Majoru centrālei - 100
Pirms 100 gadiem, 1904
Pirms 100 gadiem, 1904. gada 1. maijā,
sāka darbu Majoru telefona centrāle. To 1904. gada aprīlī
uzbūvēja Rīgas Telefona sabiedrība. Centrāle
atradās Majoros, Jomas ielā 42 (pēc pašreizējās numerācijas
Jomas ielā 64, sētas namā). Precīzi nav noskaidrots, bet ir
pamats domāt, ka Majoru centrālē uzstādīja vienu no
pirmajā Rīgas centrālē demontētajiem komutatoriem
300350 abonentu līniju pieslēgšanai. Centrāles rekonstrukcija
notika 1932. gadā, kad to pārcēla uz ēku Rīgas
ielā 37/39. Ēka uzcelta 1897. gadā. Projekta autors ir
francūzis Viktors Eplē. Komutatorus izvietoja pirmā stāva
labajā pusē. Kreisajā pusē atradās pasta kantoris.
1940. gadā Majoru
komutatoriem bija pieslēgtas 349 abonentu līnijas. Vācu sapieri
1944. gadā gribēja telefona centrāles ēku
uzspridzināt, bet pasta kantora priekšniekam A. Ozoliņam
izdevās sapierus pārliecināt to nedarīt. Sapieri sacirta
telefona kabeļus, komutatoros sabēra smiltis. 1944. gada oktobra nogalē
Majoru centrālē uzstādīja 50 numuru komutatoru un pieslēdza
trīs abonentu līnijas izpildkomitejas
priekšsēdētājam, komandantam un milicijai. Komandants, ja
uz viņa izsaukumu nekavējoties neatbildēja, atsūtīja
uz centrāli divus kareivjus un tie veda telefonisti uz pārrunām
tās notika, komandantam bļaustoties un vicinot pistoli.
1947. gada maijā telefona
centrāli paplašināja tika uzstādīti četri
komutatori, centrāles tilpums bija 520 numuri. Vasarā starp Rīgu
un Majoriem ieguldīja Vācijā demontēto 97 dzīslu
pāru kabeli.
1951. gadā Majoros
samontēja 900 numuru automātisko telefona centrāli, kuru
vairākkārt paplašināja līdz 2700 numuriem. 1961.
gadā nodeva ekspluatācijā radioreleju līniju Rīga
Majori, kā arī blīvēšanas aparatūras MEK-8 un
K-24.
1973. gada 31. oktobrī
Jūrmalas telefona tīklam pieslēdza desmittūkstošo
abonenta līniju. Uz katriem 100 Jūrmalas iedzīvotājiem bija
20 tālruņi, bet bija arī vairāk nekā 2000
neapmierinātu iesniegumu par tālruņa uzstādīšanu.
1987. gadā Lienes ielā
16/18 sāka ciparsignāla centrāles Nokia DX 220
montāžu. Jūrmala bija pirmā pilsēta Latvijā,
kurā ieguldīja stikla šķiedras optiskos kabeļus.
Pašlaik Jūrmalas pilsētā visas komutācijas
sistēmas ir modernas ciparsignāla iekārtas. Pieslēgts
vairāk nekā 18 000 abonenta līniju.
Jāzeps LOČMELIS
Kā svinēt nozares
svētkus?
Padomju varas gados par sakaru
nozares svētku dienu atzina 7. maiju Radio dienu. Gadu gaitā to
nosauca par visu sakaru nozaru darbinieku svētku dienu. Bijušajā
Padomju Savienībā par radiouztvērēja izgudrotāju
atzina Aleksandru Popovu. Tā kā Popovs 1895. gada 7. maijā
Pēterburgas fiziķu un ķīmiķu biedrības
sēdē demonstrēja elektromagnētisko viļņu
uztvērēju, 7. maiju nosauca par Radio dienu.
1992. gadā Latvijas
Telekomunikāciju klubs ierosināja svinēt Starptautisko
telekomunikāciju dienu (17. maijā dienā, kad 1895. gadā
nodibināja Starptautisko Telegrāfa savienību). Toreiz kluba
sēdē tika nolasīti 16 referāti. Turpmākajos gados RTU
Telekomunikāciju institūts 17. maijā organizēja
zinātniski praktiskas konferences, kurām bija liela popularitāte.
Savukārt Telekomunikāciju klubs katru gadu rīkoja izbraukuma
sēdes kādā no lauku rajoniem. Vairākas kluba sēdes
bija veltītas kādai rajona centra telefona tīkla 100 gadu
jubilejai (Cēsu, Limbažu, Daugavpils, Jelgavas).
Starptautiskā Telegrāfa
savienība Telekomunikāciju dienu katru gadu atzīmē ar
noteiktu devīzi. Šī gada devīze ir Informācijas un
sakaru tehnoloģijām stabilas attīstības ceļu!
Šogad Starptautisko
telekomunikāciju dienu organizēja Latvijas telekomunikāciju
klubs, atzīmējot Majoru centrāles simto gadadienu. Jūrmalas
telefona tīkla darba veterāniem šis pasākums bija ļoti
nozīmīgs, emocionāls. Daudzi atzina, ka referāta un
apbalvošanas brīdī viņi no pārdzīvotā
raudājuši. Koncerts, kafijas galds un grāmatiņa par Majoru
telefona centrāles izaugsmi tā bija visjaukākā
dāvana Jūrmalas sakarniekiem.
Un tomēr daudzie tukšie
krēsli zālē, nepasniegtie Atzinības raksti liek domāt,
ka Telekomunikāciju dienas svinību organizēšana ir
jāuzlabo, lai nākamgad godam atzīmētu Starptautiskās
Telegrāfa savienības 140. gadadienu.
Pirms 100 gadiem, 1904. gada 1. maijā, sāka darbu Majoru telefona centrāle. To 1904. gada aprīlī uzbūvēja Rīgas Telefona sabiedrība. Centrāle atradās Majoros, Jomas ielā 42 (pēc pašreizējās numerācijas Jomas ielā 64, sētas namā). Precīzi nav noskaidrots, bet ir pamats domāt, ka Majoru centrālē uzstādīja vienu no pirmajā Rīgas centrālē demontētajiem komutatoriem 300350 abonentu līniju pieslēgšanai. Centrāles rekonstrukcija notika 1932. gadā, kad to pārcēla uz ēku Rīgas ielā 37/39. Ēka uzcelta 1897. gadā. Projekta autors ir francūzis Viktors Eplē. Komutatorus izvietoja pirmā stāva labajā pusē. Kreisajā pusē atradās pasta kantoris.
1940. gadā Majoru komutatoriem bija pieslēgtas 349 abonentu līnijas. Vācu sapieri 1944. gadā gribēja telefona centrāles ēku uzspridzināt, bet pasta kantora priekšniekam A. Ozoliņam izdevās sapierus pārliecināt to nedarīt. Sapieri sacirta telefona kabeļus, komutatoros sabēra smiltis. 1944. gada oktobra nogalē Majoru centrālē uzstādīja 50 numuru komutatoru un pieslēdza trīs abonentu līnijas izpildkomitejas priekšsēdētājam, komandantam un milicijai. Komandants, ja uz viņa izsaukumu nekavējoties neatbildēja, atsūtīja uz centrāli divus kareivjus un tie veda telefonisti uz pārrunām tās notika, komandantam bļaustoties un vicinot pistoli.
1947. gada maijā telefona centrāli paplašināja tika uzstādīti četri komutatori, centrāles tilpums bija 520 numuri. Vasarā starp Rīgu un Majoriem ieguldīja Vācijā demontēto 97 dzīslu pāru kabeli.
1951. gadā Majoros samontēja 900 numuru automātisko telefona centrāli, kuru vairākkārt paplašināja līdz 2700 numuriem. 1961. gadā nodeva ekspluatācijā radioreleju līniju Rīga Majori, kā arī blīvēšanas aparatūras MEK-8 un K-24.
1973. gada 31. oktobrī Jūrmalas telefona tīklam pieslēdza desmittūkstošo abonenta līniju. Uz katriem 100 Jūrmalas iedzīvotājiem bija 20 tālruņi, bet bija arī vairāk nekā 2000 neapmierinātu iesniegumu par tālruņa uzstādīšanu.
1987. gadā Lienes ielā 16/18 sāka ciparsignāla centrāles Nokia DX 220 montāžu. Jūrmala bija pirmā pilsēta Latvijā, kurā ieguldīja stikla šķiedras optiskos kabeļus. Pašlaik Jūrmalas pilsētā visas komutācijas sistēmas ir modernas ciparsignāla iekārtas. Pieslēgts vairāk nekā 18 000 abonenta līniju.
Jāzeps LOČMELIS
Kā svinēt nozares svētkus?
Padomju varas gados par sakaru nozares svētku dienu atzina 7. maiju Radio dienu. Gadu gaitā to nosauca par visu sakaru nozaru darbinieku svētku dienu. Bijušajā Padomju Savienībā par radiouztvērēja izgudrotāju atzina Aleksandru Popovu. Tā kā Popovs 1895. gada 7. maijā Pēterburgas fiziķu un ķīmiķu biedrības sēdē demonstrēja elektromagnētisko viļņu uztvērēju, 7. maiju nosauca par Radio dienu.
1992. gadā Latvijas Telekomunikāciju klubs ierosināja svinēt Starptautisko telekomunikāciju dienu (17. maijā dienā, kad 1895. gadā nodibināja Starptautisko Telegrāfa savienību). Toreiz kluba sēdē tika nolasīti 16 referāti. Turpmākajos gados RTU Telekomunikāciju institūts 17. maijā organizēja zinātniski praktiskas konferences, kurām bija liela popularitāte. Savukārt Telekomunikāciju klubs katru gadu rīkoja izbraukuma sēdes kādā no lauku rajoniem. Vairākas kluba sēdes bija veltītas kādai rajona centra telefona tīkla 100 gadu jubilejai (Cēsu, Limbažu, Daugavpils, Jelgavas).
Starptautiskā Telegrāfa savienība Telekomunikāciju dienu katru gadu atzīmē ar noteiktu devīzi. Šī gada devīze ir Informācijas un sakaru tehnoloģijām stabilas attīstības ceļu!
Šogad Starptautisko telekomunikāciju dienu organizēja Latvijas telekomunikāciju klubs, atzīmējot Majoru centrāles simto gadadienu. Jūrmalas telefona tīkla darba veterāniem šis pasākums bija ļoti nozīmīgs, emocionāls. Daudzi atzina, ka referāta un apbalvošanas brīdī viņi no pārdzīvotā raudājuši. Koncerts, kafijas galds un grāmatiņa par Majoru telefona centrāles izaugsmi tā bija visjaukākā dāvana Jūrmalas sakarniekiem.
Un tomēr daudzie tukšie krēsli zālē, nepasniegtie Atzinības raksti liek domāt, ka Telekomunikāciju dienas svinību organizēšana ir jāuzlabo, lai nākamgad godam atzīmētu Starptautiskās Telegrāfa savienības 140. gadadienu.