Informācijas sabiedrība sasparojas

 

Viens no aktīvākajiem informācijas sabiedrības veidotājiem un stimulētājiem Latvijā ir SIA Lattelekom, tāpēc arī tas kopā ar Microsoft Latvia piekrita finansiāli atbalstīt pētījumu par informācijas sabiedrības attīstību Latvijā, par iemesliem, kāpēc tā nenotiek straujāk, un kādi varētu būt tās iespējamie virzītājspēki. Iniciatīva nāca no Informācijas sabiedrības biroja, pētījuma datus savāca Baltijas datu nams, bet rezultātus apkopoja un analizēja Nikolo grupa. Pētījums tika veikts no februāra līdz aprīlim, un tajā piedalījās 2500 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem. SP lūdza šo pētījumu komentēt Lattelekom Valdības klientu nodaļas direktori Baibu EBULIŅU.

 

Vieni lieto, citi - ne

Atšķirībā no ierastajiem nozares pētījumiem, kuru mērķis galvenokārt ir noskaidrot, cik procentu valsts iedzīvotāju vai ekonomiski aktīvo cilvēku  izmanto datoru un lieto internetu, šoreiz darbs bija krietni plašāks un dziļāks, jo datora (interneta) lietotāji un pašreizējie nelietotāji vienlaikus ir arī informācijas sabiedrības locekļi. Tāpēc ļoti svarīgi ir arī tie pētījuma rezultāti, kas liecina par iemesliem, kāpēc daļa sabiedrības nelieto, nevēlas lietot vai nejūt nepieciešamību lietot datoru un/vai internetu. Kā izrādās, 46 % respondentu nekad mūžā nav lietojuši datoru, bet no tiem pusei nav iemaņu darbam ar datoru un 43 % tas nav pieejams. Turpretī, ja šādu objektīvu šķēršļu nebūtu, vismaz daļa no sociāli aktīvajiem iedzīvotājiem labprāt lietotu gan datoru, gan internetu.

Zīmīgi ir arī dati par tiem, kuri lieto datoru un/vai internetu. Vismaz reizi mūžā datoru lietojuši 54 %, bet internetu - 39 % aptaujas dalībnieku. Vismaz reizi mēnesī datoru lieto 42 %, bet internetu - 29 %. Samērā daudz ir arī tādu, kuri datoru izmanto bieži (6-7 reizes nedēļā) - 35 %, vidēji bieži (1-5 reizes nedēļā) - 49 % un retāk nekā reizi nedēļā - 16 %. Protams, datoru vairāk lieto gados jauni, izglītotāki, turīgāki un lielākajās pilsētās dzīvojoši respondenti. Savukārt, vērtējot pēc 10 baļļu sistēmas, to, kas ir vidēji un ļoti ieinteresēti (6-10 balles) izmantot datoru, ir 57 %, bet internetu - 52 %. Šo ieinteresēto lietotāju vecums parasti ir no 15 līdz 44 gadiem, pārsvarā cilvēki ar augstāko izglītību, skolēni, studenti un cilvēki, kuru ienākumi ir virs Ls 150.

Vērtējot datorlietotājus pēc nodarbošanās, visaugstākais to izmantošanas rādītājs ir skolēnu un studentu vidū (100 %), lai gan šajā grupā dators biežāk nekā citās tiek izmantots spēlēm. Daudzi datoru lieto darbā (64 %), bet viszemākie rādītāji ir bezdarbnieku (34 %) un pensionāru (12 %) mērķa grupās.

 

Datorizglītība

Interesanti ir arī dati par to, kā paši respondenti vērtē savas datorprasmes: 27 % atzīst tās par vājām, 41 % - par vidējām, bet 32 % - par labām (zīmīgi, ka sievietes savas datorprasmes vērtē augstāk nekā vīrieši). Pieņemot, ka vidēja datorprasme ir parasta lietotāja līmenis (datora izmantošana darbam vai citām ikdienas vajadzībām), var secināt, ka Latvijas informācijas sabiedrības locekļu iemaņas ir pietiekami labas. Ievērības cienīgs ir arī fakts, ka 22 % respondentu (pārsvarā sievietes) iemaņas apguvuši datorkursos, 40 % - skolās un augstskolās, bet 46 % (galvenokārt vīrieši) - pašmācības ceļā.

Tātad datorizglītību baudījušo ir pietiekami daudz, un diez vai ir iemesls sūdzēties, ka nav, kur apgūt iemaņas. Dzirdēts, ka īpašus datorapmācības un pat datordizaina kursus bezdarbniekiem organizē arī Valsts nodarbinātības dienests. Turklāt Rīgas Dome kopā ar Tallinu un Viļņu gatavo Eiropas Savienības projektu, kurš paredz dažādu līmeņu datorapmācību iedzīvotājiem, arī iesācējiem, un tā, iespējams, būs bez maksas.

 

Datora un interneta izmantošanas mērķi

Aptuveni 2/3 jeb 64 % datorlietotāju izmanto to galvenokārt darbam, turklāt katru vai gandrīz katru nedēļas dienu. Lai gan izklaide joprojām ir izplatītākais datoru izmantošanas mērķis (69 %), kopumā to tomēr nelieto tik intensīvi kā darbam. Tāpēc par biežiem izklaides lietotājiem (vismaz četras reizes nedēļā) sevi atzīst tikai 29 % aptaujāto.

Līdzīgi ir arī interneta lietošanas mērķi. Lai arī cik pievilcīga daudziem šķiet izklaide internetā, tomēr, kā liecina pētījums, tā galvenais izmantošanas mērķis ir informācijas meklēšana (91 %). Pēdējā mēneša laikā internetu e-pasta sūtīšanai izmantojuši 68 %, bet mūzikas failu lejupielādēšanai un atskaņošanai - 40 % aptaujāto. 36 % labprāt spēlē interneta spēles, 28 % čato, 26 % lejupielādē un skatās videofailus, bet 20 % norēķinās ar internetbanku starpniecību.

 

Dators un internets mājās

Pēdējos gados samērā strauji aug datoru skaits mājsaimniecībās. Datori ir 25 % mājsaimniecību, un tie galvenokārt tiek iegādāti darbam vai mācībām (57 %), bet 46 % gadījumu to pamudinājušas darīt ģimenes locekļu, visbiežāk bērnu, vēlmes un vajadzības. No tām mājsaimniecībām, kuras jau iegādājušās datorus, tikai 12 % darījušas to izdevīga piedāvājuma vai atlaižu dēļ, 70 % no mājas datoriem iegādāti jauni, turklāt 57 % no tiem par tūlītēju samaksu, bet pārējie - līzingā.

Savukārt 41 % no tām mājsaimniecībām, kurās nav datora, uzskata, ka tas mājās nav nepieciešams (tie galvenokārt ir pensionāri, nelielas ģimenes, kā arī tādas, kurām ir mazi ienākumi). Tomēr 22 % no šīs grupas mājsaimniecību pārstāvjiem uzskata, ka dators mājās  ir nepieciešams un 25 % - ka tas drīzāk ir nepieciešams.

Privāto datorlietotāju tirgus daļai paplašinoties, aizvien daudzveidīgāks kļūst arī interneta pakalpojumu spektrs. Pakalpojumi pielāgoti dažādām lietotāju vajadzībām, tie piedāvā dažādus ātrumus un, protams, arī dažādas cenas, kuras tieši pēdējā laikā aizvien straujāk pazeminās. Visi šie procesi cits citu pozitīvi ietekmē, un par to liecina arī pētījuma rezultāti. No tām mājsaimniecībām, kurās ir datori, 36 % ir arī interneta pieslēgums. Savukārt aptuveni 73 % no interneta mājas lietotājiem izmanto pastāvīgo pieslēgumu. Turklāt arī 58 % no tām mājsaimniecībām, kuru datoriem vēl nav interneta pieslēguma, plāno to ierīkot. Tā kā šobrīd pastāvīgā interneta pieslēguma abonēšanas maksa nereti ir pat zemāka par vidēju telefona sarunu rēķinu (piemēram, Apollo Pilsētas internets - Ls 9 mēnesī, bet Mājas DSL - Ls 15,16), tad šāda perspektīva daudzām mājsaimniecībām vairs nesagādā finansiālas grūtības.

 

E-pakalpojumu izmantošana

Informācijas sabiedrības pētījums liecina, ka izplatītākais e-pakalpojums ir informācijas meklēšana interneta meklētājos vai datubāzēs (68 %). Pēdējos sešos mēnešos liela interese bijusi arī par portāliem (54 %), laikrakstu un žurnālu lasīšanu internetā (40 %), uzņēmumu mājaslapu apmeklēšanu (37 %). Pārsteidzoši liela iedzīvotāju interese pēdējo sešu mēnešu laikā bijusi arī par valsts vai pašvaldības iestāžu mājaslapām (32 %). Internetbankas, kuru pieaugošā popularitāte ir nenoliedzama, izmantojis 21 % aptaujāto. Šaubas joprojām vieš interneta veikalu biznesa attīstība Latvijā, lai gan tajos pēdējā laikā iepirkušies salīdzinoši daudz - 5 % respondentu. Neapšaubāmi e-pakalpojumu šobrīd vēl ir pārāk maz, to piedāvājumam, īpaši no pašvaldībām, vajadzētu būt plašākam, lai iedzīvotāji reāli izjustu, kādas priekšrocības viņiem dod e-pārvalde (starp citu, par pašu e-pārvaldi dzirdējuši tikai 24 % aptaujāto, bet par e-komerciju - 21 %).

Domājot par tālāku e-pakalpojumu attīstību, nākotnē īpaši liela loma būs Nacionālās bibliotēkas gaismas ceļam (tā nozares speciālisti dēvē nākotnes bibliotēku datu tīklu), kurš pavērs daudz plašākas iespējas  lauku iedzīvotājiem. Bet tā, iespējams, būs kāda nākamā pētījuma tēma.

 

Kas veicina informācijas sabiedrības attīstību?

Katrā ziņā pētījums liecina, ka informācijas sabiedrība pastāv un attīstās. Nav nekāda pamata dažu pesimistu publiskajiem paziņojumiem, ka informācijas sabiedrība esot tikai paši tās veidotāji. Cita lieta, vai paši informācijas sabiedrības locekļi apzinās, ka ir daļa no tās, un stimulē šīs sabiedrības attīstību. Taču informācijas sabiedrība eksistē pilnīgi objektīvi, neatkarīgi no mūsu pieņēmumiem. Jo vairāk iedzīvotāju ikdienā izmanto datoru, internetu, e-pakalpojumus un citas elektronikas laikmeta iespējas, jo izglītotāki un profesionālāki viņi ir, jo attīstītāka ir informācijas sabiedrība.

Pētījuma dalībnieki arī skaidri apliecina, ko viņi uzskata par informācijas sabiedrības veicinātājiem Latvijā. Baiba Ebuliņa neslēpa prieku par to, ka starp minētajiem uzņēmumiem un iestādēm nozīmīgu vietu ieņem Lattelekom (8 %) un Apollo (5 %), bet visi plašsaziņas līdzekļi kopā devuši tikpat lielu ieguldījumu kā Lattelekom (8 %). Svarīga loma informācijas sabiedrības attīstības veicināšanā ir arī dažādām iestādēm un firmām (11 %), interneta kafejnīcām, portāliem, mājaslapām, datorfirmām (kopā - 6 %), un, protams, arī skolām, mācību iestādēm un bibliotēkām (5 %). Atliek cerēt, ka nākamajā pētījumā saruks arī to aptaujas dalībnieku daļa, kuri uz iepriekš minēto jautājumu atbildēs: - Grūti pateikt. Nezinu. - Šobrīd to ir 67 %.

Ar plašāku pētījuma izklāstu varat iepazīties Lattelekom mājaslapā: www.lattelekom.lv

Gunta KĻAVIŅA