Ķeza ar telecommunications un electronic communications, jeb ko darīt mums, latviešiem

 

Sakari – tas nav nekas jauns. Jau kopš seniem laikiem izmantoja pasta sakarus, ja kāds gribēja laist draugam rakstītu ziņu. Papīram uzticēto informāciju adresātam transportēja zirgu pasts. Stāsta, pat baložu pasta sakari neesot zemē metami.

Gāja laiks. Izgudroja telefonu, telegrāfu, radio. Zirgu ratus, automašīnas, gaisa balonus un citus lidaparātus papildināja radikāli jauns informācijas transportēšanas līdzeklis - elektriskie signāli. Ar tiem, izmantojot, kā saka, vadus, radioviļņus un citas elektromagnētiskas sistēmas, mūsu informatīvie sacerējumi adresātus sasniedz zibenīgi.

Tā kā informācijas transportēšana visnotaļ notiek ar elektrības palīdzību, šo progresējošo sakaru apakšnozari nodēvēja par elektrosakariem. Tas šķita loģiski, īsi un saprotami. Vismaz neviens līdz šim nebija žēlojies, ka nesaprot, ko apzīmē sakari un elektrosakari.

Nāca jaunāki laiki. Latvisko runāšanu jūtami sāka ietekmēt angļu valodas spiediens. Arī bauriskās izcelsmes terminus sakari un elektrosakari no dažāda svarīguma dokumentiem spieda ārā smalkāks un no rietumpuses ienācis vārds - telekomunikācijas. Ar ģeniāli vienkāršo recepti – paņem angļu vārdu, piekabini tam latvisku galotni un lieto vesels – latviešu valodu  bagātina arī daudz citu burvīgu jaunvārdiņu, kā, grant-ēšana (lasītājs sapratīs, ka šeit nav runa par izplatīto silīcija un skābekļa savienojumu, bet gan par stipendiju), implement-ēšana un daudz kas cits.

Kā pēdējais terminoloģijas mohikānis vienīgi Latvijas Valsts elektrosakaru inspekcija joprojām saglabājusi savu seno nosaukumu. Jādomā, tikai latviskā lēnīguma (un labi, ka tā!) dēļ nav ieviestas pasta komunikācijas, sakaru nodaļas nav pārtapušas par komunikācijas nodaļām, bet SM Sakaru departaments – par Komunikāciju departamentu.

Vēl nebija noklusušas terminologu diskusijas par problēmu, vai komunikācijas jālieto vienskaitlī vai daudzskaitlī, kad Latviju sasniedza jaunas vēsmas no Eiropas. Tās bija radikālas un pārvilka krustu telekomunikāciju šķietamajai vienvaldībai terminoloģijas dārziņā.

CEPT (European Conference of Postal and Telecommunications Administrations) runas vīri, kas, kā redzams, mīl jaunradi, pakustināja smadzenes un radīja šai sfērai, kas līdz šim tika godāta par telecommunications, gluži jaunu nosaukumu - electronic communications -, kurš strauji pārņēmis Eiropas Savienības dokumentus un kopā ar tās direktīvām un rekomendācijām sasniedzis arī Latviju.

Esam nokļuvuši ķezā! Ja nerunāsim kā Eiropā, tā mūs nesapratīs. Tomēr nekas nerāda, ka pasaules organizācija ITU (International Telecommunication Union) ar sēdekli Ženēvā vēlētos pārņemt Eiropas jaunradi un atteikties no tradicionālā telecommunication. Ženēvā neko nevarēs iesākt ar electronic communications .

Ko darīt mums, nabaga latviešiem! Savilktām pierēm pie kopēja galda sēdās Satiksmes ministrijas paspārnē strādājošā sakaru terminoloģijas komisija un LZA ITT terminoloģijas apakškomisija. Noskaidroja, ka telecommunications = electronic communications, tas ir, abi termini ir pilnīgi sinonīmi. Ieteica - electronic communications latviskot kā elektroniskie sakari, saīsinātā formā – elektronsakari. Turpretī telecommunications latviskošanā tāpat izmantot nozares latvisko nosaukumu sakari un veidot terminu - telesakari.

Arī abi latviskie termini ir pilnīgi sinonīmi, kuru lietošanu varētu piemērot attiecīgajam tekstam angļu valodā. Citiem vārdiem, braucot kārtot lietas uz Briseli, runāsim par elektroniskajiem sakariem, bet, nokļūstot Ženēvā, neaizmirsīsim pārslēgties uz telesakariem.

Komplimentus šoreiz pelnījuši likumtaisīšanai tuvu stāvošie, kas ievēroja  terminologu ieteikumu  un sākotnējo elektronisko komunikāciju vietā iestrādāja jaunajā nozares likumā elektroniskos sakarus ( jāsaka godīgi, tā nav visai bieži sastopama prakse).

Kā redzams, ar jaunradi nav joki. Tā reizēm var izsaukt pasaules mēroga satricinājumus pat terminoloģijā.

 

 

Inārs JĒKABSONS,

  LZA Terminoloģijas ITT apakškomisijas loceklis