Vai Latvija pievienosies astoņu ciparu numerācijas zonai?

 

Telekomunikāciju nozares un īpaši mobilo sakaru straujā izplatība Latvijā no konkurences un tirgus attīstības viedokļa noteikti vērtējama pozitīvi. Tomēr vienlaikus aizvien vairāk samilst arī problēma - ko iesāksim, kad  aptrūks numerācijas resursu? Un tas var notikt pavisam drīz - pēc gadiem diviem, pašā optimistiskākajā gadījumā - pēc trim. Tāpēc, šķiet, vienīgā saprātīgā izeja ir visiem fiksētā un mobilā tīkla operatoriem pāriet uz astoņu ciparu numerāciju. Kāpēc tas vajadzīgs un kas pieņems šo atbildīgo lēmumu? Par to SP stāsta Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētāja profesore Inna ŠTEINBUKA un Telekomunikāciju un pasta departamenta eksperte Gundega RUTKA.

 

- Kāpēc izveidojusies situācija, ka numerācijas resursu drīzumā varētu pietrūkt?

I. Šteinbuka: - Numerācijas resursi gluži tāpat kā jebkuri citi resursi ir ierobežoti, bet atšķirībā no naftas, gāzes vai citiem dabas resursiem tos var arī paplašināt. Saskaņā ar Elektronisko sakaru likumu regulatora pienākums ir piešķirt operatoru pieprasītos numerācijas resursus, un mēs to, protams, arī darām. Vienlaikus mēs arī pārbaudām, kā tiek izmantoti pašreizējie numerācijas resursi, pieprasām pārskatus, analizējam tos. Tomēr, ja resursus izdala bez maksas, ir naivi cerēt, ka tos izmantos ļoti racionāli. Protams, mēs cenšamies to kontrolēt, bet uzņēmumi, kuri pieprasa resursus, iespējams, ne vienmēr piegādā mums gluži precīzu informāciju, kuru pilnīgi pārbaudīt ir gandrīz neiespējami. Esam saņēmuši signālus no dažiem operatoriem, īpaši no Lattelekom, ka arī lielie mobilie operatori ne vienmēr racionāli izmanto savus resursus.

Kad Satiksmes ministrija kopā ar citiem tirgus dalībniekiem izstrādāja elektronisko sakaru pamatnostādnes 2004.-2008. gadam, diskutējām arī par nepieciešamību ieviest maksu par numerācijas un frekvenču resursiem. Līdzīgas sarunas bija arī iepriekš, bet līdz oficiālam lēmumam neesam tikuši. Protams, lai ieviestu maksu par resursu, noteikti jābūt kaut kādiem pamatprincipiem, jāvienojas ar finanšu speciālistiem, Finanšu ministriju. Jāveido darba grupa, kura izstrādātu koncepciju un iesniegtu apstiprināšanai Ministru kabinetā. Tomēr viss nav tik vienkārši, kā izklausās. Ja maksa par resursiem būtu pārāk liela, tas ietekmētu tarifus un lietotāji būtu neapmierināti. Jāatrod optimāls risinājums, lai maksa būtu ne pārāk liela, ne arī pārāk maza. Manuprāt, bija pietiekami daudz laika, lai šos principus izdiskutētu un noteiktu saprātīgu maksu, bet diemžēl nekas nenotiek.

- Vai šis lēmums par maksas ieviešanu jāpieņem Satiksmes ministrijai?

I. Šteinbuka: - To izlemj Ministru kabinets, bet Satiksmes ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju dod priekšlikumus un pamatnostādnes. Regulators piedalās visos jautājumos, kas saistīti ar sakaru nozari, bet mēs nedrīkstam izstrādāt valdības politiku, mūsu pienākums ir īstenot valdības izstrādātās vadlīnijas. Mūsuprāt, ja maksa par resursiem tiktu ieviesta nekavējoties, tad varētu nedaudz ietaupīt numerācijas resursus un vēl gadus trīs iztikt.

G. Rutka: - Tas ir pats optimistiskākais variants. 10. augustā numerācijas plānā brīvi bija tikai 200 000 numuru. Tas ir ārkārtīgi maz. No tiem 100 000 jau ir paredzēti jaunajiem operatoriem. Tas nozīmē, ka reāli paliek tikai 100 000.

I. Šteinbuka: - Protams, situācija ir kritiska. Īsti nav pamata arī cerībai, ka maksu par numerāciju ieviesīs tuvākajā laikā - labākajā gadījumā līdz gada beigām. Vēl nekas nav sākts apspriest, apritē nav nekādu diskusijai paredzētu dokumentu. Šobrīd varam samazināt piešķiramo numuru skaitu tikai tad, ja ir pamats uzskatīt, ka pieprasījums ir pārspīlēts. Turpretī, ja nevaram to pierādīt, mums nav iespējas atteikt. Līdz ar to numerācijas resursi tiešām varētu beigsies ātrāk, nekā paredz optimistiskais novērtējums. Tāpēc būs par vēlu pieņemt lēmumu tikai tad, kad resursu pietrūks, citādi var apstāties nozares attīstība, un tirgū nevarēs ienākt jauni operatori. Kā gan lai regulators šādos apstākļos nodrošina godīgu un nediskriminējošu konkurenci?!

- Skaidrs ir viens – pat, ja maksa par numerācijas resursiem tiktu ieviesta līdz gada beigām, tas tikai nedaudz palēninātu to izsīkumu. Tātad pavisam drīz vajadzētu pieņemt, šķiet, vienīgo reālo lēmumu – ieviest astoņu ciparu numerāciju. Bet, izrādās, tieši te arī sākas vislielākās problēmas, jo pagaidām neviena no Satiksmes ministrijas atbildīgajām amatpersonām nav gatava pieņemt lēmumu un uzņemties atbildību.

I. Šteinbuka: - Uzskatu, ka maksas neieviešana stimulē numerācijas resursu ātrāku izlietošanu un neizlēmība par pāreju uz astoņu ciparu numerāciju laikam liecina par izvairīšanos no atbildības. Lai gan vairākkārt esam rakstījuši ministrijai vēstules ar sīku situācijas izklāstu, atbildes vietā esam saņēmuši tikai ministrijas Sakaru departamenta direktora Raimonda Bergmaņa izteikumus presē un televīzijā. Viņš paziņoja, ka neuzskata par lietderīgu pāreju uz astoņuciparu numerāciju un ka tā esot regulatora atbildība.

- Bet regulators nav tiesīgs pieņemt tādu lēmumu.

I. Šteinbuka: - Elektronisko sakaru likumā skaidri pateikts, ka lēmumu par pāreju uz citu numerāciju pieņem Ministru kabinets, ja valsts budžetā tiek paredzēti līdzekļi šai pārejai. Pilnīgi skaidrs, ka bez izdevumiem neiztikt, lai gan tie nemaz nav tik lieli. Piemēram, visām budžeta iestādēm būtu jāpasūta jaunas veidlapas (ar jaunajiem tālruņa numuriem), jāpaziņo visiem par numura maiņu u. tml. Bez šiem tiešajiem izdevumiem ir arī netiešie - budžeta zaudējumi. Piemēram, Lattelekom pāreja uz astoņu ciparu numerāciju varētu izmaksāt aptuveni divus miljonus latu, un tas, protams, samazinās uzņēmuma peļņu, tātad arī dividendes, un budžeta ieņēmumi būs mazāki. Protams, tas situāciju sarežģī, taču ne tik ļoti, lai nevarētu rast risinājumu.

- Varbūt ir vērts pamācīties no kaimiņiem. Lietuvā astoņu ciparu numerācija ieviesta jau pirms diviem gadiem, bet Igaunijas ceļš, šķiet, nav īpaši veiksmīgs.

I. Šteinbuka: - Igaunija izlēma palikt pie kompromisa varianta: tur uz astoņu ciparu numerāciju pārgāja tikai mobilo operatoru klienti, bet fiksētais tīkls, kur numuru pagaidām pietiek, saglabāja iepriekšējo (septiņu ciparu) numerāciju. Tomēr prakse pierādīja, ka tas ir neērti. Bet, ja valdība vēlas, mēs varam iet arī tādu ceļu.

G. Rutka: - Igauņi ir sapratuši, ka šis projekts nav veiksmīgs, jo uzreiz rodas problēmas ar starpsavienojumiem starp fiksēto un mobilo tīklu. Lietotāju subjektīvu kļūdu dēļ viens cipars bieži vien tiek vai nu nomests vai pielikts klāt. Rezultātā izsaukums tiek kļūdaini maršrutēts - klienti ir neapmierināti, ka netrāpa īstajam adresātam. Tāpēc Igaunija nopietni plāno pāriet uz unificētu astoņu ciparu numuru sistēmu. Tā kā Latvijā fiksētais tīkls nav pilnīgi modernizēts, pastāv diezgan lielas tehnoloģiskas problēmas vienlaikus izmantot septiņu un astoņu ciparu numurus.

- Tātad igauņi jau secinājuši, ka šāds ceļš neder, bet, ja arī mēs sāktu to iet, tas būtu diezgan neloģiski.

I. Šteinbuka: - Politiķi var izrēķināt, kas viņiem kurā brīdī ir izdevīgi, bet viņiem ir jāpieņem lēmums. Esam ziņojuši Satiksmes ministrijai, kāda ir situācija ar resursiem, un šo informāciju atjaunojam gandrīz pēc katra numerācijas diapazona piešķiršanas, tā kā viņi skaidri redz, cik strauji sarūk resursi. Ja šāda informācija nelīdzēs, ziņosim arī Ministru prezidentam un Ministru kabinetam. Nevaram šo lietu atstāt pašplūsmā, uzskatot, ka tā ir tikai ministrijas darīšana, jo esam ne vien sakaru pakalpojumu regulators, bet arī lietotāji, un mums nav vienalga, kas notiek.

- Bet vai ministrijā tiešām nereaģē arī uz konkrētiem piemēriem citās ES valstīs, kas faktiski ir pierādījums šīs sistēmas lietderībai. Aptuveni trešdaļa ES valstu jau ir pārgājusi uz jaunu numerāciju. Vai tas nav pietiekami pārliecinoši?

G. Rutka: - Līdzšinējā Eiropas Savienības un arī citu valstu pieredze liecina, ka resursu trūkuma gadījumā pāreja uz vairāku ciparu (8, 9 vai 10 - kā kurā valstī) numerāciju nav nekas sarežģīts. No 2003. gada 1. novembra līdz 2004. gada 1. februārim Moldāvijā notika pāreja uz astoņu ciparu numerāciju. Pati pārslēgšana notika ļoti ātri - četru mēnešu laikā. 1998. gada septembrī Lielbritānijā valsts mērogā tika uzsākta pāreja uz 10 ciparu numerāciju, paralēli uzturot arī 9 ciparu numerāciju. 2001. gada 28. aprīlī šī pāreja bija pilnībā pabeigta. Sabiedrība jau divus gadus iepriekš tika tam sagatavota. Visi bija informēti, bija uzstādīti automātiskie atbildētāji, kas paziņoja jauno numuru, ja kāds piezvanīja uz veco, un nekādu problēmu nebija. Tātad valsts attieksme ir ļoti svarīga. Arī Latvijā ir iecerēti automātiskie atbildētāji. Bet pārslēgšanas shēmu vēl vajag saskaņot ar visiem tirgus dalībniekiem. Vajadzētu ļoti precīzi saskaņot, kurā datumā, cikos un kāds numerācijas diapazons tiks pārslēgts. Ja klienti zvanīs tieši pārslēgšanas laikā, jābūt ieslēgtiem automātiskajiem atbildētājiem, visām darbībām jānotiek ļoti sinhronizēti. Lai tādu plānu sastādītu, vispirms vajadzīgs lēmums, ka pāreja notiks un kad tas būs.

I. Šteinbuka: - Regulatora eksperti ir izdarījuši ļoti lielu darbu, lai izstrādātu koncepciju, kā pāriet uz astoņu ciparu numerāciju, rīkojām arī semināru. Koncepcija bija ievietota mūsu mājaslapā. Ja būtu griba, tad Satiksmes ministrija, pamatojoties uz mūsu jau izstrādāto materiālu, varētu kaut ko pielikt klāt un virzīt tālāk Ministru kabineta akceptēšanai. Agru vai vēlu tas ir jāizdara, bet, jo tālāk mēs nobīdām šo problēmu, jo grūtāk to būs risināt. Lai informētu un morāli sagatavotu sabiedrību pārmaiņām, ir vajadzīgs laiks.

- Kādas pārmaiņas notiks ar numuriem? Kad pārgājām uz septiņu ciparu numerāciju, visiem tālruņa numuriem pielika priekšā septītnieku. Vai tagad būs līdzīgi?

G. Rutka: - Tas ir ļoti vienkārši. Ģeogrāfiskajai numerācijai fiksētajos tīklos pašreizējam numuram būs jāpieliek priekšā cipars 2, bet mobilajos - 5 vai 6, dažādiem neģeogrāfiskās numerācijas pakalpojumiem (Bezmaksas zvans, Dalītās apmaksas pakalpojumi u. tml.) - 8 vai 9 (Papildu apmaksas pakalpojumi). Daži numerācijas diapazoni atstāti rezervē. Pāreja uz astoņu ciparu numerāciju ievērojami paplašinās kopējo numerācijas telpu. Ņemot vērā nacionālo numerācijas plānu izveides starptautiskos principus, vismaz 40-50 procentiem numerācijas resursu vajadzētu būt brīviem, jo šo plānu veido 25 gadiem un nepieciešamības gadījumā rezerves numerāciju var izmantot jauniem pakalpojumiem.

I. Šteinbuka: - Mēs esam pilnīgi gatavi iet pa šo starptautiski akceptēto un praksē pārbaudīto ceļu. Vajadzīga tikai zaļā gaisma valdības luksoforā.

Gunta KĻAVIŅA