Somija - jauna ceļa gājēju un izaicinājumu zeme
Connection quality and content development new focal points in broadband
policy
Somija ir viena no tām Eiropas
valstīm, kur komunikācijas laikmeta progress ienāca
visagrāk un, šķiet, arī visspilgtāk. Mobilo sakaru
straujā izplatība Eiropā un arī pasaulē savulaik notika,
pateicoties tieši Somijas panākumiem un Nokia precīzi
izstrādātajai stratēģijai. Somija ir viena no pirmajām
valstīm, kas rosināja veidot informācijas sabiedrību un
kopš 1996. gada dara to arī pati.
Kā viss sākās?
Varētu teikt, ka konkurence Somijas
telekomunikāciju nozarē sākās jau kopš telefona
aparāta izgudrošanas 1876. gadā, jo pirmās vietējo
sarunu pakalpojumu telefona kompānijas tur tika dibinātas 19. gs. 80.
gados, bet tālsakaru - 1884. gadā. Līdz pat 1935. gadam telefona
sakari pilnībā bija privāto kompāniju ziņā,
turklāt katra no tām darbojās savā teritorijā.
Tomēr jau šajā pašā gadā iekšzemes
tālsakari kļuva par valsts monopolu, un vēlāk valsts
rokās nonāca arī starptautiskie un mobilie sakari. Tostarp
vietējo sarunu pakalpojumus joprojām sniedza privātie
uzņēmumi. Starp abām pusēm veidojās sīva
konkurence un valdīja tarifu cīņa, kas galu galā 1987.
gadā, kad tirgus pakāpeniski tika atvērts konkurencei, noveda
pie duopolijas (divu monopolu) situācijas. Šī vēsture, ar
kuru Somija ievērojami atšķiras no citu valstu telekomunikāciju
pirmsākumiem, raksturo Somiju kā savdabīgu ceļu
gājēju.
Šobrīd Somijā ir 86 vietējo
sarunu, 45 iekšzemes tālsarunu, 46 starptautisko sarunu operatori un
62 mobilie operatori. Divi lielākie visos šajos tirgus virzienos ir Sonera
Ltd. (bijušais valsts uzņēmums PTT) un Finnet Group (privāto
telefona kompāniju kopuzņēmums).
Somija - informācijas sabiedrības bezdelīga
Somiju nereti mēdz dēvēt par
informācijas tehnoloģiju laboratoriju un modeli. Šo apgalvojumu
pamats ir vairāki indikatori, ar kuru palīdzību nosaka
tehnoloģisko attīstību, jauna tipa aparatūras
izplatību vai kādas tautsaimniecības nozares nozīmību.
Somijas statistikas speciālisti jau 1996. gada sākumā, kad šajā
virzienā vēl nebija nekādu starptautisko modeļu un
rekomendāciju, izstrādāja statistikas sistēmu
detalizētai informācijas sabiedrības attīstības
atspoguļošanai. Šo shēmu praktiskiem informācijas
sabiedrības pētījumiem tagad lieto arī citas Eiropas
valstis.
Somijas valdības izstrādātās
Informācijas sabiedrības programmas mērķis ir uzlabot
konkurētspēju un ražīgumu, veicināt sociālo un
reģionālo vienlīdzību, paaugstināt
iedzīvotāju labklājību un dzīves kvalitāti ar
efektīvu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju
palīdzību. Informācijas sabiedrības programma ir
viena no valdības politikas prioritātēm.
Zīmīgi, ka Somijā par vienu no
valdības funkcijām uzskata arī cīņu pret
surogātpastu, jo tur mēstuļu sūtīšana aizliegta
ar likumu. Protams, lai Somijas e-pasta lietotāji varētu vēl
efektīvāk izvairīties no šiem nepatīkamajiem civilizācijas
atkritumiem, līdzīgus likumus vajadzētu pieņemt vismaz
citās ES valstīs, jo Somijas likums diemžēl nespēj
ietekmēt mēstuļu plūsmu, kas ienāk no ārpuses.
Tomēr Somijas valdības iniciatīva ir apsveicama.
Somijā ir trīs dažādi
telekomunikāciju nozares regulatori, un katram no tiem ir
atšķirīgas funkcijas. Satiksmes un sakaru ministrija
atbild par telekomunikāciju stratēģiju un specifisko nozares
likumdošanu. Telekomunikāciju administrācijas centrs uzrauga,
pārbauda un rīko diskusijas par sakaru tehniskās
regulēšanas, koordinācijas un standartizācijas
jautājumiem. Trešā ir Konkurences padome, kuras uzdevums
ir uzraudzīt, lai nebūtu negodīgas konkurences.
Somijas premjerministrs Mati Vanhanens (Matti
Vanhanen), ar interneta starpniecību uzrunājot valsts
iedzīvotājus, kas vienlaikus ir arī topošās
informācijas sabiedrības locekļi, saka: - Uzaicinu jūs
visus piedalīties pasaules labākās informācijas
sabiedrības - Somijas informācijas sabiedrības -
veidošanā! - Un tie nav tikai skaļi vārdi, jo premjers aicināja
visus piedalīties arī darbos - sacensībā par labāko
pieredzi - the Best Practices Competition. Šādu sacensību
par labāko pieredzi informācijas sabiedrības
attīstības veicināšanā pērn organizēja
Somijas Finanšu ministrija. Vispopulārākie bija projekti, kas
saistīti ar apmācību, sociālo labklājību,
veselības aizsardzību un elektronisko komerciju. Sacensību
gaitā tika vērtēta arī interneta pakalpojumu kvalitāte
valsts un pašvaldību institūcijās, un konkursā bija
pieteikti 68 interneta pakalpojumi. Pavisam konkursā bija
reģistrēti 266 projekti un pakalpojumi. Labākie gada nogalē
saņēma a premjera balvu Prime Minister's Best Practices
Award. Sacensības par labāko pieredzi sākās
pērnā gada maijā un noslēdzās ar apbalvošanas
ceremoniju novembrī.
Protams, atzinību vēlas visi, bet
rezultāts nāca par labu ne tikai uzvarētājiem, bet visas
Somijas informācijas sabiedrības attīstībai, kā
arī popularizēja labāko pieredzi gan Somijā, gan arī
ārpus tās. Turklāt valdības atbalsts un tiešā
līdzdalība nozīmē ļoti daudz. Somijas
uzņēmumu labākā pieredze, novatoriskā darbība un
sabiedriskā aktivitāte atspoguļota interneta mājaslapā
www.Tietoyhteiskunta.fi.
Šīs sacensības
organizēšanā piedalījās arī neitrāla
bezpeļņas organizācija TIEKE, kura stimulē tās
locekļu centienus informācijas sabiedrības veidošanā.
TIEKE vairāk nekā simt dalībnieki pārstāv visu Somijas
sabiedrības spektru un lielākos IT&T nozares uzņēmumus,
kuri izstrādā, ražo, pārdod un atbalsta ICT produktus un
pakalpojumus. To skaitā ir arī vairākas ministrijas un
publiskās aģentūras, dažas no kurām ir tieši
saistītas ar informācijas sabiedrības darbības
stimulēšanu. TIEKE darbība galvenokārt vērsta uz
tīklojuma attīstību un uzņēmumu savstarpējo
sadarbību tā izmantošanā.
Bez interneta neiztiek pat
ziemeļbrieži
Kādi īsti ir šīs
aktīvās darbības rezultāti? Informācijas
sabiedrības infrastruktūra attīstās, kā plānots.
2004. gada aprīlī valstī bija 700 000 platjoslas interneta
pieslēgumu, tā kā šogad prognozētais miljons
nebūt nav nesasniedzams. Paturot prātā faktu, ka Somijā
dzīvo pieci miljoni iedzīvotāju, šāds platjoslas
pakalpojumu pieslēgumu skaits nudien ir iespaidīgs. Turklāt tas
nebūt nenozīmē, ka pārējie neizmanto datu
pakalpojumus, vienīgi viņu prasības pret datu pārraides
ātrumu ir pieticīgākas. Arī elektroniskie pakalpojumi,
kurus piedāvā publiskā tīkla operatori un
uzņēmumi, nemitīgi attīstās, un elektroniskais saturs
kļūst aizvien populārāks.
Somijas reģionālo un pašvaldību
institūciju stratēģija ir stimulējusi telekomunikāciju
operatoru un interneta pakalpojumu sniedzēju ieinteresētību
aktivizēt darbību arī attālajos ziemeļu rajonos,
netālu no polārā loka. Tieši pateicoties internetam,
mobilajiem sakariem un datu pārraides iespējām, Oulu
apkārtne, kas agrāk bija pazīstama galvenokārt kā
ziemeļbriežu audzētāju apvidus ar skarbiem sadzīves
apstākļiem un niecīgu iedzīvotāju blīvumu (13 uz
km2), pēdējā desmitgadē ir strauji
attīstījusies un kļuvusi par īpaši eksotisku
tūristu un pašu somu iecienītu atpūtas vietu. Tur aptuveni
60 000 km2 platībā izveidots nacionālais dabas parks.
Tūrisma maršruti vasarās ved pa krāčainajām
Lapzemes upēm, bet ziemā piedāvā asas izjūtas
ekstrēmiem slēpotājiem. Un kā gan citādi, ja ne ar
interneta starpniecību, rezervēt vietu, piemēram, nelielajā
Kūsamā ciemata (aptuveni 20 km no polārā loka)
viesnīciņā vai savdabīgajos guļbaļķu
namiņos, kur eksotikas tīkotāji mēdz ieņemt rindu
jau vairākus mēnešus iepriekš.
Tiešsaistes
žurnālistika
Aizvien
pieaugošās interneta iespējas un valdības
spēcīgais atbalsts, subsidējot progresīvus plašsaziņas
līdzekļu pētījumus un attīstības projektus, ir
radījis jaunu Somijas informācijas sabiedrības pašizpausmes
veidu - tiešsaistes žurnālistiku. Tas nozīmē ne tikai
to, ka gandrīz visu preses izdevēju mājaslapās ir jaunumu
sadaļa, kura ik dienas tiek papildināta ar jaunām
ziņām. Pēdējā laikā aizvien vairāk
aktivizējas arī interneta televīzija un rodas aizvien jauni
tiešsaistes mobilā satura pakalpojumi. Tas ir izdevīgs bizness,
jo, šķiet, somu slāpes pēc aizvien jauniem mobilā un
interneta satura pakalpojumiem ir neremdināmas. Somijā uz katriem
1000 iedzīvotājiem ir 90 interneta pakalpojumu sniedzēji, tik
daudz nav nekur citur pasaulē. Vairāk nekā 750 000 somu lieto
internetu vismaz reizi nedēļā, un vairāk nekā 30
procentiem mājās ir dators.
Somijas mediju biznesu virza gluži parasta
gudrība: ja neieguldīsi līdzekļus jaunā izdevumā
tagad, kad tas ir iespējams, tad vēlāk vajadzēs
ieguldīt krietni vairāk, ja vien tas vairs būs iespējams.
Tiesa, pagaidām vēl neviens tiešsaistes laikraksts nav devis
informāciju par ienākumiem un tikai daži ir publiskojuši
lietotāju skaitu.
Somijas tradicionālie drukātie preses
izdevumi paši ir nonākuši pie domas par jaunu interneta mediju
attīstību. Pirmais tiešsaistes laikraksts Turun Sanomat tika
publicēts tīmeklī 1995. gadā. Šobrīd Somijā
ir vairāki duči tiešsaistes ziņu lapu, kuru lielāko
daļu izveidojušas avīzes. Šajā nozarē dominē
divi mediju giganti Sanoma-WSOY un Alma Media, kura
daļēji pieder zviedriem. Sanoma-WSOY interneta pielikuma publicēšana
sākās pirms pāris gadiem, un tā īpašnieks ir
Somijas lielākais dienas laikraksts Helsingin Sanomat.
Plašākas publikas piesaistīšanai līdzās
ziņām ir arī visdažādākā sadzīves
informācija, spēles, mediķu padomi, informācija par
pakalpojumiem u. tml. Piekļuve pašām
pieprasītākajām sadaļām ir maksas pakalpojums, kuru
var izmantot drukātā preses izdevuma abonenti, ievadot paroli.
Vienīgais tiešsaistes laikraksts
Somijā, kurš pieprasa samaksu par saturu, ir Kauppalehti Online.
Tas ir biznesa laikraksta Kauppalehti interneta pielikums, un tā
lielais jumts ir viens no diviem minētajiem mediju milžiem Alma
Media. Kauppalehti Online piedāvā biznesa lasītājiem
plaša diapazona tiešsaistes jaunumu biļetenus un pakalpojumus
kā drukātā laikraksta pielikumu. Šai interneta
mājaslapai ir gandrīz 80 000 reģistrēto lietotāju, no
kuriem aptuveni 4000 apmeklē šo lapu katru dienu.
Vēl grūti prognozēt, kā
šis bizness attīstīsies nākotnē, bet jau tagad
jūtams, ka var izraisīties strīdi par interešu sfēru
pārdali, jo nākamo soli - interneta televīzijas ziņas - jau
tagad ar vanaga aci uzrauga citi mediju dūži.
Somijas informācijas
sabiedrība. Statistika
2004. gada janvārī publicēts
pētījums par pārmaiņām, kādas notikušas
Somijas informācijas sabiedrībā no 1996. līdz 2002. gadam.
Īpašu interesi izraisa Somijas un citu valstu informācijas
sabiedrības salīdzinājums. Statistika liecina, ka Somijas
iedzīvotāji izmanto mobilo tālruni biežāk nekā
citu valstu iedzīvotāji, lai gan salīdzinājumā ar
citām Ziemeļvalstīm starpība ir neliela. Šķiet,
ka citas ziemeļvalstis, to skaitā ASV, Kanāda, Koreja un
Nīderlande, ir apsteigušas Somiju interneta lietošanā
mājās. Tomēr interneta lietojumā darbavietās Somija ir
līdere. Mobilo tālruņu lietotāju skaits Somijā
joprojām aug ļoti strauji. Lietotāju dzimšanas gadu
analīze rāda, ka vienīgā grupa, kur vairums cilvēku
nelieto mobilo tālruni, ir sievietes vecumā virs 70 gadiem.
Lai gan PC un interneta lietojums nav pieaudzis tik
strauji kā mobilie sakari, salīdzinājumā ar 1996. gadu
kāpums tomēr ir ievērojams, turklāt paplašinājies
arī šo lietotāju vecuma diapazons - no jauniem cilvēkiem
līdz piecdesmit un sešdesmit gadu vecumam. Ir visai pamatots iemesls
uzskatīt, ka piecos gados ļoti daudz Somijas iedzīvotāju ir
pievienojušies informācijas sabiedrībai, ja par tās
piederības zīmi un mērvienību var uzskatīt
regulāru mobilo tālruņu, interneta, e-pasta un datora
lietošanu.
Pēc Somijas Statistikas pārvaldes datiem
2004. gada janvārī aptuveni 2,7 miljoni jeb 70 procenti somu
vecumā no 15 līdz 74 izmantoja internetu. Sievietes ir nedaudz
apsteigušas vīriešus. 2004. gada pavasarī aptuveni 71
procents sieviešu un 70 procenti vīriešu lietoja internetu.
Lietotāju skaits ir pieaudzis visās vecuma grupās, tomēr
vislielākais pieaugums ir vecuma grupā virs 50 gadiem.
Aprīlī aptuveni 2,4 miljoniem jeb 61 procentam interneta
lietotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija personiskās
e-pasta adreses. Īpaši aktīvi e-pasta lietotāji, protams,
ir jaunieši 15-19 gadu vecumā, 89 procentiem no viņiem bija
privātās adreses. No visiem individuālo e-pasta adrešu
īpašniekiem, elektroniskās vēstules ikdienā sūta
un saņem 59 procenti.
Turpinās
elektronisko sakaru tirgus konsolidācija
Kā pērnā gada nogalē
informēja Networking News (Onlypunjab.com),
pēdējā laikā saasinās divu lielāko Somijas
elektronisko sakaru milžu TeliaSonera Finland un Elisa
Communications Group cīņa par fiksēto sakaru pakalpojumu
tirgus daļām. Šī sacensība turpinās jau labu
laiku, jo mērķis ir visai kārdinošs - iegūt kontroli
pār finansiāli vispievilcīgākajām aptuveni 40
vietējo balss pakalpojumu kompānijām (lielākā
daļa no tām ir apvienojušās konsorcijā Finnet Ltd.,
kas ir valsts trešais lielākais fiksētā tīkla
operators). Tomēr, no otras puses, šiem vēsturiskajiem
operatoriem pašiem jāsāk raizēties par potenciālajiem
konkurentiem no spēcīgāko un ambiciozāko jauno fiksēto
un mobilo tīklu operatoru vidus, to skaitā Tele2, Song Networks un
Saunalahti. Šķiet, vēsturisko operatoru
perspektīvākās nākotnes izredzes patlaban saistās ar
interneta piekļuves un satura pakalpojumu piedāvājumu klientiem,
jo interneta potenciālo lietotāju apetīte Ziemeļvalstu
reģionā aug acīmredzot.
Fiksētā tīkla
pakalpojumi. Statistika
Darbības virziens %
1999
2000 (5)
2001
2002
2003 (5)
Vietējie balss pakalpojumi (1)
19,2
18,6
17,3
13,3
16,7
Iekšzemes tālsarunas
1,9
1,6
1,3
1,3
1,4
Starptautiskās sarunas
5,0
3,8
4,9
5,0
2,0
Mobilie sakari (2)
39,3
41,6
42,6
45,2
50,4
Datu pārraide (3)
-
9,2
-
11,0
14,4
Citi sakaru pakalpojumi (4)
34,6
25,1
33,9
24,6
15,1
Telekomunikāciju nozares apgrozījuma
sadalījums Somijā pēc operatoru darbības virzieniem,
procentos un miljonos eiro.
Avots: Telecommunications in
Finland 2003, Statistics Finland
(1) to skaitā starpsavienojumu tarifi,
lokālā tīkla izmaksas, ikmēneša abonēšana un
maksa par abonenta līnijas ierīkošanu;
(2) to skaitā gan balss, gan datu pakalpojumi,
bezvadu datu pārraide, kā arī mēneša
abonēšanas maksa;
(3) to skaitā arī interneta pakalpojumi,
sākumcenas, ikmēneša maksājumi un datu drošības
pakalpojumi;
(4) to skaitā kabeļtelevīzija;
(5) notiek statistikas datu papildināšana
un pārbaude.
Telekomunikāciju operatoru apgrozījums
2002. gadā bija 4583 miljoni eiro, bet 2003. - 4443 miljoni eiro.
Platjoslas pakalpojumi pieejami
visiem
Kā nesen paziņojis Somijas Satiksmes un
sakaru ministrijas preses dienests, platjoslas datu pārraides pakalpojumi
kļuvuši pieejami visiem Somijas iedzīvotājiem, to
skaitā arī tiem, kuri dzīvo attālajos ziemeļu
reģionos. Nesen izveidotā platjoslas pakalpojumu darba grupa, kura
uzrauga šīs nozares stratēģiju, informējusi, ka jau 94
procentiem somu ir pieejami platjoslas pakalpojumi fiksētajos
telekomunikāciju tīklos. 3. februārī Somijas valdība
pieņēma rezolūciju, kurā definēti nacionālās
platjoslas stratēģijas mērķi. Tā kā
maksimāli iespējamais tīkla pārklājums jau
nodrošināts, turpmāk lielāka uzmanība
jāpievērš savienojuma kvalitātei un satura pakalpojumu
paplašināšanai.
Pilnīgi attaisnojušās arī
investīcijas bezvadu platjoslas datu pārraidē, kas labi noder
par papildu savienojuma iespēju reti apdzīvotās teritorijās.
Saskaņā ar šo valdības rezolūciju tiks izskatītas
iespējas izmantot 450 frekvenču diapazonu, kurš atbrīvojies
pēc NMT450 analogo mobilo sakaru pakalpojumu pārtraukšanas. Tas
acīmredzot nozīmē, ka Somija tāpat kā pērn
Latvija ir nonākusi pie secinājuma, ka šo diapazonu var izmantot
arī gluži mūsdienīgiem platjoslas mobilajiem sakariem -
CDMA tehnoloģijai.
Lielākais izaicinājums informācijas
sabiedrības attīstībai ir iedzīvotāju lielā
ieinteresētība izmantot tīkla pakalpojumus. Tas savukārt
pulcina aizvien jaunus telekomunikāciju tirgus dalībniekus, padarot
konkurenci aizvien sīvāku.
Nacionālā platjoslas stratēģija
prognozē, ka 2005. gada nogalē Somijā būs miljons
platjoslas pakalpojumu abonentu, lielākā daļa izmantos
platjoslas pieslēgumu ar ātrumu vismaz 2 Mbit/s. Turklāt
perspektīvās prognozes liecina, ka 2007. gada nogalē
visizplatītākais datu pārraides ātrums būs 8 Mbit/s,
un 90 procenti interneta pieslēgumu būs platjoslas.
Šī rezolūcija sola veicināt
interneta telefoniju un interneta multimediju iespējas. Tiks
izskatīta arī platjoslas savienojumu nepieciešamība
veselības aizsardzībā un slimnīcās, lai varētu
tālāk attīstīt telemedicīnas projektu.
Stratēģijas mērķis ir
panākt, lai Somija kļūtu par Eiropas līderi platjoslas
pakalpojumu piekļuvē un lietojuma intensitātē. Tas tiks
sasniegts, ja Somija saglabās savu pozīciju Eiropas valstu
vadošajā četriniekā. Valdības vēlme ir
panākt, ka 2007. gada nogalē Somija kļūtu par vienu no starptautiskajām
līderēm ātrgaitas telekomunikāciju savienojumu
lietošanā.
Gunta KĻAVIŅA
P.S. Redakcija pateicas par
sadarbību Somijas vēstniecībai Latvijā un Finpro
Latvijas uzņēmumam.
Par Finpro
Finpro sniedz ekspertīzes un
konsultācijas pakalpojumus, lai palīdzētu Somijas
uzņēmumiem ātri, droši un efektīvi ienākt starptautiskajā
tirgū. Finpro uzņēmumi darbojas aptuveni 40 valstīs,
to pakalpojumus pavisam izmanto aptuveni 5000 uzņēmumu visā
pasaulē, arī Latvijā. Pērn vairāk nekā 13 000
starptautisku uzņēmumu izpilddirektori izmantoja Finpro tirgus
un konsultāciju pakalpojumus.
Somija ir viena no tām Eiropas valstīm, kur komunikācijas laikmeta progress ienāca visagrāk un, šķiet, arī visspilgtāk. Mobilo sakaru straujā izplatība Eiropā un arī pasaulē savulaik notika, pateicoties tieši Somijas panākumiem un Nokia precīzi izstrādātajai stratēģijai. Somija ir viena no pirmajām valstīm, kas rosināja veidot informācijas sabiedrību un kopš 1996. gada dara to arī pati.
Kā viss sākās?
Varētu teikt, ka konkurence Somijas telekomunikāciju nozarē sākās jau kopš telefona aparāta izgudrošanas 1876. gadā, jo pirmās vietējo sarunu pakalpojumu telefona kompānijas tur tika dibinātas 19. gs. 80. gados, bet tālsakaru - 1884. gadā. Līdz pat 1935. gadam telefona sakari pilnībā bija privāto kompāniju ziņā, turklāt katra no tām darbojās savā teritorijā. Tomēr jau šajā pašā gadā iekšzemes tālsakari kļuva par valsts monopolu, un vēlāk valsts rokās nonāca arī starptautiskie un mobilie sakari. Tostarp vietējo sarunu pakalpojumus joprojām sniedza privātie uzņēmumi. Starp abām pusēm veidojās sīva konkurence un valdīja tarifu cīņa, kas galu galā 1987. gadā, kad tirgus pakāpeniski tika atvērts konkurencei, noveda pie duopolijas (divu monopolu) situācijas. Šī vēsture, ar kuru Somija ievērojami atšķiras no citu valstu telekomunikāciju pirmsākumiem, raksturo Somiju kā savdabīgu ceļu gājēju.
Šobrīd Somijā ir 86 vietējo sarunu, 45 iekšzemes tālsarunu, 46 starptautisko sarunu operatori un 62 mobilie operatori. Divi lielākie visos šajos tirgus virzienos ir Sonera Ltd. (bijušais valsts uzņēmums PTT) un Finnet Group (privāto telefona kompāniju kopuzņēmums).
Somija - informācijas sabiedrības bezdelīga
Somiju nereti mēdz dēvēt par informācijas tehnoloģiju laboratoriju un modeli. Šo apgalvojumu pamats ir vairāki indikatori, ar kuru palīdzību nosaka tehnoloģisko attīstību, jauna tipa aparatūras izplatību vai kādas tautsaimniecības nozares nozīmību. Somijas statistikas speciālisti jau 1996. gada sākumā, kad šajā virzienā vēl nebija nekādu starptautisko modeļu un rekomendāciju, izstrādāja statistikas sistēmu detalizētai informācijas sabiedrības attīstības atspoguļošanai. Šo shēmu praktiskiem informācijas sabiedrības pētījumiem tagad lieto arī citas Eiropas valstis.
Somijas valdības izstrādātās Informācijas sabiedrības programmas mērķis ir uzlabot konkurētspēju un ražīgumu, veicināt sociālo un reģionālo vienlīdzību, paaugstināt iedzīvotāju labklājību un dzīves kvalitāti ar efektīvu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju palīdzību. Informācijas sabiedrības programma ir viena no valdības politikas prioritātēm.
Zīmīgi, ka Somijā par vienu no valdības funkcijām uzskata arī cīņu pret surogātpastu, jo tur mēstuļu sūtīšana aizliegta ar likumu. Protams, lai Somijas e-pasta lietotāji varētu vēl efektīvāk izvairīties no šiem nepatīkamajiem civilizācijas atkritumiem, līdzīgus likumus vajadzētu pieņemt vismaz citās ES valstīs, jo Somijas likums diemžēl nespēj ietekmēt mēstuļu plūsmu, kas ienāk no ārpuses. Tomēr Somijas valdības iniciatīva ir apsveicama.
Somijā ir trīs dažādi telekomunikāciju nozares regulatori, un katram no tiem ir atšķirīgas funkcijas. Satiksmes un sakaru ministrija atbild par telekomunikāciju stratēģiju un specifisko nozares likumdošanu. Telekomunikāciju administrācijas centrs uzrauga, pārbauda un rīko diskusijas par sakaru tehniskās regulēšanas, koordinācijas un standartizācijas jautājumiem. Trešā ir Konkurences padome, kuras uzdevums ir uzraudzīt, lai nebūtu negodīgas konkurences.
Somijas premjerministrs Mati Vanhanens (Matti Vanhanen), ar interneta starpniecību uzrunājot valsts iedzīvotājus, kas vienlaikus ir arī topošās informācijas sabiedrības locekļi, saka: - Uzaicinu jūs visus piedalīties pasaules labākās informācijas sabiedrības - Somijas informācijas sabiedrības - veidošanā! - Un tie nav tikai skaļi vārdi, jo premjers aicināja visus piedalīties arī darbos - sacensībā par labāko pieredzi - the Best Practices Competition. Šādu sacensību par labāko pieredzi informācijas sabiedrības attīstības veicināšanā pērn organizēja Somijas Finanšu ministrija. Vispopulārākie bija projekti, kas saistīti ar apmācību, sociālo labklājību, veselības aizsardzību un elektronisko komerciju. Sacensību gaitā tika vērtēta arī interneta pakalpojumu kvalitāte valsts un pašvaldību institūcijās, un konkursā bija pieteikti 68 interneta pakalpojumi. Pavisam konkursā bija reģistrēti 266 projekti un pakalpojumi. Labākie gada nogalē saņēma a premjera balvu Prime Minister's Best Practices Award. Sacensības par labāko pieredzi sākās pērnā gada maijā un noslēdzās ar apbalvošanas ceremoniju novembrī.
Protams, atzinību vēlas visi, bet rezultāts nāca par labu ne tikai uzvarētājiem, bet visas Somijas informācijas sabiedrības attīstībai, kā arī popularizēja labāko pieredzi gan Somijā, gan arī ārpus tās. Turklāt valdības atbalsts un tiešā līdzdalība nozīmē ļoti daudz. Somijas uzņēmumu labākā pieredze, novatoriskā darbība un sabiedriskā aktivitāte atspoguļota interneta mājaslapā www.Tietoyhteiskunta.fi.
Šīs sacensības organizēšanā piedalījās arī neitrāla bezpeļņas organizācija TIEKE, kura stimulē tās locekļu centienus informācijas sabiedrības veidošanā. TIEKE vairāk nekā simt dalībnieki pārstāv visu Somijas sabiedrības spektru un lielākos IT&T nozares uzņēmumus, kuri izstrādā, ražo, pārdod un atbalsta ICT produktus un pakalpojumus. To skaitā ir arī vairākas ministrijas un publiskās aģentūras, dažas no kurām ir tieši saistītas ar informācijas sabiedrības darbības stimulēšanu. TIEKE darbība galvenokārt vērsta uz tīklojuma attīstību un uzņēmumu savstarpējo sadarbību tā izmantošanā.
Bez interneta neiztiek pat ziemeļbrieži
Kādi īsti ir šīs aktīvās darbības rezultāti? Informācijas sabiedrības infrastruktūra attīstās, kā plānots. 2004. gada aprīlī valstī bija 700 000 platjoslas interneta pieslēgumu, tā kā šogad prognozētais miljons nebūt nav nesasniedzams. Paturot prātā faktu, ka Somijā dzīvo pieci miljoni iedzīvotāju, šāds platjoslas pakalpojumu pieslēgumu skaits nudien ir iespaidīgs. Turklāt tas nebūt nenozīmē, ka pārējie neizmanto datu pakalpojumus, vienīgi viņu prasības pret datu pārraides ātrumu ir pieticīgākas. Arī elektroniskie pakalpojumi, kurus piedāvā publiskā tīkla operatori un uzņēmumi, nemitīgi attīstās, un elektroniskais saturs kļūst aizvien populārāks.
Somijas reģionālo un pašvaldību institūciju stratēģija ir stimulējusi telekomunikāciju operatoru un interneta pakalpojumu sniedzēju ieinteresētību aktivizēt darbību arī attālajos ziemeļu rajonos, netālu no polārā loka. Tieši pateicoties internetam, mobilajiem sakariem un datu pārraides iespējām, Oulu apkārtne, kas agrāk bija pazīstama galvenokārt kā ziemeļbriežu audzētāju apvidus ar skarbiem sadzīves apstākļiem un niecīgu iedzīvotāju blīvumu (13 uz km2), pēdējā desmitgadē ir strauji attīstījusies un kļuvusi par īpaši eksotisku tūristu un pašu somu iecienītu atpūtas vietu. Tur aptuveni 60 000 km2 platībā izveidots nacionālais dabas parks. Tūrisma maršruti vasarās ved pa krāčainajām Lapzemes upēm, bet ziemā piedāvā asas izjūtas ekstrēmiem slēpotājiem. Un kā gan citādi, ja ne ar interneta starpniecību, rezervēt vietu, piemēram, nelielajā Kūsamā ciemata (aptuveni 20 km no polārā loka) viesnīciņā vai savdabīgajos guļbaļķu namiņos, kur eksotikas tīkotāji mēdz ieņemt rindu jau vairākus mēnešus iepriekš.
Tiešsaistes žurnālistika
Aizvien pieaugošās interneta iespējas un valdības spēcīgais atbalsts, subsidējot progresīvus plašsaziņas līdzekļu pētījumus un attīstības projektus, ir radījis jaunu Somijas informācijas sabiedrības pašizpausmes veidu - tiešsaistes žurnālistiku. Tas nozīmē ne tikai to, ka gandrīz visu preses izdevēju mājaslapās ir jaunumu sadaļa, kura ik dienas tiek papildināta ar jaunām ziņām. Pēdējā laikā aizvien vairāk aktivizējas arī interneta televīzija un rodas aizvien jauni tiešsaistes mobilā satura pakalpojumi. Tas ir izdevīgs bizness, jo, šķiet, somu slāpes pēc aizvien jauniem mobilā un interneta satura pakalpojumiem ir neremdināmas. Somijā uz katriem 1000 iedzīvotājiem ir 90 interneta pakalpojumu sniedzēji, tik daudz nav nekur citur pasaulē. Vairāk nekā 750 000 somu lieto internetu vismaz reizi nedēļā, un vairāk nekā 30 procentiem mājās ir dators.
Somijas mediju biznesu virza gluži parasta gudrība: ja neieguldīsi līdzekļus jaunā izdevumā tagad, kad tas ir iespējams, tad vēlāk vajadzēs ieguldīt krietni vairāk, ja vien tas vairs būs iespējams. Tiesa, pagaidām vēl neviens tiešsaistes laikraksts nav devis informāciju par ienākumiem un tikai daži ir publiskojuši lietotāju skaitu.
Somijas tradicionālie drukātie preses izdevumi paši ir nonākuši pie domas par jaunu interneta mediju attīstību. Pirmais tiešsaistes laikraksts Turun Sanomat tika publicēts tīmeklī 1995. gadā. Šobrīd Somijā ir vairāki duči tiešsaistes ziņu lapu, kuru lielāko daļu izveidojušas avīzes. Šajā nozarē dominē divi mediju giganti Sanoma-WSOY un Alma Media, kura daļēji pieder zviedriem. Sanoma-WSOY interneta pielikuma publicēšana sākās pirms pāris gadiem, un tā īpašnieks ir Somijas lielākais dienas laikraksts Helsingin Sanomat. Plašākas publikas piesaistīšanai līdzās ziņām ir arī visdažādākā sadzīves informācija, spēles, mediķu padomi, informācija par pakalpojumiem u. tml. Piekļuve pašām pieprasītākajām sadaļām ir maksas pakalpojums, kuru var izmantot drukātā preses izdevuma abonenti, ievadot paroli.
Vienīgais tiešsaistes laikraksts Somijā, kurš pieprasa samaksu par saturu, ir Kauppalehti Online. Tas ir biznesa laikraksta Kauppalehti interneta pielikums, un tā lielais jumts ir viens no diviem minētajiem mediju milžiem Alma Media. Kauppalehti Online piedāvā biznesa lasītājiem plaša diapazona tiešsaistes jaunumu biļetenus un pakalpojumus kā drukātā laikraksta pielikumu. Šai interneta mājaslapai ir gandrīz 80 000 reģistrēto lietotāju, no kuriem aptuveni 4000 apmeklē šo lapu katru dienu.
Vēl grūti prognozēt, kā šis bizness attīstīsies nākotnē, bet jau tagad jūtams, ka var izraisīties strīdi par interešu sfēru pārdali, jo nākamo soli - interneta televīzijas ziņas - jau tagad ar vanaga aci uzrauga citi mediju dūži.
Somijas informācijas sabiedrība. Statistika
2004. gada janvārī publicēts pētījums par pārmaiņām, kādas notikušas Somijas informācijas sabiedrībā no 1996. līdz 2002. gadam. Īpašu interesi izraisa Somijas un citu valstu informācijas sabiedrības salīdzinājums. Statistika liecina, ka Somijas iedzīvotāji izmanto mobilo tālruni biežāk nekā citu valstu iedzīvotāji, lai gan salīdzinājumā ar citām Ziemeļvalstīm starpība ir neliela. Šķiet, ka citas ziemeļvalstis, to skaitā ASV, Kanāda, Koreja un Nīderlande, ir apsteigušas Somiju interneta lietošanā mājās. Tomēr interneta lietojumā darbavietās Somija ir līdere. Mobilo tālruņu lietotāju skaits Somijā joprojām aug ļoti strauji. Lietotāju dzimšanas gadu analīze rāda, ka vienīgā grupa, kur vairums cilvēku nelieto mobilo tālruni, ir sievietes vecumā virs 70 gadiem.
Lai gan PC un interneta lietojums nav pieaudzis tik strauji kā mobilie sakari, salīdzinājumā ar 1996. gadu kāpums tomēr ir ievērojams, turklāt paplašinājies arī šo lietotāju vecuma diapazons - no jauniem cilvēkiem līdz piecdesmit un sešdesmit gadu vecumam. Ir visai pamatots iemesls uzskatīt, ka piecos gados ļoti daudz Somijas iedzīvotāju ir pievienojušies informācijas sabiedrībai, ja par tās piederības zīmi un mērvienību var uzskatīt regulāru mobilo tālruņu, interneta, e-pasta un datora lietošanu.
Pēc Somijas Statistikas pārvaldes datiem 2004. gada janvārī aptuveni 2,7 miljoni jeb 70 procenti somu vecumā no 15 līdz 74 izmantoja internetu. Sievietes ir nedaudz apsteigušas vīriešus. 2004. gada pavasarī aptuveni 71 procents sieviešu un 70 procenti vīriešu lietoja internetu. Lietotāju skaits ir pieaudzis visās vecuma grupās, tomēr vislielākais pieaugums ir vecuma grupā virs 50 gadiem. Aprīlī aptuveni 2,4 miljoniem jeb 61 procentam interneta lietotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija personiskās e-pasta adreses. Īpaši aktīvi e-pasta lietotāji, protams, ir jaunieši 15-19 gadu vecumā, 89 procentiem no viņiem bija privātās adreses. No visiem individuālo e-pasta adrešu īpašniekiem, elektroniskās vēstules ikdienā sūta un saņem 59 procenti.
Turpinās elektronisko sakaru tirgus konsolidācija
Kā pērnā gada nogalē informēja Networking News (Onlypunjab.com), pēdējā laikā saasinās divu lielāko Somijas elektronisko sakaru milžu TeliaSonera Finland un Elisa Communications Group cīņa par fiksēto sakaru pakalpojumu tirgus daļām. Šī sacensība turpinās jau labu laiku, jo mērķis ir visai kārdinošs - iegūt kontroli pār finansiāli vispievilcīgākajām aptuveni 40 vietējo balss pakalpojumu kompānijām (lielākā daļa no tām ir apvienojušās konsorcijā Finnet Ltd., kas ir valsts trešais lielākais fiksētā tīkla operators). Tomēr, no otras puses, šiem vēsturiskajiem operatoriem pašiem jāsāk raizēties par potenciālajiem konkurentiem no spēcīgāko un ambiciozāko jauno fiksēto un mobilo tīklu operatoru vidus, to skaitā Tele2, Song Networks un Saunalahti. Šķiet, vēsturisko operatoru perspektīvākās nākotnes izredzes patlaban saistās ar interneta piekļuves un satura pakalpojumu piedāvājumu klientiem, jo interneta potenciālo lietotāju apetīte Ziemeļvalstu reģionā aug acīmredzot.
Fiksētā tīkla pakalpojumi. Statistika
Darbības virziens % |
1999 |
2000 (5) |
2001 |
2002 |
2003 (5) |
Vietējie balss pakalpojumi (1) |
19,2 |
18,6 |
17,3 |
13,3 |
16,7 |
Iekšzemes tālsarunas |
1,9 |
1,6 |
1,3 |
1,3 |
1,4 |
Starptautiskās sarunas |
5,0 |
3,8 |
4,9 |
5,0 |
2,0 |
Mobilie sakari (2) |
39,3 |
41,6 |
42,6 |
45,2 |
50,4 |
Datu pārraide (3) |
- |
9,2 |
- |
11,0 |
14,4 |
Citi sakaru pakalpojumi (4) |
34,6 |
25,1 |
33,9 |
24,6 |
15,1 |
Telekomunikāciju nozares apgrozījuma sadalījums Somijā pēc operatoru darbības virzieniem, procentos un miljonos eiro.
Avots: Telecommunications in Finland 2003, Statistics Finland
(1) to skaitā starpsavienojumu tarifi, lokālā tīkla izmaksas, ikmēneša abonēšana un maksa par abonenta līnijas ierīkošanu;
(2) to skaitā gan balss, gan datu pakalpojumi, bezvadu datu pārraide, kā arī mēneša abonēšanas maksa;
(3) to skaitā arī interneta pakalpojumi, sākumcenas, ikmēneša maksājumi un datu drošības pakalpojumi;
(4) to skaitā kabeļtelevīzija;
(5) notiek statistikas datu papildināšana un pārbaude.
Telekomunikāciju operatoru apgrozījums 2002. gadā bija 4583 miljoni eiro, bet 2003. - 4443 miljoni eiro.
Platjoslas pakalpojumi pieejami visiem
Kā nesen paziņojis Somijas Satiksmes un sakaru ministrijas preses dienests, platjoslas datu pārraides pakalpojumi kļuvuši pieejami visiem Somijas iedzīvotājiem, to skaitā arī tiem, kuri dzīvo attālajos ziemeļu reģionos. Nesen izveidotā platjoslas pakalpojumu darba grupa, kura uzrauga šīs nozares stratēģiju, informējusi, ka jau 94 procentiem somu ir pieejami platjoslas pakalpojumi fiksētajos telekomunikāciju tīklos. 3. februārī Somijas valdība pieņēma rezolūciju, kurā definēti nacionālās platjoslas stratēģijas mērķi. Tā kā maksimāli iespējamais tīkla pārklājums jau nodrošināts, turpmāk lielāka uzmanība jāpievērš savienojuma kvalitātei un satura pakalpojumu paplašināšanai.
Pilnīgi attaisnojušās arī investīcijas bezvadu platjoslas datu pārraidē, kas labi noder par papildu savienojuma iespēju reti apdzīvotās teritorijās. Saskaņā ar šo valdības rezolūciju tiks izskatītas iespējas izmantot 450 frekvenču diapazonu, kurš atbrīvojies pēc NMT450 analogo mobilo sakaru pakalpojumu pārtraukšanas. Tas acīmredzot nozīmē, ka Somija tāpat kā pērn Latvija ir nonākusi pie secinājuma, ka šo diapazonu var izmantot arī gluži mūsdienīgiem platjoslas mobilajiem sakariem - CDMA tehnoloģijai.
Lielākais izaicinājums informācijas sabiedrības attīstībai ir iedzīvotāju lielā ieinteresētība izmantot tīkla pakalpojumus. Tas savukārt pulcina aizvien jaunus telekomunikāciju tirgus dalībniekus, padarot konkurenci aizvien sīvāku.
Nacionālā platjoslas stratēģija prognozē, ka 2005. gada nogalē Somijā būs miljons platjoslas pakalpojumu abonentu, lielākā daļa izmantos platjoslas pieslēgumu ar ātrumu vismaz 2 Mbit/s. Turklāt perspektīvās prognozes liecina, ka 2007. gada nogalē visizplatītākais datu pārraides ātrums būs 8 Mbit/s, un 90 procenti interneta pieslēgumu būs platjoslas.
Šī rezolūcija sola veicināt interneta telefoniju un interneta multimediju iespējas. Tiks izskatīta arī platjoslas savienojumu nepieciešamība veselības aizsardzībā un slimnīcās, lai varētu tālāk attīstīt telemedicīnas projektu.
Stratēģijas mērķis ir panākt, lai Somija kļūtu par Eiropas līderi platjoslas pakalpojumu piekļuvē un lietojuma intensitātē. Tas tiks sasniegts, ja Somija saglabās savu pozīciju Eiropas valstu vadošajā četriniekā. Valdības vēlme ir panākt, ka 2007. gada nogalē Somija kļūtu par vienu no starptautiskajām līderēm ātrgaitas telekomunikāciju savienojumu lietošanā.
Gunta KĻAVIŅA
P.S. Redakcija pateicas par sadarbību Somijas vēstniecībai Latvijā un Finpro Latvijas uzņēmumam.
Par Finpro
Finpro sniedz ekspertīzes un konsultācijas pakalpojumus, lai palīdzētu Somijas uzņēmumiem ātri, droši un efektīvi ienākt starptautiskajā tirgū. Finpro uzņēmumi darbojas aptuveni 40 valstīs, to pakalpojumus pavisam izmanto aptuveni 5000 uzņēmumu visā pasaulē, arī Latvijā. Pērn vairāk nekā 13 000 starptautisku uzņēmumu izpilddirektori izmantoja Finpro tirgus un konsultāciju pakalpojumus.