112 LATVIJAS REPUBLIKĀ
112 Latvijas Republikā
Kas tas ir - 112?
Uz jautājumu, kā
rīkoties un kur meklēt palīdzību, ja cilvēks ir
nokļuvis nelaimē, vairums šodien nespēj atbildēt
ātri un pārliecinoši. Liela daļa apjūk, kad
jānosauc glābšanas dienesta tālruņa numurs, uz kuru
zvanīt, lai paziņotu par nelaimi. Pašreiz vienīgais
kopējais neatliekamās palīdzības numurs, kas pieejams
Eiropas Savienības dalībvalstīs, ir 112.
Zvanot uz 112 jebkurā
no 25 Eiropas Savienības dalībvalstīm, jūs savienos ar
nacionālo vai vietējo zvanu centru vai ar ugunsdzēsības,
policijas vai speciālo dienestu. Tomēr dažas ES
dalībvalstis, tādas kā Zviedrija, Somija, Dānija,
Portugāle, Spānija, ir centušās aizsteigties citām
priekšā, nosakot 112 par vienīgo neatliekamās
palīdzības numuru valstī ar tam atbilstošu zvanu centru.
Tādējādi, iesaistot nepieciešamos dienestus,
neatliekamās palīdzības sniegšana tiek organizēta un
koordinēta vienoti. Izklausās labi - vienots ES neatliekamās
palīdzības numurs, kam efektivitātes ziņā būtu
jālīdzinās 911 ASV un Kanādā.
Situācija Latvijā
Pašlaik Latvijas
Republikā darbojas dažādi ātrās
reaģēšanas un palīdzības sniegšanas dienesti,
piemēram, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests
(VUGD), Valsts policijas, neatliekamās medicīniskās
palīdzības un gāzes avārijas dienests.
Iedzīvotājiem ir nodrošināta iespēja bez maksas
izsaukt attiecīgo dienestu, zvanot pa tradicionālajiem tālruņa
numuriem 01, 02, 03, 04.
Šāda sistēma ir
saglabājusies no PSRS laikiem un neatbilst pasaules pieņemtajiem standartiem,
jo numurus nevar izsaukt tie, kas izmanto mobilos tālruņus.
Vienīgā kombinācija, kuru pieņem GSM mobilais telefons pat ar
bloķētu tastatūru vai pat bez SIM kartes, ir 112 un 911.
Arī Latvija ir viena no valstīm, kurā neatliekamo
palīdzību ir iespējams izsaukt, piezvanot uz 112.
Tomēr, zvanot uz šo numuru, jūs savienos ar Valsts
ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, kurš pilda
arī primārās zvanu centra funkcijas. Tur sākotnēji
sniegsit informāciju par nelaimes apstākļiem. Atkarībā
no nelaimes rakstura, jūsu zvans tiks pāradresēts uz
vajadzīgo dienestu, un nereti informāciju par nelaimes gadījumu vajadzēs
sniegt atkārtoti. Šādā veidā var zaudēt laiku un
dzīvības glābšanai svarīgu informāciju,
tāpēc VUGD no mobilajiem telefoniem ienākošos zvanus uzreiz
savieno ar attiecīgā rajona VUGD brigādes centrāli.
Tādējādi Rīgas centrālais sakaru punkts netiek
noslogots ar visiem 112 izsaukumiem.
ES pieredze rāda, ka daudzas
valstis izveidojušas savus vienotus vai decentralizētus zvanu centru,
kurā tiek kontrolēti, apstrādāti un organizēti visi
neatliekamās palīdzības zvani uz numuru 112.
Līdzekļi šajos centros investēti, lai realizētu SMS (Short
Message Service), e-pasta, faksu pieņemšanu un apstrādi,
kā arī nodrošinātu ātru reaģēšanu uz
brīdinājuma un neatliekamās palīdzības izsaukumiem.
Šajos centros izmanto dažādas mūsdienu tehnoloģijas, to
skaitā mobilo telefonu atrašanās vietas ģeogrāfisko
koordināšu noteikšanu, izmantojot mobilo sakaru
globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS),kā
arī ģeogrāfiskās informācijas sistēmas
(ĢIS).
Decentralizēta zvanu centra
izveidei būtu pozitīva nozīme arī Latvijā
ieceļojušo tūristu drošības paaugstināšanai.
Nereti iebraucējiem grūtības sagādā valodas prasme,
līdz ar to nelaimes gadījumā nav iespējams izskaidrot
situāciju un atrašanās vietu operatīvā dienesta
darbiniekiem. Modernam zvanu centram pietiktu saņemt tikai zvanu uz 112,
lai uzreiz varētu noskaidrot aptuveno cietušā
atrašanās vietu un operatīvi reaģēt. Nav šaubu,
ka šāda centra izveidei vajag valsts un elektronisko sakaru
komersantu investīcijas, tomēr ideja ir realizējama arī
Latvijā. Viena no iespējām būtu izveidot centru, izmantojot
VAS Valsts Informācijas Tīklu Aģentūra potenciālu.
Šāds centrs būtu efektīvs arī dabas stihiju un
terorisma incidentu gadījumos.
Soli pa solim
Viens no galvenajiem uzdevumiem
operatīvo un neatliekamās palīdzības dienestu darbā ir
noteikt nelaimē cietušo atrašanās vietu. Lai
operatīvā dienesta darbinieks sniegtu pareizi organizētu
palīdzību, ir svarīgi zināt, no kuras vietas cietušais
ir piezvanījis pat tad, ja viņš nespēj runāt.
Tādēļ, ņemot vērā pašreizējo
situāciju valstī un pildot Elektronisko sakaru likuma prasības,
VAS Elektronisko sakaru direkcija ir izveidojusi datubāzi publisko
fiksēto telefonu tīklu zvanītāju vietas noteikšanai.
Datubāze neatliekamās
palīdzības dienestiem tiks pieslēgta tuvākos
mēnešos. Pašlaik sistēma strādā testa
režīmā un, sadarbojoties ar publisko fiksēto telefonu
tīklu komersantiem, tiek papildināta ar aktualizētu
informāciju. Sistēma precīzi uzrādīs fiksētā
tālruņa galiekārtas atrašanās vietas
ģeogrāfiskās koordinātas (adresi). Saņemot zvanu no
publiskā fiksētā telefonu tīkla, operatoram būs
iespēja nekavējoties reaģēt, nosūtot
palīdzības sniegšanas dienestu uz konkrētu adresi,
tādējādi iegūstot gan laiku, gan paaugstinot
apkalpošanas standartus.
Šobrīd šādas
iespējas publiskajos mobilajos tīklos nepastāv, jo
tehnoloģijas precīzai atrašanās vietas noteikšanai,
zvanot uz 112 no mobilā tālruņa, ir vairāku simtu
tūkstošu latu vērtas - jo precīzāka ir
atrašanās vietas noteikšana, jo dārgākas ir
izmantojamās tehnoloģijas . Tomēr ESD aktīvi sadarbojas ar
publisko mobilo telefonu tīklu operatoriem, meklējot ekonomiskāko
un pieņemamāko risinājumu.
Pieejamās tehnoloģijas
atrašanās vietas noteikšanai
Tehnoloģijas, kas mobilo telefonu tīklos
spēj nodrošināt zvanītāja atrašanās vietas
noteikšanu, ir izstrādātas. Tās ir pieejamas tirgū, un
lielākie Eiropas telekomunikāciju iekārtu ražotāji Nokia
un Siemens piedāvā pozicionēšanas sistēmas lielākajiem
publisko mobilo tīklu operatoriem visā pasaulē, kā arī
Latvijā. Mobilā tālruņa atrašanās vietu
iespējams noteikt diezgan precīzi, pieļaujot tikai dažu
metru kļūdas procentu, tomēr liela nozīme precīzai
vietas noteikšanai ir arī tam, kāda tehnoloģija un
kādā veidā tiek izmantota.
Iemesls, kādēļ
šīs tehnoloģijas vēl nav ieviestas Latvijā, ir
izmaksas. Lai gan Latvijas publisko mobilo telefonu tīklu sistēmu
ražotāju tehniskais nodrošinājums ir gatavs atbilstoši
nodrošināt un uzstādīt nepieciešamo tehnoloģiju
atrašanās vietas noteikšanai, tomēr operatori pagaidām
neredz peļņas iespēju šādu investīciju
ieguldīšanai. Tikmēr lielākajās ES
dalībvalstīs operatori ir nodrošinājuši šo
servisu neatliekamās palīdzības dienestam 112 un
gūst arī peļņu. Šie risinājumi būtiski
atvieglo 112 dienesta darbu, jo lielākais zvanu skaits, pat
līdz pat 70 procentiem, ir tieši no mobilajiem tālruņiem,
arī Latvijā.
Pašlaik Latvijas publiskajos
mobilo telefonu tīklos pieejamā aptuvenā tālruņa
atrašanās vietas noteikšana ir bāzes stacijas CELL ID
(šūnas identifikācija) informācijas apkopošana.
Iekārtas var noteikt, no kuras šūnas tiek vai ir ticis
izdarīts izsaucēja zvans. Operators fiksē informāciju par
izsaucēju: izsaucamā kodu, numuru, pakalpojuma veidu, izsaucēja
numuru, šūnas numuru, zvana laiku, ilgumu u. c. atkarībā no
operatora tehniskā nodrošinājuma iespējām, piemēram,
tālruņa IEM kods un informācija par SIM karti. Bet ar to ir par
maz, lai precīzi fiksētu tālruņa atrašanās vietu,
jo vienas bāzes stacijas antenas tīkla lauks var sasniegt pat 28 kilometru.
robežas. Šajā milzīgajā laukumā ātrās
reaģēšanas un palīdzības sniegšanas dienestiem
bez papildu operatīvās informācijas ir ļoti mazas
iespējas atrast cietušo.
Par laimi pilsētās
situācija ir nedaudz labāka un tīkla pārklājums
bāzes stacijām ir mazāks, jo antenu un staciju ir krietni vairāk,
līdz ar to samazinās vienas bāzes stacijas šūnas
areāls. Operatīvajiem dienestiem ir lielākas iespējas
fiksēt aptuveno cietušā atrašanās vietu, jo
šūnas apkalpošanas laukums var sasniegt tikai 150 m
rādiusu. Taču ne vienmēr informācija ir pareiza. Veicot
zvanu, mobilais tālrunis ne vienmēr savienojas ar to bāzes
staciju, kura ir pieejama vistuvāk vai kurai ir spēcīgākais
signāls, jo maksimālais zvanu skaits, ko spēj apkalpot viena
mūsdienīga bāzes stacija, ir līdz 72 kanāliem. Nereti
stipri apdzīvotās pilsētās bāzes stacijas tiek
pārslogotas, tādējādi mobilais tālrunis
automātiski pieslēdzas mazāk noslogotai stacijai, kura
bieži vien ir stipri tālāk par 150 vai 200 metriem no
izsaucēja. Līdz ar to operatīvo dienestu darbs var būt
apgrūtināts.
Lai gan šūnas
identifikācijas tehnoloģija nav precīza, tomēr arī
investīcijas nav tik lielas. Sadarbība ar publisko mobilo tīklu
operatoriem lielākajās pilsētās būtiski var
palīdzēt neatliekamās palīdzības dienestiem.
Harijs STRODS
VAS ESD 112 daļas
vecākais speciālists
VAS Elektronisko sakaru direkcija
Elizabetes iela 41/43
Tālr. 7333034
Fakss 7821275
Kas tas ir - 112?
Uz jautājumu, kā rīkoties un kur meklēt palīdzību, ja cilvēks ir nokļuvis nelaimē, vairums šodien nespēj atbildēt ātri un pārliecinoši. Liela daļa apjūk, kad jānosauc glābšanas dienesta tālruņa numurs, uz kuru zvanīt, lai paziņotu par nelaimi. Pašreiz vienīgais kopējais neatliekamās palīdzības numurs, kas pieejams Eiropas Savienības dalībvalstīs, ir 112.
Zvanot uz 112 jebkurā no 25 Eiropas Savienības dalībvalstīm, jūs savienos ar nacionālo vai vietējo zvanu centru vai ar ugunsdzēsības, policijas vai speciālo dienestu. Tomēr dažas ES dalībvalstis, tādas kā Zviedrija, Somija, Dānija, Portugāle, Spānija, ir centušās aizsteigties citām priekšā, nosakot 112 par vienīgo neatliekamās palīdzības numuru valstī ar tam atbilstošu zvanu centru. Tādējādi, iesaistot nepieciešamos dienestus, neatliekamās palīdzības sniegšana tiek organizēta un koordinēta vienoti. Izklausās labi - vienots ES neatliekamās palīdzības numurs, kam efektivitātes ziņā būtu jālīdzinās 911 ASV un Kanādā.
Situācija Latvijā
Pašlaik Latvijas Republikā darbojas dažādi ātrās reaģēšanas un palīdzības sniegšanas dienesti, piemēram, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), Valsts policijas, neatliekamās medicīniskās palīdzības un gāzes avārijas dienests. Iedzīvotājiem ir nodrošināta iespēja bez maksas izsaukt attiecīgo dienestu, zvanot pa tradicionālajiem tālruņa numuriem 01, 02, 03, 04.
Šāda sistēma ir saglabājusies no PSRS laikiem un neatbilst pasaules pieņemtajiem standartiem, jo numurus nevar izsaukt tie, kas izmanto mobilos tālruņus. Vienīgā kombinācija, kuru pieņem GSM mobilais telefons pat ar bloķētu tastatūru vai pat bez SIM kartes, ir 112 un 911.
Arī Latvija ir viena no valstīm, kurā neatliekamo palīdzību ir iespējams izsaukt, piezvanot uz 112. Tomēr, zvanot uz šo numuru, jūs savienos ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, kurš pilda arī primārās zvanu centra funkcijas. Tur sākotnēji sniegsit informāciju par nelaimes apstākļiem. Atkarībā no nelaimes rakstura, jūsu zvans tiks pāradresēts uz vajadzīgo dienestu, un nereti informāciju par nelaimes gadījumu vajadzēs sniegt atkārtoti. Šādā veidā var zaudēt laiku un dzīvības glābšanai svarīgu informāciju, tāpēc VUGD no mobilajiem telefoniem ienākošos zvanus uzreiz savieno ar attiecīgā rajona VUGD brigādes centrāli. Tādējādi Rīgas centrālais sakaru punkts netiek noslogots ar visiem 112 izsaukumiem.
ES pieredze rāda, ka daudzas valstis izveidojušas savus vienotus vai decentralizētus zvanu centru, kurā tiek kontrolēti, apstrādāti un organizēti visi neatliekamās palīdzības zvani uz numuru 112. Līdzekļi šajos centros investēti, lai realizētu SMS (Short Message Service), e-pasta, faksu pieņemšanu un apstrādi, kā arī nodrošinātu ātru reaģēšanu uz brīdinājuma un neatliekamās palīdzības izsaukumiem. Šajos centros izmanto dažādas mūsdienu tehnoloģijas, to skaitā mobilo telefonu atrašanās vietas ģeogrāfisko koordināšu noteikšanu, izmantojot mobilo sakaru globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS),kā arī ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (ĢIS).
Decentralizēta zvanu centra izveidei būtu pozitīva nozīme arī Latvijā ieceļojušo tūristu drošības paaugstināšanai. Nereti iebraucējiem grūtības sagādā valodas prasme, līdz ar to nelaimes gadījumā nav iespējams izskaidrot situāciju un atrašanās vietu operatīvā dienesta darbiniekiem. Modernam zvanu centram pietiktu saņemt tikai zvanu uz 112, lai uzreiz varētu noskaidrot aptuveno cietušā atrašanās vietu un operatīvi reaģēt. Nav šaubu, ka šāda centra izveidei vajag valsts un elektronisko sakaru komersantu investīcijas, tomēr ideja ir realizējama arī Latvijā. Viena no iespējām būtu izveidot centru, izmantojot VAS Valsts Informācijas Tīklu Aģentūra potenciālu. Šāds centrs būtu efektīvs arī dabas stihiju un terorisma incidentu gadījumos.
Soli pa solim
Viens no galvenajiem uzdevumiem operatīvo un neatliekamās palīdzības dienestu darbā ir noteikt nelaimē cietušo atrašanās vietu. Lai operatīvā dienesta darbinieks sniegtu pareizi organizētu palīdzību, ir svarīgi zināt, no kuras vietas cietušais ir piezvanījis pat tad, ja viņš nespēj runāt. Tādēļ, ņemot vērā pašreizējo situāciju valstī un pildot Elektronisko sakaru likuma prasības, VAS Elektronisko sakaru direkcija ir izveidojusi datubāzi publisko fiksēto telefonu tīklu zvanītāju vietas noteikšanai.
Datubāze neatliekamās palīdzības dienestiem tiks pieslēgta tuvākos mēnešos. Pašlaik sistēma strādā testa režīmā un, sadarbojoties ar publisko fiksēto telefonu tīklu komersantiem, tiek papildināta ar aktualizētu informāciju. Sistēma precīzi uzrādīs fiksētā tālruņa galiekārtas atrašanās vietas ģeogrāfiskās koordinātas (adresi). Saņemot zvanu no publiskā fiksētā telefonu tīkla, operatoram būs iespēja nekavējoties reaģēt, nosūtot palīdzības sniegšanas dienestu uz konkrētu adresi, tādējādi iegūstot gan laiku, gan paaugstinot apkalpošanas standartus.
Šobrīd šādas iespējas publiskajos mobilajos tīklos nepastāv, jo tehnoloģijas precīzai atrašanās vietas noteikšanai, zvanot uz 112 no mobilā tālruņa, ir vairāku simtu tūkstošu latu vērtas - jo precīzāka ir atrašanās vietas noteikšana, jo dārgākas ir izmantojamās tehnoloģijas . Tomēr ESD aktīvi sadarbojas ar publisko mobilo telefonu tīklu operatoriem, meklējot ekonomiskāko un pieņemamāko risinājumu.
Pieejamās tehnoloģijas atrašanās vietas noteikšanai
Tehnoloģijas, kas mobilo telefonu tīklos spēj nodrošināt zvanītāja atrašanās vietas noteikšanu, ir izstrādātas. Tās ir pieejamas tirgū, un lielākie Eiropas telekomunikāciju iekārtu ražotāji Nokia un Siemens piedāvā pozicionēšanas sistēmas lielākajiem publisko mobilo tīklu operatoriem visā pasaulē, kā arī Latvijā. Mobilā tālruņa atrašanās vietu iespējams noteikt diezgan precīzi, pieļaujot tikai dažu metru kļūdas procentu, tomēr liela nozīme precīzai vietas noteikšanai ir arī tam, kāda tehnoloģija un kādā veidā tiek izmantota.
Iemesls, kādēļ šīs tehnoloģijas vēl nav ieviestas Latvijā, ir izmaksas. Lai gan Latvijas publisko mobilo telefonu tīklu sistēmu ražotāju tehniskais nodrošinājums ir gatavs atbilstoši nodrošināt un uzstādīt nepieciešamo tehnoloģiju atrašanās vietas noteikšanai, tomēr operatori pagaidām neredz peļņas iespēju šādu investīciju ieguldīšanai. Tikmēr lielākajās ES dalībvalstīs operatori ir nodrošinājuši šo servisu neatliekamās palīdzības dienestam 112 un gūst arī peļņu. Šie risinājumi būtiski atvieglo 112 dienesta darbu, jo lielākais zvanu skaits, pat līdz pat 70 procentiem, ir tieši no mobilajiem tālruņiem, arī Latvijā.
Pašlaik Latvijas publiskajos mobilo telefonu tīklos pieejamā aptuvenā tālruņa atrašanās vietas noteikšana ir bāzes stacijas CELL ID (šūnas identifikācija) informācijas apkopošana. Iekārtas var noteikt, no kuras šūnas tiek vai ir ticis izdarīts izsaucēja zvans. Operators fiksē informāciju par izsaucēju: izsaucamā kodu, numuru, pakalpojuma veidu, izsaucēja numuru, šūnas numuru, zvana laiku, ilgumu u. c. atkarībā no operatora tehniskā nodrošinājuma iespējām, piemēram, tālruņa IEM kods un informācija par SIM karti. Bet ar to ir par maz, lai precīzi fiksētu tālruņa atrašanās vietu, jo vienas bāzes stacijas antenas tīkla lauks var sasniegt pat 28 kilometru. robežas. Šajā milzīgajā laukumā ātrās reaģēšanas un palīdzības sniegšanas dienestiem bez papildu operatīvās informācijas ir ļoti mazas iespējas atrast cietušo.
Par laimi pilsētās situācija ir nedaudz labāka un tīkla pārklājums bāzes stacijām ir mazāks, jo antenu un staciju ir krietni vairāk, līdz ar to samazinās vienas bāzes stacijas šūnas areāls. Operatīvajiem dienestiem ir lielākas iespējas fiksēt aptuveno cietušā atrašanās vietu, jo šūnas apkalpošanas laukums var sasniegt tikai 150 m rādiusu. Taču ne vienmēr informācija ir pareiza. Veicot zvanu, mobilais tālrunis ne vienmēr savienojas ar to bāzes staciju, kura ir pieejama vistuvāk vai kurai ir spēcīgākais signāls, jo maksimālais zvanu skaits, ko spēj apkalpot viena mūsdienīga bāzes stacija, ir līdz 72 kanāliem. Nereti stipri apdzīvotās pilsētās bāzes stacijas tiek pārslogotas, tādējādi mobilais tālrunis automātiski pieslēdzas mazāk noslogotai stacijai, kura bieži vien ir stipri tālāk par 150 vai 200 metriem no izsaucēja. Līdz ar to operatīvo dienestu darbs var būt apgrūtināts.
Lai gan šūnas identifikācijas tehnoloģija nav precīza, tomēr arī investīcijas nav tik lielas. Sadarbība ar publisko mobilo tīklu operatoriem lielākajās pilsētās būtiski var palīdzēt neatliekamās palīdzības dienestiem.
Harijs STRODS
VAS ESD 112 daļas vecākais speciālists
VAS Elektronisko sakaru direkcija
Elizabetes iela 41/43
Tālr. 7333034
Fakss 7821275