Ķīna vēl nav gatava programmēšanas biznesa okupācijai

 

Ķīnas ekonomikas iespaidīgā attīstība un milzīgais potenciāls to turpināt daudzviet izraisījis runas, ka pasaules visapdzīvotākā valsts drīzumā būs mājvieta arī neskaitāmām programmēšanas kompānijām, kas jau pavisam drīz programmatūras ārpakalpojumu biznesā spēs konkurēt ar programmēšanas milzeni Indiju. Eksperti tomēr uzskata, ka Ķīnai vēl ejams ļoti tāls ceļš.

 

Ķīna kļūst par konkurenti

Baumas par gaidāmo Ķīnas ekspansiju globālajā programmēšanas tirgū par itin ticamām padara gan Ķīnas informācijas tehnoloģiju veiksmīgā attīstība, gan, piemēram, ziņa, ka Ķīnas vadošais datoru ražotājs Lenovo iegādājies gigantiskā IBM personālo datoru ražošanas biznesu. Arī Ķīnas ekonomikas kopējais pieauguma temps ir tik straujš, ka Pekina marta sākumā pat apņēmās to mākslīgi nobremzēt līdz astoņu procentu līmenim.

Lenovo piemērs pat radīja iespaidu, ka sācies pavisam jauns posms: agrāk Rietumu vai attīstītās Āzijas tīģeri iegādājās ražotnes Ķīnā, tiekot pie lētāka un potenciāli neizmērojama darbaspēka, bet tagad Ķīnas kompānijas jau kļuvušas pietiekami stipras un finansiāli spējīgas, lai pašas sāktu iegādāties gigantiskus uzņēmumus Rietumos. It īpaši tāpēc, ka IBM informācijas tehnoloģiju tirgū ir viens no ilggadības simboliem tieši datoru ražošanā, lai gan nav noslēpums, ka ASV uzņēmumam daudz ienesīgāks ir serveru un programmatūras bizness un personālo datoru ražošanā IBM jau ir atdevis savas pozīcijas konkurentiem.

Pagājušā gada nogalē arī Eiropas Komisija ikgadējā konkurētspējas ziņojumā brīdināja, ka Ķīna, kas eiropiešiem joprojām pamatā asociējas ar mazvērtīgām rūpniecības precēm, pakāpeniski kļūst par vērā ņemamu, ar zemām izmaksām strādājošu konkurenti augsto tehnoloģiju nozarēs, un, piemēram, Ungārijas elektronikas sektors jau ir sācis zaudēt darba vietas Ķīnas mikroshēmu ražošanas straujās attīstības dēļ.

 

Astoņstāvu IT tirdziņš

Šo rindu autoram gadu mijā bija iespēja pārliecināties, ka Ķīnas attīstītajā austrumu daļā milzu ātrumā augošās debesskrāpju pilsētas ir vēl iespaidīgākas, nekā tās cenšas izslavēt pati kapitālistiski-komunistiskās Ķīnas valdība. Nav jābrīnās, ja kādā no šīm pilsētām gadās ieklīst kādā milzenī, kurā atrodas īsts elektronikas jeb drīzāk informācijas tehnoloģiju tirgus, kas aizņem astoņus augstceltnes stāvus. Tāpat vairs nav jābrīnās, ka vietējie iedzīvotāji, kuru vidējais ienākumu līmenis ievērojami atpaliek no Latvijas, visās malās redzami niekojamies ar dažādām tehnoloģiski vairāk vai mazāk modernām elektroniskām ierīcēm, nemaz nerunājot par mobilajiem tālruņiem vai digitālajām kamerām.

Ķīnas austrumu un dienvidaustrumu reģionos, kuri nodrošina valsts straujo ekonomisko attīstību, tieši pie robežas ar  gluži formālo Ķīnas sastāvdaļu  Honkongu pārdesmit gadu laikā izaugusi pilsēta Šeņdžeņa, kuras speciālās ekonomiskās zonas statuss tai ļāvis no pāris tūkstošiem iedzīvotāju  sešdesmito gadu beigās  kļūt par desmit miljonu pilsētu. Šeņdžeņas  pārstāvji lepojas, ka vairāk nekā tūkstotis ēku tajā pārsniedz, ja nemaldos, divdesmit stāvu augstumu, un, rādot uz Šeņdžeņas augstāko torni, stāsta, ka tā celtniecība noritējusi pēc principa - stāvs divās dienās, kamēr celtne izslējusies 70 stāvu augstumā.

 

Indija vēl tālu priekšā

Biznesa stratēģijas izpētes kompānijas McKinsey pētījums tomēr liecina, ka Ķīnai vēl ļoti daudz jāpaveic, lai tā spētu apdraudēt Indijas pozīcijas programmatūras ārpakalpojumu biznesā. McKinsey eksperti uzskata, ka Ķīnai visupirms ir jākonsolidē  ļoti sadrumstalotā programmēšanas industrija, lai iegūtu gan nepieciešamo jaudu, gan kompetenci, kas nepieciešama, lai pretendētu uz lielu starptautisku projektu iekarošanu. Turklāt patlaban ķīnieši par šo  virzienu nemaz nav sākuši nopietni domāt.

Tomēr nav noliedzams, ka Ķīnas informācijas tehnoloģiju industrija attīstās ļoti strauji, un viss liecina, ka tuvākajos gados tā iekaros aizvien lielāku daļu pasaules tirgus. Izglītotu augsto tehnoloģiju un programmatūras speciālistu skaits Ķīnā pēdējos ir strauji audzis. Kopš 1997. gada ikgadējie ienākumi programmatūras un IT pakalpojumu nozarē  ir pieauguši vidēji par 42 procentiem, 2003. gadā sasniedzot 6,8 miljardus dolāru. Turklāt kopš 2000. gada Ķīnā ir dubultojies angliski runājošu speciālistu skaits, kas ir ārkārtīgi svarīgi programmatūras ārpakalpojumu tirgū. Kā liecina McKinsey dati, 2004. gadā Ķīnā bija vairāk nekā 24 miljoni šādu speciālistu .

Vienlaikus Ķīnas IT industrijas struktūrā joprojām ir ievērojamas nepilnības, kas neļauj tai pilnībā izmantot iespaidīgo attīstību. Lai gan IT pakalpojumu uzņēmumu ienākumi strauji pieaug, tie joprojām sasniedz tikai pusi no Indijas 12,7 miljardiem dolāru gadā. Pieaugumu pamatā veido iekšzemes pieprasījums – lielākā daļa klientu ir Ķīnas mazie un vidējie uzņēmumi, kas vēlas pielāgot programmatūru savām vajadzībām.

Ķīnā patlaban dzimstošais programmatūras ārpakalpojumu bizness pagaidām aizņem tikai desmit procentus no industrijas kopējiem ienākumiem, kamēr Indijā šis īpatsvars ir 70 procenti. Apmēram 65 procenti no ārpakalpojumu pasūtītājiem  ir japāņu klienti, kuri parasti vēlas mazvērtīgus programmatūras attīstības risinājumus, nevis pasūta finansiāli  vērtīgus, augstas kvalitātes produktus. Par spīti zemajām izmaksām, Ķīnas programmatūras pakalpojumu firmu rentabilitāte vidēji sasniedz tikai septiņus procentus salīdzinājumā ar 11 procentiem līdzīga profila kompānijās pasaulē. McKinsey eksperti to izskaidro ar cenu konkurenci starp piegādātājiem, daudzu projektu pārāk zemo līmeni, kā arī ar to, ka Ķīnā regulāri ir problēmas ar atalgojuma saņemšanu.

 

Uzņēmumiem jākonsolidējas

McKinsey pētījuma autori uzsver, ka Ķīnas programmatūras industrijai vispirms ir jākonsolidējas, lai tā spētu veiksmīgi konkurēt pasaules ārpakalpojumu tirgū. Patlaban desmit lielākās Ķīnas IT kompānijas aizņem tikai 20 procentus tirgus, kamēr Indijas lielais desmitnieks ir iekarojis 45 procentus. Turklāt patlaban Ķīnā darbojas apmēram 8000 programmatūras uzņēmumu, no kuriem trīs ceturtdaļas nodarbina mazāk nekā 50 cilvēku. Šādā konkurencē nevienam nav izdevies izaugt pietiekami lielam un spēcīgam, un tikai pieci uzņēmumi spējuši paplašināties līdz vairāk nekā 200 darbiniekiem. Salīdzinājumam – Indijā ir mazāk nekā 3000 programmatūras kompāniju, no kurām vismaz 15 strādā vairāk nekā 200 cilvēku, turklāt tādas kompānijas kā Infosys Technologies, Tata Consultancy Services vai Wipro Technologies ir ieguvušas starptautisku atpazīstamību un globālu klientūru.

Nesasniedzot nepieciešamos apmērus, Ķīnas uzņēmumi nespēs pievilināt lielākos un vērtīgākos starptautiskos klientus, jo mazākas kompānijas allaž tiek uzskatītas par riskantākiem un mazāk uzticamiem partneriem. Tās daudz vairāk apdraud vadošā personāla zaudējumi, tām var trūkt finanšu, lai līdz projekta izstrādes beigām vispār nodrošinātu savu pastāvēšanu, turklāt bieži vien tām nepietiek resursu un iespēju īstenot lielus projektus.

McKinsey pētījuma rezultāti liecina, ka tikai 12 procenti Ķīnas programmatūras pakalpojumu firmu par prioritāti uzskata citu kompāniju iegādi, apvienošanos vai alianšu veidošanu. Ķīnas uzņēmumu vadītājiem ir maza pieredze apvienošanā vai pārpirkšanā un, lai gan ekonomikas pieaugums pēdējos gados ir nepārtraukts, cerēt, ka ar tā palīdzību izdosies pieveikt konkurentus, nav reāli. Turklāt jāņem vērā, ka vairākas Indijas kompānijas darbības paplašināšanai plāno iegādāties uzņēmumus Ķīnā.

 

Kvalitātes problēma

Programmēšanas sektora sadrumstalotība būtībā tikai vēl vairāk saasina citas Ķīnas industrijas būtiskākās problēmas, kuru vidū izceļas nepilnīgā darba procesa kontrole un produktu vadība. Tikai sešas no 30 lielākajām Ķīnas programmatūras kompānijām ir ieguvušas ceturtā un piektā līmeņa CMM (Capability Maturity Model) sertifikātu, turpretī Indijā  visas 30 lielākās kompānijas  atbilst šādam līmenim..

Nesenas aptaujas rezultāti liecina, ka apmēram ceturtdaļa Ķīnas uzņēmumu cenšas sasniegt CMM kvalitātes standartus, tomēr vairāk nekā puse uzskata, ka šādi pasākumi nav nepieciešami, izpildāmi vai ieguldītā darba vērti, tādējādi netieši apstiprinot Rietumos valdošo viedokli, ka Ķīnā kvantitāte kopumā joprojām tiek vērtēta augstāk par kvalitāti.

McKinsey norāda, ka Ķīnas programmatūras pakalpojumu sniedzējiem vajag daudz aktīvāk gādāt par darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanu. Daudzi ar to nenodarbojas nemaz, un tikai daži izmanto specializētas programmas vai citus vispārpieņemtus veidus darbinieku resursu kvalitatīvai attīstībai. Uzņēmumos ir augsta darbaspēka mainība, kas gadā sasniedz apmēram 20 procentus, kamēr ASV, kur informācijas tehnoloģiju darbaspēka tirgus ir ļoti mainīgs, tā nepārsniedz 14 procentus. Šajā ziņā Ķīnas industrijai lieti noderētu lielāku un spēcīgāku kompāniju izveidošanās – tās iegūst interesantākus pasūtījumus, spēj piedāvāt labākas kvalifikācijas celšanas iespējas un bieži arī ievērojami augstāku atalgojumu. Šāda vide ļautu daudz vieglāk iegūt un noturēt augstākā kaluma profesionāļus ar labām valodu zināšanām.

 

Jāmaina mentalitāte

Ja Ķīnas programmēšanas uzņēmumiem izdotos konsolidēties, izvirzoties vairākām patiešām lielām un spēcīgām kompānijām, un uzlabot darbības kvalitatīvos rādītājus, tad tie būtu daudz labākās pozīcijās, lai veiksmīgi risinātu citus svarīgus uzdevumus - izveidot uzticamus zīmolus starptautiskajā tirgū un attīstīt zināšanu un izglītības bāzi specifiskās industrijās, piemēram, finanšu un farmaceitiskās ķīmijas sfērā, pētījumā secina McKinsey. Tāpat ir jāveic nopietnas organizatoriskas un darba stila pārmaiņas, lai tās spētu nodrošināt klientu intelektuālā īpašuma aizsardzību.

Tomēr pats galvenais uzdevums, kas jāpaveic, lai Ķīnas kompānijas spētu veiksmīgi ielauzties globālajā programmēšanas ārpakalpojumu tirgū, ir visām pārejas laika ekonomikām raksturīgās īstermiņa plānošanas pārvarēšana – vairumam Ķīnas uzņēmumu ir beidzot jāatmet viena projekta mentalitāte, koncentrējoties uz ilgtermiņa sadarbības piedāvājumiem vērtīgākajiem klientiem.

 

Darbaspēka pārpilnība

Sasniedzot šādus uzdevumus, Ķīnas iespējas gan globālā programmatūras tirgus ekspansijā, gan arī citās tautsaimniecības nozarēs ievērojami vairotos.  Īstenībā  jebkuram Rietumu pasaules pārstāvim jau pēc pāris Ķīnas lielpilsētās pavadītām stundām var rasties secinājums, ka kapitālisma uzvaras gājiena rezultātā valsts šobrīd neizmantotais potenciāls Ķīnai dotu prātam grūti aptveramas ekonomiskas iespējas, jo vispārzināmais pārapdzīvotības fakts materializējas arī ārkārtīgi plašā nelietderīgi izmantotā darbaspēkā. Acīmredzot pašiem ķīniešiem šķiet pavisam normāli, ka darbu, ko Rietumu pasaulē veic, piemēram, trīs cilvēki, Ķīnā padara 15, cits citam aiz muguras mīņādamies.

Kādā Pekinas restorānā novēroju interesantu skatu, kad uz savdabīgu instruēšanu tika sasaukts viss apkalpojošais personāls, kas, glītās ierindās sastādīts, atgādinātu prāvu armijas vienību, ja vien tās pārsvarā nebūtu jaunas meitenes. Ar šādu darbinieku skaitu Rīgā noteikti iztiktu vairāk nekā pieci līdzīga lieluma restorāni. Iespējams, ka šāds salīdzinājums nav īsti korekts, ņemot vērā  ķīniešu virtuves īpatnības, kas tiešām prasa daudz aktīvāku oficiantu darbu, tomēr līdzīga aina Ķīnā bieži vērojama pavisam atšķirīgās sfērās, nemaz nerunājot par fascinējošajām sētnieku vienībām.

Racionalizējot darba  organizāciju, Ķīnas ekonomikai darbaspēka diez vai jebkad pietrūktu, turklāt sīvajai konkurencei uz darba vietām būtu jāpaaugstina darbaspēka profesionālā kvalitāte. Tad pasaulē straujāk izzustu arī bēdīgi slavenais Ķīnas kvalitātes stereotips.

Guntars GRĪNUMS, LETA, speciāli SP