Sakaru Pasaule - Žurnāls par
modernām komunikācijām

  
  


Atpakaļ Jaunais numurs Arhīvs Par mums Meklēšana

Elektronisko sakaru tirgus: maratons, šķēršļu joslas, sviedri

   

Sakaru Pasaules diskusija

 

Noslēdzies otrais gads konkurences apstākļos. Tā maratona distances un šķēršļu joslas izvērtē SP diskusijas dalībnieki, nozares eksperti: Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas Telekomunikāciju un pasta departamenta eksperts, tirgus analīzes projekta vadītājs Andrejs DOMBROVSKIS, SIA Lattelekom Regulēšanas lietu nodaļas direktors Aivars KREILIS, Tele2 un Tele2Telecom direktors Mats TILLI (Mats Tilly), VAS VITA izpilddirektors* Oļģerts BELMANIS un  neatkarīgais konsultants Vents RIEKSTIŅŠ, kura klienti ir vairāk nekā desmit elektronisko sakaru operatoru.

 

- Kas šogad salīdzinājumā ar 2003. gadu mainījies Latvijas fiksētā tīkla telekomunikāciju tirgū?

A. Dombrovskis: - Galvenie nozares notikumi regulēšanā ir jaunās sektorpolitikas un Elektronisko sakaru likuma pieņemšana. Tirgū vērojamas vairākas pozitīvas tendences. Nevienā no tiem segmentiem, kuri tika atvērti konkurencei 2003. gadā, vēsturiskajam operatoram Lattelekom vairs nepieder simtprocentīga tirgus daļa, tātad monopols vairs nepastāv nevienā no virzieniem. Tiesa, dažviet Lattelekom tirgus daļa joprojām ir tuva 100 procentiem, īpaši iekšzemes sarunu pakalpojumu sniegšanā. Jaunākie dati liecina, ka, salīdzinot operatoru skaitu, Latvija šobrīd apsteidz  tādas Eiropas Savienības dalībvalstis kā, piemēram, Austrija, Nīderlande, Polija, Ungārija,   Lietuva un Igaunija.

- Cik operatoru šobrīd ir Latvijā?

  A. Dombrovskis: - Pēc 20. oktobra datiem vietējos un iekšzemes balss telefonijas pakalpojumus sniedz vai vēlas to darīt 82, starptautiskos - 87, taksofonu - 10, radiokomunikāciju - 11, nomāto līniju - 109, datu un elektronisko ziņojumu pārraides - 183, interneta piekļuves - 283, kabeļtelevīzijas - 44 operatori. Protams, jāņem vērā, ka viens operators var darboties un sniegt vairākus minētos pakalpojumus.

    - Tomēr – cik ir operatoru, kuri aktīvi sniedz pakalpojumus?

   A. Dombrovskis: - 2003. gada vidū bija vismaz 12 uzņēmumu, kuri sniedza balss telefonijas pakalpojumus, un 2003. gada beigās to bija vismaz 17. To kopējā tirgus daļa tobrīd bija četri procenti. Nomāto līniju tirgū – attiecīgi 14 un 20. Protams, šī situācija ir nedaudz atšķirīga, jo nomāto līniju tirgus bija atvērts jau pirms balss telefonijas.

   - Pērn līdzīgā diskusijā prognozējām, ka būs palikuši pieci seši līderi un pārējie gandrīz nebūs manāmi.

   A. Dombrovskis: - Cīņa par tirgu ne tikai turpinās, bet vēl vairāk saasinās. Dažās pakalpojumu grupās, piemēram, interneta piekļuves pakalpojumu sniegšanā, kur ir visvairāk tirgus dalībnieku, pārsvarā ir t. s. nišas spēlētāji, daudzi no tiem apkalpo tikai konkrētu rajonu, kvartālu vai pat māju. Viņu ienākumi nav lieli, bet samērā stabili. Tiesa, ir arī viens gadījums, kad uzņēmums ir lūdzis anulēt licenci, jo šobrīd atrodas maksātnespējas procesā.

   - Kādas tendences vērojamas?

  A. Dombrovskis: - Telekomunikāciju tirgus krējums joprojām ir starptautiskie balss pakalpojumi, arī Latvijā. Gada laikā kopš tirgus liberalizācijas jaunienācēju tirgus daļa pēc ieņēmumiem tuvojās 20 procentiem, bet pēc noslodzes minūtēm - gandrīz 30 procentiem. Sagaidāms, ka, apkopojot 2004. gada rezultātus, šī tendence varētu turpināties un tuvākajā laikā – līdz ar operatora izvēles un operatora iepriekšējās izvēles pakalpojumu ieviešanu - reāla konkurence varētu ienākt arī iekšzemes sarunu tirgū.

   Nomāto līniju tirgus, kurš arī tika atvērts konkurencei 2003. gada 1. janvārī, interesē vairāk nekā 100 uzņēmumus. Pirmā gada darbības rezultāti ir ļoti veiksmīgi, un jau vairāk nekā 30 procentus nomāto līniju pakalpojumu tirgus aizņem jaunienācēji, to skaitā Latvenergo, Latvijas Dzelzceļš, Unistars u.c..

   A. Kreilis: - Konkurence starptautiskajos pakalpojumos ir reāla, tā attiecināma ne tikai uz izejošajām starptautiskajām sarunām, bet arī vērojama cīņā par valstī ienākošo starptautisko noslodzi.  Redzam, ka liela daļa starptautiskās noslodzes šobrīd mūsu tīklā ienāk no citiem operatoriem - caur Lattelekom starpsavienojumiem. Tāpat lielu daļu no starptautiskās izejošās noslodzes Lattelekom vairs tieši neapkalpo, - to dara gan mobilie, gan alternatīvie operatori ar operatora iepriekšējās izvēles pakalpojumu starpniecību. Konkurences vietējo un iekšzemes balss pakalpojumos nav. Tas nozīmē, ka, no vienas puses, citi operatori nevar ieraudzīt savu peļņas daļu uz mūsu nelīdzsvaroto tarifu rēķina. No otras puses, vietējo pakalpojumu sniegšana prasa no pakalpojumu sniedzēja arī vairāk ieguldījumu, bet Latvijā nav ienācis neviens jauns telekomunikāciju operators ar nopietnām investīcijām.

   - Pirms gada spriedām, vai konkurence telekomunikāciju tirgū vispār ir sākusies, bet tagad drīzāk jāvērtē tās kvalitāte un īpatnības Latvijā.

   M. Tilli: - Ja pieņem, ka Latvijas fiksētajās telekomunikācijās ir sākusies īsta konkurence, tad mums ir citādāka konkurences definīcija nekā daudzās citās valstīs. Īpaši iekšzemes balss pakalpojumu tirgū nekas vēl nav sācies. Jā, tie uzņēmumi, kuriem izdevies atrast savu nišu, ir spējīgi izdzīvot. Bet to pakalpojumu apjoms ir ļoti mazs, un tas pats sakāms arī par Tele2 Telecom iekšzemes balss pakalpojumiem. Iespēja, ka tiem varētu būt kāda ietekme uz konkurenci, ir ļoti niecīga. Nav nekā pārsteidzoša, ka ir diezgan daudz mazu uzņēmumu, kuri spēj noturēties pat samērā piesātinātā tirgū. Jautājums ir, cik līdzekļu uzņēmumi spēs ieguldīt, lai kļūtu par visu fiksētā tīkla balss pakalpojumu, to skaitā iekšzemes un vietējo sarunu, sniedzējiem. Tas nepavisam nav viegls bizness arī īpašo regulēšanas nosacījumu dēļ. Cik no šiem uzņēmumiem spēs ne vien noturēties, bet arī pazemināt vietējo un iekšzemes sarunu tarifus, kad sāksies pilnīga konkurence visos biznesa virzienos? Šķiet, tādu nebūs daudz.

   A. Dombrovskis: - Manuprāt, jāraugās nedaudz plašāk - kādu konkurences modeli plānots ieviest Latvijā un kurš ir vispiemērotākais situācijai - infrastruktūras konkurence, kas noteikti nestu labumu ilgtermiņā, vai pakalpojumu konkurence, izmantojot operatora izvēles pakalpojumus. Diemžēl pašreizējais nozares stratēģijas dokuments nesniedz skaidru atbildi uz šo jautājumu. Veicinot pakalpojumu konkurenci, efekts tiktu sasniegts ātrāk, turpretī infrastruktūras konkurence nestu augļus ilgtermiņā. Pakalpojumu konkurenci veicinoši pasākumi ir operatora izvēles un operatora iepriekšējās izvēles pakalpojumi, kuru  ātrāka ieviešana būtu ļoti vēlama. Tomēr šo pakalpojumu ieviešanas termiņi ir noteikti Lattelekom licencē, - šāda situācija vēsturiski tika diktēta gan no tīkla attīstības viedokļa, gan no dažādām valsts saistībām. Šobrīd jau var teikt, ka pēc tam, kad spēkā stāsies jaunais Elektronisko sakaru likums, šie termiņi tiks pārskatīti, paredzot ātrāku pakalpojumu ieviešanu.

   - Šķēpi joprojām tiek lauzti arī par starpsavienojumu tarifiem.

    A. Kreilis: - Tirgus attīstību raksturo divos gados Lattelekom noslēgtie 14 starpsavienojumu līgumi ar fiksēto pakalpojumu sniedzējiem. Tas rāda, ka konkurence attīstās normālā tempā. Svarīgi, ka visiem operatoriem piedāvājam vienādus juridiskos, tehniskos un komerciālos un nosacījumus. Lattelekom uzskata: ja mobilie operatori veiksmīgi attīstās, gūst aizvien lielāku peļņu un šādi starpsavienojuma nosacījumi netraucē viņiem sniegt pakalpojumus klientiem, palielinot apjomus, tad visticamāk šie tarifi nerada šķēršļus arī fiksēto pakalpojumu operatoru darbībai, ja tā vispār notiek.

  M. Tilli: - Lattelekom starpsavienojumu cenas ir salīdzināmas ar Lattelekom pakalpojumu mazumtirdzniecības cenām. Tas nozīmē, ka teorētiski ir iespēja sniegt pakalpojumus, bet, ja cits operators vēlas gūt peļņu, tad tam vajadzētu pacelt cenu divreiz augstāk nekā Lattelekom, bet tas, protams, nav normāls bizness. Mūsu korporatīvie kolēģi Zviedrijā savākuši informāciju par Eiropas valstu vidējiem starpsavienojumu tarifiem par vienu minūti. Latvijā tie ir visaugstākie. Regulatora mērķis ir pazemināt šo starpsavienojumu tarifu līdz 0,8 santīmiem - tad Latvija varētu tuvoties Eiropas vidējām starpsavienojumu cenām.

  A. Kreilis: - Man nav gadījies redzēt neatkarīgu ekspertu reālu satarpsavienojumu salīdzinājumu ar citām Eiropas valstīm. Šie ir Tele2 dati, esmu redzējis arī regulatora veidotos salīdzinājumus. Nenoliedzu, ka noteiktā situācijā šādi rādītāji varētu būt, bet tad ir skaidri jāzina, kas tiek salīdzināts, kādas ir mērvienības. Ikviens var sagatavot šādu salīdzinājumu, izmantojot dažādu gadu nesalīdzināmus rādītājus, lai parādītu vēlamo rezultātu.

  A. Dombrovskis: - Kas attiecas uz Tilli kunga minētajiem starpsavienojumu tarifiem dažādās valstīs, manā rīcībā nav informācijas par šādiem datiem un to avotiem. Tie starpsavienojumu tarifi, ar kuriem regulators iepazīstināja uzklausīšanas sanāksmē, ņemti no 10. Eiropas Savienības Regulēšanas vides ieviešanas ziņojuma projekta, bet pats ziņojums tiks publicēts novembra nogalē. Kas attiecas uz pašreizējo starpsavienojuma tarifu apmēru, regulatora padome ir konceptuāli apstiprinājusi lēmumu par Lattelekom starpsavienojumu tarifu samazināšanu, tuvinot tos izmaksām. Šāda lēmuma pamatojums, izņemot konfidenciālo informācijas daļu, ir publiski pieejams. Uzņēmumam Lattelekom ir pieejams pilns pamatojums.

 A. Kreilis: - Pēc mūsu uzņēmuma ekspertu domām situācija ar starpsavienojumu tarifiem nebūt nav tik dramatiska, kā tas varbūt šķiet pēc dažu operatoru izteikumiem. Katrā ziņā tā ir izdevība sniegt pakalpojumus uz cita uzņēmuma (Lattelekom) infrastruktūras bāzes.

   - Tomēr starpsavienojumu tarifi samazinās, un varbūt pēc kāda gada jau būsim sasnieguši ES vidējo līmeni.

   A. Dombrovskis: - Šobrīd grūti spriest par kādu līmeni, bet katrā ziņā plāns ir būtiski samazināt starpsavienojumu tarifus, tuvinot tos izmaksām. Turklāt svarīgs ir ne tikai pats tarifs, bet arī starpība starp gala lietotāju un starpsavienojuma pakalpojuma tarifu. Tieši šī starpība būtu tā, kas radītu spēles lauku alternatīvo operatoru, to skaitā Tele2 Telecom, aktīvākai darbībai.

  - Kā starpsavienojumu tarifu pazemināšana varētu iespaidot biznesu?

   A. Kreilis: - Diemžēl uzņēmumu nevar sadalīt vairākos klucīšos, lai katrs kuļas, kā grib. SIA Lattelekom ir viena bilance, un tarifu nelīdzsvarotība dažādās pakalpojumu grupās jeb šķērssubsīdijas ir radušās vēsturiski. Tarifi gala lietotājiem joprojām nav līdzsvaroti - to rādīja arī mūsu izmaksu aprēķins, kuru iesniedzām regulatoram pavasarī un kura novērtējums vēl nav saņemts. Šie auditētie aprēķini liecina, ka abonēšanas maksa iedzīvotājiem, arī starpsavienojumu tarifi neatbilst izmaksām. Mēs vēlētos, lai regulators noteiktu nevis starpsavienojumu tarifu vērtības, bet gan tempus, kādos šie tarifi tuvināmi izmaksām, – kā to prasa likums. Tas ļautu uzņēmumiem mērķtiecīgāk plānot uzņēmējdarbību.

   Tā kā starpsavienojumu tirgū ir atzīti trīs uzņēmumi ar būtisku ietekmi, regulatoram tos vajadzētu vienādi un vienlaikus izvērtēt, kā to paredz ES likumdošana. Turklāt ar nepieciešamo atklātību, lai lēmums tiktu pieņemts objektīvi. 

   - Kas īsti nenotiek objektīvi?

   A. Kreilis: - Pirmkārt, regulatora 22. oktobra lēmums konceptuāli tika izskatīts bez Lattelekom līdzdalības, neiepazīstinot ar lēmuma pamatojumu. Mēs to varam lasīt tikai SPRK mājaslapā, tāpat kā visi. Neesam redzējuši ekspertu komisijas slēdzienu un nezinām arī, kas ir šie neatkarīgie eksperti. Tas, ko varam pateikt tagad, kad sākta lēmuma pieņemšana, nekādi neveicina uzņēmējdarbību.

   A. Dombrovskis: - Pagaidām lēmums pieņemts tikai konceptuāli. Līdz SP kārtējā numura iznākšanai jūs noteikti būsit saņēmuši pilnu pamatojumu,  būs apspriesti arī visi problemātiskie jautājumi.

   V. Riekstiņš: - Starpsavienojumi ir ļoti svarīga mūsdienu telekomunikāciju biznesa sastāvdaļa, lai uzņēmumam būtu lielāka peļņa un tas būtu spējīgs ieguldīt infrastruktūras attīstībā. Par šī pakalpojuma efektivitāti liecina arī tendence, ka lielākā daļa mazo operatoru ir pārgājuši no IP telefonijas uz klasisko telefoniju, iegādājušies modernas iekārtas, sadarbojas ar Lattelekom un mobilajiem operatoriem, izmantojot SS7 signalizāciju.

- Kādas, jūsuprāt, ir iespējas attīstīties Latvijas alternatīvajiem operatoriem? Varbūt - jauni pakalpojumi, jaunas tehnoloģijas vai lielākas iespējas darboties ārpus Latvijas?

V. Riekstiņš: - Jā, ārpus Latvijas darbojas ne viens vien no jaunajiem operatoriem. Mans klients Telekomunikāciju grupa jau sācis darboties Lietuvā – sniegt starptautiskos balss telefonijas pakalpojumus korporatīvajiem klientiem. Pārstāvu klientus, daļa no viņiem ir balss telefonijas vai interneta pakalpojumu sniedzēji, citi nodarbojas ar nomāto līniju biznesu. Pēdējā laikā jūtams progress balss telefonijas pakalpojumos, daļa operatoru ir sameklējuši investorus, ieguldījuši līdzekļus infrastruktūras attīstībā - iegādājušies centrāles, iznomājuši starptautiskos kanālus u. tml.

- Tomēr cerams, ka jaunie operatori nesāks būvēt paši savus fiksētos maģistrālos tīklus - tas noteikti nav ekonomiski izdevīgi.

V. Riekstiņš: - Tas būtu pat pilnīgi absurdi. Ir operatori, kas tīklus jau uzbūvējuši, un to kapacitātes ir pietiekamas visiem, jāvienojas tikai par to izmantošanu.

- Varbūt Latvijā parādījušies uzņēmumi, kas piedāvā tieši piekļuves pakalpojumus?

A. Dombrovskis: - Ja runa ir par piekļuves tīkla nodrošināšanu, tad pagaidām regulatora rīcībā nav tādas informācijas, tomēr nākotnē arī Latvijā piekļuvei varētu izmantot kādu netradicionālu tehnoloģiju. Dažās Rietumeiropas valstīs sakaru pakalpojumu piekļuves tīklam jau izmanto elektrības līnijas. Latvijā tas varētu notikt, ja tirgus dalībnieki saskatītu pašreizējā piekļuves tīkla kapacitātes nepietiekamību un tātad jaunu impulsu uzņēmējdarbībai.

V. Riekstiņš: - Kapacitāte ir pilnīgi pietiekama. Tehnoloģijas attīstās tā, ka nepieciešamas aizvien mazākas kapacitātes, jo ir aizvien lielākas iespējas kompresēt informāciju. Milzīga kabeļa vietā tagad pietiek ar 10 cm diametru.

- Vai šobrīd alternatīvajiem operatoriem jau ir iespēja izmantot Lattelekom tīklu piekļuves tīkla atsaistīšanas pakalpojumu?

A. Kreilis: - Jā, šāds pakalpojums ir pieejams un ir arī pirmie lietotāji. Mums ir noslēgti līgumi ar vairākiem operatoriem.

A. Dombrovskis: - Līdz ar Latvijas pievienošanos ES kļuva saistoša regula par pieeju atsaistītam piekļuves tīklam, kura ir tieši piemērojama Latvijā, un saskaņā ar kuru jābūt pieejamam Lattelekom piekļuves pamatpiedāvājumam. Uzņēmuma piedāvātie tarifi salīdzinājumā ar atbilstošiem citu ES valstu tarifiem izskatās ļoti pieņemami.

- Vai jūs zināt kādu jaunu operatoru, kurš veiksmīgi ienācis tirgū, piedāvājot tādus pakalpojumus vai tehnoloģijas, kādu Latvijas tirgū iepriekš nebija?

A. Dombrovskis: - Manuprāt, lietotājam nav svarīgi, kā tiek saņemts pakalpojums: vai tas sniegts, izmantojot fiksēto, mobilo vai kādu citu tīklu. Primārā šajā gadījumā ir pakalpojuma un tā sniegšanas tehnoloģijas spēja apmierināt lietotāja vajadzības. Regulators reģistrējis kādu uzņēmumu, kurš plāno nodrošināt sakaru pakalpojumu sniegšanu, izmantojot elektrotīklu. Tā varētu būt alternatīva tehnoloģija pakalpojumu sniegšanā, jo elektrotīkls aptver visu valsti. Tomēr arī šajā gadījumā uzņēmuma izaugsmes potenciāls atkarīgs no piedāvātā pakalpojuma, nevis izmantotās tehnoloģijas. Arī ES šobrīd cirkulē rekomendācija par pakalpojumu sniegšanu, izmantojot elektrības tīklus.

V. Riekstiņš: - Latvijā ir vēl kāda īpatnība - salīdzinājumā ar kaimiņiem igauņiem mēs esam visai pasīvi uz dažādiem jaunievedumiem. Esam iecentrējušies uz klasiskām lietām, un, ja tā ir nomātā līnija, tad tai jāiet vai nu pa gaisu vai pa vara vadiem. Kāda vēl tur elektrība pa vidu!

- Kāds ir jūsu viedoklis par Satiksmes ministrijas ideju izveidot triju (vai četru) valsts uzņēmumu apvienību - VITA, Latvijas Dzelzceļš, LVRTC un Latvenergo - konkurencei ar ceturto valsts uzņēmumu - Lattelekom? Kas ar šo projektu patlaban notiek?

O. Belmanis: - Šobrīd šo projektu izskata konsultantu firma Delot&Touche. Lēmuma vēl nav. Tomēr diez vai to var uzskatīt par konkurenci Lattelekom. Visiem šiem valsts uzņēmumiem ir savi tehnoloģiskie uzdevumi, klientu loks un elektronisko sakaru  infrastruktūra. Loģiski būtu apvienot uzņēmumu infrastruktūras un izmantot šo tīklu kopīgi, tādējādi darot to racionālāk un ekonomiskāk. Ja Latvenergo pārraida pa  sakaru  līniju signālu, kas pārslēdz kādu releju, tad ir pilnīgi vienalga, kuram uzņēmumam šī līnija  pieder.  Tāpat arī Lattelekom var piešķirt klientam nomāto līniju, viņš tai galā pieslēgs savas iekārtas, un operators nezina, ko klients ar tām dara. Tāpēc šo tīklu infrastruktūru var apvienot un izmantot racionālāk.

- Kā jūs šo ideju vērtējat kā nozares eksperts? Kāds praktisks labums varētu būt no šīs kopējās saimniecības?

O. Belmanis: - Piemēram, VITA vajadzīgs kanāls no Rēzeknes uz Valmieru. Tagad VITA to pērk no Rēzeknes līdz Rīgai no Latvijas Dzelzceļa un no Rīgas līdz Valmierai - no Latvenergo. Maksā abiem diviem. Ja būtu vienots uzņēmums, šī līnija, protams, nebūtu bez maksas, jo katram pakalpojumam ir sava cena. Varbūt tas nemaksātu arī divreiz lētāk, bet noteikti mazāk nekā tagad. Turklāt tās rezerves, kas ir pārraides iekārtās, tiktu pilnīgāk izmantotas. Ja iegulda optisko kabeli no Rīgas uz Daugavpili, tad tā jauda jāizmanto pēc iespējas pilnīgāk.

- Zinu, ka vismaz Latvenergo šajā projektā negrasās iesaistīties, jo to aizliedz Enerģētikas likums.

O. Belmanis: - Var izdarīt arī citādāk - pievienot šos trīs tīklus pie Latvenergo, un likums nebūs pārkāpts (Smejas.). Bet neviens īpašnieks negrib izlaist savu mantu no rokām: jo vairāk tās ir, jo vairāk pie tās turas.

- Kāds, jūsuprāt, varētu būt šī projekta rezultāts?

O. Belmanis: - Projekta liktenis tik drīz netiks izlemts. Ja būs pārliecinošs ekonomiskais pamatojums, tad to sāks, ja nebūs - droši vien nesāks. Šis ir neparasts projekts, gluži tāpat kā tas, kurš ierosina pārvietot Rīgas ostu par 5 km tuvāk jūrai. Ja ļoti grib, to var izdarīt. Tad kāpēc nevarētu apvienot četrus uzņēmumus!  

M. Tilli: - Mēs te runājam par tehnoloģijām un tīkliem, bet, ja klientam tikai jāsazvana kāda persona, viņš diez vai jūt vajadzību pēc jaunām tehnoloģijām. Viņš ieslēdz televizoru vai radio - tas strādā. Viss kārtībā! Mums ir pieejami visi rīki un tehnoloģijas, ko lieto visā Eiropā, lai radītu konkurenci šajā tirgū. Tas nav nekas tik ārkārtējs kā lidojums uz Mēnesi, to var izdarīt. Tomēr, ja alternatīvajiem operatoriem ļautu par saprātīgiem noteikumiem piedāvāt pakalpojumus, izmantojot Lattelekom tīklu, tad nebūtu vajadzīgs cits tīkls.

Lattelekom tīkls īpaši neatšķiras no Spānijas, Vācijas vai Igaunijas operatoru tīkliem. Galvenā problēma ir maksa par šiem resursiem un maksa par starpsavienojumiem. Kāpēc operatoram būtu jātērē nauda paralēla tīkla būvei? Mēs taču nebūvējam paralēlus dzelzceļus vai elektrotīklus!

- Pasaules lielajiem operatoriem, to skaitā arī TeliaSonera un Tele2, ļoti aktuāla ir tīklu, tehnoloģiju un pakalpojumu konverģence. Kāda ir Tele2 pieredze?

M. Tilli: - Tele2 Eiropā ir liela fiksētā tīkla klientu bāze. Un katrā valstī, kur darbojas Tele2, raugāmies pēc iespējām sniegt ne tikai fiksētos balss telefonijas, bet arī interneta un mobilos pakalpojumus. Ir arī dažādas priekšrocības klientiem, ja operators sniedz vairāku veidu pakalpojumus. Jo vairāk pakalpojumu operators spēj piedāvāt tam pašam klientam, jo lojālāks kļūs klients un jo lielākas iespējas ir pazemināt cenas. Ja klients saņem vienu rēķinu par dažādiem pakalpojumiem, tas atvieglina norēķinus. Uz šādu mērķi Tele2 virzās arī Latvijā.

Mēs ļoti nelabprāt investējam infrastruktūrā, jo Tele2 nepieder tiem uzņēmumiem, kas sāk darbību ar plaša kabeļu tīkla ieguldīšanu zemē. Mēs darām otrādi - vispirms uzkrājam klientu bāzi un tad veidojam infrastruktūru, ja nepieciešams. Tomēr Ziemeļvalstīs, Baltijas valstīs un Krievijā esam ieguldījuši ļoti lielas investīcijas mobilajos tīklos, bet nesen sākām investēt arī fiksētajos tīklos. Tele2 ir nopirkusi uzņēmumu UTA Telekom Austrijā, kurš ir vismaz tīkla daļas īpašnieks. Dažādās Eiropas valstīs Tele2 izmanto dažādas tehnoloģijas, atkarībā no vietējās situācijas, bet konverģence noteikti ir mūsu mērķis.

- Kādas ir Latvijas operatoru iespējas nodrošināt tīklu un pakalpojumu konverģenci vai, kā to mēdz dēvēt - pakalpojumus no viena kabeļa, t. sk. ir datu pakalpojumi, balss, internets, televīzija u. c.?

V. Riekstiņš: - Šobrīd konverģences iespējas vislabāk pierādījusi kabeļtelevīzija, piedāvājot gan kabeļtelevīzijas, gan kabeļinterneta, tagad arī balss pakalpojumus. Nāk klajā aizvien jauni IP protokoli. Arī viens no maniem klientiem gatavojas ieviest IP un tagad to testē, pievienojot galiekārtas Ethernet kabelim. 

A. Kreilis: - Šobrīd nav šķēršļu, lai pakalpojumus apvienotu. Svarīgi, lai ir, kas par to maksā, un lai ir kāds, kas spējīgs investēt. Arī pakalpojumu konverģencei nepieciešami ieguldījumi.

A. Dombrovskis: - Ja runa ir par t.s. tripple play jeb trīs pakalpojumi vienā, tad tas gan iespējams ir ērtāk, bet jautājums - vai izdevīgāk? Un kuram. Iespējama ir situācija, ka pastāv tirgus dalībnieki, kuri var piedāvāt šos pakalpojumus atsevišķi, par pieņemamākām cenām, ņemot vērā specializāciju tieši šādu pakalpojumu sniegšanā.

V. Riekstiņš: - Reāls piemērs. Tika aprēķināts, ka vienas mājas telefonizācijai, internetizācijai un televizionizācijai kopējais kabelis izmaksā dārgāk nekā, ievelkot katram lietotājam atsevišķu (vajadzīgo) kabeli, jo ieguldījums iekārtās, kas būtu uzstādāmas vienā šādā mājā, izrādījās ekonomiski absurds. Lai to ieviestu un lai tas būtu rentabls, šai gadījumā klientiem būtu jāmaksā reizes piecas dārgāk par pakalpojumu nekā tad, ja viss būtu atsevišķi.

- Tomēr Latvijā diezgan populāri ir jauni ciemati, kuri aug kā sēnes un kuriem tiek nodrošināta kopēja telekomunikāciju infrastruktūru. Diez vai tas ir ekonomiski neizdevīgi.

A. Dombrovskis: - Neuzskatu, ka pēc šiem ciematiem iespējams spriest par kopējo tirgus attīstību vai pieprasījuma tendencēm. Drīzāk jau tie ir izņēmumi.

V. Riekstiņš: - Ir daļa klientu, kurus interesē jaunākās hi-tech tehnoloģijas, bet procentuāli tādu ir ļoti maz. Varbūt Latvijā tādas ir aptuveni 1000 mājsaimniecības.

- Ļoti svarīga ir arī fiksētā un mobilā tīkla iespēju apvienošana viena operatora rokās. Tas noteikti ir ekonomiski izdevīgi, jo apvienojas viena un otra tīkla labākās iespējas. Ražotāji jau piedāvā tālruņus, kas paredzēti gan fiksētajam, gan mobilajam tīklam.

A. Kreilis: - Jā, pasaulē šādas lietas eksistē, bet Latvijā, ievērojot tirgus apjomu,  tam ir vajadzīgs investīciju pamatojums.

V. Riekstiņš: - Klienti šobrīd vismaz kaut ko sāk gribēt, un, kad bizness sāk veikties, grib aizvien vairāk un labāk. Tirgus nebūt vēl nav piesātināts un pārsātināts.

- Nomaļo lauku rajonu ciparizācijai ir pilnīgi nepieciešams bezvadu piekļuves tīkls - bez tā nevar pabeigt tīkla modernizāciju.

A. Dombrovskis: - Daudzkārt ir izskanējis viedoklis par atšķirīgo situāciju galvaspilsētā un ārpus tās. Jau gandrīz divus gadus Lattelekom sniedz t. s. universālo pakalpojumu. Tas nozīmē, ka uzņēmumam ir jānodrošina visu pašreizējo abonentu apkalpošana, ja vien viņi to vēlas. Savukārt likums un arī ES direktīvas paredz, ka universālais pakalpojums tiek sniegts fiksētās vietās, nenosakot konkrētu tehnoloģiju un nākotnē varētu būt runa par kādas bezvadu tehnoloģijas, t. sk. mobilo tīklu izmantošanu, kuru pārklājums Latvijā ir pietiekami plašs. Tā varētu būt alternatīva iespēja piekļuves nodrošināšanai, ja vien pašreizējais universālā pakalpojuma apjoms paliek nemainīgs vai izmantojamā tehnoloģija spēj nodrošināt datu pārraidi ar pietiekamu ātrumu.

- Varētu izmantot arī tādu Latvijai jaunu mobilo tehnoloģiju kā CDMA 2000, kuru no 15. novembra sācis komerciāli piedāvāt Triatel.

V. Riekstiņš: - Manuprāt, Triatel perspektīvā varētu ieņemt nišu, kuru varētu dēvēt par zemo cenu uzņēmumu. Varētu prognozēt, ka liela daļa biznesa klientu, kuri ir LMT vai Tele2 abonenti tādi arī paliks tieši šo uzņēmumu tēla dēļ. Protams, pasaulē strādā CDMA, bet vai šīs iespējas būs plaši pieejamas, to redzēsim, kad Triatel CDMA tīkls paplašināsies un aptvers ne tikai Rīgu, Jūrmalu un Rīgas rajonu. 

- Un visbeidzot - jūsu profesionālais redzējums par tirgus attīstību un perspektīvu.

A. Dombrovskis: - Pēc datiem, kas ir manā rīcībā, var secināt, ka ir tirgus segmenti, kuros konkurence ir vairāk attīstīta, citos - mazāk. Vienlaikus ir samērā liberāls licencēšanas režīms, ko pierāda lielais tirgus dalībnieku skaits. Domāju, ka, atrisinot jautājumus, kas saistīti ar starpsavienojumu tarifiem, operatoru izvēli un operatoru iepriekšējo izvēli, nākamajā gadā varētu novērot ievērojamu konkurences nostiprināšanos un pieaugumu fiksēto sakaru un nomāto līniju pakalpojumos.

A. Kreilis: - Nākamais gads būs nozīmīgs sakarā ar sekundārās likumdošanas izstrādi pēc jaunā likuma pieņemšanas. Tas varētu būtiski mainīt ierobežoto resursu, starpsavienojumu u. c. problēmas. Nākamgad paredzēts ieviest  pakalpojumu  Numura saglabāšana: mainot operatoru, klientam numurs tiek saglabāts vienā ģeogrāfiskajā teritorijā, fiksētajos tīklos vai pārejot no viena mobilā operatora pie cita.

Lattelekom lielu uzmanību pievērš un pievērsīs klientu apkalpošanai un klientu lojalitātes jautājumiem, veidos dažādus pakalpojumu  piedāvājumus, lai klientiem būtu vislielākās iespējas izvēlēties kādu sev pievilcīgu risinājumu, pirms viņi sāk domāt par operatora maiņu.

V. Riekstiņš: - Vienīgais, ko jaunie operatori var darīt, ir cīnīties par savām pozīcijām tirgū un iekarot jaunus.

M. Tilli: - Secinājums ir viens - kad nonāksim pie fiksētā tirgus pārregulēšanas, būs izdarīta tikai mazākā daļa no darba. Esmu pārliecināts, ka Tele2 būs lielākā alternatīva klientiem arī fiksētajā telefonijā. Domāju, ka par labu nāks Eiropas likumdošanas ieviešana, jo tas ir kas vairāk nekā lokālie vienas valsts likumi, un tas ir pozitīvi. Un galu galā Latvijas valsts ir atbildīga Eiropas Komisijas priekšā par jauno regulēšanas nosacījumu ieviešanu.

- Vai tomēr var teikt, ka salīdzinājumā ar situāciju, kāda bija pirms gada, šobrīd konkurence ir spēcīgāka?

M. Tilli: - Es tiešām pozitīvi vērtēju regulatora vēlmi un iniciatīvu, bet nevaram runāt par stabilu tendenci, pirms redzami rezultāti. Var vienīgi cerēt, ka situācija uzlabosies. Mēs esam raduši strādāt konkurences apstākļos, tā ka trešais un pat ceturtais mobilais operators mums neradīs nekādas problēmas. Es tikai gribētu vēlēt, lai konkurence notiktu uz godīgiem pamatiem. Domāju, ka tā ir ļoti pamatota vēlme.

   A. Dombrovskis: - Zīmīgi, ka telekomunikācijas ir tā nozare, kur pērn, neraugoties uz inflāciju, klientu tarifi kopumā ir samazinājušies. Ceru, ka pozitīvas tendences būs vērojamas, apkopojot arī otrā konkurences gada rezultātus. 

Gunta KĻAVIŅA

 

* - Diskusijas laikā O. Belmanis vēl bija VITA izpilddirektors, bet kopš 11. novembra viņš vairs nav šajā amatā.

 

 

 
Design and programming by Anton Alexandrov - 2001