Vai e-Rīga jau gatava?

 

Kopš Rīgas Domes elektroniskās pārvaldes projekta e-Rīga sākšanas (2002. gada jūnijā) aizritējuši divi gadi. Kādi projekta uzdevumi ir realizēti, ko tie dod sabiedrībai, vai viss notiek, kā iecerēts? Par to SP stāsta Rīgas Domes Informācijas tehnoloģiju centra direktors Ēriks ZĒĢELIS.

 

- Droši vien IT&T nozares speciālistiem un elektroniskās saziņas entuziastiem ir skaidrs, ka bez nopietna e-pārvaldes projekta nākotnē neiztikt nevienai lielai pilsētai, tomēr pārējai sabiedrības daļai vēl nav īsti saprotams, ko e-Rīga dos katram iedzīvotājam personiski.

Ē. Zēģelis: - Projekta mērķis ir atvieglot iedzīvotāju un uzņēmēju saziņas iespējas ar Domi dažādu formalitāšu kārtošanā, kā arī uzlabot pilsētas iedzīvotāju un uzņēmēju apkalpošanas kvalitāti. Ceru, ka nākotnē, kad rīdzinieki būs sapratuši, cik ērti ir lietot kādu no četriem e-Rīgas projekta piedāvātajiem saziņas un pakalpojumu sniegšanas kanāliem (informatīvais tālrunis, RD mājaslapa, vienas pieturas aģentūra, e-pasts), nestāvot rindās pie ierēdņu kabinetiem, viņi aktīvāk iesaistīsies arī Rīgas sabiedriskajā dzīvē un kritisko lēmumu pieņemšanā, kas būs iespējams ar interneta starpniecību. Īstenojot šo projektu, palielināsies arī Rīgas konkurētspēja Baltijas jūras reģionā, piesaistot pilsētai jaunas investīcijas.

Lai nodrošinātu vienotu IT attīstības stratēģiju, Rīgas Domē tika izveidota IT&T uzraudzības un koordinācijas padome, kā arī Informācijas tehnoloģiju centrs. Vēlos uzsvērt, ka e-Rīga nav tikai informācijas tehnoloģiju iegādes un ieviešanas projekts, bet gan komplekss iedzīvotāju apkalpošanas un Domes ikdienas darba modernizācijas risinājums. Mūsu uzdevums ir izmantot informācijas tehnoloģiju iespējas, lai panāktu progresīvas izmaiņas Rīgas pašvaldības darbā.

- Pērn e-Rīgas projekta prioritātes bija pašvaldības portāla izstrāde un ieviešana, datu centra izveide, Rīgas Domes struktūrvienību funkcionālā pārbaude un citas. Šiem mērķiem bija atvēlēti aptuveni divi miljoni latu no pašvaldības budžeta. Kādas bija lielākās investīcijas?

Ē. Zēģelis: - Rīgas Domes datu centrs ir viens no modernākajiem, drošākajiem un apjomīgākajiem Latvijā. Esam iegādājušies jaudīgu datu centra sistēmu, kas ļauj uzglabāt līdz 9999 terabaitiem informācijas un pakāpeniski kļūst par galveno pašvaldības datu glabātavu. Datu centra tehniskā aprīkošana izmaksāja 800 000 latu. Pērn pabeigta arī pakalpojumu elektronizācijas pirmā kārta, kas izmaksāja 500 000 latu, e-Rīgas dokumentācija un stratēģiskais plāns - Ls 450 000, pašvaldības portāls - Ls 150 000 un sistēmas drošības projekts - Ls 50 000. Tā kā Rīgas Domē strādā ap 3000 darbinieku, daudz līdzekļu vajadzēja novirzīt mūsdienīgas datortehnikas, telekomunikāciju un datu pārraides iekārtu iegādei Domes struktūrvienībām. Investējām līdzekļus arī telemedicīnas, bezvadu datu pārraides un videonovērošanas projektos.

Tomēr IT risinājumi un programmēšana aizņem tikai 15 procentu no projekta e-Rīga kopējā apjoma. Projektam vienlaikus jāaptver 27 lielākie objekti un ēku grupas, kur izvietotas dažādas Domes struktūrvienības, kā arī ap 30 nozīmīgākie pašvaldības uzņēmumi, kuri sniedz pakalpojumus iedzīvotājiem. Lai visu ievirzītu pareizās sliedēs, bija vajadzīgs milzīgs organizatoriski administratīvais darbs, gan izstrādājot koncepciju, stratēģiju un dokumentāciju, gan arī definējot konkrētus darba uzdevumus katrai Domes struktūrvienībai.

Ļoti nozīmīgs ir arī sistēmas drošības projekts. Pirms Informācijas tehnoloģiju centra izveides Domē nebija nekādas kompleksās drošības sistēmas. Drošības projekts tika izstrādāts ļoti detalizēti - sākot ar dokumentu lietošanu līdz pēdējai vārtejai un pēdējai IP adresei.

Rīgas Domei ir arī sava telekomunikāciju, datu pārraides, balss pārraides infrastruktūra un iekšējā centrāle. Tomēr attīstības tempi aug ļoti strauji, aizvien grūtāk ir visu nodrošināt, tāpēc tiek piesaistīti ārpakalpojumi. Domājam arī par IP telefonijas ieviešanu.

- Plašāka informācija par visiem 300 Rīgas Domes pakalpojumiem atrodama portālā www.riga.lv. Pērn iedzīvotājiem sāka piedāvāt arī pirmos trīs modernizētos pakalpojumus - Jaundzimušo aprūpes pabalsts, Nekustamā īpašuma nodokļa samaksa un Izziņa par zemes gabala izmantošanu.

Ē. Zēģelis: - Rīgas pašvaldības pakalpojumiem ir veltīta atsevišķa portāla sadaļa, tos var meklēt gan alfabētiskā secībā, gan pēc dzīves situācijām, gan kategorijām. Katram pakalpojumam ir izveidota arī tā sauktā pakalpojuma kartīte, kurā detalizēti izklāstīta pakalpojuma būtība, tā saņemšanas veids, kā arī minēti atbildīgo struktūrvienību darba laiki. Projekta e-Rīga mērķis ir modernizēt šos pakalpojumus, maksimāli elektronizējot pieteikumu iesniegšanu, veidlapu aizpildīšanu, informācijas apriti u. tml.

Par to, ka mūsu pirmie pūliņi e-pārvaldes ieviešanā novērtēti pozitīvi, liecina arī pirmo trīs modernizēto pakalpojumu popularitāte. Jaundzimušo aprūpes pabalsta saņemšanai tagad var pieteikties Dzimtsarakstu nodaļā reizē ar bērna reģistrāciju, norādot piemērotāko pabalsta saņemšanas veidu. 2003. gadā pabalstu jaundzimušo aprūpei saņēma 5735 rīdzinieki.

Līdz ar elektroniskā paraksta ieviešanu valstī klients varēs saņemt arī elektronisku paziņojumu par zemes gabala izmantošanas izziņas sagatavošanu, kas tiks nosūtīts uz klienta norādīto e-pasta adresi. Šobrīd sagatavotā izziņa tiek nosūtīta klientam pa pastu vai uz Klientu apkalpošanas centru, kur to var saņemt klātienē.

Paziņojuma saņemšanai par nekustamā īpašuma nodokļa samaksu klients piesakās pa e-pastu, vienas pieturas aģentūrā vai RD Finanšu departamenta Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes finanšu nodaļās, aizpildot un parakstot pieteikuma veidlapu, bet paziņojumus iespējams saņemt norādītajā e-pasta adresē. Par pakalpojumu Nekustamā īpašuma nodokļa nomaksa ar internetbankas hanza.net starpniecību pērn interesējušies 796 iedzīvotāji, un 467 šo pakalpojumu ir izmantojuši.

- Vai projekta e-Rīga šāgada mērķi ir tikpat lieli?

Ē. Zēģelis: - Šogad projektam paredzēti mazāki budžeta līdzekļi, bet turpinām attīstīt galvenos virzienus - pašvaldības portāla pilnveidošanu un paplašināšanu, e-Rīgas plānošanu. Līdzekļi atvēlēti arī grāmatvedības programmas Apvārsnis otrās kārtas ieviešanai un Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (ĢIS) programmatūras iegādei, kā arī Rīgas digitālās kartes precizēšanai un jaunu slāņu veidošanai. Paredzēts, ka ĢIS projekta pirmā kārta septembrī jau būs redzama Domes portālā. Rīgas digitālā karte izstrādāta līdz pat sīkākajām detaļām. Piemēram, tajā varēs atrast ne tikai namus, bet redzēt arī iezīmētas sarkanās līnijas. Karte tiks pastāvīgi papildināta ar jaunu informāciju un būs ļoti noderīga gan Rīgas iedzīvotājiem, gan amatpersonām.

Tomēr ne viss rit tik gludi, kā iecerēts, jo, ieviešot modernizētos pakalpojumus, bijām rēķinājušies, ka šogad sāksies likumā Par elektroniskajiem dokumentiem paredzētā elektronisko dokumentu aprite starp valsts un pašvaldību iestādēm. Joprojām nav piešķirtas oficiālas pilnvaras Latvijas pastam, kurš oficiāli pieteicies sniegt sertificētus elektroniskā paraksta pakalpojumus kopā ar sadarbības partneriem. Jāatzīst, ka esam iedzīti strupceļā. Teorētiski mēs gan varētu izmantot elektronisko datu apmaiņu, sniedzot iedzīvotājiem pakalpojumus, bet kas notiks tiesas gadījumos? Nekur nav reglamentēts, ka tas, kurš sūtījis failu, ir tas, par ko uzdodas.

- Vai Rīgas Dome pati spēj ietekmēt un virzīt uz priekšu šīs e-dokumentu lietas?

Ē. Zēģelis: - Mums nav nekādu balsstiesību. Protams, uzturam pastāvīgus kontaktus ar Informācijas sabiedrības biroju, Datu valsts inspekciju un Pilsonības un imigrācijas departamentu, bet tas maz līdz. Solījumu par konkrētiem termiņiem nav. Izskatās, ka, gaidot uz valsts institūciju iniciatīvu, esam pazaudējuši veselu gadu, un precīzi izstrādātais projekta darba grafiks ir pilnīgi sabrucis.

Tāpēc esam pieņēmuši radikālu lēmumu - veidot paši savu elektronisko dokumentu prototipu. Septembrī vai oktobrī pabeigsim koncepciju, un tad tā ies parasto apstiprināšanas ceļu kā visi Domes dokumenti. Ļoti ceru, ka gada beigās mēs varētu saņemt atļauju sākt e-dokumentu aprites ieviešanu, izmantojot paši savu autorizācijas programmatūru. Tas, protams, ir risks, jo jātērē neparedzēti līdzekļi. Tomēr, kad elektronisko dokumentu aprite sāksies visā valstī, varēsim turpināt izmantot savu sistēmu, varbūt būs jāpieskaņo tikai dažas nianses.

- Projekta kopējais termiņš ir 10 gadi. Vai jūs nemāc bažas, ka tik ilgā laika posmā tehnoloģijas var novecot un būs gluži citas e-pilsētas prasības?

Ē. Zēģelis: - Projekta koncepcijā tehnoloģijas nav minētas, tā kā tās būs iespējams izvēlēties atbilstoši laika garam. Turklāt projekta pirmais posms ir četri gadi. Koncepcijā nav aprakstīts dzelžu saturs. Pieļauju, ka klāsteru vietā var parādīties kvadroli, kas aptvertu četras procesoru sistēmas, bet tie gandrīz 300 pakalpojumi, ko Domes infrastruktūras sniedz iedzīvotājiem, noteikti saglabāsies, un tos vajadzēs modernizēt.

- Jums noteikti ir svarīgi, kā sabiedrība uztver e-Rīgu.  2002. gada beigās e-pārvaldes portāls pēc Domes pasūtījuma veica samērā plašu rīdzinieku un uzņēmumu aptauju par iespējām vislietderīgāk izmantot pašvaldības līdzekļus. Toreiz rīdzinieki deva priekšroku sociālo problēmu sakārtošanai, bet e-Rīgas projektu atzinīgi bija novērtējusi samērā neliela daļa respondentu. Vai, jūsuprāt, šobrīd attieksme varētu būt mainījusies?

Ē. Zēģelis: - Tobrīd, kad šī aptauja notika, vēl nebija atvērts nedz jaunais Rīgas Domes portāls, nedz arī e-pasta brīvās piekļuves serveris www.eriga.lv, sabiedrība vēl nebija tik labi informēta par to, ko šī projekta realizācija spēs dot katram rīdziniekam. Pērn aptaujas nebija, bet šā gada nogalē to atkal plānojam. Domāju, ka šoreiz sabiedrība daudz saprotošāk novērtēs e-Rīgu. Protams, nevar izslēgt, ka daļa aptaujāto paudīs negatīvu nostāju, jo par to krietni parūpējušies plašsaziņas līdzekļi. Sabiedrības viedokli iespaido arī 13 miljoni latu, kas paredzēti šim projektam. Daudzi to uztver kā milzīgu summu, kura tiek tērēta viņiem neizprotamiem mērķiem. Protams, e-Rīga nav jauns pilsētas kvartāls vai tilts, kura vērtība visiem redzama, tomēr modernās tehnoloģijas un iekārtas izmaksā pat dārgāk nekā daža māja.

Sadarbojamies arī ar kaimiņvalstīm. Jūnijā noslēgts arī sadarbības līgums ar Tallinu. Paredzēts cieši sadarboties un konsultēties e-pārvaldes, elektroniskās informācijas aprites, datu aizsardzības jautājumos, kā arī starptautisko projektu īstenošanā un ES struktūrfondu apguvē. Viens no iesniegtajiem ES projektiem veltīts sabiedrības apmācībai datorzinībās. Tas dos iespēju bez maksas apgūt datorzinības arī iesācējiem (to skaitā vecākiem cilvēkiem), kuri iegūtās zināšanas varēs izmantot gan darbā, gan e-pārvaldes priekšrocību izmantošanai. Tādējādi sabiedrību varētu iesaistīt informatizācijas procesā un e-Rīgas galamērķis tiktu sasniegts ātrāk.

 

Gunta KĻAVIŅA