Telekomunikāciju pakalpojuma arhitektūra: IT un telekomunikāciju tīkla

konverģence

 

Pēdējos četros gados Konverģence ir bijusi mīļa tēma dažādu Telekomunikācijas industrijas forumu organizētājiem. Tā vien liekas, ka katrs mēģinājis šajā terminā ielikt ko savu: piemēram, iepakot savus pakalpojumus konverģences papīrītī vai pareklamēt savu tehnoloģisko platformu šādā griezumā. Visbiežāk gan Latvijā ir dzirdēti konferenču ievadvārdi, kuros ļoti augstā apkopojuma līmenī tiek pieminēts šis termins, tāpēc vismaz raksta autoram ir radusies izjūta, ka konverģences termins ir tik ļoti izvazāts dažādos kontekstos, ka tā īsti vairs uzmanību nepiesaista.

Šajā rakstā konverģence apskatīta no telekomunikāciju uzņēmuma pakalpojuma būtības un no tehnoloģijas un konkurences attīstības dzītās infrastruktūras darbības modeļa pārmaiņu skatu punktiem.

 

Kas tad īsti konverģē?

Runājot par telekomunikāciju pakalpojumiem, tehnoloģijas attīstība IP komunikācijās rada jaunas iespējas sabāzt arvien vairāk pakalpojumu IP pamatplatformā, un šī iespēja dzen konkurenci divos virzienos:

efektivitātes paaugstināšanā – jaunās iekārtas ir daudz lētākas par vecajām, īpaši ņemot vērā to veiktspēju/tīkla joslu,

ieiešanu jaunos pakalpojumu segmentos, jo tehnoloģiski tas kļuvis pieejams un komerciāli sola lielāku peļņu.

No pakalpojumu viedokļa konverģē balss un datu pārraides pakalpojumi, un tie abi no pārraides infrastruktūras viedokļa konverģē ar televīzijas piegādi.

 

Kas ir noticis tehnoloģiski, kāpēc šāda konverģence ir iespējama?

Galvenokārt visam pamatā ir IP protokolu un komutācijas iekārtu attīstība. Protokolu pusē – pakalpojumu kvalitatīvo vajadzību nodrošināšanā pagājībā ir laiks, kad IP tīkls ļāva nodrošināt datu pārraidi vienīgi bez kādām kvalitātes garantijām. IP protokolā ieviestās pakalpojumu kvalitātes – Quality of Service (QoS) - prasību marķēšana dažādām datu plūsmām ļauj prioritizēt IP datu pakešu transportu atkarībā no piešķirtajiem kvalitātes līmeņiem – šobrīd tie ir seši.

Atbilstoša IP komunikāciju pamattīkla un piekļuves tīkla izbūve kombinācijā ar QoS tehnoloģijas ieviešanu tīklā un tās sdratēģisku un Disciplinētu izmantošanu ļauj vienotā tīklā pārraidīt gan bezpakalpojumu kvalitātes interneta piekļuves pakalpojumu, gan garantētās informācijas pārraides joslas pakalpojumu CIR – Constant Information (Transfer) Rate, gan balss telefoniju, gan digitālās televīzijas pārraidi un izplatīšanu piekļuves tīklos.

Šāda infrastruktūra ir pilnībā bāzēta IP tehnoloģijā, tās struktūrshēma dota 1. attēlā.

 

Kāpēc klientam izvēlēties konverģēta pakalpojumu, piemēram, TV, IP telefoniju un interneta pieslēgumu ?

Varu tikai minēt kāda būtu prioritāšu kārtība telekomunikāciju un kabeļtelevīzijas pakalpojumu tirgū Latvijā, bet šie jautājumi noteikti būs pirmajā trijniekā:

·         pakalpojuma/cenas attiecība;

·         pakalpojuma kvalitāte;

·         rēķinu pārskatāmība, vienkāršība un pakalpojuma nosacījumu elastība, jeb klientu servisa kvalitāte.

 

Kāpēc telekomunikāciju operatoram vai interneta pakalpojumu sniedzējam būtu jāiet tādā jaunā biznesa nišā kā IP telefonija vai ciparu TV?

Eiropas telekomunikāciju analītiķi norāda, ka telekomunikāciju operatoru ieiešana kabeļtelevīzijas biznesā ir nevis lielas peļņas iespēja, bet priekšnosacījums viņu ilgtermiņa veiksmei platjoslas (Broadband) interneta piekļuves pakalpojuma nodrošināšanā. Līdz ar pastāvīgā interneta pieslēguma izplatību, arvien vairāk fiksētā tīkla telefonijas pakalpojumu klienti sāk uztvert kā interneta piekļuvi pavadošu papildpakalpojumu, nevis telekomunikācijas pamatpakalpojumu.

2004. gada rudenī Eiropā ir sācies 3Ple Play pakalpojumu – DSL piekļuves interneta, IP telefonijas un televīzijas pakalpojumu ieviešanas bums. Līdztekus vairākiem operatoriem – jaunienācējiem, kuri šos pakalpojumus ieviesa jau 2003. gada beigās, 2004. gada rudenī 3P pakalpojumu sākuši izziņot arī lielie Eiropas operātori kā France Telecom un Nīderlandes lielākais operators KPN. 

Savukārt stratēģijas izvēle kā apjoms, kādā investēt, kā biznesa modelis, vai konkurēt ar esošajiem, piemēram, kabeļu TV operatoriem, ir jautājumi, kur atbildes atkarīgas no tirgus situācijas. Rietumeiropas valstīs ar attīstītu kabeļu TV infrastruktūru telekomunikāciju operatori nereti sadarbojas ar kabeļu TV pakalpojumu sniedzējiem. Tomēr jāatceras, ka biznesa modelim ir jābūt pakārtotam ne tikai situācijai tirgū, bet arī klientu vēlmēm. Bieži atklājas, ka klienti novērtē tādus jaunus papildu pakalpojumus kā elektroniskā TV programma TV portāla formātā ar iespēju apskatīt programmu anotācijas, kā arī konfigurēt saņemto pakalpojumu.

 

Eiropas tirgus izpēte liecina: klientu apmierinātību ar Interneta pieslēguma, telefonijas un kabeļu televīgijas integrēto pakalpojumu pamatā veido pakalpojuma un lietotāju interfeisa kvalitāte

 

Kas veido pakalpojuma piegādes pamatu?

Lai piegādātu modernu telekomunikāciju pakalpojumu, uzņēmuma iekšējām sistēmām jāatbalsta ātras pakalpojumu ieviešanas un klienta vadītas konfigurēšanas iespēju. Šī filozofija ir veidojusi nākamās paaudzes telekomunikāciju tīkla (Next Generation Network – NGN, saskaņā ar ITU [www.itu.int]) modeli, kur telekomunikāciju transporta tīkla līmenis ir arhitektoniski strikti nodalīts no pakalpojumu nodrošināšanas arhitektūras līmeņa.

 

ITU nākamās paaudzes telekomunikāciju tīklu definē šādi:

Integrēts publiskā telekomunikāciju tīkla (PTT) un publiskā komutētā datu pārraides tīkla (PKDT) savienojums vienotā daudzpakalpojumu tīklā. Kapitāla intensīva, centralizēta, no ražotāja atkarīga komutācijas infrastruktūra tiek papildināta ar jaunu sadalītu arhitektūru un vispārēja lietojuma komerciālu tehnoloģiju (COTS – Commercial Off The Shelf), kas centralizēto tīkla funkciju izpildi decentralizē tīkla infrastruktūrā.

 

2. attēls. Nākamās paaudzes telekomunikāciju tīkla struktūra.

 

Kā pakalpojumu konverģence ietekmē telekomunikāciju uzņēmuma iekšējo struktūru?

Līdz ar IP bāzētu datu pārraides sistēmu ieviešanu un informāciju tehnoloģijās bāzētu pakalpojumu nodrošinājumu un piegādi pa datu pārraides tīkliem varam teikt, ka uzņēmuma iekšējai struktūrai jābūt atbilstoši organizētai, lai veiktu pakalpojumu piegādes tehnoloģiskos procesus neatkarīgi no tā, vai šie procesi ir raksturīgi telekomunikāciju tīkliem vai informācijas tehnoloģijām. Līdz ar to daudzos gadījumos ir nepieciešama telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēja organizācijas restrukturācija, nododot pakalpojuma nodrošināšanas atbildību vienota tehnoloģijas dienesta pārziņā.

Šāda modeļa izmaiņa, pamatā nosaka darbības atbalsta sistēmu (Operations Suport Systems – OSS) apvienošanu ar telekomunikāciju tīkla vadību un pakalpojumu nodrošināšanu. Lielākie OSS funkcionālie moduļi ir nodrošināšanas (Provisioning/Fullfillment), telekomunikāciju tīkla atbalsta sistēmas, norēķinu sistēmas, klientu attiecību sistēmas – CRM, partneru attiecību vadība – PRM un pretkrāpniecības sistēmas.

 

Nākamās Paaudzes Tīkla arhitektūra ir atverta, standartizēta un modulāra, tādai jākļūst arī Telekomunikāciju uzņēmuma struktūrai. Šie ir priekšnosacījumi, kas ļauj tālāk reformet Teleoperatora pakalpojumus no Mass Standartization pakalpojumu modeļā uz Mass Customization pakalpojuma mārketinga modeli. Konverģence ir tikai tehnoloģiskas attīstības brīdis, kas ļauj nonākt pie nozares lielākas efektivitātes un telekomunikāciju labākiem pakalpojumiem.

 

Guntars OTTO

 

 

IBM Latvija SIA

Bauskas ielā 58a 

Rīgā, LV-1004

Tālr. 7070300

Fakss 7070399

Guntars.Otto@lv.ibm.com

 http://www.ibm.com/lv