No Eiropas uzņēmumu reģistram līdz domu plūsmai

 

Vairums Latvijas sabiedrības pazīst SIA Lursoft kā LR Uzņēmumu reģistra datu bāzes programmatūras izstrādātāju un uzturētāju. Ne jau velti šis akronīms (LUR) ietverts uzņēmuma nosaukumā. Protams, šī pieredze un uzticama partnera tēls uzņēmumam lieti noder. Tomēr jau vairākus gadus šis ir tikai viens no Lursoft darbības virzieniem. SIA Lursoft, kā tas pieklājas mūsdienīgam un veiksmīgam uzņēmumam, nesnauž uz agrāko panākumu lauriem, bet gādā jaunus. Bet lai labāk liecina darbi. Par tiem SP stāsta SIA Lursoft direktors Ainārs BRŪVELIS.  

 

- Kā jūs varētu definēt Lursoft pašreizējo darbību? Varbūt - plaša profila datu bāzu veidotājs?

- Definēt un iespiest rāmjos tiešām pagrūti. Vispirms esam plaša profila sistēmu izstrādātāji un integratori. Lursoft ir vieta, kur visas sistēmas ir kopā - gan internetā, gan mobilajā tālrunī. Mūsu darba lietderību raksturo šobrīd reģistrētie Lursoft datu bāzu lietotāji - 88 000 fizisko personu (gan maksas, gan bezmaksas pakalpojumiem).

- Lursoft allaž gājis līdzi laikam un nereti pat solīti tam pa priekšu, piedāvājot Latvijā arī tādus pakalpojumus, kurus citi neriskē sniegt vai uzskata par pārāk sarežģītiem. To varētu attiecināt, piemēram, uz daudzo LR reģistru datu bāzēm, kuras pieejamas dažādos Lursoft nodrošinātos interneta resursos. Milzīga vērtība ir ne vien datu kopums, bet arī to precizitāte.

- Informācija šajās Lursoft datu bāzēs mats matā sakrīt ar valsts reģistriem, jo piedāvājam ziņas no valsts iestādēm reālā laikā, nevis otrreiz uzsildītu zupu. Tas nozīmē, ka, piemēram, izziņa no Uzņēmumu reģistra vienmēr atbildīs reālā laika režīmā papildinātas sistēmas spoguļattēlam. (Atver UR, rāda. - G.K.) Te redzams, ka pirms 7 minūtēm šis individuālais uzņēmums pārreģistrējies par individuālo komersantu. Nodrošinām klientiem iespēju iepazīties ar visprecīzākajām ziņām no oficiālām iestādēm. Ja kāds, piemēram, pērk individuālo uzņēmumu vai tā kapitāldaļas, viņam nav jātērē vairākas dienas, lai saņemtu izziņu, ejot uz Uzņēmumu reģistru. Tikmēr potenciālais pirkums jau var būt ieķīlāts vai bankrotējis. Mēs nodrošinām informāciju reāla laika režīmā, kas ļauj klientiem būt pārliecinātiem par savu izvēli. Tieši tas pats attiecas uz visu pārējo reģistru datiem gan internetā, gan WAP versijā.

- Interneta resursos atrodamo datu pārcelšana mobilajā vidē (WAP versijā) ir viens no apjomīgākajiem Lursoft pēdējo mēnešu darbiem. Lursoft ir viens no ļoti nedaudzajiem Latvijas uzņēmumiem, kas piedāvā tik daudzpusīgu biznesa informāciju mobilajā tālrunī.

- Lursoft mobilos lietišķās informācijas pakalpojumus jau kopš 1998. gada piedāvājām īsziņu veidā. Šogad visi mūsu resursi pārvērsti WAP - mobilā interneta formātā. Iemesls pavisam vienkāršs - mobilā tīkla abonentu Latvijā šobrīd ir krietni vairāk (aptuveni miljons) nekā reālo interneta lietotāju (ne vairāk kā 200 000; dažos avotos minētie 600 000 ir krietni pārspīlēti). Turklāt arī Tele2 beidzot sācis piedāvāt WAP un GPRS pakalpojumus. Protams, mobilos lietotājus interesē ne tikai izklaide, bet arī ērti un ātri pieejama lietišķā informācija. Mūsu reģistru dati liecina, ka vidēji diennaktī Lursoft WAP meklētājos ir 34 000 pieprasījumu.

- Kādos gadījumos Lursoft piedāvātā mobilā informācija, jūsuprāt, ir visnoderīgākā?

- Mūsu mobilās ideoloģijas pamatā ir princips, ka ikvienam lietotājam jādod iespēja piekļūt viņu interesējošai informācijai - gan valsts reģistriem, gan arī publiskiem laikrakstu datiem. Lursoft šobrīd WAP versijā piedāvā ne tikai Uzņēmumu reģistra, bet arī Zemesgrāmatas datu bāzi. WAP ļoti noder, piemēram, māklerim, arī nekustamā īpašuma pircējam. Atrodoties pie pārdodamā zemes gabala, mobilajā tālrunī var ātri pārliecināties, vai konkrētais zemes gabals nav ieķīlāts. Tur var saņemt precīzu un pašu svaigāko informāciju, kas reģistrā parādījusies tikai pirms pāris minūtēm. Tas ir svarīgi, jo informācija mainās dinamiski. Citādi var sanākt tā, ka, piemēram, pircējs pirms nedēļas ir pārbaudījis visus datus Zemesgrāmatā, sāk kārtot dokumentus un secina, ka pa šo nedēļu pārdevēja firmai uzlikti trīs aresti, tā bankrotējusi u. tml. Šis pakalpojums dod iespēju saņemt informāciju jau pāris minūtes pēc tās parādīšanās attiecīgajā reģistrā.

- Bruņojies ar mobilo tālruni un WAP, arī ikviens automašīnas pircējs noteikti var justies daudz drošāk, ka neiesmērēs aizdomīgu mantu.

- Jā, tādos gadījumos ļoti ieteicams izmantot informāciju CSDD reģistrā. Tādējādi ir iespēja pārbaudīt mašīnas vecumu, nobrauktos kilometrus, tehnisko stāvokli, īpašnieku skaitu, vai nav administratīvie sodi (šādu mašīnu nevar pirkt, to nepārrakstīs citam īpašniekam). Vēl - traktortehnikas reģistrs, ganāmpulku reģistrs. To vajadzētu popularizēt arī Zemkopības ministrijai, jo Eiropā lauksaimniekiem ir ļoti striktas prasības, bet ne katrs zemnieks pirks datoru un internetu, lai varētu aplūkot ganāmpulku reģistru. Turpretī mobilajā tālrunī - cita lieta!

- Šķiet, arī Lursoft sadarbības partneru - Latvijas laikrakstu - publikācijas pārceļojušas no interneta mobilajā tālrunī.

- Lursoft jau desmit gadu sadarbojas ar laikrakstu izdevējiem, mūsu datu bāzē ir vairāk nekā 2,2 miljoni pilnteksta publikāciju, un šī ir viena no lielākajām elektroniskajām bibliotēkām Baltijā. Katru dienu publicējam vairāk nekā 4 000 jaunu ziņu vai rakstu. Šobrīd sadarbojamies ar 32 laikrakstiem, to skaitā ar Dienu, Neatkarīgo, Latvijas Avīzi u. c. Diennaktī vidēji 26 000 Lursoft reģistrēto lietotāju lasa šo laikrakstu informāciju mobilajā tālrunī.

Starp citu, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā ir analītiskā nodaļa, kur informāciju apstrādā 12 cilvēki, bet visā LNB pavisam ir tikai aptuveni 800 000 elektronisko publikāciju anotāciju.

- Vai tas tiešām nozīmē, ka uzkrājat arhīvā visas publikācijas, arī tās, kas radušās pirms desmit gadiem?

- Mēs neko nedzēšam laukā. Vienu brīdi tā ir vēsture, kāda persona pazūd no lielās skatuves, bet nāk kāds notikums (vēlēšanas), kur tā atkal parādās. Tad ļoti noder iepriekšējās publikācijas, var paskatīties, ko šī persona teikusi vai darījusi pirms 10 gadiem.

- Dažiem laikrakstiem Lursoft bibliotēkā ir brīva piekļuve, bet citi prasa lietotāja autorizāciju un arī attiecīgu samaksu. Kāpēc tā?

- Lursoft ir līgumattiecības ar katru izdevēju, bet visa pamatā ir autortiesības. Ir daudzi portāli un pat ziņu aģentūras, kuras pārpublicē pilnu publikācijas saturu, aizmirstot, ka autors viņiem nav devis šādas tiesības. Lursoft bibliotēkā iekasētās maksas lielākā daļa nonāk pie izdevēja, lai tas varētu samaksāt autoriem. Mēs jau 1994. gadā iedibinājām mehānismu, kurš pilnībā atbilst autortiesību likumam.

- Pats pievilcīgākais šajā bibliotēkā šķiet meklēšanas ātrums, ja vien izdodas uzķert īsto atslēgas vārdu.

- Tā kā meklēšanas efektivitātes dēļ tekstus publicējam bez attēliem, visas vajadzīgās publikācijas meklētājā var atrast dažu sekunžu laikā. Būtiskākais šā gada jaunums bibliotēkā ir meklēšana WAP vidē. Tā ir iespēja meklēt pēc jebkura konteksta elementa. Piemēram, pēc izdevuma, autora, raksta nosaukuma, kā arī pēc jebkura atslēgas vārda tekstā.

Interneta vidē laiks it kā pazūd: jaunie notikumi parādās sistēmā reālā laikā, bet tiem līdzās eksistē desmit vai vairāk gadu sena informācija. Tikpat ātri var sameklēt gan simtgadīgu, gan pašu svaigāko ziņu, gan - atšķirībā no grāmatas - lasīt tipogrāfijā neiespiestu informāciju. Gandrīz var piemērot bībelisko teicienu par laika beigām. Es šīs laika beigas tehnoloģiski saistu ar divām lietām - ar informācijas sistēmām (ja informāciju var atrast vienlīdz ātri neatkarīgi no tās vecuma, tad laika jēdziens sāk loģiski izzust) un ģenētiskajiem atklājumiem (genomu izpēti), kas ļauj secināt, ka novecošana kā process ir regulējams.

- Kā vēl var izmantot Lursoft laikrakstu bibliotēkas datu bāzi?

- Ar WAP mobilajām iespējām saistīti t. s. monitoringa jeb uzraudzības pakalpojumi, kuri kļūst aizvien populārāki. Tas nozīmē, ka lietotājs var noteikt, kāda informācija viņu regulāri interesē laikrakstos (piemēram, visas publikācijas, kurās minēta kāda ar IT&T nozari saistīta persona). Brīdī, kad Lursoft bibliotēkā parādās jauni teksti, tie tiek salīdzināti ar vajadzīgo parametru un, ja tas atbilst, lietotājs saņem īsu bezmaksas ziņu ar publikācijas norādi. Preses sekretāram vairs nav jāmeklē raksti par savu uzņēmumu, bet tikai jādod komanda tos meklēt visos 32 laikrakstos. Ar mobilā tālruņa un WAP palīdzību var izlasīt pilnu publikāciju. Šis uzraudzības pakalpojums pieejams bez maksas. Internetā tas darbojas jau vairāk nekā sešus gadus, bet WAP versijā - kopš vasaras.

Līdzīgi var meklēt arī datus par kāda potenciālā sadarbības partnera vai konkurenta uzņēmumu, ievadot meklētājā tā reģistrācijas numuru: ja Latvijas Vēstnesī parādās publikācija par maksātnespēju, pārreģistrāciju u. tml., klientam atsūta ziņu.

- Lursoft mājaslapā atrodami vēl daži interesanti jaunumi, kas varētu būt visai noderīgi ne vien pašu mājās, bet arī citās Eiropas valstīs.

- Šobrīd esam pabeiguši divus Eiropas projektus. Viens ir Eiropas biznesa reģistrs - tā ir informācija par 14 Eiropas valstu reģistrētajiem uzņēmumiem, to amatpersonām, gada pārskatiem. Otrs - 22 Eiropas valstu PVN maksātāju pārbaudītājs. Tas sniedz informāciju par to, vai konkrētais preču piegādātājs, ja tas reģistrēts kādā ES valstī, ir vai nav legāls PVN maksātājs.

Šis pakalpojums ir ļoti piemērots mobilajam tālrunim, jo šajā gadījumā nevajag plašu informāciju, bet tikai apstiprinājumu - der vai neder. Lietotājs izvēlas valsti, ievada šī uzņēmuma PVN numuru un saņem atbildi: - valid vai invalid. Dažām valstīm pieejama arī papildinformācija. Piemēram, Latvijā VID nodokļu maksātāju bāzi saņem no Lursoft, tāpēc papildus piedāvājam arī juridisko adresi un citus datus, lai lietotājs varētu pārliecināties, ka attiecīgais reģistrācijas numurs atbilst īstajai firmai.

Tas, ka Latvijā tik daudz izmanto WAP lietišķo informāciju, starp citu, bija pārsteigums nesen Parīzē notikušā Eiropas biznesa reģistra un Eiropas komercreģistra foruma dalībniekiem, jo viņi paši mobilos telefonus vairāk izmanto kā spēļu mantiņas - ielādē melodiju vai apskatās vilcienu sarakstu.

- Dziļāk izpētot Lursoft veidoto datu bāzi interneta meklētājam siets.lv, Tīmeklis parādās gluži citā gaismā, - it kā no virtuves puses.

- Zinātnieki diskutē par to, kas ir internets - infrastruktūra vai saturs. Tas, ko mēs rādām sietā, ir interneta uzbūve nevis no infrastruktūras, bet no loģistikas viedokļa. Piedāvājam bezmaksas pakalpojumu, kas ļauj lietotājiem analizēt savus interneta resursus. Ieejam siets.lv, dodam komandu meklēt internetā un meklēt grafu. Grafs ir saišu attēlotājs starp objektiem, kur objekti šajā gadījumā ir loģiski definēts url - www vietne un saite, kura vienā mājaslapā norāda uz kādu citu lapu. Tas tiek attēlots vizualizēti grafiskā veidā - vairākos līmeņos.

Varam arī jebkurā brīdī pārbaudīt, vai šo pakalpojumu kāds lieto. Redzat, šogad tas pavisam lietots 12 000 reižu no aptuveni 3000 IP adresēm. Tātad tas nav nepazīstams, bet nav arī ļoti populārs pakalpojums. Turpretī Lursoft meklēšanas funkciju izmantojuši 175 000 lietotāju - pavisam 8 miljonus reižu. Protams, tie  nav miljoni lapu dienā, kā dažs apgalvo, tomēr daudzi tūkstoši gan.

- Sieta meklēšanas programmā un arī citos risinājumos jūs izmantojat Linux iespējas.

- Lursoft sevi ir definējis par platformneatkarīgu uzņēmumu. Tas nozīmē, ka mēģinām radīt produktus jebkurai platformai, raugoties, kas katrā gadījumā izdevīgāk. Lai realizētu pieslēgumu iedzīvotāju reģistram, CSDD vai Zemesgrāmatai, gluži loģiski ir izmantot tām īpaši radīto Oracle datu bāzu vadības sistēmu. Citviet plaši izmantojam Microsoft operētājsistēmas, jo Latvijā ir ļoti daudz izstrādņu, kurās tiek realizētas Microsoft SQL datu bāzu vadības sistēmas. Strādājot ar milzīgu informācijas apjomu, kas nāk no dažādiem resursiem, īpaši tādos lielos projektos kā Eiropas biznesa reģistrs (starp 14 valstu uzņēmumu reģistriem ir arī tādi, kas dibināti krietni pirms datorēras sākuma - 19. gs.), esam sapratuši, ka bezjēdzīgi ir runāt par to, kas ir labākais - /Linux, Microsoft/ vai /Oracle, Foxpro, Sybase/. Vienkārši jāmeklē ceļš, kā pēc iespējas efektīvāk apmainīties ar informāciju. 

Sieta bāze ir Linux, jo tas tobrīd bija tirgū pieejams bez maksas. Piemēram, ja kaut ko meklē no Apollo lapas, šis saturs nāk no sieta - caur Apollo. Tas pats notiek arī Latvijas bankas mājaslapā. Esam radījuši jaunu ārpakalpojumu veidu - meklēšanas funkcijas nodrošināšana daudzmiljonu dokumentu datubāzē. Tā kā izmantojam Linux, tad, pārdodot šo pakalpojumu ārējiem klientiem, mums nav komplektā jāpārdod arī visas tās licences, kas parasti vajadzīgas citām platformām. Turklāt arī visi šajā vidē radītie produkti, to skaitā siets, apmainās ar visām citām platformām XML pieprasījuma veidā, kurš arī ir platformneatkarīgs. Pateicoties šai pieejai, resursu  Zemesgrāmata var pārcelt WAP vidē dažu dienu laikā. Ar platformneatkarīgu risinājumu  tas ir ļoti vienkārši un ātri.

- Jums noteikti ir vēl kas intriģējošs azotē.

- Ja vēlaties - lūdzu! Esam izstrādājuši sistēmu, kas reģistrē visas Latvijas interneta lietotāju domu plūsmu. Siets.lv meklētājā ir sadaļa ko meklē citi. Redzat, mūsu sarunas pēdējās 30 sekundēs lietotāji sietā ir meklējuši dainas, kurās ir vārds laime, laikrakstos meklēta dzeja un proza, pedagoģijas pētījumi, aerobika, Vācijas karte, Čaks, Aspazija, Versaļas miera līgums. Tas tāpēc, ka siets kļuvis visai populārs resurss dažādos radiokonkursos, jo atbildi var sameklēt dažu sekunžu tūkstošdaļu laikā. Mūsu meklētājus diezgan daudz izmanto arī ārvalstnieki. Piemēram, šodien 16 procenti pieprasījumu nāk angļu valodā. Interneta lapu veidotāji daudz izmanto šo resursu, lai ieliktu mājaslapas tekstos vārdus, kas ir statistiski visbiežāk meklētie.

- Kāpēc?

- Tāpēc, ka viņi zina, ka šādā gadījumā caur meklētājiem daudz biežāk atradīs viņu veidotās lapas. Savukārt reklāmu aģentūras visvairāk izmanto vārdus, kas ir vislabāk atpazīstami. Šīs domu plūsmas liecina, ko cilvēki īstenībā domā, jo tad, kad uzdodam cilvēkam jautājumu, viņš saspringst un parasti atbild samāksloti. Ar datoru viņš sarunājas intuitīvi, tā ir automātiska reakcija atbildēt uz šo kairinājumu tieši to, ko grib teikt. Piemēram, vismeklētākie vārdi 2003. gadā bija sekss, mp3, spēles, darbs, e-kartiņas, vakances utt. Tas viss un daudz kas cits nodarbina interneta lietotāju prātus arī šogad. Der padomāt par to, pirms ķeramies pie jauna interneta satura projekta.

 

Gunta KĻAVIŅA