Eiropas akadēmiskais tīkls attīstās tālāk

 

Eiropas Savienība dara visu iespējamo, lai nodrošinātu tās dalībvalstu ekonomisko izaugsmi un pašai savienībai - pienācīgo vietu pasaules ekonomikā un politikā. To nav viegli panākt, tāpēc jāsāk ar pamatu būvēšanu. Eiropas Komisijai ir pilnīgi skaidrs, ka Eiropas valstu uzplaukuma pamatā var būt tikai zinātnes attīstība un tās sasniegumu pilnvērtīga izmantošana. Viena no zinātnes attīstību nodrošinošām sastāvdaļām ir zinātniskā infrastruktūra.

 

Zinātniskās infrastruktūras attīstībai būtiska ir Eiropas akadēmiskā multigigabitu tīkla, pazīstama ar nosaukumu GEANT, tālākā attīstība. 2004. gada 2. septembrī Eiropas Komisijas komisārs uzņēmējdarbības un informācijas sabiedrības lietās Olli Rēns parakstīja līgumu par šī tīkla nākošo attīstības posmu – GEANT-2. No izpildītājiem līgumu jau bija parakstījuši 26 Eiropas valstu nacionālo akadēmisko tīklu vadītāji, to skaitā Latvijas Universitātes Matemātikas un Informātikas institūta direktora vietnieks akadēmiskā datortīkla LATNET vadītājs Dr. dat. J. Ķikuts. Eiropas Komisija turpmākos četros gados ir paredzējusi šī tīkla attīstībā ieguldīt 93 miljonus eiro, kas gan ir tikai puse no paredzētajiem izdevumiem. Pārējo ieguldīs dalībvalstis, protams, katra atbilstoši savām vajadzībām, datortīklu attīstības izpratnei un finansiālajām iespējām.

Projekta GEANT-2 pamatuzdevumi paliek tie paši – nodrošināt Eiropas zinātniekus un izglītības darbiniekus ar modernākajiem telekomunikāciju pakalpojumiem, kuru līmenis tālu pārsniedz komerciāli piedāvātos interneta pakalpojumus. Akadēmiskajam tīklam GEANT un citiem Eiropas akadēmiskajiem tīkliem ir aktīvi jānodarbojas ar jauno tehnisko risinājuma lietošanu un ieviešanu –nodrošinot ar pakalpojumiem zinātnes un izglītības darbiniekus, konsultējot un apmācot komerciālo interneta pakalpojumu sniedzējus.

Lai nodrošinātu šo uzdevumu izpildi, darbi norit vairākos pamatvirzienos. Pirmais no tiem ir nodrošināt gigabitu ātrumu maģistrālajās Eiropas līnijās. Pašlaik tajās ātrums jau ir vismaz 10 Gbs. Protams, katras valsts starptautiskā pieslēguma ātrums atbilst šīs tās reālajām iespējām. Piemēram, Latvijas GEANT pieslēgums ir 155 Mbs, kas ir maz salīdzinājumā ar citām valstīm (piemēram, Lietuvai ir 622 Mbs), bet krietni pārsniedz līdzšinējās zinātnes un izglītības organizāciju iespējas.

GEANT turpina izvērsties arī ārpus pašreizējām Eiropas Savienības robežām. Šim tīklam ir pieslēgtas ne tikai 26 GEANT līgumslēdzējas valstis, bet arī kaimiņvalstis, ieskaitot kandidātvalstis (Rumānija, Bulgārija, Horvātija, Turcija). GEANT turpinās strādāt, lai attīstītu tīkla globālā pieslēguma līnijas. Tiks nostiprināti speciālie pieslēgumi Ziemeļamerikas tīklam (pašlaik 12 Gbs), Japānai (pašlaik 2,5 Gbs), tiks turpināts darbs, lai izveidotu atsevišķus pieslēgumus Dienvidamerikas un Āzijas reģioniem. Jāuzsver, ka šiem kanāliem Eiropā ir izveidoti vairāki pieejas punkti, lai garantētu sakaru stabilitāti. Ļoti svarīgi ir nodrošināt GEANT tīkla garantētu darba stabilitāti. Bez tās nav iedomājama jaunu lietojumu ieviešana, piemēram, virtuālo privāto tīklu darbība to pētnieku vajadzībām, kuri strādā pie kopīga projekta.

Svarīgs GEANT lietojums būs nodrošināt zinātnieku iespējas veikt aprēķinus uz superdatoriem neatkarīgi no attāluma starp pētnieku un superdatoru (projekti DEISA, GRID), piemēram, pētījumos, ko veic Eiropas kosmiskā aģentūra. GEANT izmantošana būs svarīga arī lietojumos, kur vajadzīga liela daudzuma datu pārraide uz vienu vai vairākām vietām, kā tas notiek radioastronomiskajos (projekts JIVE) un citos pētījumos. Protams, arī citos zinātnes un izglītības projektos GEANT tīkla izmantošana būs būtiski svarīga.

GEANT turpinās ieviest interneta protokolu IPv6, kas nodrošinās vismodernākos interneta pakalpojumus mājās, birojos un pat automašīnās un, protams, būtiski uzlabos interneta pakalpojumus zinātnes un izglītības darbiniekiem, lai gan tam vajadzēs papildu izdevumus. Tiek strādāts mobilās piekļuves nodrošināšanai GEANT tīklam, lai jebkurš pētnieks varētu tam pievienoties neatkarīgi no savas atrašanās vietas.

Jānis ĶIKUTS

Bruno MARTUZĀNS