Tirgus analīze pēc Eiropas notīm

 

LR Elektronisko sakaru likums paredz komplicētāku procedūru tirgus analīzei, plašāku tirgus dalībnieku iesaistīšanu un to iesniegto datu apkopošanu, kuru veiks Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK). Likums paredz, ka regulatoram jāizstrādā apmēram 30 dažādi normatīvie akti, un daļa no tiem ir tieši saistīta ar tirgus izpēti un analīzi. Kāda īsti būs jaunā tirgus analīzes kārtība, ar ko tā atšķirsies no iepriekšējās? Par to SP stāsta SPRK Telekomunikāciju un pasta departamenta eksperts, tirgus analīzes projekta vadītājs Andrejs DOMBROVSKIS.

 

Jauna kārtība

Tirgus analīze notika arī iepriekš, bet šogad, pēc Elektronisko sakaru likuma pieņemšanas un Latvijas iestāšanās ES, mainījusies tās būtība. No uzņēmumiem tiks pieprasīti vispusīgāki dati, izpēte būs dziļāka un detalizētāka. Šobrīd tiek izstrādāta tirgus izpētes anketa, kas drīzumā tiks nosūtīta uzņēmumiem.

- Tirgus analīze notiks divos virzienos, - stāsta Andrejs Dombrovskis.- Mums jāvāc informācija Eiropas tirgus izpētei (Eiropas Komisijai) un Latvijas tirgus izpētei, kas ir detalizētāka un plašāka. Gandrīz visi dati, ko apkoposim Latvijā, vēlāk būs jāpaziņo arī Eiropas Komisijai, lai tā būtu par visu informēta.

Elektronisko sakaru likuma 31. panta 1. daļa paredz, ka regulatoram ir jāizstrādā tirgus analīzei nepieciešamā informācija un anketu iesniegšanas kārtība. Jāsavāc informācija par EK rekomendācijā minētajiem 18 tirgiem un jāizvērtē uzņēmumi, kuriem tajos ir būtiska ietekme. Lai iegūtu šo apjomīgo informāciju, uzņēmumiem būs jāaizpilda anketas ar vairākiem simtiem kritēriju. Tiesa, ne katram operatoram vajadzēs aizpildīt visu anketu, bet, kā tieši tas notiks, regulators lems pēc uzklausīšanas sanāksmes. Droši vien būs divu līmeņu tirgus izpēte - mazajiem uzņēmumiem būtu jāaizpilda tikai minimāla informācija (aptuveni 10 procenti no kopapjoma), lai dotu priekšstatu par tirgu. Turpretī uzņēmumiem, kuru tirgus daļu summa ir pietiekami liela, būs jāaizpilda visa anketa. Paredzu, ka ar tiem uzņēmumiem, kuri kvalificējas tirgus analīzei, EK vēlāk kontaktēsies individuāli un jautājumu varētu būt daudz.

 

Tirgu izvērtēs vispusīgi

Tirgus izpētes anketā iekļauti gan tehniskie, gan biznesa jautājumi. Tirgus tiek aplūkots no trijiem aspektiem - pēc sniegto pakalpojumu apjoma, pēc ieņēmumiem no pakalpojumu sniegšanas, pēc līniju skaita. Tā kā runa ir par vairākiem simtiem kritēriju, tad ļoti būtiski ir tos precīzi definēt. Īpaši svarīgi, lai uzņēmumi, kuriem jāgatavo atbildes anketai, un tās amatpersonas, kas vēlāk pēc šiem datiem analizēs tirgu, saprastu šos kritērijus vienādi un lai nerastos pārpratumi. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ regulators plāno sasaukt uzklausīšanas sanāksmi pirms normatīvā akta projekta Tirgus analīzei nepieciešamās informācijas apjoms un iesniegšanas kārtība apstiprināšanas. Sanāksmē varēs piedalīties visi operatori, kas vēlēsies ko noskaidrot vai paust savu viedokli. Regulators ir ļoti ieinteresēts uzklausīt operatoru domas, lai turpmākais darbs ritētu bez aizķeršanās, savstarpējas sapratnes gaisotnē.

Jārēķinās arī ar to, ka daļa uzņēmumu nevēlēsies sniegt konfidenciālu biznesa informāciju, raizējoties, ka tā vēlāk varētu kļūt publiski pieejama un nonākt konkurentu rokās vai kā citādi negatīvi ietekmēt viņu biznesu. Kā apliecināja Andrejs Dombrovskis, šādām raizēm nav pamata, jo uzņēmumiem paredzēta iespēja anketā norādīt, ka attiecīgā informācija (konkrēta daļa vai visa anketa) ir konfidenciāla. Tādā gadījumā dati paliks tikai regulatora rīcībā, tie tiks izmantoti vienīgi apkopotajai tirgus analīzei, kur parādīsies, piemēram, tikai kopējais līniju vai fiksētā tīkla abonentu skaits, nenorādot uzņēmumus. Tātad operatoriem ir pienākums (to paredz likums) regulatoram šo informāciju sniegt, bet viņiem nav pamata uztraukties par tās tālāko likteni, jo arī Eiropas Komisijas direktīvas paredz konfidenciālas informācijas neizpaušanu. EK (precīzāk, tās 7. panta procedūru nodaļa) arī būs vienīgā institūcija, kur nonāks dati par uzņēmumiem, lai vēlāk apkopotu visu dalībvalstu informāciju. Protams, Eiropas Komisijai ir tiesības pārskatīt Latvijas un citu valstu tirgus analīzes rezultātus un, lai to veiktu vispusīgi un objektīvi, EK arī jābūt pieejamai šai informācijai.

Pamatojoties uz SPRK noteikumiem Uzņēmumu ar būtisku ietekmi tirgū atzīšana, šobrīd tiek apkopoti anketai paredzētie jautājumi, lai varētu izvērtēt gan fiksēto balss pakalpojumu, gan nomāto līniju, gan starpsavienojumu pakalpojumu tirgu. Atšķirībā no agrākās kārtības tagad tiks pieprasīti dati par sīkākiem tirgus segmentiem, piemēram, atsevišķi par privātajiem un biznesa klientiem, par iekšzemes, vietējām un starptautiskajām sarunām, par piekļuves veidu, piekļuves tīkla atsaistīšanu, starpsavienojumiem (atsevišķi - starp mobilajiem un fiksētajiem tīkliem, tranzītu fiksētajā tīklā) utt.

Vairumā gadījumu tie būs kvantitatīvi jautājumi, kur atbilde būs kāds skaitlis. Tomēr paredzēts iekļaut arī kvalitatīvus kritērijus, kuri gan nebūs pārsvarā un kur būs jāizskaidro kāda konkrēta situācija. Piemēram, kurus uzņēmumus anketas aizpildītājs uzskata par saviem tuvākajiem konkurentiem. Tas ir ļoti svarīgi tirgus analīzei. Ir arī standartjautājumi - klientu skaits, līniju skaits, apgrozījums - pēc dažādiem kritērijiem (no dažādu pakalpojumu sniegšanas, no biznesa un privātajiem klientiem, no starpsavienojumiem utt.).

Pamatojoties uz šiem datiem, tiks veikta arī tirgus attīstības prognoze tuvākajā nākotnē, kā arī prognozēts, kad varētu notikt nākamās lielās tirgus izmaiņas un kā varētu mainīties tirgus līderi.

 

Tirgus analīzes mērķi

Bez tirgus situācijas izpētes šai analīzei ir arī citi nolūki. Analīze notiek, lai izpētītu konkurences apstākļus visos 18 tirgus sektoros un, pamatojoties uz to, konstatētu konkurences problēmas, ja tādas pastāv. Ja ir zināms, ka tirgū nepastāv efektīva konkurence, ir jānosaka uzņēmums ar būtisku ietekmi tirgū (UBIT), un tam saskaņā ar ES regulējumu jāpiemēro vismaz viena vai vairākas saistības. Tās tiek piemērotas konkrētam UBIT, lai atrisinātu konkurences problēmu vai veicinātu konkurenci nākotnē.

Ņemot vērā tirgus analīzes rezultātu, regulators nosaka, groza vai atceļ, piemēram, piekļuves tīkla atsaistīšanas vai starpsavienojumu saistības. Piemēram, ja būtiskas ietekmes operatoram jau ir trīs saistības, var divas noņemt vai arī pielikt vēl divas. Var noteikt arī tādas saistības kā dažādu pamatpiedāvājumu publicēšana, grāmatvedības atdalīšana vai jebkurus citus pasākumus, kuri paredzēti Elektronisko sakaru likumā vai kuru mērķis ir konkurences veicināšana. To, cik un kādas saistības piemērot, protams, noteiks konkrētie konkurences apstākļi, bet diez vai tā būtu tikpat sekmīga, ja OBIT šādu saistību nebūtu. Kā gan būtu iespējama, piemēram, piekļuve atsaistītajai vietējai cilpai! Protams, arī SPRK nevar rīkoties pilnīgi brīvi, jo vēlāk visi lēmumi tiek sūtīti Eiropas Komisijai, lai tā apstiprinātu, ka tirgus analīzes slēdzieni ir pareizi, bet piemērojamās saistības - proporcionālas, nediskriminējošas un konkurenci veicinošas.

 

Eiropas Komisijas regulārie pētījumi

Tā ir informācija, kas tiek sagatavota EK pētījumu publicēšanai. Pagaidām paredzēti trīs pētījumi: platjoslas ziņojums, nomāto līniju ziņojums un ieviešanas ziņojums (visplašākais pētījums, ko veic tieši regulators). Visiem šiem pētījumiem ir regulatora sagatavotas anketas.

 

Platjoslas ziņojums

Platjoslas pētījuma datus paredzēts iesniegt EK trīs reizes gadā. Uzņēmumiem īsā laikā bija jāsagatavo un jāatsūta samērā detalizēta anketa platjoslas ziņojumu pētījumam. Anketa tika nosūtīta arī tiem 203 uzņēmumiem, kas bija pieteikušies interneta pakalpojumu sniegšanai. Tie uzņēmumi, kuriem bija nepieciešami paskaidrojumi, saņēma izsmeļošas konsultācijas no regulatora ekspertiem. Kā apstiprināja Andrejs Dombrovskis, uzņēmumi bija ļoti saprotoši un anketas aizpildīja operatīvi. Protams, arī šajās anketās bija konfidenciāla informācija, bet EK tiek sniegta tikai apkopotās informācijas summa, proti, kopējais līniju skaits Latvijā, nevis katra uzņēmuma dati. Apkopotā informācija iesniegta Eiropas Komisijai augusta nogalē..

 

Nomāto līniju ziņojums

Šis ziņojums arī tiek prasīts no visiem uzņēmumiem, kas sniedz šādus pakalpojumus. Būs pieejama arī regulatora izstrādāta, precizēta anketa par informāciju, kāda būs nepieciešama. Tā tiks publicēta Noteikumos par komisijai regulāri iesniedzamās informācijas veidiem un apjomu vai arī būs pieejama atsevišķi. Šogad informācija joprojām tiek vākta tāpat kā pirms jaunā likuma pieņemšanas. Pārsvarā tie ir dati par kvalitātes rādītājiem, par bojājumu novēršanas vai nomātās līnijas ierīkošanas laiku utt.

 

Ieviešanas ziņojums

Tas ir pats lielākais pētījums, kas tiek sagatavots un iesniegts EK reizi gadā. Tā pamats ir direktīvu paketes ieviešana un tās rezultāti attiecīgajā dalībvalstī. Tas ir pētījums ar vairākiem simtiem rādītāju, no kuriem lielākā daļa ir regulatora indikatori. Daļa no tiem ir dati, kas regulāri jāatjauno. Iespējams, ka liela daļa informācijas pētījumam būs pieejama no tirgus izpētes anketas, lai uzņēmumiem nebūtu divreiz jāprasa viens un tas pats.

Ieviešanas ziņojumā iekļauti tādi dati kā operatoru skaits, līniju skaits, mobilie operatori un to klientu skaits, mobilie pakalpojumi, visu veidu tarifi (arī starpsavienojumu, nomāto līniju, operatora izvēles, balss, DSL u. c. pakalpojumu tarifi), frekvenču sadalījums mobilajiem operatoriem, īpašuma tiesības u. tml. Daudz rādītāju ir par regulatoru - darbinieku skaits, budžets, galvenās funkcijas, kā tās atbilst ES prasītajam utt.

Līdz šim SPRK kā kandidātvalsts pārstāve bija piedalījusies EK pētījumā Kandidātvalstu telekomunikāciju sektora monitoringa ziņojumi. Šogad pirmo gadu EK ieviešanas ziņojumā būs arī tirgus informācija par Latviju. Tirgus datu vākšana jau ir noslēgusies, līdz maijam tika savākta priekšinformācija, bet līdz augusta beigām apkopoti pārējie dati par tirgus situāciju. Paredzēts, ka oktobra beigās vai novembra sākumā EK savā mājaslapā publicēs visu dalībvalstu ieviešanas ziņojumus.

 

Gunta KĻAVIŅA