Jauns nosaukums un funkcijas

 

 

Šo gadu elektronisko sakaru nozarē varētu uzskatīt par notikumiem bagātu. Īpaši jūtami tas skāris nu jau bijušo BO VAS LVEI, kas saskaņā ar likuma Par bezpeļņas organizāciju 14. pantu un Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 25. panta pirmo daļu 2004. gada 1. oktobrī tika pārveidota par valsts akciju sabiedrību Elektronisko sakaru direkcija. Turpmāk direkcija savas kompetences ietvaros nodrošinās tās pašreizējo, kā arī papildus pievienoto funkciju izpildi.

 

2004. gada 28. oktobrī Saeima pieņēma jauno Elektronisko sakaru likumu, kas bija nozīmīgs notikums visiem elektronisko sakaru tirgus dalībniekiem, to skaitā arī šo nozari uzraugošajām institūcijām. Likumā noteikta elektronisko sakaru tirgus uzraudzības funkciju sadale, kuras mērķis ir optimizēt uzraugošo institūciju sadarbību.

Pieņemot Elektronisko sakaru likumu, ir atrisināts arī jautājums par BO VAS Latvijas Valsts elektrosakaru inspekcija statusu, reorganizācijas rezultātā pārveidojot uzņēmumu par Valsts akciju sabiedrību Elektronisko sakaru direkcija (turpmāk - ESD) un paredzot uzņēmumam jaunās funkcijas. Elektronisko sakaru likums noteic, ka Satiksmes ministrijas funkcionālā un institucionālā pārraudzībā esošā ESD ir atbildīga par ierobežoto resursu tehnisko pārvaldīšanu. Papildus radiofrekvenču spektra pārvaldīšanai, kas bija galvenais ESD uzdevums līdz šim, uzņēmums nodarbosies arī ar numerācijas resursa tehnisko pārvaldi. Pagaidām gan nav noteikta jauno funkciju finansēšanas kārtība, taču, cerams, jautājums nokārtosies laika gaitā.

 

Iesāktais darbs turpinās

Pārmaiņu rezultātā darbs nav apstājies. Gluži pretēji - lai turpinātu sekmīgi un kvalitatīvi veikt savas funkcijas, kā arī realizēt valstij un sabiedrībai nozīmīgus projektus elektronisko sakaru nozarē, ESD turpina realizēt ierobežoto resursu pārvaldes stratēģiju un veikt dažādus šim mērķim nepieciešamos organizatoriskus pasākumus.

Ir jau veiktas pārmaiņas uzņēmuma struktūrā, pielāgojot to ESD veicamajām funkcijām. Ir pārskatīta struktūrvienību pakļautība departamentiem, kā arī, lai pēc iespējas ātrāk sāktu jauno funkciju izpildi, papildus izveidots jauns departaments un dienests ar tam pakļautajām struktūrvienībām: numerācijas resursu daļu, 112. daļu un normatīvo aktu uzraudzības daļu.

Pamatojoties uz noteikto kārtību, uzņēmuma darbību vada ESD valde. Tāpat kā līdz šim valde ir izpildes un rīcības institūcija un darbojas ESD padomes uzraudzībā. Valdē ir četri locekļi, no kuriem viens ir valdes priekšsēdētājs. Kopš 2004. gada 16. septembra par ESD valdes priekšsēdētāju strādā Juris Dumpis.

 

Juris Dumpis
IZGLĪTĪBA	Augstākā
1999.	Trendsetters Success Institute, agresīvais mārketings
1998.-1999.	Biznesa augstskola Turība, mazo uzņēmumu un struktūrvienību vadība tirdzniecībā, specialitāte 1233-02, tirdzniecības struktūrvienības vadītājs.
1998.	International Trendsetters, uzņēmumu rekonstrukcijas programma ArchitEX
1997.	International Trendsetters, menedžments 1; menedžments 2
1982.-1986.	Rīgas politehniskais institūts, Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultāte, specialitāte 0647- lietišķā matemātika
DARBA PIEREDZE
2004.	VAS Elektronisko sakaru direkcija, valdes priekšsēdētājs
1999.–2004.	NBS štāba Sakaru un informātikas departaments, virsnieks
1997.–1998.	BO VAS Valsts informācijas tīkla aģentūra, ģenerāldirektors
1992.–1997.	Robežsardze, analītiskā centra, vēlāk informātikas daļas vadītājs
1990.–1992.	Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas izpildkomiteja, Kurzemes rajona pagaidu valde, informātikas nodaļas speciālists
1986.–1990.	ZA Elektronikas skaitļošanas tehnikas institūts, inženieris-programmētājs
VALODAS
	Latviešu, krievu, vācu, angļu
PRASMES
	Informācijas tehnoloģijas un telekomunikācijas, projektu vadība

 

 

Jaunās funkcijas

Elektronisko sakaru likums ir noteicis direkcijai papildu funkcijas, proti, numerācijas resursu pārvaldība, numerācijas pakalpojumu sniegšana un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts policijas, neatliekamās palīdzības un gāzes avārijas dienestu (t. i., dienesti, kas saņem zvanus uz numuriem 112, 01, 02, 03 un 04) nodrošināšana ar izsaucēja atrašanās vietas datiem MK noteiktajā kārtībā tehnisko iespēju robežās.

Lai precizētu funkciju sadalījumu un sadarbības modeli numerācijas resursu pārvaldībā starp VAS Elektronisko sakaru direkcija un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, Satiksmes ministrija ir izveidojusi darba grupu, kurā ietilpst ESD un SPRK pārstāvji un kura tuvākajā laikā apspriedīs jautājumus, kas saistīti ar Nacionālā numerācijas plāna izstrādi, numuru piešķiršanas kārtību u.c. Numerācijas resursu pārvaldības funkcijās ietilpst arī numerācijas resursu uzskaites sistēmas, kā arī pārvietoto numuru references datu bāze.

Numerācijas resursu datubāze ļaus efektīvāk uzskaitīt un pārvaldīt brīvos un piešķirtos resursus, nodrošināt piekļuvi to uzskaitei tiešsaistē iesaistītajām pusēm, aprēķināt numerācijas resursu maksu, kā arī dos iespēju vienkāršā veidā jebkuram lietotājam internetā noskaidrot konkrēta abonenta numura piederību operatoram.

Pārvietoto numuru references datubāze ir viens no risinājumiem numura saglabāšanas pakalpojuma ieviešanai, kas ļauj telekomunikāciju pakalpojumu lietotājam saglabāt pašreizējo abonenta numuru, mainot telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēju. Pārvietoto numuru references datubāzes uzdevums ir

• nodrošināt vienādu administratīvo interfeisu starp operatoriem numuru saglabāšanas pakalpojuma sniegšanai,
• nodrošināt maršrutēšanai nepieciešamās informācijas replicēšanu starp operatoriem, tā netiek izmantota savienojumu veidošanai reālā laikā, šim nolūkam katrs operators uztur lokālo datubāzi.

Šāds risinājuma veids ir izvēlēts lielākajā daļā Eiropas valstu, piemēram, Zviedrijā, Beļģijā, Grieķijā, Ungārijā, Šveicē, Lielbritānijā u. c. Datu bāzes turētājs parasti ir vai nu lielāko operatoru izveidota komercsabiedrība vai arī valsts institūcija. Tiek uzskatīts, ka sekmīgai numura saglabāšanas pakalpojuma ieviešanai pārvietoto numuru references datu bāzes turētājam ir jābūt no operatoriem neatkarīgai personai, jo tādā gadījumā tiek nodrošināti vienādi noteikumi visiem tirgus dalībniekiem. Viens no būtiskiem faktoriem, kas jāizvērtē, veidojot pārvietoto numuru references datu bāzes risinājumu, ir pārvietoto numuru skaits, kas tieši ietekmē šādas sistēmas veidošanas un uzturēšanas izmaksas. Eiropas valstu pieredze rāda, ka pārvietoto numuru skaits divu trīs gadu periodā var svārstīties no 0,4 līdz 22 procentiem no kopējā abonentu skaita, taču lielākoties tomēr nepārsniedz četrus piecus procentus un ir individuāls katrai tirgus situācijai. Piemēram, ienākot tirgū jaunam operatoram, pārvietoto numuru skaitam ir tendence strauji palielināties, liela nozīme ir arī mārketinga aktivitātēm un numura saglabāšanas pakalpojuma vienkāršībai un izmaksām attiecībā pret patērētāju. Francijā, lai pārvietotu numuru, klientam ir jāgaida vairāk nekā divi mēneši, jāapmeklē gan donora, gan saņēmēja operatora birojs, līdz ar to šī pakalpojuma izmantošanas aktivitāte ir ļoti zema.

Viena no būtiskākajām problēmām operatīvo dienestu darbībā ir atrašanās vietas noteikšana zvana saņemšanas brīdī. Lai nodrošinātu operatīvos dienestus ar fiksēto tālruņu atrašanās vietu pēc izsaucēja numura, ESD pašlaik veido sistēmu, kas pēc būtības ir periodiski atjaunota publisko telefona tīklu abonentu datu bāze ar adresi. Sistēmas veidošanu gan kavē MK noteikumu trūkums, kuriem jānosaka, kādā veidā notiks atrašanās vietas datu savākšana no operatoriem un to nodošana operatīvajiem dienestiem. Mobilo tālruņu vietas noteikšanai iespējami dažādi tehniskie risinājumi, kuri vēl tiks apspriesti ar operatoriem un operatīvajiem dienestiem.

Jaunais ESD funkciju finansēšanas modelis pašlaik tiek izstrādāts, taču, domājams, ka tās finansēs no numerācijas resursu maksas, kas tiks ieviesta saskaņā ar Elektronisko sakaru likumu.

 

Radiofrekvenču spektra pārvaldība

ESD darba apjoms pieaug ne tikai uz jauno funkciju rēķina. Paaugstinās prasības arī radiofrekvenču resursu izmantošanas racionālai plānošanai. Šis jautājums būs svarīgs vienmēr, jo mūsdienās, kad valstī strauji pieaudzis radioiekārtu skaits, radiofrekvenču diapazona ekoloģisko līdzsvaru nodrošināt kļūst arvien sarežģītāk.

Atgādināsim, ka ESD (agrāk - LVEI) nodrošina radiofrekvenču spektra izmantošanas vadību Latvijā, izsniedz radiofrekvenču spektra lietošanas atļaujas radioiekārtu uzstādīšanai un izmantošanai. Tāpat tā plāno spektra tehnisko izmantošanu, nosaka darba frekvences radioiekārtu darbībai, veic nepieciešamos pasākumus radioiekārtu elektromagnētiskās saderības nodrošināšanai bez kaitīgiem traucējumiem, kā arī citus nozīmīgus uzdevumus.

Mainoties elektronisko sakaru tirgus sektora attīstības tendencēm un tajā ienākot jaunām tehnoloģijām, ir prognozējams radiosakaru līdzekļu lietotāju skaita un, protams, to savstarpējo radiotraucējumu skaita pieaugums. ESD uzdevums ir nodrošināt kvalitatīvākus elektromagnētiskās saderības pakalpojumus šī sektora dalībniekiem, papildus ieviešot ekspluatācijā radio uzraudzības iekārtas, aparatūru mērījumu veikšanai un programmatūru elektromagnētiskās saderības aprēķiniem.

Jau līdz šim ESD pamatā izmantoja specializētu kvalitatīvu mēraparatūru, tehnisko aprīkojumu un programmnodrošinājumu. Tā, piemēram, elektromagnētiskās saderības nodrošināšanas un traucējumu operatīvas atklāšanas procesā ESD izmanto mūsdienīgu radiomonitoringa un peilēšanas aparatūru, kas atbilst Eiropas rekomendāciju prasībām, tāpēc profesionālā līmenī var risināt katrā konkrētā frekvenču diapazonā strādājošu radiosakaru sistēmu elektromagnētiskās saderības jautājumus – to skaitā traucējošu signālu atrašanās vietas noteikšanu un radiofrekvenču spektra izmantošanas uzraudzību.

Jau vairāk nekā desmit gadus ESD sadarbojas ar Vācijas kompāniju Rohde&Schwarz, kas ir starptautiski atzīta profesionālās radiomonitoringa aparatūras un sistēmu ražotāja. Rohde&Schwarz produkciju izmanto daudzās pasaules valstīs, tā pilnībā atbilst ITU rekomendāciju prasībām un ir sevi pierādījusi. Tieši tādēļ tās piedāvāto monitoringa aparatūru (peilēšanas antenas, uztvērējus, spektra analizatorus) ESD savā darbā izmanto jau vairākus gadus.

Lai nodrošinātu ierobežoto resursu racionālu un efektīvu izmantošanu atbilstoši Elektronisko sakaru likumam un Elektronisko sakaru nozares pamatnostādnēm 2004.-2008. gadam, ESD īsteno vairākus nozīmīgus projektus. Viens no svarīgākajiem - radiomonitoringa sistēmas modernizācija. Tā mērķis ir izveidot vienotu un centralizēti vadāmu monitoringa sistēmu, vienlaikus uzstādot visās reģionālajās nodaļās mūsdienīgu aparatūru un antenas, tādējādi būtiski paplašinot uzraudzības punktos veicamo funkciju klāstu.

Palielinoties kopējam frekvenču piešķīrumu un radiostaciju plānošanas un koordinācijas apjomam, ir nepieciešama arī radiofrekvenču spektra pārvaldības sistēmas automatizēšana un vienotas frekvenču piešķīrumu datubāzes izveide. Šāda datubāze atrisinās problēmas, kas saistītas ar pieaugošo datu apjomu un informācijas sinhronizācijas iespējām, pateicoties tai, tiks sistematizēts frekvenču piešķiršanas plānošanas un koordinācijas process. Šajā sakarā ESD ievieš integrētu programmoduļu sistēmu radiofrekvenču spektra pārvaldei (programmnodrošinājums, kas satur centrālo datubāzi un tai pievienotus moduļus radiosakaru sistēmu saderības aprēķiniem un radiomonitoringam).

Radiomonitoringa nodrošināšanai ESD izmanto arī specializēto transportu jeb mobilās radiomonitoringa stacijas, kas aprīkotas ar mēraparatūru. Tā kā visas funkcijas nav iespējams integrēt vienā transporta līdzeklī, ir izveidotas trīs mobilās stacijas.

Jāatzīmē, ka iepriekš minētā tehniskā nodrošinājuma funkcionalitāte un kvalitāte arī nosaka šo iekārtu samērā augstās izmaksas.

 

Ierobežotā bagātība - dabas resursi

Patērētāju interese izmantot pašreizējās un jaunās elektronisko sakaru tehnoloģijas, kas balstītas uz ierobežoto dabas resursu izmantošanu, ir kļuvusi par sabiedrības attīstības priekšnoteikumu. Katrs jauns izgudrojums elektronisko sakaru nozarē atklāj mums arvien jaunas iespējas, mainot vienīgi līdzekļus un tehnoloģijas, bet ierobežotie dabas resursi – tādi kā radiofrekvenču spektrs un numerācijas telpa - saskaņā ar fundamentāliem dabas likumiem paliek nemainīgi. Iespējas pilnībā izmantot ierobežoto resursu sniegtās priekšrocības galvenokārt ir atkarīgas no resursu pārvaldes institūcijas iespējām sekmēt pārvaldības sistēmas efektīvu darbību un attīstību.

Inese STUČKA

Elektronisko sakaru direkcijas

Radiokontroles departamenta

sakaru analītiķe