Kas notiek Baltijas jūras reģionā?

 

Īsi raksturojot to, kas mainījies Baltijas jūras reģionā, varētu teikt, ka viss notiek, kā paredzēts. Tomēr līdz šim samērā mierīgos Baltijas valstu telekomunikāciju ūdeņus aizvien vairāk sāk iespaidot Eiropas tirgus paisumi un bēgumi, lielo zivju cīņa par ietekmes sfērām un labāko kumosu sadali. To apstiprināja arī oficiālās un neoficiālās runas šārudens Baltijas jūras reģiona telekomunikāciju forumā, kuru, kā ierasts, organizēja Latvijas Biznesa skola.

 

Dominē skandināvu stils

Visai zīmīgi, ka šogad foruma galvenais sponsors bija TeliaSonera. Zīmīgi ne jau tāpēc, ka uzņēmums sedza lielu daļu foruma izmaksu (paldies par to!), bet gan tāpēc, ka šai reizē daudz un pietiekami atklāti tika diskutēts par tēmām, kurām pēdējā laikā daudzi piesardzīgi gājuši apkārt ar līkumu. Galvenokārt domāju TeliaSonera un Latvijas valsts attiecības un iespējamos rīcības plānus pēc mierizlīguma noslēgšanas. Samērā plaša diskusija par šiem jautājumiem izvērsās TeliaSonera preses konferencē, kura notika foruma ietvaros un kurā piedalījās uzņēmuma viceprezidents, atbildīgais par Norvēģijas, Dānijas un Baltijas reģionu, Kenets Karlbergs (Kenneth Karlberg).

Protams, nevienam nav noslēpums, ka Lattelekom valsts daļu privatizācija, daļēja privatizācija vai palikšana tās līdzšinējā īpašnieka (Latvijas valsts) rokās ir atkarīga galvenokārt no LR varas partiju nostājas. No vienas puses, ir saprotams, ka partija, kas pieļautu viena uzņēmuma vēl lielāku ietekmi telekomunikāciju nozarē, varētu krietni dabūt pa ādu, bet, no otras puses, šis jautājums ir tik pārmērīgi politizēts, ka neviens pat necenšas saskatīt biznesam (to skaitā arī valstij kā daļu turētājai) izdevīgākus risinājumus un tendences. Turklāt IT&T nākotnes tehnoloģiju, tīklu un pakalpojumu attīstības pamatā ir konverģence, to skaitā arī fiksētā un mobilā tīkla saplūšana. Tāpēc ir gluži dabiski, ka TeliaSonera sniedz gan fiksētā, gan mobilā tīkla pakalpojumus Zviedrijā un vēlas to darīt arī citās valstīs, kurās tai pieder uzņēmumu daļas vai kontrolpakete.

Par to liecina tas, ka šoruden TeliaSonera nopirkusi atlikušos 10 procentus Lietuvas uzņēmumā Omnitel, un tagad tai pieder visi 100 procenti uzņēmuma akciju. Diskusijas par līdzīgu darījumu un tā cenu notiek arī ar Igaunijas valdību. Nesen apstiprināts arī fakts, ka Dānijā TeliaSonera no ceturtā lielākā operatora kļuvusi par otro. Diez vai jāvaicā, kādi ir šādas ekspansijas motīvi. Protams, tirgus paplašināšana. Turklāt, kā atzina Kenets Karlbergs, pat visas Skandināvijas tirgus kopā ar Baltiju ir niecīgs (31 milj. iedzīvotāju) salīdzinājumā ar pārējo Eiropas tirgu (419 milj. iedzīvotāju). Tomēr, jo lielākā tirgus teritorijā darbojas kāds operators, jo lielākas ir tā iespējas attīstīt modernās tehnoloģijas, aktivizēt izpētes un attīstības (R&D) virzienu, radīt aizvien jaunus pakalpojumus klientiem un, protams, pazemināt tarifus. Par to skaidri liecina tāda pazīstama starptautiskā operatora kā Vodafone panākumi, kurš ir lielākais mobilo pakalpojumu sniedzējs pasaulē (133,4 milj. reģistrētu klientu), bet, protams, ir pārāk liela zivs mazajam Baltijas tirgum. Nemēģinot aizstāvēt kāda operatora intereses, minēju tikai veiksmīgas biznesa attīstības piemērus. Tomēr diez vai pat veiksmīgs un spēcīgs uzņēmējs būtu gatavs sēt zāli tuksneša smiltīs, ja tuvākajā laikā nav gaidāma lietus sezona.

Starp citu, Kenets Karlbergs izteica savu viedokli arī par versiju, kas būtu sagaidāms, ja Latvijas valsts izlemtu saglabāt visas SIA Lattelekom daļas (51 %), cerot gūt krietnus ieņēmumus no dividendēm. Viņš skaidroja, ka droši vien kādu laiciņu šādas cerības varētu attaisnoties, bet tālākā perspektīvā Lattelekom, darbojoties mazajā Latvijas tirgū, nesaņemot vajadzīgās investīcijas un aizvien sīvāk izjūtot konkurences spiedienu, diez vai varētu nodrošināt lielu uzņēmuma vērtību. Rezultātā izaugsmes potenciāls varētu kļūt aizvien mazāks, līdz ar to samazinātos arī dividendes. Tāpēc pirms jebkāda lēmuma pieņemšanas vajadzētu vēlreiz izsvērt, kāds variants izdevīgāks biznesam, kāds - klientiem, un vai tiešām nav iespējams rast visiem pieņemamu loģisku kompromisu bez politiskas mērces.

 

Tehnoloģiju un pakalpojumu konverģence 

Neiedziļinoties referātos un diskusijās par tirgus regulēšanu, jo šīs tēmas pietiekami plaši aplūkotas katrā SP numurā, pievērsīšos citai aktuālai nozares tēmai - konverģencei, kura forumā guva samērā plašu rezonansi.

Lai gan daļa nozares ekspertu konverģenci jau sāk uzskatīt par kārtējo modes vārdiņu, bez tās tomēr neiztikt. Konverģence ir tā, kas pakalpojumu paketes padara efektīvākas un lētākas, tātad arī pievilcīgākas klientiem. Nākotnē patiešām efektīvi varēs strādāt tie uzņēmumi un operatori, kuri spēs piedāvāt pēc iespējas daudzveidīgākus pakalpojumus no viena kabeļa - balss, datu, interneta, TV u. c. Tie, kuri to nevarēs, cīnīsies par šādu iespēju. Kas nespēs izcīnīt - apvienosies, pievienosies spēcīgākajiem vai saglabās neatkarību, bet nīkuļos. Ar šauru uzņēmumu specializāciju varbūt būs iespējams tikai veģetēt, nevis attīstīties. Izdzīvos ne vien spēcīgākie, bet arī tie, kuriem būs visgudrākā stratēģija. Protams, forumā šādas domas tik tieši un kategoriski netika izteiktas, bet zemtekstos un kuluāru sarunās saklausīt varēja.

Jā, konverģence patiesi ir tehnoloģiju un pakalpojumu loģiskās attīstības nākotne. Bet kāpēc īsti tā ir tik pievilcīga? Nākamās paaudzes tīklos saplūdīs fiksētā un mobilā, bezvadu un platjoslas, balss, interneta un televīzijas pakalpojumi. Visur, kur vien iespējams, tiks izmantoti visdažādākie risinājumi.

Bet kāds no tā visa labums klientiem? Piemēram, ko viņiem varētu dot fiksēto un mobilo tīklu (FM) saplūšana? Klientiem tas nozīmēs mobilā tālruņa ērtības un lētākus tarifus, kā arī labāku balss pakalpojumu kvalitāti telpās, apvienotos (fiksētos-mobilos) norēķinus. Savukārt operatoru ieguvums šai gadījumā būs ieņēmumu lejupslīdes apturēšana no fiksētā tīkla pakalpojumiem un efektīvāka mobilā tīkla infrastruktūras un resursu izmantošana. Perspektīvā parādīsies vēl pilnvērtīgāki fiksētie/mobilie tālruņi un pakalpojums voice-over-WiFi, bet jau tagad notiek bezvadu un platjoslas tehnoloģiju saplūšana. Un visbeidzot - ja viena operatora rokās ir visdažādākie pakalpojumi, tad arī katram klientam, kurš to vēlas, iespējams pašūt individuālo pakalpojumu mētelīti, kas der tieši viņam, turklāt iekļaujot korporatīvo klientu pakalpojumu paketē arī kādu bezmaksas pakalpojumu, piemēram, vietējās sarunas. Protams, īstās konverģences priekšrocības varēsim izjust tikai tad, kad spriedīsim par tām ne tikai teorētiski, bet izbaudīsim ikdienā.

 

CDMA bums

Foruma uzmanības centrā bija ne vien TeliaSonera, Lattelekom, LMT un Tele2 nākotnes stratēģija, bet arī šogad Latvijā tik lielu jezgu sacēlusī un pēkšņu popularitāti iemantojusī CDMA mobilā tehnoloģija, kā arī pirmais operators, kuram pērnruden izsniegta licence modernu mobilo pakalpojumu sniegšanai 450 MHz frekvenču diapazonā - Triatel. Kā zināms, tas ir tas pats frekvenču diapazons, kurā reiz arī Latvijā darbojās analogais mobilais tīkls NMT-450, bet tagad šo atbrīvoto nišu ieņem CDMA tehnoloģija, kurai ir gandrīz tādas pašas iespējas kā UMTS, tāpēc tās abas tiek uzskatītas par 3G tīklu tehnoloģisko bāzi.

CDMA tehnoloģiju jau plaši izmanto vai testē daudzās valstīs, to skaitā Ķīnā, Krievijā, Čehijā, Gruzijā, Baltkrievijā, Rumānijā un citur. 2004. gada martā CDMA pasaules abonentu skaits pārsniedza 202 miljonus. Deviņi vadošie CDMA operatori ir Verizon Wireless jeb tā paša Vodafone Amerikas uzņēmums (38 milj. abonentu), China Unicom (24 milj.), Sprint PCS (19 milj.), SK Telecom (19 milj.), KDDI (17 milj.), Vivo (15 milj.), KTF (12 milj.), ALLTEL (7 milj.).

CDMA tehnoloģijas priekšrocības no patērētāju viedokļa: laba balss kvalitāte, liela ātruma datu pārraide (līdz 2 Mbit/s, bet vidēji - 600 kbit/s, ja tīkls ir noslogots), elastīgi norēķinu modeļi par datu pārraidi u. c. Priekšrocības no operatoru viedokļa - zemākas tīkla izmaksas, plašāks lietojuma spektrs utt. Tomēr svarīgi iegaumēt, ka šīs tehnoloģijas priekšrocības varēs baudīt tikai tie klienti, kuri iegādāsies īpaši šādiem pakalpojumiem paredzētus tālruņa aparātus un citas galiekārtas.

Rezumējot Baltijas jūras komunikāciju forumā dzirdēto, to skaitā arī vairākas šeit neminētas tēmas, varējām kārtējo reizi pārliecināties, ka dažos nozares tirgus segmentos notiek dinamiskas pārmaiņas (mobilie pakalpojumi, fiksētie platjoslas pakalpojumi, visdažādākie IP risinājumi, kabeļtelevīzija, digitālā televīzija u. c.), turpretī citos iestājies miera periods jeb pārdomu laiks - kuru attīstības ceļu izvēlēties.

Gunta KĻAVIŅA