Svarīgāko notikumu hronoloģija

 

Pirms 195 gadiem

1809. gada 28. augustā Minhenes Zinātņu akadēmijas loceklis Z. Zēmerings demonstrēja savu telegrāfa aparātu. Viņš bija saņēmis Austrijas imperatora Franča uzdevumu izgatavot tādu aparātu, kas nodrošinātu ar sakariem Austrijas armiju cīņā pret Napoleonu.

Zēmeringa aparāts sastāvēja no 35 traukiem ar ūdeni (atbilstoši burtu un ciparu skaitam). Katrā traukā bija iegremdēti divi elektrodi. Viens no tiem bija savienots virknē ar strāvas avotu un slēdzi, pie kura pieslēdza vadu no otrā elektroda. Saslēdzot ar slēdzi strāvas ķēdi, no attiecīgā trauka izdalījās ūdeņradis, t. i., bija novērojama ūdens burbuļošana.

 

Pirms 100 gadiem

1904. gada 9. augustā Tverā dzimis Aleksandrs Aleksandrovs. No 1921. līdz 1930. gadam - strādnieks Ļeņingradā. Beidzis Ļeņingradas Elektrotehnisko sakaru institūtu (1935.), nosūtīts darbā uz Maskavu. No 1937. gada – Saratovas apgabala Sakaru pārvaldes galvenais inženieris. Rīgā ieradās 1940. gadā 17. jūnijā kā PSRS Sakaru tautas komisariāta pilnvarotais. No 9. septembra – Latvijas Sakaru pārvaldes priekšnieks. 1944. gadā izveidoja PSRS Sakaru tautas komisariāta pilnvarotā pārvaldi Latvijas PSR. Aleksandrovs bija pārvaldes priekšnieks, bet no 1955. līdz 1973. gadam - Latvijas sakaru ministrs. Pēc ministra amata zaudēšanas (ministrijas iekšējo intrigu dēļ), lepojās ar to, ka viņam nav ne mašīnas, ne vasarnīcas, ne zelta gredzenu. Atbalstīja latviešus augstākās izglītības iegūšanai. Pateicoties viņa atbalstam, Ļeņingradas Elektrotehniskais sakaru institūts izveidoja mācību punktu Rīgā.

 

 Pirms 95 gadiem

1909. gada 8. septembrī Rīgā, strādnieku ģimenē, dzimis Vilis Ķemers. Tēvs - kalējs, māte - veļas mazgātāja. Pēc pamatskolas beigšanas strādājis dažādos gadījuma darbos. Oficiāli pirmā darba vieta atzīmēta 1926. gadā. Mācījies Rīgas pilsētas vakara tehnikumā (no 1928. gada 1. septembra līdz 1931. gada 15. jūnijam). Rīgas telefonu tīklā darbu sācis 1929. gada 1. jūnijā. Štata darbiniekos ieskaitīts 1934. gada 24. jūlijā 1. šķiras montiera amatā, pēc tam norīkots par Galvenās ATC krosa dežurantu. Pašmācības ceļā apguvis krosa mērtehniku un ATC darbību. Veicis vairākus būtiskus uzlabojumus krosa mērgaldam.

1944. gada 16. oktobrī iekļauts Rīgas telefona tīkla montāžas grupā nopostīto telefona centrāļu atjaunošanas darbos. V. Ķemers bija pirmais Latvijas sakaru darbinieks, kuram 1946. gadā PSRS Sakaru ministrija piešķīra goda nosaukumu Sakaru meistars.

Pirmais grūtākais uzdevums bija Rīgas Galvenās ATC atjaunošana. To sāka 1946. gadā un pabeidza 1948. gadā. Izmantoja Ščecinā demontētu centrāli S-22. No 1947. gada V. Ķemers vadīja montāžas grupu. Līdztekus Rīgas telefona tīkla atjaunošanai bija jāstrādā arī Daugavpilī, Rēzeknē, Ventspilī, Liepājā, Jelgavā u.c. Vajadzēja sniegt konsultācijas VEF konstruktoru birojam un ražotnēm. Otrais un, šķiet, visgrūtākais darbs bija Rīgas ATC-II atjaunošana. No Ļeņingradas atsūtīja kādu Berlīnes ATC iekārtu 6000 numuriem, bet ļoti sliktā stāvoklī. Visi meklētāji un statnes tika izjaukti līdz pēdējai skrūvītei, metāla daļas notīrīja no rūsas un nokrāsoja. Darbus iesāka 1953. gadā un daļēji pabeidza 1954. gadā.

V. Ķemers ar šo darbu pierādīja, ka ir talantīgs organizators, izcils izgudrotājs un projektētājs. Pirmajos trijos pēckara gados Rīgā bija 4-ciparu numerācija, bet, nododot ekspluatācijā Galveno ATC un ATC-II, bija jāievieš 5-ciparu numerācija. Vajadzēja paredzēt, kā telefona tīklam pieslēgt daudzās iestāžu un organizāciju centrāles un radīt iespēju nākotnē pāriet  arī uz 6-ciparu numerāciju.

V. Ķemera sapnis bija izveidot speciālu laboratoriju, kurā varētu pildīt trīs uzdevumus - izstrādāt telefona centrāļu projektus, montēt un izstrādāt dažādas nestandarta iekārtas (līniju komplektus, ziņu biroju galdus, kontrolaparatūru u.c.). Pieaugot telefonizācijas tempam, palielinājās projektēšanas apjoms. Latvijas Sakaru ministrija izveidoja Projektēšanas un konstruktoru biroju. Par tā priekšnieku iecēla B. Naumovu, par galveno inženieri - V. Ķemeru. Paplašinājās arī projektu tematika: komutācijas sistēmas, pārraides aparatūra, elektrobarošanas iekārtas, ēku celtniecība. Galvenā inženiera uzdevums bija kontrolēt un parakstīt visus PKB izstrādātos projektus. Pēc 1960. gada telefona tīklos bija jāuzstāda koordinātu sistēmu centrāles. V. Ķemers pašmācības ceļā ne tikai apguva nepieciešamās zināšanas, bet arī lasīja lekcijas tehnikuma audzēkņiem. Pēc Rīgas Politehniskā institūta atjaunošanas vairāki gados vecāki Rīgas telefona tīkla speciālisti nolēma iegūt inženiera kvalifikāciju. V. Ķemers atteicās no studijām, jo uzskatīja, ka teorētiski gudrāks nekļūs, bet studiju slodze neļaus aktīvi strādāt un būs jāatsakās no lekcijām tehnikumā.

1974. gadā V. Ķemers aizgāja pensijā, taču bez darba nevarēja dzīvot. Viņš sešus gadus apkalpoja P. Stradiņa slimnīcas barokameru un citas medicīniskas ierīces.

V. Ķemers miris 1985. gada 17. septembrī un apglabāts I Meža kapos.

 

Jāzeps LOČMELIS