Internets ielaužas ārsta un pacienta attiecībās

 

Vēl nesen internets ar medicīnu vairāk saistījās kā lielisks instruments informācijas un jaunāko atklājumu apmaiņai starp visas pasaules mediķiem tīri zinātniskiem mērķiem. Taču mūsdienās tas daudz plašāk kalpo par informācijas avotu pacientiem.

 

Acīmredzot jau pagājis laikmets, kad sasirdzis cilvēks pacietīgi sēdēja mājās un gaidīja, kamēr ieradīsies ārsts, kurš pateiks, kas pacientam kaiš un ko darīt tālāk. Šobrīd cilvēki ir daudz aktīvāki un bieži dodas pie ārstiem, jau bruņojušies ar prāvu savāktās informācijas kravu. Datamonitor pētījuma rezultāti liecina, ka vidēji 32 procenti eiropiešu un 53 procenti amerikāņu internetā meklē veselības aizsardzības informāciju.

Mediķi šādu tendenci vērtē ļoti atšķirīgi. Daļa regulāri sūdzas par pacientiem, kas internetā samācās visādas muļķības un, bakstot ar pirkstu izdrukās, cenšas iestāstīt labi izglītotajam un pieredzējušajam mediķim, ka viņš savā jomā neko nesaprot. Citi stāsta par cilvēkiem, kuri paļāvušies tikai uz internetā iegūto informāciju un ārstējušies paši, kamēr veselības problēmas noveduši līdz tādai stadijai, kad pie ārsta jau jādodas ar ielaistām kaitēm. Šie cilvēki nepietiekamu zināšanu dēļ internetā atrasto medicīnisko informāciju nav izpratuši un ārstējušies pavisam neatbilstoši.

Taču citi ārsti priecājas, ka pacienti aizvien biežāk pie viņiem ierodas, jau sagatavojušies nopietnai sarunai, un viņiem vairs nav jāstāsta elementāras lietas. Viņi uzsver, ka daudzos gadījumos pacients ar smagām veselības problēmām internetā ir sastapis citus ar līdzīgām diagnozēm un sevi psiholoģiski nomierinājis, redzot, ka citi veiksmīgi cīnās par izveseļošanos un nezaudē dzīvesprieku.

Kopumā dažādie interneta izmantošanas vērtējumi noved pie viena secinājuma – internetā pieejamie veselības aizsardzības resursi ir ļoti noderīgi, kamēr vien pacients tos izmanto, vienlaikus respektējot profesionāla mediķa viedokli par atrasto informāciju.

 

Pacientu pašiniciatīva

- Vairums iegūst informāciju portālos. Viņi tikai ievada slimību simptomus un saņem informāciju, - skaidro Datamonitor pētījuma autors Deivids Deons. Viņš uzsver, ka internetā cilvēki ne tikai atrod izskaidrojumu veselības problēmām – internets būtībā pašos pamatos maina pacienta un ārsta attiecības.

- Agrāk informācijas apjoms, kas pieejams ārstam un pacientam, bija ļoti nelīdzvērtīgs. Tomēr interneta laikmetā pacientam ir iespēja piekļūt šai informācijai. Tas viņu padara spējīgāku darboties un parūpēties par savas veselības aizsardzību, - intervijā aģentūrai Reuters sacīja Deons.

It īpaši tas attiecas uz cilvēkiem, kas paraduši vērsties pie ārsta tikai galējas nepieciešamības gadījumā. Pateicoties internetam, viņi ir kļuvuši ievērojami aktīvāki veselības aprūpē, jo spēj iegūt informāciju, arī izvairoties no tik netīkamā ārsta apmeklējuma.

 

Informēts pacients

- Sarunāties ar informētu cilvēku ir daudz vieglāk. Šāda saruna notiek pavisam citā līmenī, - norāda Birmingemas universitātes vēža izpētes speciālists Niks Džeimss, kurš Lielbritānijā izveidojis interneta lapu ar padomiem vēža slimniekiem.

Viņš apgalvo, ka apmēram desmit procenti, pārsvarā vecāka gadagājuma, vēža slimnieku internetā meklē informāciju, bet vēl 45 procentu pacientu vietā to izdara kāds radinieks vai draugs. Daudz aktīvāk informāciju internetā meklē jaunāka gadagājuma pacienti.

Džeimsa secinājumi ir īpaši interesanti, jo viņš tos izdara, vērojot savas interneta lapas lietotāju uzvedību. Pirms astoņiem gadiem dibinātās lapas www.cancerhelp.org.uk popularitāte pastāvīgi pieaug. 2002. gada oktobrī lapā tika reģistrēti 700 000 klikšķu mēnesī, bet pagājušā gada vasarā jau bija sasniegti 7,8 miljoni klikšķu. Katru mēnesi tiek lejupielādēts vairāk nekā pusmiljons lapu, raksta Reuters.

Par Džeimsa lapas kvalitāti liecina tas, ka vairāk nekā trešdaļa tās lietotāju ir amerikāņi, kaut gan ASV ir ļoti daudz veselības aizsardzības un vēža ārstniecības interneta servisu. Džeimss uzskata, ka labās lapas no viduvējām iespējams atšķirt, ņemot vērā parastus kritērijus: precizitāti, uzticamību, saprotamību un lasāmību. Labai lapai ir jābūt viegli pārskatāmai, dodot iespēju pacientiem ātri atrast viņus interesējošos materiālus un ignorēt pārējos.

- Vērojot, kādu informāciju pacienti atnes uz klīniku, esmu secinājis, ka tā pārsvarā ir piemērota, - saka Džeimss. - Domāju, ka cilvēki, kas lieto internetu, ir pietiekami spējīgi paši šķirot informāciju, lai saprastu, kas ir noderīgs un kas ne.

 

Internets glābj dzīvību

Bijusī krūts vēža slimniece Alva Radkina ir pārliecināta, ka internets ir izglābis gan viņas krūti, gan dzīvību, vēsta BBC. Pirms četriem gadiem viņas kreisajā krūtī tika identificēts liels audzējs un ārsti ieteica krūts amputāciju. Bijusī juriste tomēr nolēma atturēties no sasteigta lēmuma pieņemšanas un atlikt operāciju, kamēr būs nonākusi pie secinājuma, ka tā ir neizbēgama.

Radkina ķērās pie interneta resursu apzināšanas un secināja, ka viņas gadījumā pozitīvus rezultātus var dot ķīmijterapija, kā arī linsēklu eļļas lietošana. Pacientei izdevās pārliecināt arī Northemptonas slimnīcas ārstus, lai gan tolaik ķīmijterapija pirms ķirurģiskas iejaukšanās nebūt nebija normāla prakse. Pēc vairākiem ķīmijterapijas cikliem Radkina uzzināja, ka audzējs ir pilnībā iznīcināts. Pacientes krūts audu un limfu mezglu pārbaudes apliecināja, ka vieta, kur agrāk atradās četrus centimetrus platais audzējs, ir pilnīgi tīra.

Radkina secina, ka ārstu sākotnēji piedāvātie ārstniecības kursi bija teorētiski pamatoti, tomēr viņas gadījumā nebija vajadzīgi un acīmredzot nedotu nekādu rezultātu. - Mani interneta pētījumi palīdzēja izglābt manu dzīvību, - viņa uzsver.

 

Alternatīva ārstam?

Diemžēl netrūkst gadījumu, kad cilvēks interneta piedāvātās iespējas sāk uzskatīt par alternatīvu ārstam un nolemj par savu veselību parūpēties pats, paļaujoties tikai uz internetā atrodamajiem padomiem. Sekas šādam lēmuma var būt visai bēdīgas.

BBC raksta, ka Londonas universitātes koledžas pētījuma rezultāti apliecina - paļaušanās tikai uz internetā atrodamo informāciju bieži ir ļoti bīstama un daudzi pacienti šobrīd justos labāk, ja būtu klausījuši ārsta padomiem.

Koledžas pētījumā apstiprinājies, ka interaktīvās datorprogrammas uzlabo pacientu zināšanas par medicīnu, tomēr izgaismojies arī fakts, ka šī informētība negarantē efektīvāku ārstēšanos – pat pretēji, cilvēki bieži vien savu veselību tikai pasliktina. Koledžas speciālisti izanalizēja 28 pētījumu rezultātus par vairāk nekā 4000, pārsvarā astmas un diabēta, slimnieku. Pētniece Elizabete Mareja uzskata, ka viens no šāda paradoksa iemesliem varētu būt milzīgais pieejamās informācijas apjoms, kas iedveš nepamatotu drošības izjūtu. Tādējādi samazinās viņu vēlme rūpēties par veselību. Pat vēl vairāk – pacienti tik ļoti uzticas šai informācijai, ka sāk ārstēties pēc sava prāta, nonākot pat pretrunā ar ārsta ieteikumiem.

Piemēram, diabēta slimnieks, kuram ārsts iesaka samazināt cukura līmeni asinīs, balstoties uz savu internetā atrastās informācijas interpretāciju, var nolemt, ka īstermiņa kompromiss, neievērojot ārsta norādījumu, ir ilgtermiņa riska vērts. - Mēs konstatējām, ka tiem, kas izmanto interneta informāciju, ir vairāk cukura asinīs nekā tiem, kas neizmanto, - atzīst Mareja.

Pētījuma autori uzsver, ka interaktīvo programmu pozitīvie un negatīvie aspekti ir rūpīgi jāanalizē. Tās kalpo ne tikai informācijas ieguvei, bet arī dod iespēju saņemt padomus un apspriest veselības problēmas ar citiem slimniekiem. Mediķi brīdina pacientus, ka čata lapās sastaptie draugi bieži vien pacientu ietekmē pavisam nepareizi.

Eksperti nav pārliecināti, ka informētībai kā tādai noteikti ir pozitīva nozīme. Ja jau informētība tiek pasniegta kā viens no svarīgākajiem veselīga dzīvesveida veicinātājiem, tad smēķētāju skaitam būtu jābūt ievērojami mazākam...

Arī priekšstats, ka labi informēti pacienti panāks ievērojami mazāku veselības aizsardzības iestāžu noslodzi, nav īsti apstiprinājies, turklāt, pieprasot specifisku un bieži vien dārgāku ārstniecību, viņi šo noslodzi pat palielina.

 

Iedomāta informētība

Diemžēl cilvēks bieži aktīvāk izmanto interneta resursus, ja nav saņēmis, viņaprāt, pienācīgu ārsta palīdzību, nav apmierināts ar ārsta ieteikumiem vai pārliecināts par noteikto diagnozi. Šādi bieži rīkojas arī pacienti, kuriem mediķi nemaz nespēj skaidri noteikt diagnozi, sūtot no vienas pārbaudes uz citu, tā arī nespējot izstrādāt skaidru ārstēšanas programmu.

Vīlies mediķos, pacients nolemj rūpēties par sevi pats, rokas milzīgajā interneta informācijas jūrā, salīdzinot savas slimības simptomus ar zinātniskos materiālos minētajiem vai citu pacientu aprakstītajiem. Agri vai vēlu šis cilvēks nonāk līdz forumiem, kuros ārstēšanās metodes un panākumus apspriež cilvēki, kas slimo ar vienu slimību.

Šos forumus mediķi pārsvarā vērtē pozitīvi, jo slimības nomocītais cilvēks tajos atrod līdzīgu veselības problēmu nomāktos un saprot, ka nav vienīgais pasaulē, kam ārsts nespēj palīdzēt, izrakstot kādu tabletīti vai nosūtot uz procedūriņu. Apspriežoties ar citiem, kuri nav zaudējuši dzīvesprieku un cīnās ar savām slimībām, viņš nomierinās psiholoģiski un, ieklausoties citu padomos, spēj vieglāk sadzīvot ar savām veselības problēmām un tās mīkstināt vai pat neitralizēt.

Diemžēl forumiem ir arī daudz negatīvu īpašību. Par vienu no bīstamākajām tiek uzskatīts pacienta mēģinājums pārāk iekļauties kādā no šīm pacientu grupām, savus simptomus pielīdzinot citu cilvēku aprakstītajiem, lai gan pašam nemaz nav noteikta atbilstošā diagnoze. Ja slimnieks patiešām notic, ka viņam beidzot ir izdevies identificēt problēmas, un sāk ārstēties atbilstoši šādos forumos ieteiktajam, sekas var būt ļoti bēdīgas.

 

Digitālā plaisa

Pastāv uzskats, ka veselības aizsardzībā īpaši uzskatāmi izpaužas pēdējā desmitgadē radušās bažas par plaisu starp interneta lietotājiem un tā saucamajiem interneta analfabētiem, kā arī viedoklis, ka interneta lietošanas ziņā pamazām aizvien vairāk noslāņojas turīgie un nabadzīgākie sabiedrības locekļi. Jorkas universitātes pētījuma autori šos stereotirpus apšauba, jo pētījuma gaitā atklājies, ka daudzas nabadzīgas ģimenes īpaši aktīvi izmanto internetu veselības aprūpei, kamēr bagātākās ģimenes lieto maz vai vispār ignorē interneta piedāvātās iespējas, raksta BBC.

- Nav pārsteigums, ka internetu vairāk lieto bagātākās ģimenes. Tomēr būtu kļūdaini pieņemt, ka šī digitālā nevienlīdzība tieši atspoguļojas citās sociālo priekšrocību vai atpalicības formās, - uzskata universitātes pētniece Sāra Netltone.

 

Respekts pret ārstu

Jorkas universitātes pētījuma autori secinājuši, ka ģimenes ārstiem nebūtu pārāk jāuztraucas par to, ka viņu pacienti pastiprināti meklē informāciju internetā. Pētījuma gaitā tika aptaujāti vecāki 358 ģimenēs, kurās ir viens vai vairāki bērni ar hroniskām slimībām. Respondenti uzsvēra, ka uzskata internetu par vērtīgu papildu informācijas ieguves avotu, nemazinot uzticību profesionāļiem. Internetā iegūtā informācija ļoti reti esot novedusi pie bērnu ārstniecības kursu izmaiņām.

- Pacienti internetu pievieno citiem informācijas avotiem – ģimenei, draugiem, grāmatām, žurnāliem un citiem medijiem, - saka Netltone. - Mūsu secinājumi arī liecina par to, ka cilvēki saprātīgi uztver atrasto informāciju, tāpēc nemaz nav nepieciešama īpaša novērtējuma sistēma interneta lapām, lai garantētu to informācijas kvalitāti. Mēs arī konstatējām, ka cilvēki augstāk novērtē profesionāļu ieteiktās interneta lapas.

Pētījuma autori secina, ka vecāki piesardzīgi vērtē internetā atrasto informāciju un ir pārliecināti, ka spētu paši atšķirt vērtīgu informāciju no blēņām.

- Ārstiem nav jābaidās no pacientiem, kas ierodas ar izdrukām no interneta. Kamēr vien viņi respektē mūsu viedokli par šo informāciju, tā ir tikai noderīga, - uzsvēris Britu Medicīnas asociācijas un Karaliskās terapeitu koledžas komitejas priekšsēdētājs Pols Kandijs.

Guntars GRĪNUMS, LETA, speciāli SP