Tikšanās uz Eiropas un Āzijas robežas

No 2000. gada 1. līdz 5. maijam Stambulā, Turcijā, notika Starptautiskās elektrosakaru savienības (ITU) Radiosakaru asambleja (RA 2000), bet no 8. maija līdz 2. jūnijam – Pasaules radiosakaru konference (WRC 2000).

Pirms radiosakaru konferences, atceroties iepriekšējo gadu zemestrīces, šādu jautājumu uzdeva daudzi, arī mēs, nelielā Latvijas delegācija, jau saņēmuši satiksmes ministra Anatolija Gorbunova pilnvaru dalībai konferencē. Tomēr pārliecināja turku kolēģu optimisms, kas raksturīgs arī valstij kopumā. Turcija cer jau 2004. gadā kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti. Attīstības tempi ir strauji, tāpēc tas ir pilnīgi iespējams.

Stambula (Istanbul), kā zināms, ir kādreizējā valsts galvaspilsēta. Joprojām tā ir dižpilsēta Bosfora jūras šauruma krastos ar vairāk nekā desmit miljoniem iedzīvotāju. Daļa Stambulas atrodas Āzijā, daļa – Eiropā. Dzīves ritms pilsētā ir ļoti straujš. Tumšmatainu ļaužu tūkstoši ielās, persiešu ornamenti paklājos, grandiozs tirgus un tirgošanās visur, milzumdaudz dzeltenu taksometru, mošeju, grieķu un romiešu celtņu drupu – Bizantijas impērijas varenuma liecinieču, politika un futbols sarunās – tik daudzveidīga ir Stambula. Tomēr futbols ir otrā vietā aiz reliģijas. Futbols Turcijā – tas ir tik nopietni, ka tam turēties pretī nespēj neviens. Kad turku Galatasaray ieguva UEFA kausu, visi izgāja ielās. Piesardzības apsvērumu dēļ tika pārtraukts pat radiosakaru konferences darbs. Rīkot radiosakaru konferenci Stambulā bija Turcijas Sakaru administrācijas senlolots sapnis. Kā nekā Turcija (tolaik Otomanu impērija) bija to 20 valstu vidū, kas 1865. gadā parakstīja vienošanos par ITU (tajā laikā Starptautiskā telegrāfa savienība) izveidošanu.

Radiosakaru asambleja (RA) ir ITU Radiosakaru sektora augstākā vadība, kas apkopo pētījumu grupu darba rezultātus. RA atbilstoši ITU Konstitūcijai nodrošina Pasaules Radiosakaru konferenču tehnisko pamatojumu. RA piedalījās vairāk nekā 500 delegātu no 77 valstīm, 22 atzītām operatoru aģentūrām, 15 zinātniskām un rūpniecības organizācijām, divām reģionālām organizācijām un trim satelītasakaru organizācijām. Asambleja pieņēma 36 rezolūcijas (pamatā – rīcības plānus) un vēl vairāk rekomendāciju (pamatā – tehniska rakstura). Katrs dokuments ir svarīgs savas nozares – radiotehniskās un elektronikas rūpniecības, sakaru uzņēmumu un valsts sakaru administrāciju – standarts, tomēr ar dažu pieņemto lēmumu ieviešanas sekām sastapsies plašāka sakaru nozares un pat vispārējā sabiedrība. Tika sperts pirmais solis, lai vienkāršotu dokumentu pieņemšanas procedūru. Tas ļaus arī privātajam sektoram aktīvāk piedalīties ITU darbā. Atkal no jauna nodibināja 6. pētījumu grupu, apvienojot 10. un 11. (skaņas un televīzijas apraides) grupu. RA noteica asociēto locekļu iestāšanās un dalības maksu. Tika pieņemta 8. pētījumu grupas izstrādātā rekomendācija par IMT-2000 radiointerfeisu – būtisks dokuments, kas nodrošinās trešās paaudzes mobilo radiosakaru terminālu darbību pasaulē (roaming), pamatojoties uz kopīgu standartu.

Asambleja silti godināja ilggadējo 11. pētījumu grupas (televīzija) vadītāju profesoru Marku Krivošejevu (Krievija), kurš no šī darba tagad aiziet. Viņš vadīja komisiju jau laikā, kad tika ieviesta krāsu televīzija, bet nu viņa komisija ir sagatavojusi vienotu ciparu televīzijas standartu visai pasaulei. Viņa darbība neapšaubāmi ieies vēsturē kā Krivošejeva ēra. Darbībai līdz nākamajai Asamblejai apstiprināja šādas radiosakaru pētījumu grupas: 1. – spektra pārvalde, 3. – radioviļņu izplatīšanās, 4. – fiksētais un satelītu dienests, 6. – apraides dienesti, 7. – zinātnes dienesti, 8. – mobilais, radionoteikšanas, amatieru un ar to saistītais satelītu dienests, 9. – fiksētais dienests, CCV – terminoloģijas koordinācijas komiteja.

Konferencē piedalījās 2037 delegāti no 150 valstīm, ieskaitot 83 uzņēmumus, kuri bija reģistrēti nacionālo delegāciju sastāvā, un 326 novērotājus no 95 organizācijām (operatori, ražotāji, starptautiskās organizācijas).

Radiosakaru konferences kļūst arvien sarežģītākas gan pēc darba apjoma, gan pēc risināmo jautājumu svarīguma. WRC 2000 darba kārtībā bija vairāk nekā 20 punktu, kas attiecās uz jaunu tehnoloģiju ieviešanu visā pasaulē, ieskaitot satelītu un TV apraidi, trešās paaudzes mobilos sakarus, satelītu radionavigāciju un radioastronomiju. Radiosakaru konference gan veica visus uzdevumus, bet gāja grūti. Pēdējās desmit dienas darbs sākās 9.30 no rīta un turpinājās līdz 22.30 vakarā. Pēdējās trīs dienas gāja vēl jautrāk, jo darbs ieilga līdz pusčetriem no rīta.

Trešās paaudzes mobilo radiosakaru sistēma IMT 2000 ir lielākais projekts, kādu ITU (Starptautiskā elektrosakaru savienība) jelkad uzņēmusies. Stambulā izdevās vienoties par trim papildus frekvenču joslām šai sistēmai: 806–960, 1710–1885 un 2500–2690 MHz. Jau agrāk noteiktās joslas 1885–2025 un 2110–2200 MHz paliek spēkā. Papildus tradicionālajiem balss sakariem IMT 2000 nodrošinās ātru bezvadu datu pārraidi mobilajiem interneta lietotājiem. Turpat Stambulā Radiosakaru asamblejā iepriekš pieņemtais IMT 2000 radiointerfeiss nu ļauj uzņēmējiem sākt iekārtu un sistēmu projektēšanu, ražošanu un izmēģināšanu.

Otrs ievērojams Konferences sasniegums ir jaunais apraides satelītu plāns 1. un 3. ITU reģionam (Eiropai, Āzijai un Klusajam okeānam), kas tur sekmēs plašu satelīttelevīzijas attīstību. Šāds plāns jau pastāvēja kopš 1977. gada, taču, attīstoties tehnikai, daudzi lietpratēji uzskatīja, ka iedalītajā frekvenču joslā iespējams valstīm piešķirt vairāk kanālus. Tas izdevās delegātu saprātīgu kompromisu un jo sevišķi ITU Radiosakaru biroja vairāku nedēļu saspringta darba rezultātā. Viena no pēdējām Konferences plenārsēdēm saņēma jaunu plānu, kur katrai Eiropas valstij piešķirta ģeosinhronās orbītas pozīcija, no kuras var noraidīt 10 analogu TV kanālu ekvivalentu informāciju. Trešajā reģionā (Āzija, Austrālija) katra valsts saņēma 12 kanālus.

10-18 GHz joslā ir liels pieprasījums pēc vietējas piekļuves globālām satelītu datu pārraides sistēmām. Tajā darbojas daudzas ģeosinhronās satelītu sistēmas, joslas ietilpība ir gandrīz izsmelta, bet pēdējā laikā, tehnikai attīstoties, radušies vairāki interesanti ģeonesinhronu satelītu sakaru projekti mobilu lietotāju apkalpošanai – ātrs internets, videokonferences. Konferencē pārskatīja no satelītiem nākošās radioviļņu jaudas plūsmas intensitātes normas, un jaunāko pētījumu rezultātā šīs normas tika precizētas. Ģeosinhrono satelītu sakaru dienesti telefonijai, televīzijai, platjoslas internetam savu augsto kvalitāti nezaudēs, bet paveras iespēja moderno ģeonesinhrono sistēmu ieviešanai bez liekiem šķēršļiem.

Radionavigācijas satelītu dienesta attīstībai 171 MHz spektra joslās papildus piešķīra 1164–1215, 1260–1350, 5000–5030 MHz. Pašlaik pasaulē darbā ir ap astoņi miljoni radionavigācijas satelītu uztvērēju, kurus lieto gan navigācijai, gan precīzā laika iegūšanai. Papildu spektrs nepieciešams ASV GPS un Krievijas GLONASS sistēmu attīstībai otrās paaudzes sistēmās, kā arī jaunās Eiropas radionavigācijas satelītu sistēmas Galileo izveidošanai. No jauniegūtā spektra 24 MHz izmantos pašreizējo sistēmu modernizācijai, bet 147 MHz paredzēti Galileo.

Zemi orbitējošo mazo satelītu industrijas prioritāte bija 127. Rezolūcijas revīzija, lai panāktu fīderu saites frekvencēs virs 1 GHz. Pašlaik 2003. gada konferencei tiek gatavots priekšlikums izskatīt iespēju šīm saitēm piešķirt spektru joslās 1390–1393 MHz (augšup) un 1429–1432 MHz (lejup), kā arī papildus spektram zem 1 GHz joslās 450–460, 470–862 MHz.

Pašlaik ITU Radiobiroja galvenā slodze ir satelītu sistēmu koordinācijas pieteikumi. Daudzas sakaru kompānijas cenšas reģistrēt šādas sistēmas. Bieži tās ir tikai plānotas, bet reāli vēl nav izveidotas, taču šīs plānotās sistēmas tiek reģistrētas tāpēc, lai it kā rezervētu vietu nākotnei, kuru varētu aizņemt kāda cita sistēma. Pieteikumu izskatīšana aizņem lielu daļu no Radiobiroja budžeta, ko veido visu valstu iemaksas, to skaitā no daudzajām mazajām valstīm, kuras šādus papīra satelītus nereģistrē, tāpēc dedzīgi debatēja par prasību pašiem satelītu sistēmu pieteicējiem maksāt par pieteikumu apstrādi. Konference pieņēma noteikumus, ka nemaksāšanas gadījumā iespējama pieteikuma anulēšana, tomēr šie noteikumi stāsies spēkā datumā, ko vēl tikai noteiks ITU Pilnvaroto konference 2002. gadā. Latvijas Sakaru administrācija var būt apmierināta ar radiokonferences rezultātiem – tie ir Latvijai labvēlīgi. Latvijas priekšlikumi ietilpa kopējos Eiropas valstu – CEPT dalībvalstu – priekšlikumos. Apraides satelītu sakarā Latvija un Lietuva kopā iepazīstināja ar dokumentu Nr. 158, lai iegūtu kopīgu satelītu pozīciju plāna, kas lieti var noderēt nākotnē.

Kārlis BOGENS