Linux lokalizācija Latvijā

 

 

Pārskats par Linux vides un citas atvērtā koda programmatūras pielāgošanu darbam Latvijā, sabiedrības ieguvumiem, problēmām un vēl paveicamo.

 

Kas ir nopietna datorprogrammas lokalizācija

Tiem, kuriem nav pietiekamas angļu valodas zināšanas vai nav pieņemams lietot datorprogrammas angļu valodā, iespējams tās lokalizēt atbilstoši vietējās kultūras un valodas prasībām.

Lokalizācija ir ne tikai lietotāja saskarnes valodas maiņa, bet arī krāsu, izmēru un proporciju, reģionālo uzstādījumu, lietotāju rokasgrāmatu un citu mācību materiālu pielāgošana vietējo datorlietotāju vajadzībām un sapratnei. Vērā tiek ņemtas pat vietējo kultūru sadzīves vērtības un aizspriedumi, simbolika, politiskā situācija, dzimumu atšķirības un reliģija. Arī potenciālo lietotāju izglītības līmenis.

Piemēram, sadrumstalotās, lepnās un tik dažādās Eiropas valstis pieprasa maksimālo lokalizācijas līmeni, pretējā gadījumā tiks lietota angliskā versija kā saprotamāka un pierastāka. To var apgalvot ne tikai pēc Latvijā pieejamās nepārprotami jautrās terminoloģijas piemēra.

 

Linux darba vides lokalizācijas pamatprincipi

Arī Linux tirgus daļā ir iespējams lokalizēt praktiski jebkuru sastopamo datorprogrammu. Būs grūti atrast atšķirības no ierastajām Microsoft Windows un Apple Macintosh vidēm.

Īstenībā Linux bāzēta operētājsistēma kā sugas vārds apzīmē daudzu labi izstrādātu datorprogrammu apkopojumu vienā distribūcijā. Pats Linux ir tikai operacionālās sistēmas kodols un draiveru apkopojums.

Ikdienā lietojam, un tātad arī lokalizējam, KDE vai Gnome darbvirsmu (desktop), kuru nepieredzējis datorlietotājs visticamāk asociēs ar pašu Linux operacionālo sistēmu. Atsevišķi tiek lokalizētas arī populārākās un vajadzīgākās datorprogrammas OpenOffice, Evolution, Dia Diagrams, MrProjec un citas.

Katram individuālajam projektam ir savs jaunu datorprogrammas versiju izlaišanas cikls, kurā tiek paredzēta arī jaunās versijas lokalizācija. Ja to veic vismaz noteiktajā minimālajā apjomā, tad lokalizācijā radītais tiks iekļauts oficiāli izplatāmajā datorprogrammas versijā.

Ikdienā lietojam nokomplektētās Linux distribūcijas, kurās tiek iekļautas svarīgākās un populārākās datorprogrammas. Ja lokalizācija ir bijusi veikta laikus, tad instalējot savā datorā, piemēram, Fedora Core Linux distribūciju, varam izvēlēties strādāt latviešu valodā – tas attiecas gan uz darbvirsmu, gan datorprogrammām.

 

Situācija Latvijā

Latvijā aktīvi strādā gan lokalizācijas vientuļie vilki, kuri izvēlējušies uzturēt latvisku lietotāja saskarni kādai iemīļotai datorprogrammai, gan arī lokalizācijas apvienība Latviešu lokalizācijas komanda, uz kuras bāzes savulaik tika radīta Latvijas atvērtā koda asociācija.

Lokalizācijas process populārākajām datorprogrammām ar mainīgiem panākumiem tiek nodrošināts nu jau vairākus gadus. Tā rezultātus lasītājs var manīt, instalējot SuSe, Fedora Core, RedHat, Mandrake, Debian un citas Linux distribūcijas.

Pašreizējā Linux latviešu lokalizācijas attīstības stadija aptver daļēju datorprogrammu un arī nedaudz lietotāja dokumentācijas tulkojumu. Progresa ziņā var teikt, ka ir paveikta puse darba, pamatā koncentrējoties uz lietotāju saskarnes tulkojumu un latviešu burtu rakstīšanas draiveri. Patlaban notiek lokalizācijas procesa komandas darbības principu maiņa, kas ir radījusi novēlošanos jauno Linux versiju lokalizācijā.

Sagatavošanā ir www.linux.lv un www.linuxnet.lv web lapu pārstrāde, darbu plānos iekļaujot arī latvisku lietotāju pamācību izveidi. Nopietnākā līmenī notiek Linux lietotāju rokasgrāmatu izstrāde atbilstoši ECDL prasību līmenim, kuru jau veic LIIS un patlaban sāk arī Jelgavas reģionālais pieaugušo izglītības centrs.

 

Problēmas

Lai varētu sasniegt tiešām nopietnus un prognozējamus rezultātus, Linux latviešu lokalizācijas procesā jānovērš būtiskākās problēmas:

·       resursu trūkums – rodas priekšstats, ka pietrūkst cilvēku, lai spētu lokalizēt visas izvēlētās datorprogrammas. Tā kā tām iznāk jaunākas, tātad atšķirīgas versijas, tad paveiktais darbs kaut kādā apjomā ikreiz atjaunināms. Resursu trūkums aizkavē lokalizāciju būtiski jaunās datorprogrammu versijās;

·       brāķa terminoloģija – tiek lietoti termini, kuri nesaskan ar oficiāli pieņemtajiem, jo oficiālā IT terminoloģija vēl tagad nav spējusi izraisīt nopietnu attieksmi pret sevi. Līdz ar to sevišķi jocīgo terminu vietā ir salikti citi. Laika patēriņš tulkošanas procesā, lai atklātu jaunu Ameriku, noteikti nav tas, ar ko būtu jānodarbojas prioritāri;

·       vienotas projekta vadības trūkums – projektam par labu nāktu vienota vadība un labs aktivitāšu plānojums, kā arī rīcības standartu izstrāde. Latvijas atvērtā koda asociācijā šī tēma tika apskatīta, apsverot iespēju algot profesionālu projekta vadītāju, taču tas atkal noved pie resursu trūkuma problēmas;

·       kvalitātes vadības trūkums – atvērtā koda projektu versiju dzīves cikls ir īsāks nekā komercrisinājumiem, tāpēc nepieciešama intensīva un savlaicīga izmaiņu atklāšana un lokalizācijā paveiktā testēšana un labošana;

·       LAKA pietrūkst vienota tulkošanas rīka, kas ietvertu arī terminu datu bāzi. Tāpēc reizēm gadās, ka viens angļu valodas vārds dažādās programmās ir tulkots dažādi.

Protams, ir viegli kritizēt citu bezmaksas darba rezultātus, taču šai lokalizācijas grupai ir iespējams nodrošināt papildu palīdzību, kas ļautu radīt patiesi kvalitatīvu un atjaunotu produktu.

 

Valsts mēroga rekomendācijas

Beidzot ir sākusies ilgi solītās un ilgi gaidītās e-pārvaldes izveide. Patlaban ir koncepciju izstrādes brīdis, kā arī brīdis, kad būs jāizdara tehnoloģiskā izvēle par labu valstij, pēc iespējas racionāli izlietojot valsts līdzekļus.

Latvijā jau tiek sniegti uz Linux un atvērtā koda datorprogrammām orientētie pakalpojumi. Pašreizējo IT firmu kompetence ir pietiekama, lai arī Linux vidē radītu valsts pārvaldei derīgu lietvedības sistēmu. Tāpēc turpmākie konkursi, protams, stingri ievērojot likumu, var radīt situāciju, kad valsts pārvaldē masveidā ieviesīs Linux darba stacijas.

Saprotams, ka šādā situācijā pavisam racionāli būtu sniegt centralizētu valsts atbalstu Linux lokalizācijai. Pašreizējie aprēķini parāda, ka orientējošais lokalizācijas nodrošinājuma gada budžets varētu būt 100-200 tūkstoši latu. Toties visas Latvijas valsts ieguvums no lokalizētas un valsts atzītas Linux programmatūras būs mērāms simtos miljonu latu tuvāko piecu sešu gadu laikā. Ekonomiskais ieguvums ļautu investēt Latvijas rūpniecības un zinātnes attīstībā. Tiktu vairotas ne tikai IT darba vietas, atrisinot arī patlaban aktuālo IT krīzi, jo par datorprogrammu licenču iegādē ietaupīto naudu gada laikā būtu iespējams veikt vairāk programmatūras izstrādes projektu.

Visracionālāk Linux lokalizācijā izmantot pašreizējo komandu, to finansiāli atbalstot un papildinot. Vai to veiks kāda valsts aģentūra vai Latvijas atvērtā koda asociācija – tas jau ir tehniskas dabas jautājums.

Pašu lokalizēta bezmaksas atvērtā koda programmatūra ļautu būtiski ietaupīt gan uzreiz, gan ilgtermiņā. Lokalizēta programmatūra būtu ieviešama ikdienas lietošanā pārsteidzoši ātri un lēti. Protams, joprojām aktuāla paliek saprotamas un kvalitatīvas terminoloģijas pieejamība. Izvēloties atbalstīt Linux lokalizāciju, tiktu iegūta vienreizēja iespēja pārstrādāt neveiklos un biežāk lietotos terminus. Otrajā projekta posmā būtu iespējams sakārtot arī pārējo terminoloģijas daļu.

 

Sabiedrības ieguvumi

Linux latviešu lokalizācija var padarīt to pieejamāku un vieglāk apgūstamu ikvienam Latvijas sabiedrības loceklim, tādējādi atbalstot informācijas sabiedrības uzplaukumu. Linux kodola un citas atvērtā koda programmatūras licences noteic, ka šī programmatūra pamatā ir pieejama par velti, tāpēc kvalitatīva un lokalizēta programmatūra var dot jūtamu ekonomisko atspaidu ikvienam iedzīvotājam un uzņēmumam.

 

Atvērtā koda filozofijai atbilstošs piemērs

Pieņemsim, ka tiek atrasta portālu izveides sistēma (OpenCMS vai SPIP + Open Source Message Queue + Apache + PHP + PostgreSQL u. c.), kura ir maksimāli piemērota, lai uz tās bāzes veidotu e-pārvaldes elektronisko anketu sistēmas un sniegtu parasto statisko informāciju.

Iztulkojot lietotāju saskarni un dokumentāciju, izveidojot latviešu mentalitātei atbilstošu dizainu, tiktu ielikti pamati ikvienam brīvi un legāli nokopējamai portālu izveides sistēmai. Jebkura valsts iestāde varētu brīvi nokopēt un ieviest šo produktu savām vajadzībām, tā uzlabojot ekonomisko stāvokli un nemaksājot neskaitāmas reizes par vienu un to pašu preci caur dažādiem avotiem.

Turpmāk ikgadēji būtu nepieciešams sistēmas lokalizācijas atjaunojums, pieskaņojoties portāla sistēmas starptautiskajai nepārtrauktajai attīstībai. Pats grūtākais būtu korektas un profesionālas terminoloģijas izveide portālu sistēmas lietotāja saskarnes latviskošanai, kā arī ikvienam saprotamas un viegli uztveramas dokumentācijas tulkojumam. Šāds projekts būtu pietiekams pamats, lai salabotu pašreizējo kuriozo un brīvai un dabiskai runai neatbilstošo IT terminoloģiju.

Paredzamais ekonomiskais ieguvums ir pietiekami nozīmīgs, jo e-pārvaldes izveides gaitā tiktu iegūta tehnoloģiju un uzņēmumu neatkarība un ietaupīta nozīmīga naudas summa, kuru parasti tērē komerciālo licenču iegādei ik pēc noteikta laika perioda. Centralizēta portālu sistēmas uzturēšana būtu daudz lētāka nekā dažādu sistēmu ieviešana. Publiskajam sektoram radītais labi noderētu arī firmām, kurām sava portāla izveide ir par dārgu.

Izveidotās sistēmas kvalitāte un izstrādes specifika ne ar ko neatšķirtos no citu web sistēmu kvalitātes, ja nu vienīgi ar lielāku stabilitāti, kā jau UNIX tipa risinājumiem, un ar imunitāti pret patlaban populārajiem vīrusiem un mazgadīgajiem hakeriem, kuri lauž viegli pieejamas datorsistēmas.

Lai veiktu nepieciešamo lokalizāciju, nav vajadzīga kāda īpaša tehnoloģiskā kompetence un pārmērīgi daudz resursu – Latvijā patlaban jau ir pieredzējušu atvērtā koda lokalizētāju komanda, kā arī firma Tilde, kurai ir ilggadēja komerciāla pieredze - arī UNIX tipa sistēmu lokalizācijas pieredze (piemēram, IBM AIX sistēmas lokalizācija).

Sandijs APLOKS

LAKA biedrs