112 LATVIJAS REPUBLIKĀ

 

Kas tas ir - 112?

Uz jautājumu, kā rīkoties un kur meklēt palīdzību, ja cilvēks ir nokļuvis nelaimē, vairums šodien nespēj atbildēt ātri un pārliecinoši. Liela daļa apjūk, kad jānosauc glābšanas dienesta tālruņa numurs, uz kuru zvanīt, lai paziņotu par nelaimi. Pašreiz vienīgais kopējais neatliekamās palīdzības numurs, kas pieejams Eiropas Savienības dalībvalstīs, ir 112.

Zvanot uz 112 jebkurā no 25 Eiropas Savienības dalībvalstīm, jūs savienos ar nacionālo vai vietējo zvanu centru vai ar ugunsdzēsības, policijas vai speciālo dienestu. Tomēr dažas ES dalībvalstis, tādas kā Zviedrija, Somija, Dānija, Portugāle, Spānija, ir centušās aizsteigties citām priekšā, nosakot 112 par vienīgo neatliekamās palīdzības numuru valstī ar tam atbilstošu zvanu centru. Tādējādi, iesaistot nepieciešamos dienestus, neatliekamās palīdzības sniegšana tiek organizēta un koordinēta vienoti. Izklausās labi - vienots ES neatliekamās palīdzības numurs, kam efektivitātes ziņā būtu jālīdzinās 911 ASV un Kanādā.

 

 Situācija Latvijā

Pašlaik Latvijas Republikā darbojas dažādi ātrās reaģēšanas un palīdzības sniegšanas dienesti, piemēram, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), Valsts policijas, neatliekamās medicīniskās palīdzības un gāzes avārijas dienests. Iedzīvotājiem ir nodrošināta iespēja bez maksas izsaukt attiecīgo dienestu, zvanot pa tradicionālajiem tālruņa numuriem 01, 02, 03, 04.

Šāda sistēma ir saglabājusies no PSRS laikiem un neatbilst pasaules pieņemtajiem standartiem, jo numurus nevar izsaukt tie, kas izmanto mobilos tālruņus. Vienīgā kombinācija, kuru pieņem GSM mobilais telefons pat ar bloķētu tastatūru vai pat bez SIM kartes, ir 112 un 911.

Arī Latvija ir viena no valstīm, kurā neatliekamo palīdzību ir iespējams izsaukt, piezvanot uz 112. Tomēr, zvanot uz šo numuru, jūs savienos ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, kurš pilda arī primārās zvanu centra funkcijas. Tur sākotnēji sniegsit informāciju par nelaimes apstākļiem. Atkarībā no nelaimes rakstura, jūsu zvans tiks pāradresēts uz vajadzīgo dienestu, un nereti informāciju par nelaimes gadījumu vajadzēs sniegt atkārtoti. Šādā veidā var zaudēt laiku un dzīvības glābšanai svarīgu informāciju, tāpēc VUGD no mobilajiem telefoniem ienākošos zvanus uzreiz savieno ar attiecīgā rajona VUGD brigādes centrāli. Tādējādi Rīgas centrālais sakaru punkts netiek noslogots ar visiem 112 izsaukumiem.

ES pieredze rāda, ka daudzas valstis izveidojušas savus vienotus vai decentralizētus zvanu centru, kurā tiek kontrolēti, apstrādāti un organizēti visi neatliekamās palīdzības zvani uz numuru 112. Līdzekļi šajos centros investēti, lai realizētu SMS (Short Message Service), e-pasta, faksu pieņemšanu un apstrādi, kā arī nodrošinātu ātru reaģēšanu uz brīdinājuma un neatliekamās palīdzības izsaukumiem. Šajos centros izmanto dažādas mūsdienu tehnoloģijas, to skaitā mobilo telefonu atrašanās vietas ģeogrāfisko koordināšu noteikšanu, izmantojot mobilo sakaru globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS),kā arī ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (ĢIS).

Decentralizēta zvanu centra izveidei būtu pozitīva nozīme arī Latvijā ieceļojušo tūristu drošības paaugstināšanai. Nereti iebraucējiem grūtības sagādā valodas prasme, līdz ar to nelaimes gadījumā nav iespējams izskaidrot situāciju un atrašanās vietu operatīvā dienesta darbiniekiem. Modernam zvanu centram pietiktu saņemt tikai zvanu uz 112, lai uzreiz varētu noskaidrot aptuveno cietušā atrašanās vietu un operatīvi reaģēt. Nav šaubu, ka šāda centra izveidei vajag valsts un elektronisko sakaru komersantu investīcijas, tomēr ideja ir realizējama arī Latvijā. Viena no iespējām būtu izveidot centru, izmantojot VAS Valsts Informācijas Tīklu Aģentūra potenciālu. Šāds centrs būtu efektīvs arī dabas stihiju un terorisma incidentu gadījumos.

 

Soli pa solim

Viens no galvenajiem uzdevumiem operatīvo un neatliekamās palīdzības dienestu darbā ir noteikt nelaimē cietušo atrašanās vietu. Lai operatīvā dienesta darbinieks sniegtu pareizi organizētu palīdzību, ir svarīgi zināt, no kuras vietas cietušais ir piezvanījis pat tad, ja viņš nespēj runāt. Tādēļ, ņemot vērā pašreizējo situāciju valstī un pildot Elektronisko sakaru likuma prasības, VAS Elektronisko sakaru direkcija ir izveidojusi datubāzi publisko fiksēto telefonu tīklu zvanītāju vietas noteikšanai.

Datubāze neatliekamās palīdzības dienestiem tiks pieslēgta tuvākos mēnešos. Pašlaik sistēma strādā testa režīmā un, sadarbojoties ar publisko fiksēto telefonu tīklu komersantiem, tiek papildināta ar aktualizētu informāciju. Sistēma precīzi uzrādīs fiksētā tālruņa galiekārtas atrašanās vietas ģeogrāfiskās koordinātas (adresi). Saņemot zvanu no publiskā fiksētā telefonu tīkla, operatoram būs iespēja nekavējoties reaģēt, nosūtot palīdzības sniegšanas dienestu uz konkrētu adresi, tādējādi iegūstot gan laiku, gan paaugstinot apkalpošanas standartus.

Šobrīd šādas iespējas publiskajos mobilajos tīklos nepastāv, jo tehnoloģijas precīzai atrašanās vietas noteikšanai, zvanot uz 112 no mobilā tālruņa, ir vairāku simtu tūkstošu latu vērtas - jo precīzāka ir atrašanās vietas noteikšana, jo dārgākas ir izmantojamās tehnoloģijas . Tomēr ESD aktīvi sadarbojas ar publisko mobilo telefonu tīklu operatoriem, meklējot ekonomiskāko un pieņemamāko risinājumu.

 

Pieejamās tehnoloģijas atrašanās vietas noteikšanai

Tehnoloģijas, kas mobilo telefonu tīklos spēj nodrošināt zvanītāja atrašanās vietas noteikšanu, ir izstrādātas. Tās ir pieejamas tirgū, un lielākie Eiropas telekomunikāciju iekārtu ražotāji Nokia un Siemens piedāvā pozicionēšanas sistēmas lielākajiem publisko mobilo tīklu operatoriem visā pasaulē, kā arī Latvijā. Mobilā tālruņa atrašanās vietu iespējams noteikt diezgan precīzi, pieļaujot tikai dažu metru kļūdas procentu, tomēr liela nozīme precīzai vietas noteikšanai ir arī tam, kāda tehnoloģija un kādā veidā tiek izmantota.  

Iemesls, kādēļ šīs tehnoloģijas vēl nav ieviestas Latvijā, ir izmaksas. Lai gan Latvijas publisko mobilo telefonu tīklu sistēmu ražotāju tehniskais nodrošinājums ir gatavs atbilstoši nodrošināt un uzstādīt nepieciešamo tehnoloģiju atrašanās vietas noteikšanai, tomēr operatori pagaidām neredz peļņas iespēju šādu investīciju ieguldīšanai. Tikmēr lielākajās ES dalībvalstīs operatori ir nodrošinājuši šo servisu neatliekamās palīdzības dienestam 112 un gūst arī peļņu. Šie risinājumi būtiski atvieglo 112 dienesta darbu, jo lielākais zvanu skaits, pat līdz pat 70 procentiem, ir tieši no mobilajiem tālruņiem, arī Latvijā.

Pašlaik Latvijas publiskajos mobilo telefonu tīklos pieejamā aptuvenā tālruņa atrašanās vietas noteikšana ir bāzes stacijas CELL ID (šūnas identifikācija) informācijas apkopošana. Iekārtas var noteikt, no kuras šūnas tiek vai ir ticis izdarīts izsaucēja zvans. Operators fiksē informāciju par izsaucēju: izsaucamā kodu, numuru, pakalpojuma veidu, izsaucēja numuru, šūnas numuru, zvana laiku, ilgumu u. c. atkarībā no operatora tehniskā nodrošinājuma iespējām, piemēram, tālruņa IEM kods un informācija par SIM karti. Bet ar to ir par maz, lai precīzi fiksētu tālruņa atrašanās vietu, jo vienas bāzes stacijas antenas tīkla lauks var sasniegt pat 28 kilometru. robežas. Šajā milzīgajā laukumā ātrās reaģēšanas un palīdzības sniegšanas dienestiem bez papildu operatīvās informācijas ir ļoti mazas iespējas atrast cietušo.

Par laimi pilsētās situācija ir nedaudz labāka un tīkla pārklājums bāzes stacijām ir mazāks, jo antenu un staciju ir krietni vairāk, līdz ar to samazinās vienas bāzes stacijas šūnas areāls. Operatīvajiem dienestiem ir lielākas iespējas fiksēt aptuveno cietušā atrašanās vietu, jo šūnas apkalpošanas laukums var sasniegt tikai 150 m rādiusu. Taču ne vienmēr informācija ir pareiza. Veicot zvanu, mobilais tālrunis ne vienmēr savienojas ar to bāzes staciju, kura ir pieejama vistuvāk vai kurai ir spēcīgākais signāls, jo maksimālais zvanu skaits, ko spēj apkalpot viena mūsdienīga bāzes stacija, ir līdz 72 kanāliem. Nereti stipri apdzīvotās pilsētās bāzes stacijas tiek pārslogotas, tādējādi mobilais tālrunis automātiski pieslēdzas mazāk noslogotai stacijai, kura bieži vien ir stipri tālāk par 150 vai 200 metriem no izsaucēja. Līdz ar to operatīvo dienestu darbs var būt apgrūtināts.

Lai gan šūnas identifikācijas tehnoloģija nav precīza, tomēr arī investīcijas nav tik lielas. Sadarbība ar publisko mobilo tīklu operatoriem lielākajās pilsētās būtiski var palīdzēt neatliekamās palīdzības dienestiem.

 

Harijs STRODS

VAS ESD 112 daļas vecākais speciālists

 

VAS Elektronisko sakaru direkcija

Elizabetes iela 41/43

Tālr. 7333034

Fakss 7821275