PSPF - mana drošā pensijas banka

 

14. jūnijā akciju sabiedrībai Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds (PSPF), kuru savulaik dibināja Lattelekom SIA, apritēja pieci gadi. Šis joprojām ir vienīgais privātais slēgtais pensiju fonds Latvijā, kura akcionāri ir darba devēji - Lattelekom SIA, Lattelekom Sakaru sistēmas un VAS Latvenergo (pēdējais pievienojās pirms trijiem gadiem). Pēdējos gados PSPF ne vien krietni pavairojis kapitāla uzkrājumus, bet kļuvis arī modernāks un interaktīvāks. Par to SP stāsta PSPF izpilddirektore Rudīte ZVIRGZDIŅA.

 

Cik labi būt pensiju fondā!

PSPF, kurā darba devējs ik mēnesi iemaksā piecus procentus no to darbinieku algas, kas uzņēmumā nostrādājuši vismaz gadu, ir lielisks stimuls visiem spēkiem turēties pie šāda darba devēja un nemainīt darbavietu, tiklīdz rodas pirmās grūtības. Varētu teikt arī tā - Lattelekom un Latvenergo ikmēneša iemaksas  pensiju fondā ir tāda kā balva par uzticību. Turklāt uzticība ir abpusēja. Cilvēki aizvien vairāk novērtē gan darba devēja, gan paša pensiju fonda lielo ieguldījumu viņu labklājībā.

Turklāt PSPF turpina apkalpot arī tos pensiju plāna dalībniekus, kuri štatu samazināšanas dēļ vai pēc pašu vēlēšanās pārgājuši darbā uz kādu citu uzņēmumu. Protams, viņu konts vairs nevar papildināties ar jaunām darba devēja iemaksām, toties krājas procenti, kuri te ir izdevīgāki nekā jebkurā Latvijas bankā – no darbības uzsākšanas tie ir 8,85 procenti. Patīkams jaunums sagaida tos pensiju plāna dalībniekus, kuri jau sasnieguši pensijas vecumu. Tie, kas vēlas, var turpināt krāt procentus, neizņemot uzreiz visu naudu, bet ņemot to pa daļām (ne mazāk kā Ls 200 vienā reizē). Tie, kuru kontā ir lielāks uzkrājums, var noteikt regulārus maksājumus, piemēram, konkrētu summu reizi pusgadā vai ceturksnī. Šāda iespēja daudziem šķiet pievilcīga, jo atlikusī summa turpina krāt procentus, un nauda tik ātri neizkūst.

 

Iespēja pārbaudīt kontu

Pēdējā laikā PSPF ieviesis jaunus interaktīvās saziņas kanālus ar pensiju plāna dalībniekiem, lai varētu ne tikai pārvaldīt fonda kapitālu, bet arī uzzināt klientu vēlmes. Ierīkota bezmaksas tālruņa līnija (8000051), pa kuru var piezvanīt pensiju plāna dalībnieki, ir arī e-pasts pensiju.fonds@lattelekom.lv. Pērnā gada oktobrī sāka darboties PSPF mājaslapa www.pensiju-fonds.lv.

- Mēs esam pirmie no privātajiem pensiju fondiem, kur plāna dalībniekiem, autorizējoties mājaslapā, ir iespēja katru mēnesi redzēt, kas notiek ar viņu individuālo kontu, - stāsta Rudīte Zvirgzdiņa. - Mājaslapa ir veidota divos līmeņos. Viena ir publiskā sadaļa, kur informāciju var iegūt jebkurš, un otra - slēgtā, kur var iekļūt tikai plāna dalībnieki, kuri autorizējas ar individuālo paroli. Šajā sadaļā atrodamas arī iesniegumu veidlapas, dažādas instrukcijas un metodiskie norādījumi, atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem.

Interese par individuālajām iemaksām pēdējā laikā aizvien pieaug. Tie plāna dalībnieki, kuri to vēlas, papildus darba devēja iemaksām var arī paši ieguldīt naudu savā pensijas kontā. Turklāt viņi var maksāt tik daudz un tik regulāri, cik paši to vēlas. To var darīt katru mēnesi (caur grāmatvedību), var arī pārtraukt iemaksas (piemēram, atvaļinājuma laikā) un pēc tam atsākt no jauna. Šim pakalpojumam ir arvien lielāka piekrišana, īpaši Lattelekom darbinieku vidū. Kad sāka darboties PSPF mājaslapa un dalībniekiem piedāvāta iespēja  katru mēnesi   redzēt, kas notiek kontā, interese vēl vairāk palielinājās.

 

Par ko liecina aptauja

PSPF piecu gadu jubilejas priekšvakarā notika plāna dalībnieku aptauja, lai uzzinātu viņu vērtējumu un ierosinājumus. Aptauja notika ar fonda mājaslapas, kā arī ar Lattelekom un Latvenergo intraneta starpniecību. Atsaucība bija liela - tika saņemtas 1089 anketas, no kurām 903  atsūtīja Lattelekom pašreizējie darbinieki.

- Anketā bija jautājums par to, kādi ir populārākie informācijas aprites veidi, - stāsta Rudīte Zvirgzdiņa. - Gandrīz puse aptaujāto atzinīgi vērtēja informāciju, ko saņem  no pensiju fonda. 13 procenti no aptaujas dalībniekiem gūst informāciju, apmeklējot PSPF mājaslapu, bet 11 procenti katru mēnesi mājaslapā seko līdzi pārmaiņām privātajā kontā.

Anketas otrā daļa bija tiem, kurus interesē kāda cita pensiju plāna ieviešana. Mēs gribējām zināt, kāds pensiju plāns, saistību valūta, ieguldījumu politika viņus interesētu. Šādus jautājumus uzdevām tādēļ, ka likumdošana pieļauj iespēju ieguldīt naudu dažādās valūtās, bet ne vairāk kā 30 procentu, turklāt vienā valūtā - ne vairāk kā 10 procentus no uzkrājumu vērtības. Centāmies noskaidrot, vai PSPF dalībnieki jau tagad būtu gatavi pāriet uz eiro. Gados jaunāki cilvēki bija konstruktīvāki, bet pret pārsvarā balsoja tie, kuriem līdz pensijai tikai daži gadi. Vairums to jauno cilvēku, kuri piekrīt cita pensiju plāna ieviešanai (41 %), būtu ar mieru izvēlēties sabalansētu ieguldījumu politiku ar vidēji augstu riska līmeni. Šobrīd PSPF ir sabalansēts ieguldījumu portfelis  ar vidēji zemu riska līmeni. Aptaujā bija arī jautājums, kādiem nolūkiem pensiju plāna dalībnieki gatavojas tērēt uzkrāto naudu, dodoties pensijā. Izrādās, ka vairums vīriešu to gatavojas izmantot sevis lutināšanai. Sievietes vairāk vēlas ceļot vai netērēt naudu un atstāt to mantojumā  bērniem.

 

Privātie pensiju fondi - sabiedrības labklājībai

Šobrīd PSPF ir 11 836 pensiju plāna dalībnieki jeb 35,7 procenti no visu piecu (PSPF un četri atklātie - Parex atklātais pensiju fonds, Unipensija, Baltikums, Hansa atklātais pensiju fonds) Latvijas privāto pensiju fondu plāna dalībniekiem (pavisam - 33 000). Tiesa, salīdzinot ar situāciju pirms trim gadiem, PSPF daļa ir nedaudz samazinājusies, bet tas tāpēc, ka nākuši klāt vēl divi atklātie pensiju fondi. 30. jūnijā visos privātajos pensiju fondos bija uzkrāts gandrīz 22 miljoni latu, un no šīs summas PSPF daļa ir 13,9 milj. latu - vairāk nekā puse jeb 63,5 procenti kapitāla.

Tas, ka PSPF ir tik veiksmīgi attīstījies un pierādījis šī biznesa stabilitāti, stimulē arī atklāto pensiju fondu darbu, jo potenciālie klienti redz, ka tas ir drošs naudas ieguldījums. Daudzi uzticas privātajiem pensiju fondiem pat vairāk nekā bankām. Rudīte Zvirgzdiņa ir priecīga, ka aizvien vairāk Latvijas cilvēku gaida nodrošinātas vecumdienas bez raizēm par dienišķās maizes riecienu.

Visi pieci privātie pensiju fondi darbojas pensiju fondu komitejā, kuras vadītāja ir Rudīte Zvirgzdiņa. Tur tiek apspriesti jautājumi, kas visiem pieciem fondiem ir kopīgi, to skaitā arī likumdošanas izmaiņas saskaņā ar ES direktīvām. Latvijas normatīvajos aktos nav sakārtots jautājums par iespēju pārskaitīt naudu no vienas valsts pensiju fonda uz citas valsts pensiju fondu. ES ir paredzēta brīvā kapitāla kustība. Arī Latvijas privātajos pensiju fondos varētu iestāties ārvalstu uzņēmumi, kuriem ir meitas uzņēmumi Latvijā, kā arī otrādi.

 

Jūtamies kā jau starp savējiem

- Jūtamies pietiekami stabili un droši, - vērtē Rudīte Zvirgzdiņa, - kā jau starp savējiem. Mūsu birojs ar sešiem darbiniekiem joprojām atrodas Lattelekom centrālajā ēkā, cieši sadarbojamies ar Komunikāciju daļu, kas ir atbildīga par intranetu, ar Verdi, kas nodrošina lietojuma atbalstu visai mūsu programmai. Mūsu mājaslapa ir izvietota uz Apollo servera. Esam Apollo klients, tā kā par interneta tehnisko nodrošinājumu mums nav jāraizējas. Mums ir liels akcionāru un valdes atbalsts. Tāpēc arī spējām piecus gadus stabili noturēties šajā tik svārstīgajā finanšu tirgū.

Gunta KĻAVIŅA