Divgadīga liberalizācija - pamperu vecums beidzies

 

It kā par spīti tā sauktajam mazā tirgus sindromam Latvijas telekomunikāciju tirgus jauno dalībnieku straume kļūst aizvien blīvāka. Pēc 1. maija, kad saskaņā ar ES regulējumu licences vietā vajadzīga tikai vispārēja atļauja, pieteikušies vairāk nekā 80 jaunie operatori, bet kopā to ir jau aptuveni 320. Kā regulēt tirgu tik šaurā ūdenstilpnē, kur sīkajām zivtiņām tikai ar pūlēm izdodas atrast dienišķo barību, bet lielajām nepietiek telpas straujiem manevriem? Ar ko gan šis tirgus ir tik pievilcīgs!? Piedāvājam Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas Telekomunikāciju un sakaru departamenta direktora Andra VIRTMAŅA redzējumu par otro liberalizācijas gadu.

 

- Vai var teikt, ka otrais liberalizācijas gads nozarei un regulatoram bijis raibāks par iepriekšējo vai gluži otrādi - viss pamazām nostājies savās vietās?

- Gads ir bijis pietiekami raibs, bet nu jau var teikt, ka no krāsu haosa veidojas skaidri saskatāma bilde. 2003. gada 29. decembrī kādā preses konferencē regulēšanas komisijas vadītāja Inna Šteinbuka prognozēja, ka regulatoram šis būs  telekomunikāciju gads, un es varu tikai piekrist, jo tam bija objektīvi iemesli. Kopīgi ar citām institūcijām esam paveikuši daudz nozarei vajadzīgu darbu, lai sakārtotu tirgu un veicinātu konkurenci. Minēšu tikai dažus lielākos.

Šogad valdībai bija jāpieņem jauna nozares sektorpolitika, lai koordinētu darbus un nospraustu turpmākos mērķus, jo tās iepriekšējais posms beidzās 2003. gadā. Jaunajā sektorpolitikā papildus tiek paredzētas vēl trīs koncepcijas. Viena no tām paredz izstrādāt koncepciju un ieviest maksu par ierobežotajiem resursiem, otra ir digitālās televīzijas koncepcija. Konceptuāli ne mazāk svarīga ir arī platjoslas attīstības perspektīva Latvijā.

1. maijs bija nozīmīgs ne tikai sakarā ar Latvijas uzņemšanu ES, bet arī tāpēc, ka 81. panta kārtībā tika pieņemts Elektronisko sakaru likums. Likums ir pieņemts Saeimā trešajā lasījumā, izsludināts 17. novembrī un stājies spēkā 1. decembrī. Mainās regulējums, pārņemam jauno Eiropas Savienības ietvaru, kurš sāka darboties 2003. gadā. Telekomunikāciju vietā sākām lietot terminu elektroniskie sakari.

Vērtīgs SPRK papildu ieguvums šogad ir sadarbība ar spāņu regulatora ekspertiem PHARE Twinning projekta ietvaros. Viņi palīdz izglītot mūsu komandu un dod arī neatkarīgu regulatora vērtējumu.

Esam nobrieduši arī iekšējām reformām, nākamgad gatavojamies pastiprināt mūsu departamentu, veidojot divas jaunas nodaļas, par kurām tiek lemts jau šogad. Viena būs tirgus analīzes nodaļa, kura vajadzīga, jo paplašinās tirgus izpētes apjoms un jāgatavo regulāri paziņojumi Eiropas Komisijai. Otra nodaļa nodarbosies ar tik aktuālo un sarežģīto ierobežoto resursu plānošanu. Numerācijas un frekvenču resursiem klāt nācis valsts augstākā līmeņa domēns .lv, kura pārraudzību paredz jaunais likums. 

Arī citas institūcijas ir apzināti vai neapzināti likušas jaunus akcentus elektronisko sakaru gada iezīmēšanai. Satiksmes ministrija bez sektorpolitikas un likuma virzīšanas ir reorganizējusi Valsts elektrosakaru inspekcijas statusu, kura tagad pārdēvēta par VAS Elektronisko sakaru direkcija.

- Pārdalītas arī funkcijas starp regulatoru un direkciju.

- Jāatzīst, ka tas noticis mazliet negaidīti, jo bija paredzēts, ka tirgus regulēšana tiks atdalīta no tehniskās regulēšanas. Regulators piekrita koncepcijai, ka direkcija uztur numerācijas un frekvenču resursu datu bāzes, dodot arī regulatoram iespēju tām piekļūt un izsniegt resursu lietošanas tiesības uzņēmējdarbībai elektronisko sakaru nozarē, kā to paredz likums. Tāpēc bijām izbrīnīti, ka ministrija pati vēlas pārvaldīt nacionālo numerācijas plānu. Iespējams, ka kompetenču sadali varēs atrisināt Ministru kabineta noteikumos, kur būs sīkāk aprakstīts, kā šis resurss tiek piešķirts. Regulators acīmredzot turpinās to darīt, bet, kad aktualizēsies tādi jautājumi kā pāreja uz astoņu ciparu numerāciju vai kādas numerācijas sērijas atbrīvošana, tā turpmāk varētu būt ministrijas, nevis regulatora kompetence.

- Droši vien ministrijai būs jākonsultējas ar regulatora vai direkcijas profesionāļiem, turklāt tas stipri sarežģīs un paildzinās visu procedūru.

- Manuprāt, šajā gadījumā neviens nav domājis par uzņēmējiem, jo viņi visus ar numerāciju saistītos jautājumus vairs nevarēs nokārtot vienā instancē (vairs nedarbojas vienas pieturas aģentūras princips). Varu piekrist, ka radiofrekvenču tabulā ir  resursi, kas nav regulatora kompetence, piemēram, frekvenču diapazoni valsts aizsardzībai, civilajai aviācijai utt. Turpretī numerācijas plānā ir tikai daži numuri, kas nav komerclietošanā - tas ir, piemēram, 112, kas piešķirts palīdzības dienestiem un kas varētu būt valsts pārziņā. Pārējie numerācijas resursi ir paredzēti tikai komercdarbībai. Regulators ir profesionāli izstrādājis šo tabulu, esam dzirdējuši neitrālu ekspertu atzinīgu vērtējumu. Saprotam, ka ministrija saskaņā ar sektorpolitiku izstrādā kopēju koncepciju, kā ieviest maksu par nacionālajiem resursiem. Numerācijas un frekvenču plānu statuss it kā ir augstāks, ja to apstiprina Ministru kabinets, jo tad tas ir saistošāks. Tas varētu būt pluss. Bet jāraugās arī, kā tas notiks praktiski, vai Satiksmes ministrijā ir šajos jautājumos kompetenti speciālisti.   

- Kad tam visam jāsāk darboties?

- Pēc Elektronisko sakaru likuma stāšanās spēkā, bet likumā paredzēts sešu mēnešu pārejas posms, kurā jāizstrādā visi Ministru kabineta noteikumi, arī par resursiem. Uzskatām, ka arī šobrīd nav pamata nepiešķirt šos resursus, jo uzņēmējiem nebūtu jācieš, ja valsts nav izstrādājusi kādu likumdošanas paketi.

- Vai šajā sešu mēnešu pārejas periodā nevarētu rasties sarežģījumi, skaidrojot, kura īsti ir atbildīgā institūcija?

­- Mūsu izstrādātā kārtība nav pretrunā ar to, kas paredzēts turpmāk. Darbojas arī Administratīvā procesa likuma tēze: ja valsts institūcijas nav sakārtojušas kādu normatīvo aktu, lēmumam ir jābūt labvēlīgam uzņēmējam. Bet, protams, ja raugās stingri juridiski, tad visiem šiem aktiem jābūt kārtībā. Cita lieta - lēmumam par astoņu ciparu numerāciju, kurš arī iederējās mūsu interpretācijā par telekomunikāciju gadu, manuprāt, ir jābūt pieņemtam jau šogad, jo tā atlikšana tikai saasinās situāciju tirgus dalībniekiem.

- Kas ir mainījies Elektronisko sakaru likuma trešajā lasījumā, ko apstiprinājusi Saeima, salīdzinājumā ar 1. maijā pieņemtajiem MK noteikumiem? Kādas ir jaunās regulatora pilnvaras?

- Dažas lietas, iespējams, mūsu likumā ir pat stingrākas, nekā to paredz ES direktīva. Piemēram, Eiropas regulējums neparedz noteikt tarifa augšējo robežu par starpsavienojumiem. Tur paredzēta tikai prasība koriģēt tarifus. Esam uzklausījuši arī nozares asociāciju viedokļus. Tās uzskata, ka Latvijā bez neliela pārspīlējuma likumā šo jautājumu sekmīgi risināt nevarēs. Saprotam arī uzņēmumu situāciju, bet varu solīt, ka mūsu lēmumi būs pamatoti.

- Tomēr pēc pāris gadījumiem situācija noregulēsies, un tad šis punkts patiešām būs pārspīlējums.

- Pieļauju, ka likums vēlāk varētu tikt grozīts. 2001. gada likums uzlika regulatoram pienākumu divos gados pārņemt to, ko citas valstis darīja kopš 1998. gada, spiežot mūs, tēlaini sakot, ielēkt ejošā vilcienā. Pāreja uz jauno regulēšanas režīmu jau līdzinās lekšanai no viena ejoša vilciena otrā, jo Eiropā jaunais tirgus regulējuma process jau rit pilnā sparā, bet arī tur šī pāreja nebūt nav noslēgusies.

- Tad jau esat īsti akrobāti.

- Jebkuram lēmumam ir vajadzīgs laiks, piemēram, lēmuma par tarifiem patiesais iespaids uz tirgu redzams tikai pēc kāda gada. Sanāk tā, ka esam spiesti pieņemt lēmumus saspringtā tempā, neredzot reālo tirgus relaksāciju, kā tas ieviešas. Tas, protams, rada papildu spriedzi. No otras puses, esam apņēmušies pārņemt Eiropas regulējumu, un to arī darām.

Reāli likums strādās tad, kad, pirmkārt, būs izstrādāta visa sekundārā likumdošana - gan Ministru kabineta noteikumi, gan regulatora pakete - un, otrkārt, kad šīs normas būs ieviestas praksē.

- Kādi normatīvie akti jau ir izstrādāti un kas būtisks vēl jāizstrādā?

- Vairāk nekā 30 normatīvo aktu projekti ir gatavi apmēram par 70 procentiem. Pilnībā esam pieņēmuši astoņus, pasteidzinot prioritāros normatīvos aktus, kas saistīti ar licencēšanas režīma maiņu. Tas bija vajadzīgs, lai neapturētu tirgus dalībnieku iespēju sākt biznesu, jo kopš 1. maija nozarē vairs netiek izsniegtas individuālās licences. Uzņēmumiem tikai jāpaziņo regulatoram par darbības sākšanu un jāiesniedz minimālā dokumentu pakete, lai mēs tos varētu reģistrēt. Dažus normatīvos aktus nevarējām izstrādāt, jo pirms tiem ir jāiznāk MK noteikumiem. Pusgada pārejas periodā, cerams, varēs visus šos normatīvo aktu projektus pieņemt, jo, kā jau minēju, no mūsu puses vairums no tiem ir sagatavoti jau tagad.

Katrā ziņā iesācēju interese par iekļūšanu tirgū nav mazinājusies. Latvijas elektronisko sakaru tirgū reģistrēti  aptuveni 320  uzņēmumu.

- Cik tiesas procesu ar būtiskas ietekmes operatoriem bijis šogad? 

- Tele2 uzsāka tiesvedību par Lattelekom licences nosacījumiem - viņiem ir pretenzijas pret termiņiem, kādi noteikti operatoru izvēles pakalpojuma ieviešanai vietējām sarunām un iekšzemes tālsarunām. Tiesā šī pretenzija ir noraidīta.

Šajā gadā regulators iesaistīts vēl vienā tiesvedības procesā, kur no Lattelenet sūdzības par Konkurences padomi izdalīta atsevišķa lietu pret regulatoru. Pretenzijas būtība ir tāda, ka Latvijas elektronisko sakaru tirgū nav konkurences, nav pietiekami zemi starpsavienojumu tarifi utt. Šī lieta tiks skatīta decembrī. No tiesvedībām nav iespējams izvairīties, un droši vien tās būs arī turpmāk. 

- Arī spāņu eksperti, kas strādā Rīgā, atzīst, ka neviena valsts neiztiek bez tiesāšanās, un tas pieder pie normālas regulēšanas procedūras. Kādus rezultātus devusi sadarbība ar spāņu ekspertiem?

- Spāņiem ir sarežģīti un apgrūtinoši strādāt Latvijas mainīgajā juridiskajā situācijā, jo viņiem visu laiku ir jāsaprot, kādi likumi kurā brīdī ir spēkā. Lai gan Twinning projekts noslēgsies nākamā gada martā, manuprāt, lielākais ieguvums ir spāņu ekspertu tiešā metodiskā palīdzība tirgus analīzē. Novembra beigās tika paredzēta mūsu ekspertu vizīte pie Spānijas regulatora, gribam izsekot dažas procedūras no sākuma līdz galam (to skaitā varētu būt arī strīdu izskatīšana), un tas noteikti daudz dos mūsu pieredzes bagātināšanai. Šobrīd mūsu sadarbībā uzsvars ir gan uz tarifu analīzi, gan starpsavienojumiem. Beidzot esam pieņēmuši arī atlikto lēmumu par regulēšanas parametriem Lattelekom - tas arī bija viens no telekomunikāciju gada uzdevumiem. Spāņi ir devuši neatkarīgas konsultācijas gan par iespējamām metodikām, gan par to, kādas formulas labāk piemērot. Izskatās, ka ar viņu palīdzību paātrināsim tādu procesu kā neatkarīga analītiska starpsavienojumu modeļa izstrāde. Likums paredz, ka mēs varam lietot citu modeli nekā uzņēmums. Tas darbotos kā paralēls kontroles instruments. Tiesa, šie modeļi darbojas tikai tad, ja uzņēmums mums labticīgi dod detalizētu informāciju par savu komercdarbību.

- Starpsavienojumu tarifu pazemināšana var dažādi ietekmēt uzņēmumus - jaunajiem operatoriem tas ir labi, bet, piemēram, Lattelekom no tā var ciest lielus zaudējumus un līdz ar to arī uzņēmuma akcionārs - valsts.

- Kopumā grūti pateikt, kāds ir summārais ieguvums un zaudējums, jo, ja parādās alternatīvi piedāvājumi, kur cenas ir zemākas un ieguvēji ir klienti, tad viņiem paliek vairāk naudas, lai pirktu kaut ko citu. Makroekonomiskais efekts, protams, ir izvērtējams ilgākā laikā.

- Bet brīžiem tiešām ir tā, ka būtiskas ietekmes operatoriem ir daudz grūtāka dzīve nekā pārējiem.

- Tā ir, bet tieši tā ir asimetriskās regulēšanas būtība. Regulators noteikti būs prasīgāks pret vēsturiskajiem operatoriem nekā pret jaunajiem, jo to pieprasa objektīvā tirgus situācija.

- Šogad regulators guvis vairākus nozīmīgus panākumus problēmu risinājumā starp tirgus dalībniekiem.

- Gada sākumā mums bija tiesvedība par uzņēmumiem Telekom Baltija un Radiokoms izsniegtajām licencēm, bet pēc tam tā tika pārtraukta, kad tika ieviestas izmaiņas frekvenču plānā. Galu galā pēc rūpīgas CDMA tīklu testēšanas, abas firmas varēja sākt piedāvāt iecerētos mobilos pakalpojums, lai gan tas notika vēlāk, nekā uzņēmumi plānoja - novembra vidū. Plaši apspriestie regulatora lēmumi tomēr palīdzēja veicināt konkurenci un radīt reālu dzīvību arī mobilo sakaru tirgū, kur iepriekš valdīja pārāk liels miers.

Protams, daudzi gaidīja, ka šogad tiks izsolīta iepriekšējā reizē nepārdotā trešā mobilā licence (GSM+UMTS). Diemžēl pētījumu par potenciālā trešā operatora darbības iespējām saņēmām tikai septembrī un jāteic, ka tā rezultāti mūs sarūgtināja, jo tas nedeva nekādu impulsu izsoles organizēšanai. Likums noteic, ka ir jābūt MK lēmumam par attiecīgo frekvenču ierobežotu pieejamību, lai regulators uz šī pamata varētu rīkot konkursu. Aizkavēšanās ar normatīvo aktu pieņemšanu kavē arī visu procedūru ievērošanu, jo regulators rīkojas tikai tā, kā nosaka normatīvie akti.

- Kādas sarežģītus un strīdīgus jautājumus regulatoram šogad vēl ir izdevies atrisināt?

 - No trim lielajām lietām starpsavienojumu jomā šobrīd ir atrisinātas divas, bet trešā ir procesā. Viena no tām ir noregulētie tarifi zvaniem no Lattelekom tīkla uz jauno operatoru tīkliem, kuri iepriekš bija ļoti augsti. Regulators iejaucās un grozīja tarifu metodiku, kas ļāva vienkāršot procedūru un maksimāli īsā laikā apstiprināt jaunos tarifus, bez kuriem tirgus reāli nedarbojas. Otrs - šogad aktualizējās jauno tirgus dalībnieku pretenzijas pret mobilo operatoru 2003. gada piedāvājumu, kurš, viņuprāt, diskriminēja mazos uzņēmumus, piedāvājot starpsavienojumu tarifu atlaides par lielu sarunu apjomu, jo tās reāli var saņemt tikai lielie operatori ar lielu tīkla noslodzi. Kad mobilie operatori iesniedza šāgada pamatpiedāvājumu, pieprasījām viņu pamatojumu, kāpēc atlaižu slieksnis ir tieši tāds. Tā kā to īsti nav iespējams pamatot,  gan LMT, gan Tele2 piekrita pazemināt šos tarifus arī pārējiem tirgus dalībniekiem līdz līmenim, kāds iepriekš bija lielajiem operatoriem ar atlaidi.

Vēl jāatzīmē mūsu reālā līdzdarbība starpsavienojuma līgumu noslēgšanā. Piemēram, varu minēt iepriekš ļoti grūti risinātās sarunas līgumu noslēgšanai starp uzņēmumu Latvijas dzelzceļš un Lattelekom. Ar mūsu aktīvu līdzdalību līgums ir noslēgts un panākts kompromiss, šķiet, arī abas puses ir daudzmaz ar to mierā. Uzskatu, ka arī mūsu līdzdalība starpsavienojumu līguma slēgšanas procesā starp Triatel un abiem mobilajiem operatoriem ir veicinājusi labvēlīgu sarunu gaitu. Esam uzaicināti būt par starpniekiem līdzīgās sarunās, un tas liecina, ka spējam palīdzēt un ka operatori aizvien vairāk paļaujas uz regulatoru kā neatkarīgu starpnieku.

Situācija starpsavienojumu tirgū uzlabojusies, bet vēl nav atrisināti Lattelekom tīklā ienākošo sarunu tarifi, kuru samazinājums šogad bija, bet nepietiekami liels. Vācot datus Eiropas Komisijas kopējam pētījumam par tirgu un regulēšanas režīma ieviešanu, konstatējām, ka Latvijai joprojām ir Eiropā visaugstākie tarifi par būtiskas ietekmes operatora tīklā ienākošajām sarunām. Lai alternatīvais operators strādātu bez zaudējumiem, tas var noteikt tikai tādu klienta tarifu, kas ir augstāks par Lattelekom piedāvāto. Ar pašreizējiem tarifiem konkurences iespēja ir ļoti vāja. Mums šobrīd ir  piedāvājums tarifa samazināšanai, bet vēl tiek analizēts, kā šī prasība tiks ieviesta. Esam panākuši, ka likums paredz mums tiesības noteikt tarifu slieksni. Protams, uzņēmumiem šis lēmums ir nepatīkams un viņi mēģinās to apstrīdēt, ar ko mēs rēķināmies. Pieļauju, ka ir atrodams kompromisa risinājums visām pusēm.

- Jau pērnā gada nogalē tirgū līdzās Lattelekom aktīvi darbojās vairāki jaunie operatori - CSC Telecom, Telekomunikāciju grupa, Telekom Baltija, Aeronavigācijas serviss, Lattelenet, Telenets, Latvijas dzelzceļš, Datagrupa 777. Vai šogad līderi ir palikuši tie paši?

- Līderi ir tie paši. Vienīgi var minēt vēl Tele2 Telecom, kuri gan jau bija reģistrēti pērn, bet aktīvu darbību sāka šogad. Citi vērā ņemami jauni operatori šogad nav parādījušies. Mobilajā tirgū tas varētu būt Triatel, kas acīmredzot nākamgad rādīs, ko var.

- Triatel iezīmē īpašu attīstības ceļu, piedāvājot gan mobilos, gan fiksētos, gan interneta pakalpojumus. Iesākums nav bijis īpaši viegls, bet galu galā mērķis ir sasniegts. Manāms, ka arī daži citi operatori vēlas ko līdzīgu. Kādas viņiem varētu būt iespējas izmantot ierobežoto 450 MHz frekvenču diapazonu?

- Iespējas ir, bet vēl nav skaidri atrisināts, kā tās realizēt. Patlaban esam sākuši aktīvu dialogu ar Satiksmes ministriju, jo arī Lattelekom pieprasa šo frekvenču diapazonu fiksētajai bezvadu piekļuvei. Protams, CDMA tehnoloģija šādam risinājumam ir perspektīva. Te gan būtu vajadzīgs politisks lēmums, jo Lattelekom ir apņēmies pildīt tīkla pilnīgas ciparizācijas saistība. Ja Lattelekom atsaka 450 MHz frekvenci, viņi var ciparizēt nomaļos lauku klientus citā, tikai komerciāli vēl neizdevīgā veidā, ar vēl lielākām investīcijām. Jāpadomā, vai gribam, lai šī modernizācija uzņēmumam ir dārgāka, jo par jebkurām izmaksām rezultātā būs jāmaksā klientiem.

Otrs variants - tā kā šo frekvenci pieprasa arī daži citi operatori, iespējams rīkot konkursu. Domāju, ka viena iespēja ir rīkot projektu konkursu (tas var būt arī bez maksas), parādot, ko Latvijas klienti iegūs, kādas teritorijas tiks nosegtas, realizējot attiecīgā uzņēmuma projektu. Likums nosaka, ka konkursu var rīkot regulators, ja pretendentu ir vairāk nekā resursu. Konkursā varētu piedalīties visi, kas vēlas, arī Lattelekom. Tomēr jautājumā ar Lattelekom es vēlētos, lai būtu skaidrs uzstādījums, - kas tiks sasniegts. Protams, varētu darīt arī tā - pārdot šo 450 MHz spektru par maksimālu naudu, lai valsts saņemtu labus ienākumus, kurus, piemēram, varētu novirzīt universālā pakalpojuma fondam vai tml. Manuprāt, Satiksmes ministrijai ir jādefinē kāds mērķis konkursa rezultātā ir jāsasniedz.

- Dzirdēts arī par tādu risinājumu, ka Lattelekom var iedot ļoti nelielu 450 MHz frekvences diapazonu - šim konkrētajam mērķim, lai viņiem pietiktu tikai tām abonentu līnijām, kuras paredzēts modernizēt. Tad nekas nepaliks pāri citam biznesam.

- No otras puses, ir dzirdētas bažas, ka ja reiz viņi būs uzbūvējuši bāzes stacijas, kas viņiem varēs liegt rīkoties tāpat kā Triatel un sniegt mobilās piekļuves pakalpojumus arī citiem klientiem. To var atrisināt, zinot, ka vispārējo atļauju frekvenču diapazona lietošanas tiesībās, kas tiek izsniegtas atsevišķi, regulators var noteikt arī lietojamo tehnoloģiju. Tas nozīmē, ka regulators var noteikt, ka attiecīgais frekvenču diapazons izmantojams tikai fiksētajai bezvadu piekļuvei. Būtiski noskaidrot arī to, vai  izsniegtās frekvences lietošanas tiesības ir ekskluzīvas. Ja frekvenču kanāli ir ierobežoti, vienā teritorijā varētu strādāt vairāki - divi, trīs vai četri operatori, izmantojot ierobežoto frekvenci kopēji, bet dažādu pakalpojumu sniegšanai, jo tad viņi savstarpēji īsti pat nekonkurē, turklāt arī diapazons tiek izmantots efektīvāk. Valstij sliktākā situācija, manuprāt, ir tā, ka resurss nav izmantots vispār vai arī netiek izmantots pietiekami efektīvi. Te gribu uzteikt Elektrosakaru direkcijas sagatavoto analītisko pētījumu par 450, 800 un 900 MHz frekvenču diapazonu turpmāko izmantošanu. Mēs gan šādu pētījumu pieprasījām jau sen, un, protams, būtu labāk, ja tas būtu veikts jau tad, kad Telekom Baltija un Radiokoms pirms gada pieprasīja licenci. Varbūt tad resursu sadalījums būtu citādāks. Bet arī tagad pētījums ir vērtīgs - tur ir izpētīts, kādā veidā visefektīvāk var izmantot šo diapazonu, kādiem mērķiem, ko paredz starptautiskie, ko - Latvijas regulējumi, utt. Ir vairākas versijas, kā šos diapazonus var saplānot, un ir versijas, kā to var izdarīt visefektīvāk. Šādi pētījumi būtu vajadzīgi par visiem potenciāli būtiskajiem diapazoniem, kurus jau plaši lieto vai plāno lietot citās valstīs. Elektrosakaru direkcijai šādas lietas ir iepriekš jāparedz, - citādi tas ir neprofesionāli.

- Sācis darboties Lattelekom piekļuves tīkla atsaistīšanas pakalpojums, kas paver gluži jaunas konkurences un tirgus attīstības perspektīvas.

- Šis ir Latvijai jauns pakalpojums, bet, piemēram, Francija nesen informēja, ka viņiem jau ir miljons atsaistīto līniju. Tur gan ir liels tirgus, lieli operatori un vairāki šī pakalpojuma darbības gadi, bet tas nozīmē, ka arī Latvijai šī varētu būt ļoti svarīga iespēja. Pašreizējie līgumi ir uz t. s. vītā pāra bāzes, bet nākamais solis ir platjoslas datu plūsmas un ADSL piekļuves tīkli, un tur jau varētu būt gluži citi apgriezieni. Ļoti iespējams, ka nākamajos gados lielākā konkurence Latvijā būs tieši platjoslas pakalpojumu tirgū. Spriedze nozarē noteikti nemazināsies un, iespējams, būs arī jauni pārsteigumi.

 

Gunta KĻAVIŅA