlā to gan nevar konstatēt, toties tur ir redzamas koordinātas, kuras integrējot kopējā sistēmā, ar lāzera tālmēru ir iespējams pārbaudīt, jo robežsarga atrašanās koordinātas dežurantam ir zināmas. Turklāt var sazināties arī pa rāciju.

Tiesa, arī termālā kamera nevar identificēt personu, kas atrodas bieza meža vidū, bet ar parasto videokameru nevarētu redzēt cauri pat nelieliem krūmiem.

Kamēr skatāmies monitorā, kā pa ceļu skrien robežsargs Vladimirs, turpat netālu parādās arī lapsiņas siluets. Redzam, kā tā dodas nakts medībās. Iešaujas prātā, ka šādas termālās kameras būtu ļoti vērtīgs aprīkojums arī medniekiem, bet diez vai viņi to varētu atļauties. Visā pasaulē šīs kameras ļoti daudz izmanto robežapsardzībai. Piemēram, uz ASV un Meksikas robežas uzstādīts aptuveni 800 šādu kameru. Šāda tipa aparatūra šobrīd tiek ļoti daudz izmantota arī Irākā. Firma, kas piegādā to Latvijas robežsardzei, ir viena no pirmajām, kas šādu augstas kvalitātes tehniku sāka ražot.

Termālo kameru var ieprogrammēt tā, lai tā automātiski grozītos 24 pozīcijās. Kamera savienota ar datoru, kas salīdzina attēlu, kāds tas ir pašlaik un kāds bijis iepriekš. Ja ir notikusi kāda kustība, dators dod signālu, ka kaut kas ir mainījies. Svarīga termālās kameras funkcija ir tāda, ka tā spēj fiksēt dūmus - gan dienā, gan naktī. Ar redzamās gaismas videonovērošanas kameru var redzēt tikai dūmus, bet ar termālo - arī identificēt uguns cēloņa vietu, jo tur būs augstāka temperatūra. Kamera var redzēt arī cauri miglai. Termālo kameru iespējams noregulēt mazākā jutības līmenī, lai tā nereaģētu, piemēram, uz vēja pūstām lapām vai sniegu un neceltu nevajadzīgu trauksmi.

Parasto videokameru var apmānīt ar speciāliem maskēšanās spectērpiem (seju noķēpā ar dubļiem, tērps maskēšanās krāsās), bet termālā kamera redz objektus, kuriem ir dažādi siltuma emisijas koeficienti. To nevar apmānīt. Pat tad, ja spectērps siltumu neizstaro (kosmonauta alumīnija folijas tērps), cilvēks termālajā kamerā tik un tā būtu redzams, pat ja gulētu zālē. Tas tāpēc, ka zāles temperatūras emisijas koeficients atšķiras no kosmonauta tērpa emisijas koeficienta. Jebkurš ķermenis izstaro temperatūru, kas atšķiras no absolūtās nulles. Nemainot objektu temperatūru, tomēr būs redzama atšķirība. 

Šo kameru var izmantot arī, izsekojot pārkāpējus, kas brauc ar mašīnu. Var redzēt, kura mašīna ir tikko piebraukusi (vēl silta!). Arī riepu nospiedumus var atšķirt pēc siltuma, tādējādi konstatējot, ka meklējamā mašīna te tikko braukusi. Firmas pārstāvis demonstrē, kā termālā kamera vēl vismaz pusstundu redz viņa plaukstas nospiedumu uz asfalta. Tātad tā redz arī plaukstas nospiedumu uz auto bagāžnieka vai kāda cita objekta.

Šobrīd robežsargi vēl testē termālās kameras, jo jāprecizē programmatūra, jāpārbauda nianses, jāapmāca speciālisti. Bet jau pavisam drīz kopā ar citām modernajām sakaru un drošības iekārtām tās patiesi ļaus gan mums pašiem, gan ES līdzpilsoņiem justies droši. Tomēr gudrus un profesionālus robežsargus pat vismodernākā tehnika neaizstās. Ja vien neizgudros videokameru, kas skrien pakaļ robežpārkāpējam.

 

Gunta KĻAVIŅA